Sievietes seksualitāte un stress

zemapziņa666

Ja kritizēsi sievieti, viņa nokļūs depresīvā stavoklī. Depresijas laikā viņas ķermenī izstrādājas vairāk testosterona (galvenais vīrišķais hormons). Tāda sieviete kļūst noslēgta un naidīga. Viņa pārstāj interesēties par attiecību intīmo pusi, jo zaudē uzticēšanos vīrietim.
Atšķirība starp dzīvesbiedriem ir tajā, ka sievietei svarīgs ir viņas iekšējais stāvoklis, viņas piepildītība, lai varētu iekārot vīrieti, bet vīrietim pietiek ar to, ka viņa tam ir pievilcīga, seksuāla un nav svarīgi, ka vēl pirms desmit minūtēm viņi sastrīdējās.
Sievietes seksuālās vēlmes vada daudz sarežgītāka hormonālā un emocionālā komplekta mijiedarbība.

Sievietes seksuālā vēlme pieaug ar katru dienu, ja viņa uzticas un tic vīrietim, bet tad, ja vīrietis viņu sāk kritizēt, šī vēlme pazūd līdz brīdim kad dvēseles līdzsvars atjaunosies.

Nevar vienlaicīgi eksistēt aizvainojums un seksuālās vēlmes. Jo sievietei seksā ir svarīga maksimāla atvērtība, bet tā, pirmkārt rodas no uzticēšanās. Bet uzticēšanās nozīmē pārliecību par to, ka vīrietis noteikti viņu aizsargās no ārējiem apstākļiem un viņas emocijām.

Hanna Savarska-Mohanti
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nepacietība: kā tikt galā ar satraucošu steigu

laiks4

Nepacietība ir mūsdienu cilvēku raksturojoša spilgta iezīme. Tās cēlonis ir bailes pazaudēt savas dzīves laiku. Mēs mūždien steidzamies, nemitīgi atrodamies stresa stāvoklī un dzīvojam ar sapņiem par nākotni. Tagadne zaudē savu nozīmi. Mēs esam pārliecināti, ka, ja steidzīgi nerīkosimies, tad nesasniegsim savus mērķus.

Paradoksāli, taču ar savu nepacietību mēs palēninām savu virzību uz priekšu.

Šajā rakstā atradīsi atbildes uz jautājumu, kā tikt galā ar satraucošo steigu.

Iesākumam uzskaitīsim galvenos nepacietīga cilveka apgalvojumus. Ja tajos atpazīsi sevi, tātad šis stāsts domāts tev.

— Man bieži katastrofāli pietrūkst laika, lai pabeigtu savus darbus.

— Ļoti bieži steigā es izmētāju vai salaužu savas lietas.

— Mani radinieki (draugi, kolēģi) visu dara pārāk lēnām, tāpēc man bieži nākas viņus pasteidzināt.

— Es neieredzu gaidīt.

Hosē Stīvens, grāmatas “Transforming Your Dragons: How to Turn Fear Patterns into Personal Power” autors, piedāvā nepacietīgiem cilvēkiem veikt 7 svarīgus soļus, kas palīdzēs kļūt pacietīgākiem.

1. solis. Kādu daļu sava laika pavadi neplānojot.
Nepacietīgi cilvēki necieš, kad, kā viņiem šķiet, laiks tiek pavadīts velti. Pamēģini pavadīt kādu laika sprīdi tā, kā nebiji plānojis. Vari vienkārši to “nosist” – kaut vai pusstundu, neko nedarot, pasēdi uz soliņa.

2. solis. Pabūt klusumā.
Pamēģini kādu laiku pabūt absolūtā klusumā. Izslēdz televizoru, radio, aizver logus, lai tevi netraucētu pilsētas troksnis. “Atslēdz” pastāvīgo domu plūsmu savā galvā. Un klausies klusumu. Vari ieslēgt klusu, mierīgu mūziku, vai apsēsties strautiņa malā, klausoties tā burbuļošanā.

3. solis. Samazini ārpasaules ietekmi uz savu iekšējo pasauli.
Pacenties pēc iespējas mazāk laika pavadīt internetā vai pie televizora. Labāk vairāk laika velti savai ģimenei – saviem tuvajiem cilvēkiem.

