Kā mēs savā dzīvē visu pievelkam

1. Mēs savā dzīvē pievelkam tos notikumus, kurus paši pasaulē translējam ar savu emocionālo stāvokli

Ko tas nozīmē?
Katra doma mūsu galvā ietekmē mūsu kopējo emocionālo stāvokli, savukārt tas ir kā magnēts visam, kas mums ir. Tieši tā, izstarojot prieku, mēs pievelkam tos cilvēkus, kuri neapzināti uztver to kā enerģijas pārpilnību. Piedzīvojot negatīvas emocijas, ko izraisa naudas trūkums, vientulība, slimības, gluži otrādi, mēs zemapziņā vēlamies baroties no kāda cita enerģijas. Un apkārtējie to jūt un, pat ja sākumā piedalās mūsu dzīvē, ar laiku neapzināti attālinās no mums, lai neizraisītu savu resursu izsīkšanu.

2. Mūsu emocionālās reakcijas atbildes notikumi ne uzreiz pievelkas

Bioenerģētiķi uzskata, ka starp iedomāto un relitātē iemiesoto periods ir 40 dienas. Ar mums notiek tas, ko mēs sevī iesējām (izdzīvojām sajūtu) pirms 40 dienām. Tāpēc ļoti bieži mēs neredzam sakarību starp cēloņiem un sekām. Tomēr šī saikne ir. Un no šejienes 3. noteikums.

3. Lai atrastos pozitīvā stāvoklī un to izstarotu, ir nepieciešams pārprogrammēt savu pagātni

Skolas gadu negatīvā pieredze ir emociju ieprogrammēta jau zīdaiņa vecumā. Bet zīdainis veidojas no viņa vecāku emocijām. Pagātnes pārprogrammēšana burtiski visu maina: neironu saites smadzenēs, cilvēka hormonālo fonu, uzstādījumus, temperamentu.
Pagātnes pārprogrammēšanas mērķis ir radīt tādu savas dzīves uztveri, kurā tu jūties mīlēts, iekārots, spēcīgs un nozīmīgs. Tātad tu to translē pasaulei. Šādas pašsajūtas nepārtraukta izstarošana ir pastāvīgu labvēlīgu notikumu pievilkšanās garantija.

4. Nesteidzini sevi! Ļauj iepauzēt starp sajušanu (ģenerēšanu) un vēlamā notikuma notikšanu

Gaidas ir emocionāls stāvoklis, kas nozīmē ciešanas slēptā formā. Gaidas nozīmē to, ka šobrīd cilvēks nav laimīgs. Tātad viņš tieši tagad iesēj ciešanu sēklas, kas uzdīgs pēc 40 dienām.

5. Spēja atlaist un nepieķerties ir galvenā cilvēku-uzvarētāju prasme dzīvē

Atlaišana ir ļoti jaudīga prakse. Tā iespējama tikai pie noteikuma, ja cilvēks dzīvo nevis sistēmā “gribu saņemt”, bet daudz viedākā – “vēlos dot”. Tieši dodošais garantē saņemšanu tam, kas atdod.

6. Atdošanai jābūt vietā

Nevajadzētu dot to, ko nelūdz. Ar varu pat vislabākie nodomi nevienam nav vajadzīgi. Tāpēc sākumā vajadzētu noskaidrot, ko otram vajag, un tikai tad viņam palīdzēt patstāvīgi nokļūt līdz viņa mērķiem. Cieņa pret otra cilvēka ceļu ir vienīgais veids kā izveidot labas attiecības ar pasauli.

7. Kad tu dod, nav laika gaidīt un ciest

Bioenerģētikā 40 dienas ir tas laiks, kurās iepriekš ieguldītais atgriezīsies. Atdotais sāks atgriezties un nostiprināt pareizi nolikto ceļu – tas arī ir dzīves līdera ceļš.

Avots:PAŠDZIEDINĀŠANĀS
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ir pienācis laiks RADĪT

Akadēmiķe Valentīna Mironova no uzstāšanās 2017.gadā

Cilvēkiem ir jāiemācās pašiem būt pētniekiem, nevis banāliem patērētājiem. Jūs vienmēr atradīsit vajadzīgo informāciju ar sava “Augstākā ES” palīdzību.
Darba nosaukums, par kuru šeit stāstīšu, ir “Akupunktūras alķīmija”. Un es aizskāru šo tēmu 2017. gadā, kad pie manis pēc palīdzības vērsās kāda klīnika: tikt skaidrībā par jaunajām enerģijām, jo pēkšņi vairs īsti nestrādā senā akupunktūra. Šajā klīnikā notiek apjomīgi pētniecības darbi un tāpēc viņiem tas ir ļoti svarīgi. Taču šis viss ir tik grandiozi, ka klusēt vairs nedrīkst.

Un, tā, akupunktūras alķīmija.

Kāpec tieši alķīmija? Tāpēc, ka pēkšņi atklājas tādi momenti, kurus nekā savādāk nosaukt nevar. Tie notiek dzīvē un dzīvē tie jāpēta un jāskatās.
No ķīniešu valodas tulkojot, “akupunktūras punkts” nozīmē “caurums”. Jūs droši vien zināt, ka akupunktūra ir adatu terapija. Viss ir pareizi, taču tie ir tulkojumi no latīņu valodas. Bet tulkojumā no ķīniešu valodas: tikvien kā “caurums”. Un es atradu citātu no Liņ Šu traktāta, kas tika uzrakstīts pirms vairāk kā 2000 gadiem: “Tas, ko mēs dēvējam par akupunktūras punktiem, attiecas uz vietām ķermenī, kurās ne āda, ne muskuļi, ne kauli netraucē CI kustībai uz iekšu un uz āru”. CI – kosmiskā jeb dzīvības enerģija.
Tas attiecas uz mums visiem. Katram “caurumam” cilvēka ķermenī ir savs nervu mezgls. Šo caurumu ir 664, punkti – “caurumi”, cilvēka ķermenī, atbilstoši – 664 nervu mezgli.

Tā nav tikai centrālā nervu sistēma, ir arī daudzi citi nervu pinumi. Un tas viss darbojās vismaz trīs tūkstošus gadu, varbūt pat vairāk. Ja atceramies Ājurvēdu, tās pastavēšanas laiks ir pieci tūkstoši gadu, tas ir pietiekami ilgs periods, lai šīs zināšanas veidotu vispāratzītu izpratni. Turklāt enerģijas kanāli cilvēka ķermenī nav mainījušies kopš tiem pašiem senajiem laikiem.

Cilvēka ķermenī ir divpadsmit pastāvīgi kanāli, kas turpina viens otru kā gara līnija. Un šī līnija veido vienotu slēgtu struktūru.

Un, ja “caurums” tur savu nervu mezglu, tad arī visa šī sistēma, ieskaitot nervu sistēmu, arī bija aizvērta. Lūk, šis ir viens no svarīgākajiem punktiem: ko nozīmē SLĒGTA NERVU SISTĒMA. To ķermenī atspoguļoja refleksi, precīzāk, NEapzinātie refleksi. Šai (slēgtajai nervu sistēmai) ir daudz nosaukumu, es pateikšu visvienkāršāko – “sit vai bēdz”. Tā ir IZDZĪVOŠANAS SISTĒMA.

Nebija ne runas par kādu radošumu, attīstību. Pamatemocija bija bailes. Bailes, nemiers, aizdomīgums, steiga, vēlme kontrolēt un dažādi atvasinājumi. Tajā laikā tā bija norma; globālā izpratnē ne slikti, ne labi. Kas tad notika? Kas pamudināja šo sistēmu mainīt? Kāpēc tā vairs nav pastāvīga? Galu galā tā dzīvoja piecus tūkstošus gadu, un neviens par to neuztraucās. Bet sākot ar pagājušā gadsimta 50. gadu sākuma tas sākās, 80. gados tas pastiprinājās, un tagad tā jau ir lavīna.

Izrādījās, ka šie punkti – “caurumi” sāka klejot. Agrāk bija fiksēts “mezgls”. Kā dzimumzīme uz ādas – kur ir, tur ir. Un tad pēkšņi šī dzimumzīmīte “aizgāja ciemos” pie citas dzimumzīmītes, un te nu klasiskā medicīna neko nespēj izskaidrot. Protams, dzimumzīmes pa ķermeni neklejo, vismaz ne tik acīmredzami.

Bet šie “punkti” sāka klejot. Meridiānu sistēma sāka atvērties. Kādam tā joprojām ir slēgta, savukārt kādam pēkšņi kļuvusi atvērta. Attiecīgi atšķiras uzvedība – vai nu ir ieslēgts izdzīvošanas režīms, vai radošuma režīms. Sāka pētīt, no kā tas ir atkarīgs. Un, kad es strādāju kopā ar šīs klīnikas pētniekiem, mēs atklājām daudzas izmaiņas fizioloģijā.

Kā mēs tās atradām?
Vispirms tika veikts pārskats par atklājumiem visās zinātnes jomās, ne tikai biofizikā vai neirofizioloģijā, bet kopumā visās. Galu galā tas ir kaut kas jauns, tam kaut kā ir jāizpaužas. Un kādam no dažādiem zinātniekiem, dažādu zinātņu piekritējiem bija jāatrod šis jaunais, noniecināt nedrīkstējām neko. Ieskatījāmies gan arheoloģijā, gan astronomijā. Un mums izrādījās taisnība. Tad apkopoja šos atklājumus vienotā sistēmā. Šis ir darba materiāls, instrukcijas pētījumam, melnraksts. Šo melnrakstu jau ir pietiekami daudz.

Un, tātad, izmaiņas fizioloģijā, tās nav kaut kur ārpusē, tās ir tepat jūsu ķermeņos. Tikai tās ir tik meistarīgi veiktas un ar Augstākā Saprāta palīdzību (ļoti globālas planetāras izmaiņas, nevis vienkārši kāds gribēja kaut ko izmainīt) piedzīvo izmaiņas mūsu fizioloģijā, ka dažreiz cilvēks to nepamana.

Jūs droši vien zināt, ka mums bija, mums ir enerģijas spēkstacijas šūnās, tās sauc par mitohondrijiem. Tie darbojās, uzturēja sistēmu, darīja savu darbu, un viss bija kārtībā. Taču vienā jaukā brīdī organisms “pēkšņi” sāk atbrīvoties no mitohondrijiem. Kā tas notiek? Es neiedziļināšos, tikai sniegšu īsu informāciju, gluži kā kā politinformāciju.

Tātad, ķermenis sāk atbrīvoties no mitohondrijiem (protams, tas nav visiem cilvēkiem, bet tas JAU notiek, tāpēc tas ir jāizpēta). Atbrīvojas, dažreiz pat gadās, ka izstumj šo mitohondriju ārpus šūnas membrānas. Tāpat kā atkritumus, mēs tos saslaukām un iemetam atkritumu spainī. Absolūti neticams fizioloģisks process, kad šis mitohondrijs tiek izstumts no šūnas. Protams, cilvēks to nepamana, tā nav nekāda slimība. Tikai FIZIOLOĢISKAS IZMAIŅAS. Zinātnieki sāka pētīt, kā tad tā? Un kas nāks vietā? Un vispār, tas ir kas nedzirdēts!? 


Bija (lielākajai daļai joprojām ir) proteīns – mitofuzīns. Tas bija daļa no mitohondrijiem un veica vietējo ķīmiju. Un pētījumu laikā izrādījās, ka šis proteīns mitofusīns noturēja visus slēgtos akupunktūras punktu kanālus kā durvis. Un pateicoties tam nervu sistēma bija slēgta un balstījās uz refleksiem un instinktiem. Un tas bija mitofuzīns, kas IZRAISĪJA PASTĀVĪGU IEKŠŠŪNU STRESU. To nosauca par “BAIĻU BIOĶĪMIJU”. Tieši bioķīmija  – tās ir savas asinis, sava limfa, sava plazma. Un tas ir ne tikai iekššūnu stress, bet arī šis proteīns ir atrasts gandrīz visās galvenajās mūsu ķermeņa daļās – smadzenes, sirds un pat cilmes šūnas bija “uzsēdinātas” uz mitofusīna.


Atbildot uz jautājumu: ko viņi tagad cenšas izaudzēt no cilmes šūnām, tas pat nav svarīgi, ko. Un šīs šūnas jau ir vecas, tās ir ar proteīnu mitofusīns. Tāpēc tagad tiek pārskatītas fundamentālas problēmas, sākot no viļņu ģenētikas, kodolfizikas un tā tālāk, mainās visa zinātne. Patīk vai nē, bet fizioloģija visu vada.

Un kas tad nāk MITOHONDRIJU VIETĀ? Atveras CENTROSOMA. Tas ir šūnas ģeometriskais centrs. Mikroskopā to redzam kā SAULI: bērni zīmē saulīti – punktu, starus dažādos virzienos. Līdz zināmam laikam tā atradās ieslodzījumā, teiksim tā, kā “vienkārši zīmējums”. Un, tā kā tai nebija iespējams piekļūt, vai arī tā pagaidām neatvērās, tad uzskatīja, ka, ja arī tā ir, lai ir. Maz kas mums ir!

