Būt nobriedušam nav moderni

Kaut kāda iemesla dēļ katram no mums jābūt tieši tādam, kāds šobrīd esam…

Iespējams, vēl vakar biji citādāks, bet kaut kas ir mainījies.
Iespējams, rītdiena kaut kādu iemeslu dēļ arī atšķirsies.
Bet, tagad ir tā kā ir.
Un, manuprāt, pati bezjēdzīgākā nodarbe ir censties izdabūt no tā to, kas tajā nav.
Tagad nav.
Pat tad, ja vakar bija un, ja rīt arī būs.
Jebkura mirklī, kad rodas neiecietība pret jeb ko, lai kas tas arī būtu, visus jautājumus jāuzdod sev, nevis otram cilvēkam.
Īpaši tad, ja tas neskar savstarpējo norunu pārkāpšanu un mūs neviens nespiež paciest pazemojumus un aizvainojumus. 
Kapēc man ir tik svarīgi saņemt to, ko man nevar vai negrib dot?
Vai man der iztikt bez tā un saglabāt labas attiecības ar konkrēto cilvēku, vai arī konkrētais cilvēks manās acīs zaudē savu aktualitāti, ja nespēj apmierināt manas vajadzības?
Ko es pats jūtu, kad no manis pieprasa?
Kādu izvēli es izdaru un vai patiešām esmu gatavs nest pilnu atbildību par otru?
Prakse rāda, ka vairāk no citiem vēlas saņemt tieši tie, kuri nav iemācījušies uzņemties atbildību par savu dzīvi un kuri jebkuras attiecības izskata, pirmkārt, no tā skatu punkta, kas ļauj sevi pasargāt no dzīves sarežgītajām situācijām, nevis vēlmes būt patiesi tuvās attiecībās.
Iespējams, tas tik ātri top redzams otram cilvēkam, ka viņš apzinati atslēdzas…
Bet, iespējams, nostrādā tas psiholoģiskais spogulis, kurā viens pieprasošais un mūžīgi neapmierinātais redz pats savu atspulgu kādā, kurš arī prot tikai pieprasīt un būt neapmierināts.
Mani mīļie, briedums ir ekoloģisks un nebūt nav moderns…
Tas prot mijiedarboties nevis pieprasīt. Un prot būt laimīgā savstarpējā atkarībā, nevis vientuļā līdzatkarībā un mūžīgi aizvainots uz otra līdzatkarību.
Un, kā vienmēr, atliek tikai izvelēties.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ieklausies! Paskaties! Sajūti!

Tu pievelc to, ko pats pārraidi pasaulei.
Kas tevī skan, tas arī notiek.
Pasaule atbild. Tavam iekšējam saturam. Izgaismo to, ko tu pats sevī neredzi. Uzspiež tevī uz tām vietām, kurās kaut kas tev ir jāpadara.
Nav apkārt ienaidnieku. Ir tikai aktivatori. Tie aktivizē to, kas tevī vēlas tikt atpazīts, ieraudzīts, izdziedināts. Caur citiem cilvēkiem un viņu izpausmēm, caur to, kas aizķer, tu taču centies aizklaudzināties līdzi sevīm.
Draudziņ, paskaties taču uz sevi!
Viss notiekošais ir par tevi un tev.
Dziļāk, dziļāk skaties! Kur dziļi tevī skan sāpes? Kur neplūst Mīlestība? Ar ko sevī tu visu laiku cīnies kā ar pašu niknāko ienaidnieku? Paskaties, kas patiesībā zem tā slēpjas.​​​​​​​
Kur jēga? Kur Mīlestība?

Anna Gusak
Foto: pexels
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Skaists ķermenis – KĀDS tas ir?

Mēs pajautājām bērniem, kādu ķermeni viņi uzskata par skaistu.Viņu atbildes mūs pārsteidza!
Un, tā, skaists ķermenis IR…

«Mīksts» (Marks, 4 gadi)«Ātrs!» (Vadims, 7 gadi)

«Tāds, kurš skaisti dejo» (Valērija, 5 gadi)

«Es nezinu… Neesmu domājis… Es nezināju, ka ķermenis var būt skaists un neglīts. Man vēl jāpadomā» (Slaviks, 4.5 gadi)

«Skaists ķermenis… garšīgi smaržo! Piemēram, pēc šokolādes. Vai arī, kā mana mamma» (Sveta, 6 gadi)

«Tas ir silts ķermenis. Man nepatīk, kad mani apskauj auksti pieaugušie. Bet, kad silti – man tas patīk» (Svjata, 5 gadi)

«Tas ir … maģisks ķermenis. Ne tāds, kā visiem. Piemēram, citādā krāsā, ar lielām acīm vai zīmējumiem uz rokām un kājām!» (Igors, 7 gadi)

«Labestīgs ķermenis. Labestīgs ķermenis, kurš nekur nesteidzas. Un nekliedz, kad kāds izlējis ūdeni vai kaut ko sasitis. Viņš ir tāds…. labsirdīgs. Mierīgs» (Lara, 4 gadi 8 mēneši)

«Kad nav temperatūras un visādu pušumu, un vēl zeļonkas» (Marta, 5.5 gadi)

«Kāds… Kāds!!? Skaists ķermenis ir mīļotais ķermenis! Kāds tad vēl?!» (Nastja, 6.5 gadi)


Un neviena atgādinājuma par izmēriem, parametriem (izņemot maģiskajām ķermeņa daļām  un stilu). Skaists ķermenis ir patīkams pēc taustes, smaržas… un ar labiem nodomiem.


Avots: Счастливый психолог
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Paldies Līgai Šīronai par iedvesmu

Tev to vajag?

1653856_716721388367921_1512998057_n

Mūsu dzīvē notiekošo formē mūsu zemapziņa, kas liek citiem cilvēkiem ar mums rīoties tieši tā, kā mums vajadzīgs, lai varētu iziet TĀS mācību stundas, kas mums ir nepieciešamas.

– ja neesi cilvēks, kurš ātri apvainojas – tevi neviens neapvainos.
– ja neesi dusmīgs – tevi neviens nemēģinās sadusmot.
– ja neesi pieķēries attiecībām – tevi neviens nenodos.
Tāpēc, ka tavai zemapziņai nav vajadzības to veidot.
Mēs taču šeit esam atnākuši lai attīstītos, un tas nozīmē, ka mūs pārbauda.

Tur, kur mēs esam kategoriski (kategorisks nozīmē tikai to, ka cilvēks kaut ko nepieņem) – mūs pārbauda ārpasaulē.
Tātad, ja “nepielec” caur galvu, tad “pieleks” caur kādu citu vietu.
Un, ja mēs to sapratīsim un pieņemim un kustēsimies uz priekšu – tātad tā ir mūsu attīstība.
Ja mēs tam nepiekritīsim, mums iedos VĒL NOPIETNĀKU mācību stundu.

 

Tev to vajag?

Aleksandrs Paļijenko
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ne vienmēr pasaule ir tava projekcija

spogulis4

«Pasaule ir spogulis. Tas, ko tu nosodi otrā cilvēkā VIENMĒR ir kaut kas tevī neatrisināts…»

Nē, ne vienmēr tā ir tava projekcija.
Dažkārt otrs cilvēks
patiešām ir nikns, skumjš, nobijies,
vai nosoda tevi.
Vai melo.
Vai nokauninājis tevi,
aizbēg.
Dažkārt tu patiešām vari uzticēties
savām sajūtām, intuīcijai,
instinktam, savai dziļajai Zināšanai.
Dažkārt tas nenozīmē to, ka tev vairāk jāstrādā ar sevi, noskaidrojot savas projekcijas un nesaprašanu. Bet vienkārši jāpaliek pie savas patiesības, pārbaudot savu paša viegli ievainojamo cilvēcisko pieredzi, ticot tam, ka  esi pietiekoši attīstīts, lai tagad skaidri redzētu lietas.
Un, jā.
Dažkārt tu pilnībā projicē.
Un vispār skaidri neredzi.
Dažkārt tas patiesi ir tavs naids,
skumjas, bailes.
Tava paša nepareizā domāšana.
Tava paša neapmierinošā projekcija,
uzmesta “otram”.
Tev jāatrod patiesība
katrā laika momentā.
Te nav nekādas formulas. Nav maršruta kartē.
Patiesība ir dzīva.
Tā kā esi uzmanīgs, klātesošs un apzināts.
Nesamierinies ar vienkāršām atbildēm.
Esi gatavs SKATĪTIES.
Ar pazemību plaši atvērtās acīs.

Džeffs Fosters
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par kritiku

spogulis55

Kad kāds tevi kritizē vai nosoda, lūdzu, atceries, ka viņš kritizē vai nosoda vien daļu savas sirds, savu atspulgu tevī.

Mēs visi esam viens otra spoguļi. Tāpēc neuztver personīgi šos uzbrukumus. Cilvēki nezin tavu realitāti, viņi redz tikai tavu tēlu. Un, ja tu uzskati, ka viņiem tagad jājūt kaut kā savādāk – tu atņem viņiem viņu personīgo pieredzi un fantāziju. Atļauj viņiem paturēt viņu viedokli, un sev – savējo. Izdzīvo savas jūtas, domā savas domas, un zini, ka cilvēkiem “taisnība” tikai no viņu skatu punkta.

Ja kāds domā, ka tu esi slikts, vai kļūdies, tas nenozīmē, ka tu esi slikts vai kļūdījies. Nepieņem viņu kritiku un nosodījumu. Lai viņi tic tam, kam tic. Un, iespējams, ja viņi ir gatavi klausīties un refleksēt, palīdzi viņiem skaidrāk izprast tavu pieredzi, tavu balsi, tavu sirdi un klausies viņos.

Tev nav ko aizstavēt, jo patiesība vienmēr ir patiesība, un patiesība vienmēr ir atvērta. Nav nekādas vajadzības visu uztvert personīgi. Un, ja tu vēl joprojām lietas uztver personīgi, tu esi un paliec ne slikts vai kļūdījies cilvēks, bet tikai cilvēks, brīnišķīgs savā cilvēcībā.

Tas var būt briesmīgi un vienlaikus aizraujoši apzināties: cilvēki par tevi fantazē, kamēr nav pamodušies. Bet viņi pamodīsies, kad pienāks laiks. Un, iespējams, nekad nepamodīsies. Bet tu turpini savu ceļu droši, zinot, ka vienmēr būs tie, kas tev dos padomu apgriezties un doties mājās.

Paldies viņiem par viņu viedokli un turpini iet. Tava sirds alkst pēc Noslēpumainā un satraukti pulsē par katru jaunu dienu, veidojot savu paša ceļu.
Un katru nosodījumu un kritiku tu ieraudzīsi arvien skaidrāk.

Džeffs Fosters
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tu pats sev esi pats labākais domubiedrs

82007639_2655941234483768_5467246136605540352_o

Reiz tu pārstāsi satraukties un kādam kaut ko pierādīt.
Smaidot skaties uz apkārtējo pasauli ar visu tās neprātu, nesteidzies patikt cilvēkiem, nesteidzies dāļāt padomus vai kādu nosodīt vai glābt, pārstāj atbildēt uz to cilvēku zvaniem, kuri sen vairs neinteresē un neizbrīna. Vairāk skaties debesīs nekā uz to, ar ko citi nodarbojas un kā dzīvo. Atceries to, kas tevi iedvesmo neatkarīgi no apstākļiem. Neatvainojies, netaisnojies, nepaskaidro, nestrīdies un netērē laiku neinteresantajam. Un atklāj sev neticamo mieru un daudzas citas lietas, kuras agrāk neievēroji, dzenoties pēc tā, lai atbilstu citu gaidām vai priekšstatiem.

Iekšējā mājīguma sajūta ir svarīgāka par jebkuriem ātras labsajūtas kardinājumiem. Dārgāka par jebkuriem pagaidu cilvēkiem un pagaidu lietām.

Viss, kas tev patīk ir personīgs, bet personīgais pieder tikai tam cilvēkam, kuru tu redzi spogulī. Pārējais ir tukši minējumi tiem, kuri tevī cenšas saskatīt kaut ko citu. Tu pats sev esi pats labākais domubiedrs par to, kā šajā trakajā pasaulē būt sev pašam un laimīgam.

Tatjana Marača
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tu esi mākslas darbs

zimejums dzīves plūsma56Anna Sokolova

Visi cilvēki, kurus mēs savā dzīvē satiekam arī ir MĒS.

Ja tavā ceļā bieži pagadās tenkotāji, tātad šī īpašība ir tavā raksturā. Visums tādā veidā pievērš tavu uzmanību tavām iekšējām problēmām.

Nesen es biju aizgājis pie sava ārsta, jo man bija stipras sāpes jostas vietā. Es viņam pastāstīju, ka visu nedēļu remdinu sāpes ar diklofenaku, bet vieglāk nekļūst. Ārsts smaidot mani uzklausīja un teica: “Elčin, ar sāpēm vajag draudzēties. Tās ir organisma signāls tev, par to, ka tevī ir kāda problēma. Ārstējies, maini dzīves veidu, ieradumus, attieksmi”.

Katrs cilvēks mums ir skolotājs. Un nav svarīgi, vai viņš ir viedais, skandalētājs vai prostitūta. Nejaušību nav – viss notiek pēc plāna. Un gan labie, gan ne pārāk labie cilvēki kaut ko mums māca, un mums jābūt viņiem pateicīgiem, nevis jācenšas sevi iznīcināt ar vārdiem “lai nolādēta tā diena, kad es satiku šo āzi!”

Manā dzīvē bija cilvēki, kuri sagādāja man lielas sāpes. Taču tieši šīs sāpes pacēla mani jaunā līmenī – es kļuvu stiprāks, iemācījos novērtēt dzīvi, cilvēkus un ļoti mierīgi uztvert viņu netikumus.
Rakstnieces Elifas Šafakas grāmatā ir vārdi: “Visums ar tevi nodarbojas pastavīgi, pārvēršot iekšēji un ārēji. Ikviens cilvēks ir nepabeigts mākslas darbs, kurš nesteidzīgi, soli pa solim tuvojas pilnībai. Visi mēs esam skices, kas noteikti pārvērtīsies pabeigtā mākslas darbā”

Elčins Safarli
Tulkoja: Ginta Filia Solis

 

Kur Mīlestība – tur Laime!

942880_1569971353295551_5739775581798102115_n

Kur gan aiziet Mīlestība? – jautāja mazā Laime savam tēvam.

– Tā mirst, – atbildēja tēvs. Cilvēki nepieņem to, kas viņiem ir, nenovērtē. Viņi vienkārši neprot mīlēt!

Mazā Laime aizdomājās un nolēma: kad izaugšu liela, palīdzēšu cilvēkiem!

Pagāja daudzi gadi. Mazā Laime izauga liela. Tā atcerējās par savu solījumu un, kā vien mācēja, palīdzēja cilvēkiem. Taču cilvēki viņu nedzirdēja. Un tā no dienas dienā Laime no lielas pārvērtās arvien mazākā un mazākā. Lai pavisam nenonīktu, Laime devās tālā ceļā, lai atrastu zāles un varētu izārstēties.

Kas zin, cik tā ilgi gāja, taču savā ceļā nesatika nevienu dzīvu būtni. Ceļā tai kļuva slikti un, ieraudzījusi lielu koku, viņa apstājās tā ēnā nedaudz atpūsties. Un aizmiga. Pēkšņi viņu pamodināja ātri tuvojošies soļi. Atvērusi acis, tā ieraudzīja mazu, savītušu, skrandās tērptu sieviņu basām kājām. Laime metās tai pretīm:

– Sēdieties. Jūs noteikti esat ļoti piekususi. Jums jāatpūšas, jāieēd. Sieviņa sagrīļojās un pakrita zālē. Nedaudz attapusies, tā pastāstīja Laimei savu dzīvesstāstu:

– Bēdīgi, ka tevi uzskata par vecu un savītušu, ja patiesībā esi jauna un skaista. Mans vārds ir Mīlestība.

– Tātad Jūs esat tā pati Mīlestība? Man stāstīja, ka mīlestība ir pats skaistākais, kas vispār ir pasaulē! Mīlestība cieši paskatījās uz Laimi un jautāja:

– Kā Tevi sauc?

– Mans vārds ir Laime.

– Lūk, kā? Man arī kādreiz teica, ka Laimei jābūt brīnišķīgai. Un pēc šiem vārdiem viņa no savu kankaru apakšas izvilka spoguli. Laime paskatījās spogulī un sāka raudāt. Mīlestība piesēdās tuvāk un maigi apskāva Laimi.

– Ko gan tie cilvēki ar mums izdarījuši? Kur skatās Liktenis? – raudāja Laime.

Mīlestība paskatījās uz Laimi un teica:

– Neraudi! Ja mēs būsim kopā un viena par otru rūpēsimies, tad ātri kļūsim skaistas un jaunas. Un tur, koka paēnā Mīlestība un Laime noslēdza savu savienību, apsolot viena otrai nekad nešķirties. Un no tā brīža, ja no kāda dzīves aiziet Mīlestība, tad kopā ar to aiziet arī Laime. Viņas nekad nešķiras. Kāpēc ļaudis to nesaprot?