4. solis. Palēnini savas kustības.
Kā likums, nepacietīgiem cilvēkiem ir asas kustības un ātra runa. Pamēģini kļūt nedaudz lēnāks un padari savas kustības līganākas. Ja vajag, vari vērsties pie kāda speciālista, kas tev palīdzēs.

5. solis. Pavadi laiku vienatnē ar sevi.
Šajā laikā droši vari “laist muļķi”. Vāļāties zālē, pasēdēt uz soliņa, vērot cilvēkus, padziedāt, pazīmēt. Šīs darbības un “nekā nedarīšana” ļaus tev sajust savu ESĪBU, nevis “darbību”.

6. solis. Trenē savu uzmanību.
To var darīt ar dažādu vingrinājumu palīdzību. Piemēram: lēnām, pa vienam velc ārā no kastītes sērkociņus un skaiti tos. Pēc tam, tāpat pa vienam, skaitot līdzi, liec tos atpakaļ kastītē. Tavas domas centīsies pārslēgties uz kaut ko citu, tāpēc skaiti. 
Vēl viens vingrinājums: tajā piedalās divi cilvēki. Dalībnieks A stāsta dalībniekam B kaut ko par sevi. Pēc pāris minūtēm dalībnieks B cenšas atkārtot stāstīto. Ja pirmais dalībnieks uzskata, ka stāstījums ir bijis nepilnīgs, viņš vēlreiz atkārto to, un tā turpinās līdz brīdim, kad otrais dalībnieks precīzi ir atkārtojis visu, ko dzirdējis.

7. solis. Pavadi visu dienu, neskatoties pulkstenī.
Pavēro, vai tava laika izjūta pateiks tev priekšā pusdienas laiku vai laiku, kad jādodas gulēt. Einšteins un daudzi citi zinātnieki ir pierādījuši, ka laiks ir  relatīvs jēdziens. Tas var izstiepties un sarauties, tā ritējums var paātrināties un palēnināties. Apzinies to.

Avots: http://www.knigikratko.ru
Tulkoja: Ginta FS
Pateicos Līgai Šīronai par ieteikumu.

Kā paspēt visu? 5 soļi

steiga9

1. Neatliec uz rītu to, ko vispār var nedarīt.

Pirms censties izdarīt visu, no šī “visa” vajag izsvītrot visu nevajadzīgo. Un tā ir daudz vairāk, kā vari iedomāties. Pie kam svarīgi ir atteikties no 99% darbību, nevis atlikt tās uz rītdienu. Atliekot uz rītdienu, tu vajadzīgo lietu ieliec savā stresa krātuvītē un kopā ar to audzē sirdsapziņas pārmetumus par to, ka neko nepaspēj. Kad esi atteicies no kādas lietas, tu jūti spēku pieplūdumu un jūti brīvību un enerģiju.

Vairums gadījumu tās ir ekstremālas situācijas, kas atrisinās pašas no sevis, vai bez mūsu līdzdalības. Tās neietilpst mūsu dzīves atbildības sfērā.

Secinājums: vispār atsakies no vairums lietu – steiga ir ilūzija.

2. Lai visu paspētu, nedari to, ko tavā vietā var izdarīt citi.

Ir lietas, no kurām nevar pilnībā atteikties. Projektiem ir jāvirzās, problēmām jātiek risinātām un leduskapī ik pa brīdim ir jāpapildina pārtikas krājumi. Taču tas nenozīmē, ka tas tev viss jādara pašam. Iemācies deliģēt pienakumus.

Es izdomāju sev parunu, kas man palīdz darīt visu: “vienīgais, ko nevar deliģēt, tas ir zobārsta apmeklējums, kaut arī, ja tev ir protēzes, arī šeit kaut ko var izdomāt.”

Tas nav jautājums par to, kā “nogrūst” savus pienākumus kādam. Šeit labāk derēs cita pieeja: dažādiem cilvēkiem ir dažādi talanti un visi mēs izejam dažādus dzīves etapus. Vienā mums vajag nodarboties ar vienu lietu, bet tiem, kam tu deliģē kaut ko – ar citu.
Ja tu proti deliģēt, tad ļoti daudz ko citiem cilvēkiem iemācīsi kopējā darba procesā.

3. Neuztici citiem tos uzdevumus, kuri tevi pašu attīsta.

Ir situācijas, kad ir kam deliģēt, bet prasmes, kas vajadzīgas šo darbu veikšanai tev pašam noderēs. Te jadomā ilgtermiņā. Vienreizējos uzdevumus uztici speciālistiem, maksā tiem un tu paspēsi savā dzīvē izdarīt visu, kas tev vajadzīgs. Bet to, kas ir svarīgs tev tavai dzīvei un veiksmei, tas, ko pēc 5 gadiem tev vajadzēs darīt labāk, kā šodien, vajag apgūt pašam.
Tas nav ekonomijas jautājums, tas ir jautājums par kvalitatīvi paveiktu darbu. Ir laba paruna: “neviens par slimību nezin labāk, kā pats slimnieks”. Tas tāpēc, ka šī “slimība” nodarbina viņu pašu daudz vairāk kā viņa ārstējošo ārstu.
Tātad, piemēram – kā labāk pārdot vai reklamēt savu biznesu, vajag mācīties pašam. Tu to zini labāk kā kāds cits. Kā virzīt un promotēt savu mājas lapu – ir jāzin pašam, pretejā gadījumā nauda vienkārši nenonāks tur, kur tu to sagaidi. Bet detaļas, tādas kā logotipa izstrāde, vai vajadzīgā reklāma, protams jāveido kopā ar profesionāliem dizaineriem, māksliniekiem, jo tev pašam nepietiks laika, lai profesionāli apgūtu fotogrāfa, iemaņas, vai darbu ar Photoshop, nerunājot jau par idejām, kuras tev var iedot profesionālis šajā jomā.

Secinājums ir viens: deliģē visu, izņemot tās lietas, kas izkopj tavus talantus un, kas ir absolūti nepieciešamas tava biznesa veiksmīgai attīstībai.

4. Pirms es uzņemos jaunus pienākumus, man jānolemj, no kuriem vecajiem es atteikšos.

Jāatcerās, ka tavai darba dienai jābūt līdzīgai biznesa čemodānam, ne – prezervatīvam, kuru var uzpūst pāri tavas iztēles robežām. Čemodānā ir  nodaļas un, ja censdamies visu paspēt, tu piebāzīsi vienu, tad parējās paliks mazāk vietas.

Ja tava diena vairāk līdzinās gumijas izstrādājumam, tad sasprindzini savu radošo domāšanu, vai tas, kuram dzīves pieredze lielāka – savu atmiņu, un nolem, kur šim izstrādājumam ir īstā vieta.
Tu noteikti esi kārtīgs cilvēks. Tu padomāji pareizi – miskastē.
Secinājums: katram “jā” vienā vietā, jānozīmē “nē” – otrā.

5. To, ko esmu nolēmis darīt, es darīšu par visiem 100%

Tā es paspēju ne tikai visu izdarīt, bet arī daru to labāk par citiem!

steiga2

Avots: © econet

Tulkoja: Ginta FS

Kā paši psihologi tiek galā ar stresu?

11018146_930131537026904_6127910451765271667_n

1. “Stimulējiet savu parasimpātisko nervu sistēmu, jo tieši tā atslābina jūsu prātu un ķermeni. Ir dažādi veidi, kā to izdarīt, piemēram diafragmālā elpošana. Mana iemīļotākā metode ir “paskraidīt” ar vienu vai diviem pirkstiem pa lūpām. Parasimpātisko nervu gali ir izvietojušies uz lūpām un, pieskaroties tām, tā ļoti ātri atslābinās. Brīnumaini, cik ļoti vienkārša ir šāda metode un cik ātri iestājas miers ķermenī un prātā.”

Toni Bernhard, J.D.

2. “Es dodos pastaigāties. Jebkuros laika apstākļos. Tas ir brīnumaini, ko dara svaigs gaiss un dabīgais apgaismojums. Saule, mākoņi, sniegs – viss ir skaisti. Es piepildu savu prātu ar to, kas man apkārt, pievēršu uzmanību kokiem uz debesu fona, putniem koku zaros, mākoņu spēlēm debesīs. Tas viss palīdz noņemt stresu.”

Sophia Dembling, Psychology Today Blogger

3. “Pirmkārt dziļi ieelpojiet – reizi vai divas. Un atcerieties to, ka pat tad, ja nevarat valdīt pār situāciju, kas ir šī stresa iemesls, jūs varat valdīt pār savu reakciju uz šo situāciju. Sena ebreju paruna vēsta: “Tu nevari pārvaldīt vēju, taču vari iegriezt buras pa vējam.”

Mindy Greenstein, Ph.D.

4. “Manā gadījumā vislabāk stresu noņem sarunas ar draugiem, bet tikai ar tiem, kuri ar sirdi sajūt manas problēmas un grib palīdzēt. Tie ir lieliski klausītāji, lielisks atbalsts un gandrīz vienmēr, kad runājam, atrod kādu interesantu risinājumu, kas palīdzēs šo problēmu atrisināt. Un, protams, viņi ir tie, kas pastums mani tajā virzienā, kurā man stresa būs pēc iespējas mazāk.”

Susan Newman, Ph.D.

5. “Nesteidzieties tajos dzīves periodos, kad jums nākas risināt kādas problēmas. Brīdī, kad jums prātā iešaujas doma, ka vajadzētu pasteigties – uztveriet šo domu kā signālu tam, ka laiks samazināt tempu.”

Barbara Markway, Ph.D

6. “Iemācieties mierīgi apsēsties un ieklausīties sevī. Tādā veidā jūs sevi labāk sapratīsiet. Sevis saprašana ir pirmais solis uz sevis vadīšanu, kas nozīmē arī sava stresa pārvaldīšanu.”

Lynne Soraya, Psychology Today Blogger

7. “Pārliecinaties par to, vai jūsu darāmo lietu sarakstā ir atvēlēts laiks “sev pašam”, kurā varēsiet parūpēties par sevi. Tas samazinās stresa līmeni, cels produktivitāti, palīdzēs kļūt laimīgākam.”

Amy Przeworski, Ph.D.

8. “Kad spēki izsmelti, bieži vien cilvēkam ir vēlme sevi dzīt vēl vairāk. Taču vajadzētu laicīgi ievērot šo tendenci un rīkoties gluži otrādāk.”

Nancy Rappaport, M.D

9. “Kad ievērojat to, ka jūsu stresa līmenis ir augsts – momentā sabremzējaties, lai ko arī nedarītu, apmēram par 25%. Domā, sērfo internetā, kārto māju, dari ikdienišķos darbus, vienalga – izmaini savu tempu, it kā tagad jūs rādītu palēninātajā filmā. Un jūs sajutīsiet, kā stress sāk aizplūst no jūsu ķermeņa un prāta.”.

Toni Bernhard, J.D.

10. “Regulāri izpildiet fiziskos vingrinājumus un variējiet tos, lai tā nebūtu garlaicīga nodarbošanās.”.

Stephanie Sarkis, Ph.D.

11. “Mūzika ir burvīgs instruments stresa samazināšanai. Paslēpieties savās austiņās un paklausieties ko tādu, kas jūs aiznesīs prom no vietas, kur esat. Un, ja ir tāda iespēja, iemācieties spēlēt kādu mūzikas instrumentu – tā saņemsiet sev regulārus individuālus psihoterapeitiskos seansus un programmas.”

Art Markman, Ph.D.

12. “Mana mīļākā metode, kā es tieku galā ar stresu ir – sākumā noskaidrot, vai es pats esmu sava stresa avots, vai arī tie ir kādi ārējie apstākļi. Ja tie ir ārējie apstākļi, es vēršos pēc palīdzības vai arī uzstādu savas robežas ar assertīvās uzvedības palīdzību.

P.S. Par assertivitāti dēvē pieklājīgu, pozitīvu, pārliecinātu uzvedību, kuru demonstrē pārliecināts par sevi cilvēks, kurš ciena sevi un citus cilvēkus. Tā ir iespēja vienoties un rast kompromisus.

Ja stresa avots esmu es pats, kurš pats savā prātā rada sev briesmīgas drāmas, es cenšos savu iekšējo dialogu vest maigāk un līdzcietīgāk attiecībā uz sevi pašu. .

Avots:: 4ernov.ru

Tulkoja: Ginta FS