Bet atkal, sākot ar pagājušā gadsimta 80. gadiem, centrosoma sāka spīdēt. Tieši spīdēt kā Ziemassvētku eglītes lampiņu virtene ar pulsējošām zelta gaismiņām. Un šī gaisma bija savādāka.

Atnāca cita veida gaismas matērija. “Tā gaisma” – nomira! Bet jauna matērija, jauna gaismas struktūra, jauna fotonu organizēšanās. Un tas pēkšņi sāka pulsēt no šūniņas. Pavisam cita matērija pēkšņi sāka apgaismot šūnu no iekšpuses un kļūt par jaunu enerģijas bāzi. Mitohondriji šajā “situācijā” vairs nav nepieciešami.

Lūk, tāpēc akupunktūra “aizpeldēja”. ŠŪNA IR KĻUVUSI MOBILA. Tā “pēkšņi” ir ieslēgusi savu apziņu, “pēkšņi” pamodusies un sapratusi, ka var sevī sakārtot lietas, paņemt “slotu” un izslaucīt liekos atkritumus.

Arī plazma tagad ir savādāka – tas taču ir ūdens. Ūdens struktūra jau sen vairs nav H2O. Īstajā brīdī tas darbojas kā skābe. Un šie mitohondriji pazūd, nekaitējot organismam. Šūna var mainīt savu karkasu (citoskeletu) pēc savas vēlēšanās (ķermeņa vajadzības). Kādā brīdī tas var būt ciets, kādā – mīksts, un kādā ļoti elastīgs. Bet, ja precīzāk, tas ir pēc centrosomas saprātīgās izvēles.

To visu dara centrosoma, tā izpaužas ne tikai kā enerģijas centrs, bet kā kaut kas vairāk. Šūnas ģenerālis, vai koncertmeistars! Un vēl jo vairāk, kad mēs skatījāmies uz atklājumiem dažādās jomās, mēs reiz pievērsāmies astronomijai. Šķiet, kāds tur sakars – šūna, mitohondriji un astronomija. Izrādījās vistiešākais sakars. Centrosoma pulsē vienā ritmā ar pulsāriem (KARDIOPULSĀRI).
(Wheatley D.N. The Centriole: a central enigma of cell biology. Amsterdam; N.Y., 1982).

_________________________________________________________________________

Mēs dzīvojam laikā, kad viens no kārtējiem pamatatklājumiem ir ZINĀTŅU SAVIENOJUMS.
Tas, ko agrāk sauca par okulto jeb EZOTĒRIKU UN KVANTU FIZIKU – tas ir viens un tas pats. Tikai tad  nevarēja pateikt “kvantu fizika”, varbūt tāda vārda nebija, bet tagad te ir dziļums, kas slēpjas senajā okultismā un tagad tiek atklāts, ka tas ir viens un tas pats, puzles saliekas – viens pret vienu. Un, kad mums nācās skatīties, kādi pulsāri – kādi? Izrādījās, ka ir pulsāri, kas spīd atbilstoši sirds ritmam. Elektrokardiogrammas to apstiprina. Un, lūk, centrosomai, sirds ritmam, pulsāriem ir viens ritms. Tradicionāli to sauca – DZĪVĪBAS RITMS. Un galu galā tā arī ir.

Un vēl viens svarīgs moments. Slēgto akupunktūras tīklu uz Zemes uzturēja ļoti ilgu laiku, tie nav trīs tūkstoši gadu, bet daudz vairāk, tā sauktā Šūmaņa frekvence. Sākot ar 80. gadiem Zemes magnētiskais lauks sāka pavājināties. Mūs biedēja: “Redziet, būs caurums! Skatieties, frekvence palielināsies līdz 11 Hz vai līdz 13 Hz, jums būs “pasaules gals!”. Šī frekvence tolaik bija 7,8 herci.

Frekvence 7,8 Hz bija vajadzīga, lai uzturētu slēgto nervu sistēmu un slēgto akupunktūras kanālu sistēmu. Tā ir bāzes frekvence baiļu, mitohondriju un proteīna mitofuzīna bioķīmijai.

Piebildīšu, ka youtube kanālā tikai nesen sāka parādīties video ar meditācijām “labai dzīvei”, kas skanēja 7 Hz frekvencē. Šo frekvenci dēvēja par “harmonisku veselības atjaunošanai”. Patiesībā šī frekvence tuva ir infraskaņai, kas ir garujoša organismam. Esiet uzmanīgi!

Ir pienācis jauns laiks, un Šūmaņa frekvence sāka augt, pirms tam magnētiskais lauks bija saspringts. Tas ir apmēram tāpat, kā tad, kad mazulis bija cieši ietīts autiņos, ar rociņām pietītām pie ķermeņa. Es atceros, kā viņi mani ietina, no tā netikt ārā. Bet tagad viss kļūst mīkstāks. Analoģija – mazulis un autiņbiksītes – jau vari vicināt rociņas un kājiņas …

Un, tā, frekvence sāka paaugstināties. 2012. gadā tā bija jau 13 Hz. Mūs biedēja – “skat, tas jums būs pasaules gals, jo šūnu membrāna strādāja uz 13 Hz, tā bija tās maksimālā bioloģiskā robeža!”. Un tā bija taisnība, tas patiesībā notika slēgtā akupunktūras sistēmā un globālā izdzīvošanas režīmā! Bet pēc tam “pēkšņi” iedegās centrosoma, un izrādījās, ka 13 Hz ir pienākuši, bet par pasaules galu visi ir aizmirsuši. Nav aktuāli atcerēties, bet fizioloģija turpina nemanāmi mainīties.

________________________________________________________________________


Šeit būtu sapratīgi izdarīt nelielu atkāpi un parunāt par polu maiņu un apziņas inversiju.

Frekvence jeb Šūmaņa rezonanse ir tieši saistīta ar Zemes magnētiskā lauka svārstībām (atcerieties, ka līdzīgas svārstības notiek mūsu ķermenī un katrā šūnā). Bet Zemes magnētiskā lauka svārstības ir saistītas ar magnētisko polu pārvietošanos. Un pie visiem pārējiem “šausmu stāstiem”, ar kuriem mūs cītīgi biedē, ņemiet vērā, ka “biedēšana” ir mēģinājums atgriezt apziņu vecajā izdzīvošanas režīmā. Tāpēc esiet uzmanīgi!

Atgādināšu, ka Zemes fiziskais ziemeļu un dienvidu pols NEsakrīt ar ziemeļu un dienvidu elektromagnētiskajiem poliem. Elektromagnētisko polu nobīde, kas šobrīd notiek, planētai ir PARASTS NOTIKUMS. Vienkārši laika rāmji ir tik milzīgi, ka mūsu cilvēka “laiks” ir daudz mazāks, viss ir salīdzinājumā. Jā, izmaiņas būs, tās jau ir, taču “pasaules gala” atkal NEbūs. Jautāsiet, kāpēc?

Zemi glābj tas, ka Galaktiskās nobīdes virsotne (2015.-2035.) notiek PĒC 2012. gada decembra precesijas izlīdzināšanas maksimuma. Pati Galaktiskā maiņa sākās ap 1950. gadu un beigsies ap 2100. gadu. Vienlaicīgi notiek Zemes, Saules sistēmas, Piena Ceļa galaktikas precesijas izlīdzināšana. Mēs turpinām dzīvot vienā lielā elektromagnētiskā nulles zonā, kas vispār NEnozīmē paša elektromagnētiskā lauka neesamību. Mums ir tas gods dzīvot dziļa alķīmiskā līdzsvara periodā.

Zemes iešanu cauri elektromagnētiskajai nulles zonai nevar novērst. Taču tās sajūtas būtiski atšķiras un ir atkarīgas no cilvēka apziņas – no pozitīvās līdz negatīvajai.

Pats lielākais pasaules iedzīvotāju skaita samazinājums NENOTIEK kataklizmu (plūdu, zemestrīču, vulkānu izvirdumu, klimata pārmaiņu) rezultātā. Tas notiek pateicoties TRAUCĒJUMIEM ĶERMEŅA IMŪNAJĀ SISTĒMĀ – frekvenču nesakritības dēļ ķermenī un planētas jaunās telpas frekvences dēļ. Neatbilstība rodas cilvēka negatīvās attieksmes dēļ, pārsvarā pret visu un jo īpaši pret sevi (visas “noslēgtās” pasaules emocijas, kuru pamatā ir daudzpusīgas bailes).


Neapšaubāmi, cilvēkiem, kuri ir paaugstinājuši savu apziņu un attīrījušies no psiholoģiskām un emocionālām problēmām, būs vieglāk tikt galā ar elektromagnētisma svārstībām.
Pateikšu priekšā – SAJŪTAS RADA NOTIKUMUS.


_______________________________________________________________________

Tomēr, gribētos zināt, kā rezultātā notiek šīs elektromagnētiskā lauka svārstības? Kas liek laukam svarstīties?

ZVAIGŽŅOTIE NOTIKUMI. Tie izmaina lauku, kas atrodas ap Zemi, kas, savukārt, izraisa mutācijas cilvēku DNS.

Kas tas ir? Un kāds zvaigžņu notikums salīdzinoši nesen, “pamudināja” mūsu elektromagnētiskā lauka svārstības visās nozīmēs mainīties?

SUPERJAUNAS ZVAIGZNES SPRĀDZIENS.
Patiesībā tas ir ļoti svarīgi, tāpēc paskaidrošu to, kas notika 2016. gada 20. septembrī.

Astronoms-amatieris Viktors Buso no Argentīnas pilsētas Rosario “nejauši” saņēma supernovas parādīšanās fotogrāfiju.

Viņš testēja savu jauno kameru, kas uzstādīta uz 40 cm teleskopa. Kā testa mērķi Buso izvēlējās galaktiku NGC 613, kas atrodas aptuveni 80 miljonu gaismas gadu attālumā debess dienvidu puslodē. Buso uzskatīja to par ideālu mērķi,tāpēc, ka tā atradās tieši virs viņa. Mirkli pirms sprādziena.
Pēc profesionālu astronomu domām, iespēja iegūt šādu fotogrāfiju ir 1 pret 10 un, iespējams, pat 100 miljoni.
Šis ir izcils piemērs tam, cik izdevīga var būt AMATIERU UN PROFESIONĀLO zinātnieku sadarbība.

Jaundzimušo nosauca par “objektu SN 2016gkg”.
Šeit ir informācija par citām reģistrētajām supernovām http://www.astronet.ru/db/msg/1186669/node2.html. Viņu nav daudz.

Kāpēc tad šie “zvaigžņu notikumi” ir tik svarīgi? Galu galā tie ir ĻOTI tālu un diez vai var “sasniegt” mūs. Bet, vai tā ir?

Polarizācijas viļņi (vai ēters) – nav izdomāti vai postulēti, bet ir atklāti – elektromagnētiskos viļņus obligāti pavada polarizēto viļņu starojums.
Atklāts 1996. gadā, autors ir Harkovas Radioelektronikas Tehniskās universitātes Signālu ģenerēšanas un veidošanas katedras vadītājs, tehnisko zinātņu doktors, profesors Nikolajs Dmitrijevičs Kolpakovs.

Pilnā versija rakstam par R-viļņiem: http://materia.org.ua/ru/archive/5/Atomic.jpg
http://yadi.sk/d/a5g2o6DU5L02e.

_____________________________________________________________________

KĀPĒC ŠIE R-VIĻŅI IR TIK SVARĪGI?

Ar to palīdzību informācija tiek pārraidīta vienā mirklī, no tiem veidots Vienotais Apziņas Lauks.

Apgalvojums, ka viedais ar savu saprātu var aptvert visu Visumu, nav pārspīlēts. R-viļņi nāk ne tikai no zvaigznēm, bet arī no paša cilvēka. Tāpēc, ka šīs enerģijas daba cilvēkā un zvaigznē ir vienāda. 


Cilvēkam, kurš plāno pārvarēt vārtus uz garīgajām pasaulēm, ir jānoved sevi OBLIGĀTA IEKŠĒJĀ LĪDZSVARA stāvoklī – fiziskajā, emocionālajā, mentālajā, garīgajā. Tas ir nepieciešams nosacījums šīs enerģijas harmoniskai plūsmai.

Katram no mums ir savs neatkārtojams, individuāls kanāls vai polarizācijas viļņu spektrs. Tas ir kā pirkstu nospiedums. Smadzenes, centrālā apziņas stacija strādā ar šo enerģiju.

Lūk, arī savienoja nesavienojamo, kā, iespējams, domāja agrāk. Un tagad kļuva skaidrs, kā zvaigžņu notikumi dod impulsu attīstībai – atklājumiem – atklāsmēsm globālā planetārā mērogā. Notiek evolūcijas paātrināšanās.

Kā planēta Zeme turpina virzīties uz intensīvāku galaktikas nobīdes frekvenču joslām. Un Šūmaņa frekvence tagad mainās eksponenciāli, strauji augšup augoša līkne. Ja sākumā tā bija līdzena līnija, dažus tūkstošus gadu, tieši 7,8 herci, un pēc tam, sākot no 80. gadiem, tā strauji pieauga, sākumā lēnām, pēc tam arvien ātrāk un ātrāk. 2017. gada janvārī šī vērtība sasniedza 36 Hz un sniedzas arvien tālāk. Neoficiāli jau 50 Hz jau sasniegti. Starp citu, dzenbudisti 50 Hz frekvenci sauca par “apgaismības frekvenci”.


Kāda varētu būt šīs straujās izaugsmes gala “pietura”?
Var pieņemt divas nozīmes. Zināmā līdzjūtības frekvence ir 150 Hz. Ir zināma arī mīlestības “pamata” frekvence – 200 Hz. Ja runājam par atsevišķu cilvēku, tad tas ir paša cilvēka “darīšana”, viņa līdzsvara izaugsme. Tādi cilvēki ir, un viņu skaits pieaug. Bet pavisam cita lieta, ja šie lielumi attiecas uz PLANETĀRĀM Šūmaņa rezonansēm. Es atkārtoju, šie parametri attiecas uz JAUNO FIZIOLOĢIJU, kas pielāgota RADĪŠANAS REŽĪMAM.


Grūti pateikt, cik ilgā laikā notiks šis “lēciens”. Taču tas attiecas uz visiem, kuri PATIESI izvēlējušies dzīvot radīšanas režīmā. Viens ir skaidrs, ka tās nebūs ne diennaktis un ne mēneši. Mēs paspēsim adaptēties ar Augstākā Saprāta palīdzību. Un tāpēc ir tik ļoti svarīgi savā ikdienā būt APZINĀTIEM. Apzināti darboties, apzināti izturēties pretsavām domām – vai ne savām?
_________________________________________________________________________

Starp citu, kā jūs atpazīstat vai domas, kas jūsu galvā, ir patiesas?

Es runāju par fizioloģiju. Ne par psihi, ne par kaut kādām citām domām, tikai to, kā mainās fizioloģija. Šūna pielāgojas, un centrosoma neapdedzina šūnas iekšpusi, bet dod enerģiju un sakārto lietas ar savu jauno maigo gaismu. Smadzenes apgaismo centrosomu gaisma. Arī tur ir centrosomas, tās ir jebkurā šūnā. Jūs esat dzirdējuši par dažādiem smadzeņu ritmiem – alfa, beta, gamma, delta…. Valdošais ritms pēkšņi ir kļuvis – “gamma”.

Smadzenes pēkšņi “spontāni” ir sākušas strādāt “gamma” ritmā, dodot tam priekšroku starp visiem pārējiem. Jūs lasāt interesantu grāmatu, esat aizrāvušies, un jums nav svarīgi, kas notiek apkārt. Laiks priekš jums beidz pastāvēt, jūs nejūtat savu ķermeni, jūs aizrauj viss, kas tur notiek. Vai arī jūs adat, vai izšujat – jebkurš darbs, kas jūs interesē …. Un tas ir apjausma, tā ir iedvesma, tā ir intuīcija…
Un tā ir sevis apzināšanās ikdienā. Un atkal, tas ir savienojums gan ar centrosomu, gan ar tiem pašiem sirds pulsāriem. Un viss sakārtojas ļoti interesantā sistēmā. Tas, kas iepriekš bija aizvērts, atveras un sāka sakārtoties pavisam jaunā sistēmā…

_________________________________________________________________________

Mazliet pastastīšu par centrosomu…. Kas tas ir?.. Papildus ģeometriskajam centram šūnā tas uztver un pārraida gaismu (fotonus).

Nodod jaunu gaismu uzmanīgi, dozējot, ja nepieciešams, šo jauno enerģiju, lai izārstētu noteiktu slimību… Starp citu, šī šobrīd ir ļoti populāra tēma spontānas atveseļošanās izpausmes nozīmē – biju slims, kļuvu vesels. Kas notika? Nu tātad paveicās, ja tā runājam….

Un tas ir tas pats gaismas enerģijas sadalījums. Un cilvēka apziņa atļāva tam BŪT.

Centrosoma pati nepārraida gaismu, tā nav ierocis, kas izšauj lāzeru. Tam ir gaismas ceļvežu tīkls. Vai esat dzirdējuši, kas ir gaismas ceļvedis? Ir tādas naktslampiņas, tādas tievas caurulītes. Un līdzīgas caurulītes, mikrotrubiņas-gaismas vadotnes atrodas centrosomā un neironos. Vajadzīgais dzīvībai svarīgās enerģijas daudzums sasniedz pareizo orgānu, un notiek atveseļošanās. Centrosoma regulē šūnas dzīvi un nāvi. To sauc par “dzīves koncertmeistaru”. Tas ir šūnu Saprāts, Intelekts. Tajā ir visas dzīvās matērijas organizācijas noslēpuma atslēga.

http://mindbrain.ru/2014/01/17/1756.html

NEIRONI paši ir dobi – kā MIKROTRUBIŅAS. Un šīs mikrotrubiņas tur uz sevis neironus, gaismas pulsācijas, fotonu gaismas vadotnes. Mūsu DNS sastāv no gaismas. Tā ir strukturēta gaisma, viļņu ģenētikas atklājums. Un īpaši ievērojams atklājums ir tā sauktā “Atkritumu DNS”. Sākumā zinātnieki uzskatīja, ka tie ir atkritumi, pēc tam saprata, ka tie nav atkritumi, bet gan pati GAISMAS DAĻA, kas arī palīdz fizioloģijai kļūt citai (un vēl vairāk). Tā nevarēja agrāk darboties – trīs procenti darbojās, bet deviņdesmit septiņi procenti gulēja.


Trīs procenti no vecās DNS bija pietiekami slēgtai nervu sistēmai, kas dzīvoja no refleksiem un kurai nebija nepieciešama attīstība. Tā pati sevi uzturēja, tai bija savs noslēgtais cikls. Un, kad šie deviņdesmit septiņi procenti sāka atvērties, atdzīvoties caur gaismas pulsāciju, radās iespēja smadzenēm strādāt “gamma” ritmā – iedvesma, radošums.

Kāpēc akupunktūras tīkls “nojuka”? Tāpēc, ka no slēgtas sistēmas tas kļuva par atvērtu. Un no izdzīvošanas režīma sāka pāriet radīšanas režīmā, dzīvības režīmā. Patiesībā mēs tagad mācāmies dzīvot, dzīvot, apzinoties sevi.

Izrādās, ka mēs visi domājam ar Gaismu. Mēs domājam ar Gaismu un varam spīdēt paši par sevi. Tā nav aura, tas ir kaut kas pavisam cits.

Jūs zināt, ka ar vārdiem var ļoti sāpināt. Arī ar Domu mēs paši ar savām sajūtām veidojam savu REALITĀTI. Padomāju kaut ko sliktu un izveidoju magnētu. Un Visums uzreiz redz: “Aha, tev tas ir vajadzīgs! Labi! Tūlīt izdarīsim!” Un tad nāk: “Ak,. Dievs, par ko man tas?”

Vairums cilvēku dzīvo vai nu pagātnē, nemitīgi to pārmaļot, vai nākotnē. Taču šī nākotne it kā ir projicēta kā slikta pagātne. Bet tagadnē tāds cilvēks neorientējas, viņš izkrīt no realitātes. Un piedzīvo lokālo “pasaules galu”.
http://chee-lan.narod.ru/articles/10/news3-magn_petlya_dnk.html

Ir atklāta, parādīta, nodemonstrēta, ieprotokolēta smalkā enerģija, vai CILVĒKA PSIHISKĀ ENERĢIJA un to izdarījis biologs Vladimirs Popoņins (var teikt, ka otrreiz atklāta – atcerēsimies Rērihus un Blavatsku).
Tika iemūžināti fantomi – mūsu visu kustību smalkie nospiedumi. Lūk, turi roku, pēc tam roku noņem, fizisko roku, bet smalkais nospiedums paliek līdz pat trīs diennaktīm. Padomājiet, ar kādām domām jūs ejat telpā, un ko tajā atstājat? Tie ir magnēti. Tie pievelk.

Agrāk tas bija noslēgts, mēs nedomājot dzīvojām, balstoties uz refleksiem. Pēc tam sāka mainīties planetārā cilvēces fizioloģija. It viss, kas šobrīd dzīvo uz mūsu Mātes Zemes, iziet mutācijas vai akupunktūras alķīmiju.

Tāpēc ir sākusies ne tikai zināšanu saplūšana, bet darbs, kā senajā okultismā. Un visur ir vajadzīga spēja atšķirt, bez šīs prasmes var noslīkt mūsdienu informācijas “cunami”. Ir okultisms un ir okultisms. Ir zinātne un ir zinātne.
“Filtrē, ko runā”, pārbaudi – vai tā ir patiesība, vai nav. Vai tev to vajag vai nevajag. PIEVĒRS UZMANĪBU – VAI ŠĪ INFORMĀCIJA IR VAJADZĪGA TIEŠI TEV.

Metožu ir daudz, veidu ir daudz. Maigi sakot – neesiet “muļķi” un neļaujiet uz savām ausīm uzkarināt “informācijas makaronus”. Protiet atrast vērtīgos graudus, tie ir it visur.
Mācieties redzēt.
_________________________________________________________________

Un tātad, ZEMES MAGNĒTISMS VĀJINĀS. Tas turpina vājināties. Ozona caurumiem nav nekādas nozīmes. Zeme paaugstina savas vibrācijas. Arī fizioloģija ir vērsta uz vibrāciju celšanu, uz cilvēka un cilvēces mācīšanu dzīvot radošumā un radīšanā. “Tur” mēs jau esam dzīvojuši, izdzīvojot. Tagad mācamies apzināti dzīvot radošumā un radīšanā.

Tiem, kuri ir pieraduši būt vaimanātāji, upuri un peldēt negatīvismā, šie ir nepanesami laiki. Nevari pārkārtoties? Lūdzu, vari doties uz izeju – caur imūnsistēmas slimībām.

Vislabākajā veidā RADOŠAS LIETAS var darīt TIKAI vājā magnētiskajā laukā. Smadzenes un “gamma” – ritmi, pulsāri … un radošums tevī var izpausties nejauši, spontāni, tu pat nezini, kādas dāvanas tu sevī nes! Jūs tam vēl neesat pieskārušies. Daudzi saka: “nu jā, es jau esmu vecs, ko tu man par visām šīm lietām stāsti!”. Bet tas neesmu es, tas ir Augstākais Saprāts. Vecums ir tikai attaisnošanās. Tāpēc, ka tu taču izvēlējies dzīvot tieši tagad!
http://www.lomonosov.org/medicine/medicine386.html
http://sanatiss.narod.ru/index/0-24

_________________________________________________________________________

Jau 2000. gadā tika novērots vēl viens fenomens – SIRDS ATVĒRŠANĀS. Sāka to Izraēlas klīnikā (Cēzarejā), pētījumus turpināja Sirds Matemātikas Institūtā. Sirds pati par sevi ir svēts orgāns, un tai ir Saprāts. Un ir sirds smadzenes, tāpat kā vēdera smadzenes, galvas smadzenes. Radošajā režīmā visi trīs sadarbojas harmoniski un ir savienoti kopā. Sirds sākumā sāka atvērties, mirdzēt kā centrosoma. Tas ir kardiologu atklājums. Vispirms spontāni. Un ilgu laiku viņi nevarēja saprast, kas ir tās gaismas pulsācijas priekštecis.

Vēl jo vairāk Planetārajai cilvēcei nāksies kļūt par vienu civilizāciju, kas balstīta uz ATVĒRTAS SIRDS PRINCIPU un tas jau notiek.
 http://soznanie.info/st_drunv1.html .

Sirds iekšienē ir svēta un sakrāla telpa, kuras eksistence tika glabāta dziļā noslēpumā. Iepriekš par to praktiski nekas netika rakstīts. Šīs zināšanas tika nodotas tikai mutiski. Bet tagad ir pienācis laiks, kad skolotāji visā pasaulē sāk apzināties to, ka CILVĒKA SIRDS IR ATSLĒGA. Ja CILVĒKA GARS pamet galvu, aiziet no epifīzes (čiekurveida dziedzera), no smadzenēm un galvaskausa un PĀRVIETOJAS UZ SIRDI, tad IZMAINĀS VISAS POTENCIĀLĀS IESPĒJAS. Mums jāiemācās dzīvot savā SIRDĪ.

Tad mēs būsim vienota būtne un spēsim risināt problēmas. Kad esam centrēti prātā, eksistē tikai dualitāte (labs – ļauns, gaisma – tumsa), un ir sarežģīti iziet no tā, tāpēc, ka prāts spriež. Bet SIRDS nespriež – tā vienkārši ZINA, KURŠ CEĻŠ IR PAREIZAIS. Lūk, arī patiesā ezotērikas un mūsdienu vadošās zinātnes saikne.

Vēl jo vairāk, patiesam pētniekam jāzina gan okultisma postulāti – metafizikas, mistikas, gan arī to, kas notiek uz planētas šodien – zinātnisko plānu.
Vēlams, visplašākaja spektrā. Bez spējas atpazīt informāciju – pat tuvoties tam nevajadzētu. Un vēl ir nepieciešams pamata līdzsvars. Pastāvīgs kontakts ne tikai ar savu Augstāko ES, bet arī ar Augstāko Dievišķo Plānu. Kā saprotiet, prasības ir ļoti augstas un stingras. Bet rezultātā mēs saņemam pērles. 