Tulkoja: Ginta FS

Rīta stundai zelts mutē

rīts

Marks Aurēlijs reiz teica: “Kad tu pamosties no rīta, padomā par to, ka atkal esi saņēmis ļoti vērtīgu privilēģiju būt dzīvam – elpot, domāt, lai atkal baudītu un mīlētu.”
Šajā rakstā apkopots to rīta nodarbju saraksts, kas uzdos labu toni visai nākamajai dienai.

Pameditē.
Meditācija vai pavisam vienkāršs vingrinājums “Dziļa ieelpa-izelpa” palīdzēs tev sākt savu dienu ar miera sajūtu. Tā vietā, lai sāktu rakāties pa telefonu un pārbaudīt rīta e-pastu, velti pāris minūtes vienkāršai pasēdēšanai klusumā.
Dienas garumā mēs cīnamies ar daudziem darbietilpīgiem uzdevumiem un tāpēc ļauj sev sākt dienu uz mierīga viļņa. Piedevām meditācija palīdzēs noskaņoties un tu vieglāk varēsi fokusēties darbiem un sajutīsi spēku pieplūdumu.

Pateicība sev.
Sāc savu dienu ar pateicību par to, ka esi, par to, kas tev ir. Šī prakse iemācīs tev ļoti svarīgu prasmi – būt pateicīgam sev par pat vismazākajām uzvarām 24 stundu garumā. Tā padarīs tevi daudz noturīgāku pret problēmām, kas neglābjami rodas dienas gaitā.

«Ja par vienīgo tavas dzīves lūgšanu kļūs vārds “pateicos”, tad ar to pat pietiks»Meistars Ekharts

“Piemet” prātā, ar ko šodien nodarboties.
Jo agrāk sastādīts tavas dienas plāns, jo efektīvāk tu izmantosi savu laiku.  Problēmas risināsi tad, kad tās radīsies, ja radīsies.
Izdzer vismaz vienu glāzi ūdens.
Tavs ķermenis mostas atūdeņojies, tāpēc ļoti svarīgi no rītiem ir dzert ūdeni. Savā grāmatā “The Body Ecology Diet” dietoloģe Donna Greisa piedāvā cilvēkiem tieši rīta stundās izdzert vismaz pusi no visas dienas ūdens normas. Tas attīrīs organismu no toksīniem, samzinās bada sajūtu un galvassāpju risku visas dienas garumā.

Izpildi stiepšanās vingrinājumus.
Grūti atrast cilvēku, kurš mostās ar vieglumu muskuļos un kaulos. Un nav jau nemaz tik viegli ieradināt sevi veikt rīta vingrošanu. Tomēr pētījumi apliecina to, ka rīta stiepšanās uzlabo lokanību, uzlabo asinsriti un samazina uzkrātā stresa līmeni. Plus visam tam, tu uzlabosi savu stāju.

Paklausies mūziku.
Sākot dienu ar mūzikas klausīšanos, tu saņemsi daudz pozitīvu emociju un labsajūtu, uzlabosi garastavokli un uzlādēsis sevi ar pozitīvu enerģiju, kas būs vajadzīga visai turpmākajai dienai. Kā rāda pētījumi, mūzika spēj paaugstināt kopējo motivāciju un radošumu. Iepriecini sevi!

Uzsmaidi sev.
Sāc savu dienu ar smaidu spogulī. Smaids uzlabo garastāvokli, aktivizē laimes hormonus, pat tad, ja tev nepavisam nav priecīgi. Kad cilvēks smaida, viņam galvā nenāk drūmas domas. Smaids arī apkārtējos cilvēkus noskaņo labvēlīgi un pozitīvi.

Sakārto vidi sev apkārt.
Arī mājas sakārtošana ir savdabīgs meditatīvs process un tīra vide lieliski noskaņo labai dienai un iedvesmo darbiem. Seko tam, lai nekrātos izmētātu drēbju un mantu kaudzes – tās atņem dzīves enerģiju. Un, protams, atgriezties vislabāk ir mājās, kur valda kārtība un tīrība.

Pirmkārt izdari vissmagāko darbu.
Patiesībā šķiet, ka visērtāk sākumā izdarīt sīkās, mazās lietas. Taču, ja no rīta tu atrisināsi pašu smagāko un galveno dienas uzdevumu, tad arī viss pārējais risināsies ātrāk un vieglāk. Tas ir ideāls paņēmiens tiem, kuri mīl atlikt visu uz vēlāku laiku.

Lai brīnišķīga šī diena!

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS