Stiprie, bīstieties vājo!

stiprie4

Es arvien turpināšu atkārtot. Stiprie, bīstieties vājo!
Viņi piespiedīs jūs skraidīt pa dzīves apli un aplis arvien sašaurināsies, kamēr jūs bezspēkā pakritīsiet un tad jautāsiet sev, bet kurš pažēlos mani?
Kāpēc ļaudis dalās vājajos un stiprajos? Ne fiziskajā līmenī, bet domu un darbību līmenī.

Kāpēc vieni visu laiku sten un vaid, pastāvīgi pieprasa līdzdalību un gaida palīdzību no ikviena, bet citi, zobus sakoduši un sakopojuši visu savu gribasspēku, paši kļūst par balstu un aizsargu citiem.

Kad man saka, it kā vājie esot vāji no dzimšanas, tieši tāpat kā stiprie no dzimšanas a priori apveltīti ar spēku, es tam neticu. Es tam neticu tāpat kā tam, ka ir cilvēki, kuri no dzimšanas prot lasīt un rakstīt. Kad mani cenšas pārliecināt par to, ka vājie pat tad, ja ļoti gribētu, nespētu kļūt stipri, bet stiprajiem nav vajadzīgs nekāds atbalsts, man gribas “noraut stop-krānu” un pārsēsties citā vilcienā.

Būt vājam – tā nav patoloģija. Būt stipram nenozīmē būt apveltītam ar dotumiem, līdzīgi, kā ar acu krāsu vai deguna formu.

Gan viens gan otrs – tā ir dzīves pozīcija. Izvēle, kuru katrs izdara pats. Programma, kas nosaka dzīves veidu. Un tikai.

Vājš cilvēks ir vājš ne tāpēc, ka ir vājš, bet gan tāpēc, ka var atļauties sev tādu greznību. Tāpēc, ka blakus ir kāds, kurš ļauj viņam būt tieši tādam, tas, kurš gatavs atbildēt ne tikai par sevi, bet arī par “to puisi”.
Es teikšu vēl vairāk.

Vāju cilvēku nav. Ir tie, kuriem ir izdevīgi būt vājiem.

Stiprie stipri bieži vien ir ne tāpēc, ka viņiem tā gribās, bet tāpēc, ka nav citu variantu, un punkts.
Bet kas aiz tā punkta, no tā otras puses, tikai viņiem vien zināms. Nu un, vēl tiem nedaudzajiem, kas ļoti gribēs ieraudzīt un saprast.
Un bieži vien tieši tiem, kuri jums šķiet stipri – dzelžaini, nesaliecami, tiem, kuriem jūs droši variet pateikt ierasto “tu esi stiprs, tu tiksi galā” – vēl vairāk kā citiem ir vajadzīgs atbalsts un aizsardzība. Mīlestība un siltums. Tāpēc, ka viņi ir vairāk piekusuši un noguruma viņiem ir katastrofali daudz. Un arī vientulības sajūtas. Tāpēc, ka būt stipram nozīmē, ilgi nespriedelējot, saņemt sitienu un ar savu ķermeni aizsegt caurumus jebkurā sienā. Jebkuru sūci jebkurā kuģī. Gan uz parādes klāja, gan smacīgā sūkņu telpā.

Sargiet sevi, stiprie! Sargiet viens otru! Lūdzu! Tāpēc, ka jums vienam otra nav daudz. Un tāpēc, ka jūsu spēks visbiežāk arī ir jūsu pati neaizsargātākā vieta.

Autors: Olga Glazova
Tulkoja: Ginta FS
Pateicos par ieteikumu Līgai Šīronai.

Saudzējiet stipros cilvēkus!

81

Stiprie mēdz būt daudz neaizsargātāki par vājajiem. Vētras laikā elastīgās niedres lokās un plīvo vējā, bet priede vienkārši lūzt un iet bojā – tā saka ķīnieši un viņi zin, ko saka.

Stipri cilvēki atbild ne tikai par sevi. Un pat ne par saviem tuvākajiem. Viņi atbild par visu pasauli, kas nokļuvusi to orbītā. Tāpēc, ka spēks pievelk – tā runā fiziķi, un arī viņi zin, ko saka.

Būt stipram cilvēkam, nebūt nenozīmē, ka esi veselāks par citiem. Vienkārši stiprie skaidri zin, ka nav tiesību krist ģībonī un nomirt, kamēr vien no viņiem kas atkarīgs. Viņi ir spējīgi infarkta laikā lekt aukstā ūdenī, aizpeldēt līdz slīkstošam bērnam, izvilkt viņu krastā, pārliecināties, ka tam nekas vairs nedraud un tikai tad, atslēgties. Tā runā mediķi – arī viņi savā dzīvē ir daudz brīnumu redzējuši, vēl vairāk kā fiziķi un ķīnieši kopā.

Un vēl stiprie cilvēki bieži vien ir ļoti vientuļi. Un ne jau tāpēc, ka necieš citus savā tuvumā. Vienkārši… Viņi taču ir stipri? Taču nevienam pat prātā neienāk, ka viņiem mēdz būt sāpīgi, bailīgi, vientulīgi, skumji.

Staigā pa zemi stipri, klusi cilvēki. Ar viņiem ne vienmēr ir viegli, ne vienmēr ērti, ne vienmēr patīkami, ne vienmēr komfortabli – toties ir droši. Tā arī ir tā kavalērija, kas vienmēr nāk palīgā grūtā brīdī pēdējā mirklī.

Saudzējiet stipros cilvēkus!

Autors nezināms

http://sobiratelzvezd.ru/

Tulkoja: Ginta  FS