Jāpiemetina, ka sākot ar 2013. gadu, izmainījusies ir smalkā fizioloģija – sirds čakras ir apvienotas lai izlīdzinātu savu lokālo magnētismu. Cilvēki vēl nedzīvo sirdī, taču pāreja uz to ir jau ļoti atvieglota. un no organisma sāk aiziet enerģētiskā dualitāte.
Sirdī viss izskatās absolūti pilnīgs, vesels un pabeigts. Tas mūs ved pie tā, kas saucās KOSMISKAIS DNS vai KOSMISKĀ ATVĒRTĀ APZIŅA.

SVARĪGI!
Viss iekšējais darbs, ar kuru vairums cilvēku ir tik ļoti aizrāvušies, pats par sevi nav garīgais ceļš – taču tas svarīgs tam, lai aizvestu jūs uz to vietu, no kurienes sākas ĪSTAIS GARĪGAIS CEĻŠ SIRDĪ.

________________________________________________________________________

LĪDZJŪTĪBAS ENERĢIJA IR MAĢISKA
http://nepexog.do.am/index/chuvstva_i_ehmocii/0-12

Jaunā akupunktūras tīkla pulsācija sasniedz 40 Hz (50Hz ir apgaismības pamatlīmenis). Lūdzu, nejauciet žēlumu ar līdzjūtību. Žēlums nozīmē to, ka cilvēks remdē savu lepnību – lūk, tev ir slikti…. Bet man, labi. Tev tā arī vajag. Līdzjūtība ir izpratne par situāciju un jautājums: “vai tev palīdzēt?”, “Es varu tev iemācīt kā izdarīt tā, lai vairāk nebūtu slikti.”

Uz planētas ir bijuši ļoti daudzi notikumi, kad dažādi cilvēki no visiem kontinentiem  līdzjūtībā apvienojās. Un tad noteica, ka, – jā! Sirds uzliesmo. Un tas notiek pie apmēram 150Hz. Un tālāk arvien augstāk.

Bet līdzjūtība ir viena no jaunā dzīves režīma pamatemocijām. Daudzi to jauc ar beznosacījumu mīlestību, taču tas ir pavisam, kas cits. Bet līdzjūtība ir pieejama sadzīvē, un tā jau dod impulsu priekam. Daudzi saka: par ko te priecāties? Protams, ka nav par ko, ja šī projekcija nāk no viņu domām. Prieks vispār nāk no IEKŠPASAULES. Ārpasaulē tā nav, to var tikai noprojicēt. Bet, kas notiek iekšpasaulē? Ugunīgs līdzsvars.

Līdzjūtība ir ļoti spēcīga emocija, tajā nevar palikt visu laiku, gadās, ka vajag atpūsties. Taču mēs visi ejam uz vibrāciju paaugstināšanos. Un tāpēc ir tik daudz nāvju no infarktiem un insultiem. Tas nav ne labi, ne slikti. Tā ir pieredze. Kurš kam dod priekšroku. Kādam patīk būt “upurim”, tāpēc, ka tā viņam ir izdevīgi – cilvēks ir pieradis tā dzīvot, tā viņam ir komfortabli – dzīvot izdzīvošanas režīmā – un tad viņš aiziet caur nāvi no infarkta, insulta.

_________________________________________________________________________

Vēl viens atklājums. ATOMĀ ir 12 DIMENSIJAS.
http://onua.org/hitech/6332-uchenye-sfotografirovali-ten-atoma

Un ko tas nozīmē?
Izrādījās, ka smadzenes jau “rullē” 12 dimensijās, tas nozīmē, ka mums te ir vismaz 12 realitātes. Tālāk jau nāk daudzdimesionalitāte. Un radošums mūs aizved pie neierobežotām lietām. Fotografēja ATOMA ĒNU. Tas ir neticami, nav skaidrs, kāda veida enerģijas viela ir atoms, bet tas met ēnu! Un tas ir tikai vēl viens pierādījums cilvēka psihiskajai enerģijai, smalks fantoms, kas turas telpā, pierādījums tam, ka cilvēka jūtas izraisa notikumus – īslaicīgas lietas, kā agrāk domāja, tagad tās apstiprina zinātne.

ĶĪMIJAS UN MAGNĒTISMA SAVIENOJUMS rada materializācijas brīnumus organismā. Atcerieties! Es runāju par fizioloģiju. ĶĪMIJU RADA SAJŪTAS – kā tu domā, kura tava doma vairāk izpaužas, tā radīs bioķīmiju. Vai uz baiļu līmenī (tā pati vecā izdzīvošana) vai radošuma līmeni. Tagad jums ir vismaz kāda izpratne par sevi.

Ja iesim dziļāk, tad paveras durvis uz Dievišķo vai pieskaršanos GARAM. Tur iespējas ir neierobežotas. Tas attiecas uz cilvēka iekšējo ētiku, viņa sirdi, smadzenēm un tā nosaukums ir IEKŠĒJĀ ĒTISKĀ NAVIGĀIJA.

Par šo atklājumu Šveices zinātniekiem tika piešķirta Nbela prēmija.

Viņi atklāja zvaigžņotās debesis mūsos. Neironu pulsācija, Visuma pulsācija, lielo galaktisko objektu pulsācija, melnie caurumi – viss pulsē vienā sirds ritmā. Precīzi kā pieskaršanās Garam. Tālāk nāk Dievišķā teritorija.

_________________________________________________________________________

Nākamais – ANTIOKSIDANTI
Raksts no 2014.gada žurnāla The New England Journal of Medicine, autori Deivids Tuvesons un Navdips Šandels.

Ir mainījusies attieksme pret antioksidantiem. Kad saka, ka tie ir kaitīgi vai palīdz. Bet, kas ir antioksidanti? Formulas, nosaukumi… jā, aizsargā pret brīvajiem radikāļiem. Bet kas ir brīvie radikāļi, vēl bez tā, ka tie veidojas ķīmijas līmenī?

Pie brīvajiem radikāļiem pieder arī ūdens – spēcīgākais oksidētājs, skābeklis, ūdeņraža peroksīds, sērūdeņradis, kas atrodas mūsu organismā un ir nepieciešami nelielās devās. Un izrādās, no kā mēs aizsargājamies? Ir sākusies jauna fizioloģija, un ir vajadzīgas jaunas zināšanas.

Franču zinātnieku atklājums 2006. gadā – ka nevis brīvie radikāļi iznīcina ORGANIKU, bet SMAGĀS DOMAS, kas vaimanā, ka ir “slikti, slikti”. Ne tikai domas, tās materializē nepatīkamu vielu, ko okultismā sauc par IMPERĪLU. Viņi par to zināja – tas tika atklāts. Viņi sāka to pētīt.

Tad, lūk, šī ķīmiskā viela ir benzoskābes cietie sāļi. Šīs vielas sastāvā ietilpst daudz kas. Taču to nevar izšķīdināt, to var tikai sadedzināt. Šo vielu izdalīja un varēja sadedzināt ļoti spēcīgā acetilēna lampas liesmā, aptuveni 1000 grādu temperatūrā pēc Celsija. Ir skaidrs, ka šos 1000 grādus ķermenis neizturēs. Tā nosēžas kapilāros, tā skrāpē kapilāru sieniņas, veido plāksnītes asinsvados un nodara daudz citu kaitējumu. Un atkal mēs atgriežamies pie apziņas – filtrējam domas.

Un noslēgtā akupunktūra. Agrāk noslēgtajai akupunktūrai nebija nepieciešama ārēja ietekme; kāds apzināts process. Ja mēs kaut ko apzināmies, mūsu iekšējais biolāzers (DNS) ģenerē citu enerģiju caur to pašu centrosomu. Un tad izrādās, ka dažos organismos, tiem, kas pēkšņi spontāni apzinājās sevi, antioksidanti sāka kļūt kaitīgi vai kļuva neitrāli. Un vispār zāles ir mainījušas savu iedarbību: ir molekulas, kas griežas pa kreisi, un ir molekulas, kas griežas pa labi, un tās “pēkšņi” sāka mainīties vietām. Kad mēs strādājām kopā ar zinātniekiem-homeopātiem, viņi izgatavoja zāļu partiju, kas “vienas nakts” laikā kļuva par indi. Visa partija tika izbrāķēta.

Kopumā TAGAD VEIDOJAS JAUNAS DZĪVES RADĪŠANAS SISTĒMAS, faktiski izpaužas JAUNI DZĪVES MAGNĒTI. Te parādījās, tur parādījās un nu jau savācas kopā. Tas ir kā pretspars izdzīvošanas režīmam. Tā ir kosmiska planetāra parādība. Mēs tagad šeit esam sapulcējušies kopā ar jums, nez kāpēc mēs esam šeit pulcējušies! Iespējams, lai izdzīvotu šo laika posmu un bagātinātu sevi ar kādām jaunām zināšanām!

________________________________________________________________________

Jaunākais zinātnieku atklājums: LIMFĀTISKĀ SISTĒMA SMADZENĒS.

Ārsti ilgu laiku (bet ilgs laiks ir vismaz desmit gadi, ja ne vairāk) domāja, ka smadzenes ir izolētas. Ka tās ir pašas par sevi, un pārējais ir pats par sevi. Jo viņi neatrada savienojumus starp smadzenēm un citām sistēmām. Ir pienācis laiks, un šī saikne tika atrasta 2016. gadā.

Izrādījās, ka ir ĪPAŠI limfātiskie asinsvadi, ar kuriem ir savienota nervu sistēma un perifērā nervu sistēma. Un to visu integrē un regulē smadzenes. Tagad ir jāpārraksta visas medicīniskās enciklopēdijas. Parādījās vēl viena limfātiskā sistēma. Kāpēc tā iepriekš neparādījās? Iespējams, ka agrāk tās nebija. Pēc tās nebija nekādas vajadzības. Izdzīvošanas režīmam nebija nepieciešams tas pats “gamma” – ritms, kurā tā darbojas. Lai arī mēs pilnībā nedzīvojam “gamma” ritmā, taču tas jau sāk dzīvot, bioķīmija jau sākusi mainīties. Un tagad agrāk slēptā limfātiskā sistēma sāk būt cilvēkos, kuri atver savu apziņu DZĪVEI.

http://neznal.ru/20110131_glaza-vidyat-mir-vverx-nogami

Mūsu acis pārstāj redzēt pasauli “kājām gaisā”! Mēs to redzējām “kājām gaisā”, tad smadzenes ieslēdzās, apgrieza attēlu otrādi, tad uz tā tika uzlikts aklā punkta attēls. Attēls sašaurinājās un radās situācija: ko tu redzi? Šķiet, ka tu redzi visu, bet vai tiešām? Ņemot vērā to, smadzenes pārkārtojas, arī acis (un acis ir daļa no smadzenēm) sāk redzēt, kā tas patiesībā ir.

Daudziem tas nepatīk. Tajā daļā, kur pēkšņi sāk redzēt sevi no malas. Domāju, ka esmu “balts un pūkains”, bet izrādījās, ka esmu pavisam savādāks (skaudīgs, bailīgs, galīgi “ne balts”). Palīdz frāze: “Mīļie, tā ir pieredze!” Lai nenoripotu lejup, jo vainas apziņa ir daļa no manipulācijas.

Tā visa ir pieredze, pieredze, lai varētu izpētīt situāciju. Jo, ja tu nesaproti, ko nozīmē būt upurim, nesapratīsi arī kā ar to komunicēt. Necīnīties! Nedod, Dievs, cīnīties ar saviem pseido-trūkumiem. Pieņemiet tos, kā pašsaprotamus. Konstatācija. Jā, man tie piemita, jā, tā ir daļa no manis. Un tajā brīdī tie pārstās jūs bioloģiski un psiholoģiski grauzt. 

________________________________________________________________________

Nākamais atklājums skar Fibonači skaitļus.
Nav atsauces uz šo atklājumu, vērtība tika iegūta, pamatojoties uz pašreizējā materiāla analīzi (es atgādinu akupunktūras klīnisko pētījumu, balstoties uz kuru, tika uzrakstīts šis raksts).

Šeit vietā ir senās Ķīnas aforisms: “Harmonija nav mērķis, bet līdzeklis. Kad tu zini, ko ar to darīt, tu to atradīsi.” Citiem vārdiem sakot, ir jāvirzās nevis uz harmoniju, bet gan uz harmonijas pamatu. Jums jāiekāpj vilcienā “harmonija”, nevis jādodas uz gala staciju ar līdzīgu nosaukumu.

Visiem zināmā FIBONAČI RINDA – uz tās “balstījās” SLĒGTAS PASAULES HARMONIJA. Bet pasaule pamazām sāka atvērties. Tagad ir pārejas periods, kad harmonija pamazām mainās. Agrāk Zelta griezums bija 0,618. Tagad tas kļūst par 0,815. Vecais pamazām tiek aizstāts ar jauno. Izpaužas cits ZELTA GRIEZUMS un atomārā struktūra sāk veidoties pēc citas rindas principa. Domāju, ka pasaulē būs līdzīgi pētījumi.

PARĀDĀS CITA HARMONIJA. Sākumā, ar atomāro struktūru, caur akupunktūras punktu maiņu, nervu mezglu maiņu, kas pēkšņi sāka pulsēt un klīst pa ķermeni. Protams, ne paši par sevi, bet jaunā sistēmā. Un, kad mēs skaitījām akupunktūras punktus (elektrisko vadītspēju un citus parametrus), tika izdalītas vērtības, kas neietilpa nevienā standarta sistēmā.

Tad viņi kā labojumu ņēma koeficientu 0,815 (to atrada intuitīvi). Tika konstatēts, ka šajā gadījumā tiek iegūta pilnīgi jauna jaunas harmonijas rinda. Atvērtās pasaules harmonija, t.i. šī vērtība ir 0,815 … kā korekcijas koeficients tiem rezultātiem, kas “izsit” klasiskās zināšanas no standarta rāmjiem.

________________________________________________________________

Nākamais atklājums ir absolūti mistiskas. pat nebaidos šī vārda. Neironu tīkls galvas smadzenēs. Un, jā, tas atgādina zvaigžņotas debesis. Reiz neirofiziologi, ārsti veica operāciju un ieraudzīja, kā pēkšņi daļa neironu tīkla sāka izgaist. Kā sniegs saulē. Pēc tam “pazudušais” neironu mezgls uzradās jau citā vietā. Cits neironu mezgls. Atceramies, ka ikkatrs akupunktūras “caurums” ir cits nervu mezgls. Faktiski tā bija jauna nervu mezgla veidošanās.

Tāpat arī tika pierādīts un parādīts, ka visi bērnības ieradumi, visi izlēcieni ir veidojuši neironu tīklu. Tas nozīmē to, ka mūsu neironu tīkls 99% ir kaut kādi ieradumi. Es šeit nerunāju par ķermeņa bioķīmiju, kurai mēs nepieskaramies, kas, pateicoties savam iedzimtajam viedajam šūnu aspektam, regulē pati sevi. Taču lielākā daļa bija ieradumi, t.i. noteikta darbība tika izdarīta tik daudz reižu, un beigās nostiprinājās, gluži kā reflekss Pavlova sunim. Notika neironu tīkla materializācija. Tagad lielākā daļa šo neironu ir dekompresēti un pārstāj eksistēt. Tas atkal ir planetārais aspekts.

Kā tas izpaužas dzīvē. Tas ir īslaicīgs atmiņas zudums, uz 1–2 minūtēm, ne vairāk. Kad neko nezini, neko neatceries, kad jāuzdod jautājums: “kas es esmu, aizved mani mājās” – tas viss ir izdzēsts.
Taču pēc minūtes atmiņa atgriezās. Tā NAV slimība; tā apgriezienus uzņem jaunā fizioloģija.

Tas tika pamanīts un definēts kā parādība ar neironu mezgliem, to dekompresiju. Paralēli atskanēja masveida ziņas no cilvēkiem, kuri pēkšņi uz īsu brīdi sāka zaudēt atmiņu.
Ir mainījušies eritrocītu ritmi. Tie ir kļuvuši par vadošajiem asins funkcionēšanai. Un tas viss ir atkarīgs no cilvēka apziņas, no jūtām, no emocijām. Mūsu spēks slēpjas spējā domāt. Doma un vārds ir iemiesota enerģija. Un tie vairs nav kaut kādi stulbi murgi.

Kas ir svarīgi no visa pateiktā? Svarīgi ir tas, kurp vērsta tava uzmanība. Kurp tu skaties? Kurp vērsta uzmanība, tur iet arī enerģija. Starp citu, atoms ir 99,99999% enerģijas un tikai 0,00001 matērijas.
Un atbilstoši, kurp šī uzmanības enerģija plūst, tas arī izgaismojas. Saprotiet, ka uzmanība, enerģija – ir mūsu jaunie instrumenti savas realitātes radīšanai.

Agrāk noslēgtajā akupunktūrā, noslēgtajā sistēmā, baiļu pamatenerģijā nebija nekādas vajadzības dzīvot ar patiesības vai zināšanu apzināšanos, nebija vajadzīgas zināšanas par to, ka mūsu domām ir tik kolosāls spēks, ka tās burtiski rada realitāti. Un to izmantoja, nav svarīgi, kas, jo planēta planēta kļūst mazāk blīva un Šūmaņa frekvence pieaug.

Un Radīšanas formula (jebkura radīšanas vai materializācija, kā jums labpatīk) = SKAIDRS MĒRĶIS + POZITĪVAS EMOCIJAS. Un vajadzīgais, vēlamais notikums tevi atrod pats. Kā saka bērni – padomā un paej malā. Aizmirsti un netraucē Visumam izpildīt. Tas nav nolūks. Tā ir ikdienas, teiksim, maģija. Kad caur šo Dievišķo Enerģiju jūs radāt prieku.

​​​​​​​MATĒRIJAS BŪTĪBA IR ENERĢIJA. Un šī Būtne, ir pakļauta saprāta ietekmei. Jūs varat aprunāties. Dialogs. Fiziķi to sauc par Kvantu Dialogiem. Apziņa ir enerģija. Attiecīgi šķiet, ka tas ir no citas puses, taču tas pats apgalvojums. Un enerģijai ir apziņa. Viss ir saprātīgi. Jūs varat aprunāties un vienoties par to, kas tieši jums nepieciešams.

Daudzi saka, ja “domāju pozitīvi”, tad darbs padarīts, viss kārtībā. Taču ar to nepietiek. Ķermenis dzīvo saskaņā ar saviem vecajiem uzstādījumiem. Un to būs jāapmierina, un tam nav nekāda sakara ar pozitīvo domāšanu. Tāpēc, ja jau reiz strādājat ar sevi, tad “jāskatās dziļāk – saknē”.

Ar domu jūs varat izraisīt jebkuras emocijas. Skaidrs, ka organisms uz emocijām reaģē ar noteiktu ķīmiju. Ir ķīmija, ir emocijas. Un tas viss ir savstarpēji saistīts. Neironu saites un paradumi ir viens un tas pats. Tātad arī bioķīmija zem tiem parakstīta ir atbilstoša.

Kam gribu pievērst īpašu uzmanību. Dr. Džo Dispenza ir apkopojis šos un vēl citus atklājumus, par kuriem mums vienkārši nebūs laika runāt. Un viņš paskaidroja, kā sazināties ar ķermeni, lai viņa vecā bioķīmija pārstātu traucēt.

Tas ir tikai ieteikums, tad jau paši redzēsiet.
Grāmatas nosaukums ir “Zemapziņas spēks jeb Kā četru nedēļu laikā mainīt savu dzīvi”.
Es neaicinu jums to darīt. Šeit ir apkopoti visi atklājumi, kurus izrunāt vienā stundā ir vienkārši nereāli. Tie visi ir saistīti ar akupunktūru, ar smadzeņu uzvedību, to, kā ķermenis mēģina mums uzspiest kādas vecas uzvedības matricas. Algoritmi. Un mums tam ir jāpakļaujas. Slēgtajā sistēmā tas mūs izglāba, bet tagad, kad paši sasniedzam radīšanas un radošuma līmeni, ne velti mainās gan smadzenes un sarkanās asins šūnas, gan sirds un viss pārējais. Šeit ir pastāstīts, kā var apiet to, kas traucē.

Šī grāmata ir lielsika ar to, ka ta uzrakstīta “mājas valodā”.

___________________________________________________________

Un noslēgumā es pastāstīšu par vienu neticamu atklājumu. Faktiski ir radies jauns Dievišķais Instruments.
Novērotā novitāte akupunktūras tīkla nepārtrauktajās izmaiņās slēpjas cilvēka spējā strādāt ar kādu sevis paša sakrālo daļu.
Daudzi pētnieki sāk runāt par pasauļu daudzdimensionalitāti un tajā skaitā par cilvēka daudzdimensionalitāti.
http://tainy.net/49350-drugie-miry-fizicheskij-aspekt.html ).

Šeit būtu lietderīgi sniegt īsu informāciju par nesenajiem zinātnieku sasniegumiem, pētot cilvēka smadzenes. Publicēšanas datums 2017. gada 13. jūnijs.
Raksta būtība.

Projekta Blue Brain (Šveice) neirozinātnieki izmantoja matemātiskās metodes, lai pilnīgi jaunā veidā aprakstītu MŪSU SMADZEŅU ARHITEKTŪRU. Un viņi atklāja, ka tā sastāv no daudzdimensiju ģeometriskām figūrām, kas sasniedz 11 dimensijas.

Zinātnieki novēroja, ka neironi ir savienoti grupās, un tajos esošo neironu skaits liecina par šī daudzdimensionālā ģeometriskā objekta izmēru, informē news.eizvestia.com.
“Mēs atklājām pasauli, par kuru mēs pat iedomāties nevarējām,” saka projekta vadītājs Henrijs Markrams. – Pat nelielā smadzeņu daļiņā šo objektu ir desmitiem miljonu, un tiem ir līdz 7 dimensijām. Un dažos tīklos to skaits sasniedza 11”.

Lai veiktu matemātisko analīzi, neirozinātnieki izmantoja detalizētu neokorteksa datormodeli, ko viņi izveidoja 2015. gadā. Neokortekss jeb jaunā garoza ir “modernākā” mūsu smadzeņu daļa, kas veidojās pēdējā, un tā ir atbildīga par AUGSTĀKĀS JŪTEKLISĀS kārtības funkcijām (atcerieties, ka SAJŪTAS ĢENERĒ NOTIKUMUS?)

Cilvēka smadzenēs ir aptuveni 86 triljoni neironu, un savienojumi starp tiem stiepjas visos iespējamos virzienos, veidojot DAUDZDIMENSIONĀLU TĪKLU.
Pēc matemātiskā modeļa izstrādes zinātnieki to pārbaudīja uz virtuāliem stimuliem un pēc tam pārbaudīja ar eksperimentālām žurkām. Un viņi smadzenēs atrada lielu daudzdimensionālu ģeometrisko struktūru, ko veido neironi un starp tiem tukšu telpu, kuru iepriekš nebija redzējuši ne neironu tīklos, ne bioloģiskajos tīklos ne arī mākslīgajos.
Tukšās telpas starp neironiem izrādījās kritiski svarīgas smadzeņu darbībā. Kad smadzenēs nokļūst stimulējošais signāls, neironi uz to reaģē ārkārtīgi organizēti.

“Izskatās tā, it kā smadzenes atsucas stimuliem, radot un pēc tam palielinot torņus no daudzimensionāliem blokiem, sākot ar viendimensijas “kociņiem”, pēc tam pārejot pie 2D plātnēm, pēc tam pie 3D kubiem, bet pēc tam pie vēl sarezģītākas ģeometrijas ar 4D, 5D utt ” – stāsta projekta dalībnieks, matemātiķis Rans Levi.

Šis atklājums sniedz jaunu ieskatu tajā, kā smadzenes apstrādā informāciju. Zinātniekiem vēl ir jānoskaidro, kas tieši liek neironu grupām savienoties šādās struktūrās, raksta Science Alert.

Tomēr interesanti, kas tika atklāts?
Ja paskatās no Dievišķā Saprāta perspektīvas, tad zinātniekiem Smadzenes atklājās kā milzīga centrālā stacija, caur kuru plūst apziņas enerģija.

Ir atnākusi jauna enerģija, un tieši tagad sākas pārkalibrēšana. Un tas nozīmē pārmaiņas Akaši komunikācijā, jo cilvēce sāk paaugstināt savas vibrācijas.

Jāatzīst, ka ievērojamai daļai cilvēces ir FILTRI, kas neļauj cauri tiem izlauzties jaunai garīgai domai. Viņi ir ieslēgti Savos PAŠU ticības rāmjos, un šī iemesla dēļ, lai gan DNS viņiem nodod jaunu informāciju, viņi nav “noregulēti uz atbilstošo vilni” un nevar uztvert šo pārraidi. Taču cilvēkiem ir pieejama nobīde, pat ja viņi vispār neko “nepieņem” – fizioloģija ir uzsākusi savas pārmaiņas Dabas dziļākajā līmenī, neatkarīgi no atsevišķa cilvēka zināšanas vai nezināšanas.

Jaunie Akaši draiveri – darbība līdzjūtībā, mīlestībā un pabeigtos darbos.
Šis process ļaus Akaši sazināties ar smadzenēm un Iedzimto ķermeni, nododot tiem daudz augstākus jēdzienus, tādus, kā, piemēram, LĪDZJŪTĪBA. Ārstam, kurš bieži saskaras ar nāvi un mirstošajiem, ir zināmi pārsteidzoši stāsti par to, kā cilvēki pieceļas no nāves gultas, ja kāds no viņiem nolemj, ka ir cienīgs šeit atrasties.
Tā ir spontāna remisija, pēkšņa atveseļošanās. Tieši šajā virzienā notiek pārmaiņas cilvēkos. Jaunas apziņas rašanās un Akaši izmaiņu rezultāti, kas tiek zīmēti caur jēdzieniem, koncepcijām.

Var sākt VADĪT SAVU DZĪVI! Ir pienācis laiks RADĪT.

Un, jo vairāk cilvēks atmodīsies, jo ilgāk dzīvos.
Apziņa ar apzinātu līdzjūtības domāšanu paildzina mūžu. Miera un atslābinātības stāvoklī veidojas attiecības ar citiem cilvēkiem un visu pārējo.

Nenotveramais Akaši, kas pārkalibrējas, lai kļūtu daudz mazāk nenotverams. Tas virza cilvēcisko būtni uz pavisam citu esības apzināšanos.

Tas, ko mēs mācāmies apgūt: tas ir miers – kurā nav skaidru iemeslu mieram 3D, un zināšanas par skaistumu un ezotēriskas lietas, kas nav redzamas tiem, kuri uzticas tikai tam, ko redz viņu acis. Tā ir Dieva mīlestība, kas kļūst pamanāma dzīvē, un pilnīga melu, moku un baiļu neesamība.
Pasaule, ieejot jaunā atvērtības stāvoklī, izplešas šajā “tukšumā”, kā tauriņa, kas izlīdis no kūniņas, spārni.

Jo atvērtāks kļūst cilvēks, jo lielākā mērā atklājas viņa radošās spējas. Jo vairāk Dieva ir cilvēkā (sava Dievišķā Dziļuma apzināšanās), jo mazāk viņam vajadzīgs kas no ārpuses, jo mazāk viņam var dot citi cilvēki.

Cilvēks iemācās sevi saprast, kā daļu no pasaules, tās pasaules, kuru viņš gatavojas vērot. Un uzņemas atbildību par saviem paša vērojumiem.

Mēs meklējam Dievu – un atrodam sevi.
Mēs meklējam sevi – un atrodam Dievu.


Akadēmiķe Valentīna Mironova
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Svarīgākais šobrīd! Planēta sākusi dzīvot citā dimensijā…

Akadēmiķe Valentīna Mironova

Visi vēl joprojām atceras 2012. gada gaidas, bailes no nezināmā, kataklizmas bailes, ar kurām mūs biedēja… Pāreja notika, bet ne tur, kur to gaidīja… Planēta sāka dzīvot citā dimensijā.
2013. gada janvārī tika stāstīts par eksperimentu, kas ilga 10 gadus, kopš 2003. gada. Kodolzinātnieki strādāja ar ūdeņraža atomu (aka protonu) un vispirms reģistrēja protona daļiņas pulsāciju, pēc tam tā samazinājās, pēc tam atkal kļuva normāla izmēra. Zinātnieki to uzskatīja par kļūdu, citu sastāvdaļu ietekmi no ārpuses, taču galu galā protons ieguva jaunu nozīmi. Tika atklāts, ka protonu daļiņa samazinājās par 4%.

Pasaule pēc kvantu lēciena

Viss ir mainījies – tā ātrums, griešanās, virziens, diametrs. No pirmā acu uzmetiena varētu domāt, ka protons ir mainījies, kāds absurds! Taču tam līdzi “aizbrauca” visa organika, jo tā sastāv no ūdeņraža. Ir izmainījies Matērijas blīvums. (Ļevašovs par Matērijas īpašībām rakstīja, ka mēs pārcelsimies uz citu Telpu, kur būs vairāk gaismas).

Protonam sekoja arī visas pārējās daļiņas, un tas, kas kodolfizikā skaitījās nesatricināms, parādījās pavisam citā formā, svešā. Tā it kā mēs būtu citplanētieši, kas nokļuvuši uz citas Planētas.

Tie likumi, kas bija spēkā līdz 2013. gadam, pēkšņi pārstāja darboties, tāpēc, ka matērijas blīvums bija kļuvis cits.

Šis milzīgais daudzu zinātniskās pasaules laboratoriju darbs lika visas pasaules zinātniekiem apvienoties, aizmirstot visas nesaskaņas.
Apmēram 10 vadošie atomfizikas, reaktoru, lāzertehnoloģiju institūti pārbaudīja viens otru, bet visi nonāca pie viena jauna ūdeņraža atoma izmēra.
Spriežot pēc 3-dimensiju pasaules likumiem, tas nav iespējams, taču, neskatoties uz to, fizika sāka atklāt savus mērījumus. To apstiprina astrofiziķi ar mūsu Kosmosa daudzdimensionalitātes aprēķiniem.

Mēs dzīvojam citā dimensijā!

Notika Kvantu Pāreja, daļiņa pārcēlās no viena enerģijas līmeņa uz citu enerģijas līmeni, turklāt tā uzvedās kā Neitronu zvaigzne – bija liela, bet kļuva maza.
Uzskatiet, ka mēs dzīvojam uz citas planētas, tāpēc visi Likumi sāk darboties savādāk. Zinātnieki ar to saskaras ik uz soļa. Mūsu Likumi – tā ir pagātnes pasaule!

2013. gada janvāris – marts bija bagāti ar radikāliem zinātniskiem atklājumiem astronomijā un astrofizikā, tie bira kā no pārpilnības raga.

Zemes orbītā lido vācu Spicera teleskops, kas ir vairākas reizes precīzāks par slaveno Habla, un tas redzēja ultrasarkano staru Galaktikas (mēs zinām infrasarkano starojumu, bet šeit “ultra”, kas ir jauns fiziskais termins, tas nozīmē vēl dziļāk Matērijā). Tās ir 60 reizes spožākas par parastajām.

Šis bija spontāns atklājums. Spriediet paši, vēl 2012. gada decembrī to nebija, bet 2013. gada janvārī tās uzradās diennakts laikā!

Tā nemēdz būt! Tās vai nu ir, vai to nav…, tātad diennakts laikā notika kaut kas, kas lika Pasaulei izmainīties?

Parastā elektromagnētiskā skala, kas ir parādīta fizikas mācību grāmatās, uzziņu grāmatās, ir palielinājusies par trim oktāvām infrasarkanajā diapazonā un trīs oktāvām ultravioletajā diapazonā.
Mums ta ir kļuvusi par sešām oktāvām augstāka.
Tā atklājās Matērija, kas neeksistēja līdz 2013. gadam, dažādu iemeslu dēļ tā neizpaudās, un tagad tā  izpaužas un fiziskās ierīces var to fiksēt.

Vēl viens atklājums

Līdz 2013. gadam zinātnieki zināja un mūs biedēja ar to, ka Saules sitēma virzās Melnajā caurumā.

Novosibirskas zinātnieki runāja par to, ka mēs virzāmies absolūti nezināmās enerģijās, kuru agrāk nebija un nebija skaidrs, kas tālāk sekos.

Bet tagad šī cauruma vairs nav! Bet šis astrofiziskais objekts ir pazudis. Mūsu galaktikas centrā tagad Melnā cauruma nav.

Zinātnieki pārbijās, šis atklājums tika noslepenots un pēc diviem mēnešiem pēc paziņojuma, tas pazuda no interneta.

Bija tāda interneta vietne “Membrāna”, kurā zinātnieki publicēja savus atklājumus. Tagad šīs vietnes vairs nav. Tā pārtrauca savu eksistenci ar Melno caurumu.:)

Kas tad notika? Izradījās, ka Melnais caurums ir durvis, caur kurām mēs izgājām un durvis aizvērās.

Bet Melnā cauruma vietā uzradās cits Objekts, un arī tas ir jauns zinātnisks atklājums, jau 2014. gadā – Magnitārs.
Pulsējoša Zvaigzne, bet ne Pulsārs. Šī Zvaigzne uz visām pusēm izplata šķidru magnētisko lauku. Tā ir kāda substance, kurai pagaidam vēl nosaukuma nav (un tā nav plazma). Tā ir mazas granulas, elementārdaļiņas lielumā un lielākas, piemēram, Zemes izmērā.

Sākumā šo Magnitāru izdzirdēja radiodiapazonā 2014. gada martā un sāka vērot, bet maijā to ieraudzīja.
Pēc kosmiskajiem standartiem šis ir kolosāls laiks. Parasti vai nu dzird, vai redz, tas ir, smadzenes bija gatavas uztvert šo informāciju.
Tādējādi mēs nokļuvām Smalkā plāna pirmajos stāvos, patiesībā, “Viņpasaulē”, ar ko mēs jūs arī apsveicam! ))

Citas frekvences un cita organika un tam jūs nevajadzētu biedēt, jo mūsu ķermeņi atveras savā ceļā.
Bet Magnitārs sāka spīdēt zilā gaismā (līdz 2014. gadam tas nespīdēja).

Vēl 2005. gadā neirofiziologi cilvēka Hipokampā (cilvēka galvas smadzeņu limbiskajā daļā) atklāja apgabalu, kuru dēvē par Gaiši zilo vai Zilo plankumu. Tas zināms jau sen, taču visu laiku tam nepievēŗsa uzmanību, maz kas ir cilvēka smadzenēs…:)

Taču cilvēka smadzenes pašas par sevi ir melnā kaste.

2014. gada vasarā šis Zilais plankums smadzenēs arī sāka spīdēt, visiem. Hipokamps projicējas uz Dzīvības punktu un atbild par cilvēka dzīvi Smalkajā plānā un augstāk. Šī zilā gaisma, ja samiedz aciss, dažkārt ir redzama kā sudrabains nimbs virs galvas. Tas ir jauns organiskais Ķermenis un tas pulsē saskaņā ar Magnitāru.
Ta ir vienoita sistēma, kura bāzes ritms ir valsis.

Visuma bāzes ritms arī ir valsis, visdažadākajos izpildījumos, dažādās oktāvās. Oktāva, kurā izpilda valsi Zilais plankums un Magnitārs Galaktikas centrā – darbojas jaunā skalā, kurā iekļautas trīs jaunas oktāvas.

Un sanāk, ka jaunā ūdeņraža enerģētiskias spektrs ir absolūti atšķirīgs no vecā ūdeņraža spektra.
Šis ir infrasarkanās krāsas spektrs, kas ir dziļāks par infrasarkano krāsu. Un tieši šis diapazons ir kļuvis vadošais. Mēs dzīvojam un nezinām, ka uztveram pavisam citus enerģētiskos spektrus. Un tas viss tiecas uz cilvēka apziņu.

Ir pienācis laiks, par kuru mums teica, ka dzīvosiet Smalkajā Pasaulē, bet tur visu vada domas, gribi – parbīdi krēslu, gribi – pats pacelies gaisā… Pagaidām mēs vēl neesam nonākuši līdz tādai domu koncentrācijai līdz sevis apzināšanai.

Un līdz ar šo sākās dažādi fenomeni…

Pirmais pamatfenomens ir nimba mirdzums, pirms Pārejas tas bija Zelta (Nimbi visiem Svētajiem ikonās…), un tādi bija tikai Meistariem, jo ​​ap Zemi bija ļoti ciets magnētiskais lauks, kas saturēja mūsu ģenētisko struktūru. Bet tagad šis lauks faktiski ir pārstājis būt ciets, t.i., tas pastāv, bet tas ir pilnīgi atšķirīgs.

Tas ir ļoti mīksts un maigs tajā pat laikā ne mazāk izturīgs, kā zirnekļa tīkls, kas var būt stiprāks par tēraudu.

Lūk, apmēram tāda struktūra ir jaunajam magnētiskajam laukam.

Noteikti jūs visi esat dzirdējuši tadu terminu kā Akaši, tā arī ir Zelta struktūra, kuru sauc Protejs, arī Blavatska to piemin.
Tad, lūk, šis Protejs sāk iemiesoties. Tas kļuvis par mūsu jauno nervu sistēmu un tagad tā mums ir piepildīta ar Proteja gaismu.

Mums ir cita nervu sistema, mēs esam pārstājuši redzēt 3-dimensionāli, mums ir citas acis.
Pēdējo tūkstošu gadu laikā pirms Pārejas, kā minimums 26 000 gadu, mums visiem acīs bija tā saucamais aklais punkts.

Tas ir redzes nervs, kurš aiziet dziļi galvaskausā un tiek noslēgts ar kādiem proteīna audiem, kā aizbāzni. Šis aklais punkts aizklāja trīs ceturtdaļas mūsu sfēriskās redzes. Mēs neredzam Melno caurumu, un ņemot vēra to, ka smadzenes nivelē dažādas nianses, tad rodas ilūzija, ka mēs redzam visu. Tomēr aklā punkta esamība mums ļāva dzīvot 3-dimensiju telpā, ierobežotā un cietā.

Tas bija Eksperimenta noteikums. Mums bija jāizpēta blīvais Plāns un šo uzdevumu mēs izpildījām.

Tagad mēs esam pargājuši “Viņpasaulē”, mūsu Eksperiments ir veiksmīgi pabeigts un šis aklais punkts acīs sāk izšķīst un zust un tagad mums atveras pieeja daudzdimensionalitātes redzējumam.
Tas ir Planetāra mēroga atklājums un to ievērojuši visu valstu zinātnieki.

Ir izmainījies Tīmuss, aizkrūtes dziedzeris, kas pats par sevi ir ļoti sakrāls. To savulaik pieminēja gan Jeļena Blavatska, gan Rērihi.
Tagad Tīmusā dzīvo šis pats Protejs. Šeit tas lokalizējas un pēc tam tiek izsmidzināts pa visiem mūsu smalkajiem nervu kanāliem. Saules, mēness meridiāni, viss šeit tiek iedarbināts un arī tie ir kļuvuši citi.

Un arī Proteja imūnpārvalde ir mainījusies, ja agrāk šī imunitātes sistēma bija formāla, tad tagad tā uzpasē katru cilvēka domu un tagad ir tik svarīgi prast domāt!
Domāt PIRMS padomāji. Jo piepildās viss un uzreiz, un, galvenais, ir skaidrs, kāpēc…

Nākamā organisma izmaiņa ir Mandeļveida kodols jeb amigdala. Arī tas atrodas Hipokampa rajonā.

Tas pārslēdzas uz apzināto uztveri. Līdz Pārejai tā bija “baiļu māja”, to pārvaldīja limbiskā sistēma. Bet limbiskā sistēma nozīmē “sit un bēdz”, kā dzīvniekiem.

Tagad tas tiek pārrakstīts šūnu mehānisma līmenī. “Sit un bēdz” vietā sāk izpausties esošā mirkļa apzināšanās. SaPrātīgais. Nevis sēdēt un baidīties, domājot: kas tagad būs? 
Tagad viss notiek pēc kārtas: atnākšu un tikšu skaidrībā. Dzīvot Šeit un Tagad.

Mums nav jāzin, kā to darīt, mūsu jaunā organika to dara pati.
Tu nesēdi meditācijā, tu neēd tikai vegānu ēdienu, tu dzīvo kā dzīvojis, bet organika pati mainās. Tas nozīmē, ka tavs Augstākais Es ir devis atļauju esošās situācijas izmaiņām, atļauju mainīt tavu esošo apziņu. Un tev NAV jāzina, kā tas notiek.
Lūk arī Dievišķā bezmaksas dāvana (“haļava”. Iepriekš mēs bijām atbildīgi par savu rīcību, bet tagad mēs iemācīsimies būt atbildīgi par savām domām!

Mūsu galvas smadzenēs izšķīst vecās neironu  paketes. Kā tas izpaužas sadzīvē?

Vecās neironu paketes – tie ir visi materializētie ieradumi, kuri autopilota līmenī ir iegājušies mūsu asinīs, miesā, viss, ko mēs darām mehāniski (paņemu sērkociņu, uzlieku vārīties ūdeni tējkannā, aizdedzinu gāzes degli….)
Viss, pie kā no bērnības esam pieraduši un neapzināmies, taču tas viss ir materializējies, mēs bieži darām un neievērojam – kā.

Tagad iestājas pseido atmiņas zudumi, kas iestājas tad, kad cilvēku neietekmē nekas no ārpuses.
Piemēram, es mierīgi sēžu pie mājas uz soliņa un pēkšņi – neko neatceros….

Tas ilgst vien mirkli 3-5 sekundes un atkal tu esi savā dzīvē. Taču tev tiek izslēgtas kādas vecās paketes, vecās zināšanas. 

Piemēram: senie bērnības ieradumi, kuri tev vairs nav vajadzīgi, tu esi pieaudzis un situācija vairs neatkārtosies. Enerģētiskajā plānā tie bija smadzeņu struktūrā, tad, lūk, smadzenes atbrīvojas no šiem vecajiem ieradumiem. (Mācījāties staigāt, sēdēt, runāt).

Tagad tas jums vairs nav vajadzīgs, un tas ir milzīgs enerģētiskais slānis. Pseidoaizmiršana – tā atbrīvojas vieta jaunajam. Tas aizpildās ar šo jauno un vajadzīgajā mirklī es vienkārši sāku zināt kaut ko jaunu. Atnāk GaišZināšana.

Līdz Pārejai mums ta nebija, mums bija jāiziet šī Skola, jāiegūst pieredze, jāuzkrāj zināšanas, bet tagad pieredze rodas pati, kā Dāvana.

Līdz noteiktam brīdim tu nezini, kas tev ir, bet rodas situācijas un tu sāc pielietot gatavu pieredzi.
Tiek ekonomēts laiks, spēki, ļoti daudz kas… 

Un tu situāciju redzi ne no vienas puses, bet uzreiz no vairakām, un redzi nevis ar mērķi nosodīt, bet vienkārši kā informāciju.

Un savai zināšanai pieņemiet, ka tad, kad jums iestājas pseidoaizmiršana vai kaut kas līdzīgs sklerozei, tu to pieņem absolūti mierīgi un zini, ka tā nav slimība, bet Planetārā Pāreja. Un tas ir tikai pirmais posms.
Ir izmainījies Laiks, izmainījusies ir Enerģija un izmainījusies ir mūsu uztvere un mēs kļūstam par tām daudzimensionālajām būtnēm, kuras jau sākotnēji bija Augstāko Spēku nolūka plānā.

Ļoti daudz atklājumu ir  mūsu domu jomā, piemēŗam, noskaidrota saikne starp depresiju un osteoporozi – tā ir vesela sērija Jeruzālemes universitātes zinātnieku atklājumu.
Jo ilgāk cilvēks dzīvo depresijā, jo mīkstāki un trauslāki kļūst viņa kauli.

Mūsu laika raksturojums ir tas, ka jūs paši varat pagatavot sev zāles un tieši to, kas tieši jums vajadzīgs.

Piemēram: paņem pudeli, ielej tajā ūdeni no krāna, vai svēto ūdeni vai jonizēto, jebkuru. Paņem papīra lapu un uzraksti – tās ir manas zāles no depresijas un es ātri atveseļojos.

Uzrakstīji, paliki zem pudeles, bet pudeli noliki gultas galvgalī. 

Atceries, ka to visu vajag darīt ar humoru :). No rīta pamosties un izdzer. Ūdens, to darot, maina struktūru. Tādi eksperimenti jau sen ir veikti un izrādījās, ka tā struktūra atkarīga no apziņas un ticības. Viss notiek bērna uztveres līmenī – jo vieglāk tu uztver mūsdienu realitāti, jo ātrāk un labāk viss izdodas.

Vai tu zini, ka smiekli maina apziņu?

Viegli, kā bērnu smiekli palīdz radīšanai, tās ir tās pašas vibrācijas, kas rezonē ar zilo Magnetāru Galaktikas centrā.
Pasmieties – tas nozīmē rezonēt ar kosmosu.

Vai esiet ievērojuši, ka uz ielām parādījušies daudz izkrāsoti mīmi? Viņi izsit cilvēkus no to čaulām.
Uzsmaidi sev spogulī!
Kvantu pārejas mirklī pasaule faktiski sadalījās: tajos, kuriem vajadzīga materiāla evolūcija – dzīvot matērijā, dzīvot vardarbībā, negatīvā (dzert, smēķēt) – viņi aizgāja citā matērijā. Viņi aizgāja savā apziņas līmenī. Mēs ar jums stāvam kā vārtos – ir starp mums tādi un šādi…

Ir tie, kuri izvēlējās citu Ceļu, citu apziņas līmeni, evolūcijas Ceļu.

Tie, kuri aiziet, viņi ir palikuši savas domās, viņiem šis viss ir slima suņa murgi, viņi nedomās, viņiem vieglāk iemest ar granātu, kā domāt….
Viņiem ir citas domas un darbības.

Bet mums ir citas, notiek fizikopsihisks moments – mēs viens otru pārstājam redzēt.
Un tas jau ir sācies, ka mēs varam iziet viens otram cauri, neievērojot un nesajūtot ne mazāko diskomfortu.

Tā arī ir Realitātes sadalīšanās – vieni pa labi, otri – pa kreisi.

Tie, kuri izvēlējušies garīgo evolūciju – tie domās, pirms padomās.
Sākumā uzkāpt uz grābekļa, iegūt pieredzi.

Kā izmanot šo Dievišķō “haļavu”? Iesākumam – vienkārši to zināt.
Uzlādēt ūdeni zāļu vietā. Pret sāpēm kājās vai kārpām. Trauku mazgāšanai. Uzrakstīt uz lapiņas, nolikt zem glāzes ar ūdeni gultas galvgalī un no rīta izdzert.

Tā darīja Čumaks, bet tagad tas visiem ir pa spēkam.
Tā ir burvju frāze – manā realitatē viss izdodas (un izrunāt savu vēlmi) viegli un graciozi!
Tā nav afirmācija, kas ilgi un daudz jāatkārto – viss darās ātri un viegli, pateici un ej darīt savas lietas.

Galvenais, sajust to, ko runā un iemācīties uzticēties Visumam.

Un sākt ar sadzīvi… pateikt tarakāniem – ar dievu! Manā realitātē tarakānu nav.

To var izmantot attiecības ar bērniem, savai pašsajūtai, attiecībās ar valsts iestādēm, ar transportu, ar informācijas saņemšanu, iegādājoties to, kas vajadzīgs…

Akadēmiķe Valentīna Mironova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Jaunā laikmeta akcenti

Sāksim aplūkot šos akcentus vadoties no jēdziena “adversa taktika”, kas ļoti bieži apvieno visu pārējo.

Adversa taktikas būtība slēpjas tajā, ka tikai tad, kad visi pretinieki ir saspringti, dzīvē var ieviest pašus apjomīgākos plānus. Doma kā garīgā plāna būtība nevar tikt iznīcināta. Bet tai var pretnostatīt būtni ar lielāku potenciālu.
Kaut kur dziļi apziņā slēpjas iespēja, taču tā nespēj noformulēties un tad ir nepieciešama adversa taktika, lai atmodinātu cilvēcisko apziņu. Nākas novest darbību līdz absurdam, pretējā gadījumā gulošie nespēj pamosties. Pasaules mēroga notikumos nepieciešama tā pati taktika.

Visā pasaulē mēs varam redzēt, ka savdabīga adversa taktika izrādās pats labākais ceļš. Var tikai pabrīnīties, kāpēc cilvēcei ir jāmaldās pa tik sarežģītiem labirintiem, ja ir daudz vienkāršāki ceļi. Taču evolūcijas spirāle ir sarežģīta. Tai dažkārt nepieciešams īslaicīgi pazemināties, lai pēc tam paceltos daudz augstāk.
Tieši tad, kad Gaišie Spēki ievieš jebkādu plānu uz Zemes, tie ņem vērā visas iespējas, par aprēķina pamatu pieņemot sliktākos apstākļus. Tieši tāpēc, lai iznākums būtu veiksmīgs pat vissliktākajos apstākļos. Protams, pie šadas taktikas, kur tiek ņemta vērā ļaunā griba un svārstīgā jāņtārpiņu vai silto brīvā griba, neveiksmes nevar būt. Plāns realizējas pie jebkuriem apstākļiem. Un ļaunie, un tumšie, domājot, ka ceļ cietumu, patiesība uzceļ dievnamu.

Adversa taktika ir FOKUSĒŠANAS metode, kam seko IZLĀDES bultas, kas trāpa taisni spriedzes centrā. Gaismas spēki to izmanto ne tikai cilvēka dabas dziļas zināšanas dēļ, bet arī saskaņā ar Kosmisko pamatlikumu, saskaņā ar kuru cīņa par eksistenci un spēcīgākā pieredze (ne tikai fiziskajā, bet garīgā sajūta) dominē no brīža, kad Kosmoss izpaužas Esībā.
Tādējādi no visa sliktā tiek gūts labums!
Kad cilvēks apzinās savu DIEVIŠĶO BŪTĪBU ar viņu vairs nevar manipulēt un viņš vairs nav vadāms.

Galvenais Jaunā Laika akcents ir cilvēka saikne ar viņa Augstāko Es (sinonīmi “intuīcija”, “Sargeņģelis”, “Dvēseles sauciens”). Ja cilvēks dzīvo apzināti, palielinās smadzeņu platība aiz pieres kaula – neokortekss, kas piedalās izziņā, maņu un intuitīvajā uztverē.
Viens no Būtības aspektiem atrodas pašā virspusē. Tā ir mūsu elpošana, bet elpošana ir dzīvība. un, lūk, kā tā ir organizēta.
Deguns ir izlūks pasaulē (https://cyberpedia.su/11x91cb.html). Cilvēks VISU izvēlas un vērtē pēc smaržas, bet ne vienmēr dara to apzināti – partneri, darbu, dzīvesvietu. Degunu NEVAR apmānīt. Tas NEPAKĻAUJAS ne ego, ne apziņas manipulācijām. Tas dod spēju mīlēt, būt kaislīgam, laimīgam, izprast patiesību, pārvaldīt paredzēšanas spējas, intuīciju, gaišredzību.

