Tādi cilvēki ir

zala lampa

Man patīk cilvēki, kuri nebaidās novecot. Gudrinieki, cīnītāji. Bez plastiskajām operācijām, bez liposakcijas, toties ar domām acīs, ar mazbērniem un konkrētu darbu rokās. Ja cilvēks sagaida vecumu bez histerijām, tātad ir viņa dvēselē kaut kas.
Vēl man patīk cilvēki, kuriem apkārt viss ir tīrs. Tīrs mājās, tīrs mājas priekšā, tīrs darba vietā. Ja redzi apkārt cūku kūti, tātad cilvēkiem iekšā ir tāda pati cūku kūts. Netīrība smadzenēs un smārds sirds dziļumos neizbēgami izpaužas caur tukšu pudeļu grēdām, izlietotu iepakojumu kalniem, izlietu dzērienu peļķēm un uzrakstiem uz sētām.
Patīk cilvēki, kuri spēj pārsteigt… Domā: vienkāršs cilvēks, pagalam vienkāršs. Pat neinteresanti. Bet viņš visu laiku atklāj arvien jaunas un jaunas sava rakstura šķautnes un tu redzi, cik to vēl ir daudz. Vienkārši viņš neatklāj uzreiz visas un nedižojas bezjēdzīgi.
Lieliski ir tie, kuri kaut ko dara ar rokām un ne tikai nebaidās darba, bet mīl to. Parasti tādi darba darītāji ir klusētāji. Pamatīgs cilvēks nemīl tērēt spēku runām. Viņš zin, ka nekas tā neatņem spēku dvēselei, kā bezjēdzīgas un tukšas pļāpas.
Vēl patīk tie, kuri ir izlasījuši daudz grāmatu, ne tāpēc, ka to pieprasa zinātniskais grāds, bet  tāpēc, ka Dvēsele mīl grāmatas, neskatoties uz to, ka cilvēkam, iespējams, ir pati vienkāršākā profesija.
Ja šie ļaudis man patīk, tātad viņi ir. Nevar taču patikt man vai kādam citam tas, kā pasaulē nav. Tādi cilvēki ir! Bet viņu nav vairums! Viņu nav pārāk daudz, jo tas, kā ir pārāk daudz, vienmēr zaudē vērtību un pārstāj izbrīnīt.
Cilvēki, kuri man patīk ir, kaut arī viņu būtu varējis būt vairāk.
Pasaulei uz kaut kā ir jābalstās, un, iespējams, ka tieši uz viņiem tā arī balstās.

Autors: Pareizticīgo Virspriesteris Andrejs Tkačovs
Ilustracija: Зеленая Лампа

Tulkoja: Ginta Filia Solis