Novērtē vieglu soli un rūpējies par sevi

brivsolis

Kad apkārt ir nemierīgi, parūpējies par sevi: pacenties neatstāt “astes” un nepabeigtas lietas.
Ziņojums, uz kuru negribās atbildēt, bet tas jau gandrīz nedēļu “karājas ienākošajos”; grāmata, kuru apsolīji sev izlasīt, bet tā ir tik garlaicīga, ka absolūti nelasās; un pat kāda niecīga lieta “vakaram”, kuru atliec no reizes uz reizi – tas viss rēgojas kaut kur apziņas perifērijā un izsauc fona aizkaitinājumu pat mierīgā laikā.
Un šobrīd vēl jo vairāk – kam tev vajadzīgs šis liekais balasts?

Labāk uzmanīgi veiksim to lietu revīziju, kuras mēs atliekam “uz vēlāku”. Dažkārt labākais risinājums būs vispār atteikties no to realizācijas (nav man šobrīd pietiekami daudz resursu vai intereses!), un atbrīvot vietu kaut kam jaunam un sevi – no pastāvīgi trauksmainā stāvokļa “man tas jāizdara”.

Pamēģini plānot ne vairāk kā vienu, divas lietas uz priekšu, pēc tam labsajūtā atzīmējot ķeksīšus “izdarīts” un iet tālāk.
Novērtē vieglu, atsperīgu soli un smagas nastas nesaliektus, iztaisnotus plecus.
Rūpējies par sevi un izdzīvo šo dienu maziem un pārliecinātiem soļiem, saskaņā ar sevi!

Aleksandra Sņeg
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ieguldīt attiecībās nozīmē…

mamma_meita6

– Izpildīt savus solījumus.
– Atcerēties savu draugu un radu svarīgos datumus – apsveikt viņus.
– Pēc iespējas ātrāk atvainoties, ja esi aizvainojis un pieļāvis kādu netaisnību, pat tad, ja dažkārt nejūties vainīgs.
– Sekot savai runai, mīmikai, žestiem, no sirds smaidīt, būt labestīgam un labvēlīgam.
– Nekādā gadījumā nepaust savas pretenzijas, gluži otrādi, vairāk pateikties.
– Prast uzmanīgi uzklausīt. Spēt sadzirdēt otru cilvēku. Ir jāprot arī dzirdēt citu viedokli par sevi un būt atvērtam, lai saprastu un “sadzirdētu” šo viedokli.
– Dāvināt un pieņem dāvanas. Neiet ciemos tukšām rokām.
– Visādā ziņā būt uzticīgam saviem mīļajiem.
– Un viens no svarīgākajiem noteikumiem – nekad ne par vienu nerunāt sliktu aiz muguras. Precīzāk, mums jāaizsargā otra cilvēka reputācija brīdī, kad viņa nav klāt, vai arī jāklusē. Šādi mums ir jāuzvedas attiecībā pret jebkuru cilvēku un jo īpaši ar tiem, ar kuriem mums ir tuvas attiecības. Turklāt mēs graujam tā cilvēka uzticību, ar kuru mēs par to runājam. Lielākā daļa attiecību tika iznīcinātas tieši šī pēdējā punkta dēļ …
Rami Blekts
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Gads ir beidzies, bet tu – nē!

gads2

Pat tad, ja tevī snieg sniegs, un ārā snieg sniegs, un pasaule ir tāda balta, stāv baltā mētelī, gudra un skaista. Ir dzīvē periodi, kuri tiek doti tāpēc, lai sajustos, nevis darītu, atklājot sev sevi kā vecu muzikālo lādīti ar balerīnu, sazin kā saglabājušos vecmāmiņas mantās bēniņaugšā.

Tur, kur gads beidzas, var atrast durvis uz turieni, kur vienmēr ir gribējies pabūt.

Šajā lādītē ir mūzika, kas austa no gaismas un asarām un, jo vairāk asaru, jo tīrāka gaisma. Man ļoti patīk un reizē nepatīk šis moments: saprast, ka esi izaugusi no sevis, vai arī vispār nekad sevi neesi pa īstam pazinusi, un nav skaidrs, ko tagad ar šo zināšanu darīt, kur nest savu sirdi.

Gads beidzies, kā izbeidzas pacietības, cukura un miltu krājumi…

Gads beidzies: ar visām pusvārdā aprautajām telefona sarunām, saulē izbalējušām atklātnītēm no dienvidu jūrām, bākām, ziemeļblāzmām, miglu un aizraujošo klusumu. Ar visām sastingušajām dzīves līnijām datora monitorā, piedzērušos elpu rīta metro, pazaudētajām vizītkartēm un sižetiem – it kā gribējās, bet nesanāca. Gads ir beidzies, neatstājot tējas naudu mīlestības vai kaut maiguma izskatā, kas tik dāsni tika solītas janvāra sākumā.

Un viss, kas atliek, ir piedot un pieņemt, atzīstot to, ka, jā tas nebija vislabākais gads, bet arī mēs paši nebijām tie labākie. Taču, ja jau reiz mums ir izdevies sveikiem un veseliem izkļūt no šiem dzirnakmeņiem, tātad tajā ir jēga – vienkārši, kamēr tev sāp, tu neredzi.

Tur, kur gads beidzas, var atrast durvis, uz turieni, kur vienmēr ir gribējies pabūt, bet nav bijis laika: dziļāk sevī. Ir tikai jāatrod vārdi, drosme un neprāts. Ir tikai jāatceras atvērt acis, lai redzētu, kur krist.

Tur iekšā tu pēkšņi atklāsi, ka esi stiprāks, godīgāks un izveicīgāks, kā pirms gada. Un šis atklājums paliks ar tevi vienmēŗ, tas būsi tu un tavs mazais, lepnais, neuzvaramais.
Tāpēc, ka…. Zini, ko? Gads ir beidzies, bet tu – nē. Pat tad, ja šobrīd tam grūti noticēt un ierastā “glāb un saglabā” vietā prātā nāk “sasit un pabeidz”.

Ir ļoti vērtīgi pārdzīvot savu tumsu un nepadoties. No tiesas, tas ir tik vērtīgi, ka nākas upurēt pēdējo, bet vienalga turpināt iet, pat tad, ja šis “iet” nozīmē “vilkt sevi aiz krāgas”.

… Kad tevī snieg un ārā snieg, tad izraudātais, izdziedātais, izdzertais parstāj sāpēt.

Tātad raudi, kamēr skan mūzika! Atver lādīti!

Autors: Olga Primačenko
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS