Katram savs scenārijs un laiks

Kā rāda realitāte, laiki tomēr vienmēr ir līdzīgi: tie svēti godā savas, pat visnežēlīgākās likumsakarības un atkal un atkal kāpj uz rūpīgi saglabātajiem grābekļiem, lai pēc tam varētu ilgstoši rāpties ārā no drupām un sapņot, ka pēc tādām mācībstundām un zaudējumiem vairs nekad… 

Bet, kā saka, bēdas pāries, bailes aizmirsīsies.
Un pie jebkādām personīgajām nesakritībām ar polārajiem viedokļiem, mūs visus vieno kopīgs fakts par to, ka pārmaiņas ir jāatzīst, jāatrod relatīva stabilitāte un jāsper pirmie soļi nenoteiktības teritorijā.

Jā, katram ir savi veidi kā tikt galā ar apstākļiem. Arī pilnīga bezdarbība ir veids: veids kā ļaut laikam visu izlemt tavā vietā. Un tas nav ne slikti ne labi. Tā vienkārši ir izvēle.
Un droši vien ir bezjēdzīgi skraidīt vienam pie otra, iedomājoties, ka kāds pārāk iegrimis savā izmisumā brīdī, kad beidzot vajadzētu saņemt sevi rokās, bet kāds parāk pozitīvi uzmundrina savu dziļi noslēpto trauksmi ar skaļu lozungu “viss būs labi”.
Tas ir bezjēdzīgi, jo katram ir savas emocionālas distances un savs dzīves scenārijs, kurā, iespējams, ir kāds personīgais karš, kas ilgst gadiem un kas ļoti spēcīgi pazeminājis spēju asi uztvert to, kas notiek ārpusē.

Ja kāds neko nezin par otru, tas nenozīmē, ka tā nav.
Visiem vajadzīgs absolūti atšķirīgs laiks, lai sinhronizētu savu dzīves ritmu ar notiekošo.

Un tāpēc, ne tik asi, maigāk….
Pret sevi un citiem. Nav vērts no augšas. Un nav vērts lemt otra vietā.
Vienmēr kārdinošāk ir pievilkt skrūves otra galvā, taču, jo vairāk to gribās, jo ticamāk, ka tās atskrūvējušās pašam…

Ļiļa Grad
​​​​​​​Foto: Krioloģija
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tu esi tu. Es esmu es. Frica Perlza lūgšana

geštalt2

Es daru savu darbu, bet tu dari savu darbu.

Kādi faktori palīdz saglabāt jaunību?
Viens no tādiem ir – stresu neesamība. Es labāk pārfrāzēšu – prasme pareizi pārciest stresus. Jo stresi ir visiem, taču mūsu attieksme pret tiem ir dažāda.

Nodeva tuvākais cilvēks? Pārcieti šķiršanos? Nenovērtēja priekšnieks? Nesaprata tuvinieki? Kas tas ir? Viņi neattaisnoja mūsu cerības? Bet vai tad viņiem tas bija jādara? Viņi piedzima, lai attaisnotu mūsu cerības?

Ir viena eksistenciāla formula, kas palīdz pārciest šāda veida stresus. Pārciest aizvainojumu.
Tā reāli strādā.
Tā pazīstama kā geštalta lūgšana. Ir tāds interesants psihoterapijas novirziens – geštaltterapija. Šīs lūgšanas autors ir Frics Perlzs – geštaltterapijas pamatlicējs. Un šī lūgšana ir viens no svarīgākajiem šīs terapijas elementiem. Šo tekstu jaunie geštaltisti parasti mācās vienu no pirmajiem.

Es daru savu darbu, bet tu dari savu darbu.
Es dzīvoju šajā pasaulē ne tāpēc, lai attaisnotu tavas cerības

Bet tu dzīvo šajā pasaulē ne tāpēc, lai attaisnotu manējās.
Tu esi tu.
Es esmu es.
Ja mēs nejauši esam satikuši viens otru – tas ir brīnišķīgi.
Jā neesam – tā tam būs būt.

Izrunājiet to skaļi…. To darot, atnāk viegla, dziedējoša vientulības sajūta…. samierināšanās ar šo pasauli…
Katru reizi, kad aizvainojuma sajūta pildīs tavu sirdi, atceries šos vārdus…
Tu esi tu. Es esmu es.

Autors: Marina Haifa
Tulkoja: Ginta FS