Smaržas interpretē nevis deguns, bet smadzenes, un impulsu ātrums no ožas receptoriem uz smadzenēm ir lielāks nekā sajūtu pārraides ātrums ar sāpju receptoriem.
OŽA – ir INTUĪCIJAS SIĀMAS DVĪNIS, tās ALFA un OMEGA.
Cilvēkiem IR JĀJŪT, tas ir vissmalkākās matērijas pieprasījums, kā nabassaite savienojumam ar augstākām dimensijām. Nav nabassaites – nav dzīvības. Tāpēc visiem sajūtu “elementiem” ir sava personiskā saskaņa gan ar zemes (kosmisko) elektromagnētisko “ķēdi”, gan ar sava Augstākā Es “traktātiem”.
Turklāt to, cik kvalitatīva ir cilvēka saskaņa ar savu Augstāko Es ļoti labi var redzēt magnētiskās rezonanses galvas tomogrāfijā.

Ir tāds medicīniskais termins “periventrikulārais mirdzums” vai “spīdēšana” (agrāk saukta “leikoareoze”), kas attiecas uz smadzeņu elektrisko aktivitāti. MRI attēlos starojuma avoti izskatās kā balti plankumi, kas izkaisīti pa smadzeņu audiem. Pētījuma rezultātā tika atklāta radošās intuīcijas darbība – “virsapziņas ass” jeb “APZINĀTĪBAS ass”.
Un te nu sākas pats interesantākais! Vairumam cilvēku baltie plankumi ir NEKĀRTĪGi izkaisīti pa visu galvas smadzeņu virsmu.
Bet tiem, kuri ir apzināti (ir “atmodušies” – ezotērisks termins), šie baltie plankumi KONCENTRĒJAS KOPĀS, turklāt VIENMĒR sarindojas STARA formā, kas vērsts uz TUMSU.

Jebkurš talants (kā sajūta-zināšana) ir saistīts ar darbu, kas sagādā prieku.
Tā kā to ir izvēlējusies cilvēka Dvēsele, šī nodarbošanās cilvēkam sagādā radošuma prieku un baudu. Un viņš ar galvu metas tajā, nemanot, kā paskrien laiks; darot to, kas patiešām patīk, nevis to, ko nākas darīt piespiedu kārtā. Dvēsele līgsmo un sirds piepildās ar siltumu.
Tajā pat laikā fizioloģijas līmenī tiek fiksēta ATBILSTĪGO smadzeņu daļu PALIELINĀTA aktivitāte, kas ved pie to ATTĪSTĪBAS. Un augstākajā izpausmē (no baltajiem plankumiņiem) tiek veidota skaidra taisna līnija, kuras klātbūtne pati par sevi ir visu harmoniski strādājošo enerģētisko centru sintēze – kā sevi apzinošā Radītāja vizītkarte.

Baltie plankumiņi (un to sakopojumi) ir kustīgi un to kustība ir atkarīga no tā, kādu augstāko spēju cilvēks aktivizē ikdienā. Dažādos radošos stāvokļos balto plankuminu izvietojums būs atšķirīgs. Tā pārslēdzas konkrētā radošā “elektroinstalācija”.

Cilvēka apziņai ir ļoti interesanta īpasība – SINESTĒZIJA vai STARPSAJŪTU saikne. Tas notiek, ja noteiktu sensoro kanālu stimulēšana izraisa citu sensoro kanālu piespiedu reakciju (“Kā darbojas psihiskās smadzenes” (https://senseisekai.livejournal.com/606591.html)).

Atvērtās apziņas fenomens reāli eksistē – un eksistē tieši ikdienā. Kad cilvēka sirds ir atvērta Pasaulei, MRI fotogrāfijā parādās TUNELIS, kurš atduras  galvvidū  (http://wikingi7.narod.ru/acons.htm ).

Piemēram, uztveres jomas paplašināšana, palielinot jutību, var veicināt pašdziedināšanos. IR SVARĪGI, lai JEBKURĀ DARBĪBA BŪTU PAŠPĀRVALDĪTA – APZINĀTA.

Jo tad, ja rodas NEVADĀMI PROCESI var nokļūt pie psihiatra un tad atveseļoties būs sarežgīti.

DAUDZI cilvēki neapzinās, ka viņu sensorās (t.i., jūtamās) reakcijas līmenis ir DAUDZ augstāks nekā var iedomāties. Notiek tūlītēja informācijas nolasīšana no kosmosa tieši, apejot prātu.
Pašreiz tas daudziem cilvēkiem notiek intuitīvi un viņi sāk atpazīt melus – nav svarīgi, kadus: galvenais ir APAZĪŠANA.
Tā notiek dažādu sabiedrību noslāņošanās. Un tas nav ne labi, ne slikti. Ir tāds laiks.

…..

Mēs meklējam sevi, bet atrodam Dievu.
Mēs meklējam Dievu, bet atrodam sevi.

© Copyright: Valentīna Mironova, 2021
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tukšā kaste

Cardboard Box

Vīriešu smadzenes ir ierīce, kurā valda ideāla kārtība. Mums viss ir salikts pa atsevišķām kastītēm.

Sekss – vienā “kastītē”, sports – otrā, darbs – trešajā. Mums ir daudz kastīšu burtiski visam. Mums ir “kastīte” automašīnai, ir “kastīte” naudai, ir “kastīte”, kur glabājas domas par darbu. Ir “kastīte”, kurā glabājas domas par jums, sievietēm. Ir atsevišķa “kastīte” bērniem. Atsevišķa kastīte – domas par mammu. Tā atrodas kaut kur tur, pagrabā.
Mēs visu un vienmēr saliekam pa šīm “kastītēm”. Un ir viens noteikums: kamēr kārto vienu “kastīti”, citas aiztikt nedrīkst.

Ja mēs apspriežam kādu konkrētu jautājumu, tad vienkārši sniedzamies pēc “kastītes”, kurā atrodas visi “dokumenti” par šo jautājumu. Lūk, kāpēc mēs apspriežam tikai konkrētus jautājumus: mēs esam ļoti uzmanīgi pret to “kastīšu” saturu, par kurām šobrīd nerunājam.

Ar sieviešu smadzenēm ir pavisam savādāk.

Sievietes smadzenes ir kā liels balons, kurš aptīts ar domu “vadiem”.

Un tajā viss saistīts ar visu. Nauda saistīta ar mašīnu, mašīna ar darbu, bērni ar mammu, mamma ar vecmāmiņu, un vecmāmiņa arī obligāti kaut kam ir “pieslēgta”.

Rezultātā sievietes domāšanas process ir kā plata maģistrāle, uz kuras viss tiek vadīts ar vienu enerģijas formu – emocijām.
Lūk, kāpēc sievietes, kā likums, visu atcerās. Tāpēc, ka, ja jūs ņemat jebkuru savas dzīves notikumu un pieslēdzat to emocijām, tas paliek jūsu atmiņā uz mūžiem.
Kāpēc vīriešiem viss ir ne tā? Tāpēc, ka, pirmkārt, mēs ļoti bieži aizmirstam pārskatīt savas “kastītes”. Otrkārt, mēs esam mazāk emocionālas būtnes. Atklāti sakot, mūs vispār ļoti maz kas uztrauc tā – pa īstam. Bet sievietes, kā likums, rūpējas par visu uzreiz. Viņām vienkārši patīk šis process. Un vēl vīriešiem smadzenēs ir viena “kastīte”, par kuru vairums sieviešu pat nenojauš. Un tā ir tukšā “kastīte”.

Tā ir mūsu mīļākā “kastīte”. Ja vīrietim ir iespēja to izdarīt, viņš vienmēr no zemapziņas izvelk tieši to. Kas var būt labāks par absolūti tukšām smadzenēm vairāku stundu garumā? Lūk, kāpēc mēs ta mīlam makšķerēt.

Un patiesībā tas, ko es šobrīd jums stāstu, ir zinātniski apstiprināts. Pirms dažiem gadiem Pensilvānijas Universitātē notika pētījumi, kuri apstiprināja, ka vīrieši patiešām spēj atslēgties un nedomāt ne par ko un piedevām vēl elpot. Atšķirībā no sievietēm. Viņām tādas spējas nav.

Sievietes prāts nekad neapstājas. Viņas nevar vienkārši paņemt “kastīti – nekas”. Tas, protams viņas tracina. Un liek justies saērcinātām brīžos, kad viņas redz vrieti, kurš neko nedara.

 

©Marks Gangors
Tulkoja: Ginta Filia Solis

 

P.S. Raksts nepretendē uz absolūto patiesību, taču, esot attiecības, ir svarīgi vienam otru saprast un pieņemt to, ka mēs esam dažādi, ļoti, ļoti atšķirīgi un, respektējot to, ir daudz vieglāk panākt labas attiecības ģimenē un neuzvilkties tur, kur tas nav jadara – mēs esam dažādi, katrs ar savām “kastītēm”:) Lai jums saticības pilns gads! :)

Par ko domāt pirms miega?

miegs13

Uzreiz gribu pabrīdināt: informācija, kuru tu izlasīsi, var, neatkarīgi no tavas gribas, mainīt tavu domāšanu. Tāpēc, lasot tālāk, esi uzmanīgs un koncentrējies.

Par ko tu domā pirms miega? Kādas domas ņirb tavā galvā? Varu saderēt, ka tu nezināji, ka tavs rīta garastāvoklis ir atkarīgs no tā, ar kādām domām tu vakarā aizej gulēt. Tas, par ko tu domā pirms miega, patiesībā modulē tavu rītdienas dzīvi.

Tas ir kā domino efekts. Tavu domu ķēdes reakcija rada neironu ķēdes galvas smadzenēs. 8 stundu laikā, kamēr tu guli, tavā galvā notiek informācijas apstrāde, par kuru tu pat neiedomājies. Pavisam vienkāršoti runājot, kamēr tu guli, tavā galvā notiek process, kas nosaka tavu rītdienas gaitu – tavu esību. Un no šī procesa ir atkarīgs:

– kā tu jutīsies;
– vai tu izgulēsies vai neizgulēsies;
– kāds būs tavs garastāvoklis;
– cik daudz tev būs enerģijas;
– kā atjaunosies tavs organisms – ātri vai lēnām;
– ko tu darīsi no rīta/dienā/vakarā.

Kad tu pamodies, tu esi pārliecināts, ka tu visu vadi, ka tu pieņem lēmumus. Bet tu kļūdies. Tāpēc, ka viss jau ir noticis bez tavas līdzdalības. 8 stundu laikā ir ierakstījusies programma, saskaņā ar kuru, tu rīkosies visas dienas garumā, no kuras tu atslēgsies tikai gadījumā, ja tavu ierastās dzīves plūdumu pārtrauks kāds negaidīts notikums, kura nav programmā.

Kad notiek kas neordinārs, programma nojūk, smadzenes sekundes simtdaļā pārprogrammējas un sāk meklēt izeju no neierastās situācijas.

Taču tas nav galvenais.

Svarīgi ir tas, ka tam, par ko tu domā pirms miega ir būtiska nozīme tavā nākotnē. Un pati lielākā problēma slēpjas cilvēka nezināšanā. Parasts cilvēks nezin, kā strādā smadzenes, nejūt savu domāšanu un vispār par sevi ļoti maz ko zin, izņemot savu svaru, augumu, pirkstu skaitu un krūšu izmēru. Tāpēc, ka parastam cilvēkam viss notiek pašplūsmā. Viņš vienkārši pirms miega apdomā savas problēmas, meklē veidus, kā tās atrisināt un sapņo par to, kā būtu, ja būtu. Bet no rīta pieceļas un sāk jaunu dienu, kas jau ir uzmodelēta pagājušajā naktī.

Piemēram, miega laikā smadzenes pārtin nākamo dienu līdz pat sīkākajai detaļai. Tiek pārtīta iespējamā tikšanās ar bijušo draudzeni, karstā ūdens atslēgšana, meteorīta nokrišana u.t.t. Viss – līdz sīkumiem. Mūsu smadzenes pārtin visus iespējamos variantus un situācijas. Un, vadoties no visvairāk iespējamajām situācijām, no rīta tev pasniedz jau gatavu tavu stāvokli.

Ja programma “redz”, ka tev labāk būt izklaidīgam, tu tāds būsi. Ja programmai vajag, lai tu būtu mundrs un dzīvespriecīgs, tad tāds tu arī būsi. Un tas nav atkarīgs no tavām vēlmēm.

Smadzenes izvēlas evolūciju.
Pats svarīgākais smadzenēm un programmai, kas nosaka tavu nākotni – ir visērtākā izdzīvošana. Pie viena noteikuma, ja smadzenes uzskata, ka tu esi vajadzīgs evolūcijai.

Ja smadzenes uzskata, ka tu neesi vajadzīgs, tad tās ieslēdz pašiznīcināšanās programmu. Un tu sāc graut savu dzīvi. Ķermenis nevar sevi nogalināt un smadzenēm bioloģiskais laiks tiek aprēķināts pēc citiem parametriem. Tu vienkārši ātrāk noveco, vairāk slimo. Un kā izdarīt tā, lai tu novecotu vēl ātrāk? Ļoti vienkārši. Tev iedod sliktu garastāvokli, tev pastāvīgi neveicas. Tu vienmēr atrodies neīstajā vietā, neīstajā laikā. tev ir vilkme pēc alkohola. Tu nervozē par sīkumiem. Tavas smadzenes tevi lēnām nogalina..

Būtu vienkāršāk tevi nogalināt ātrāk, vai ne? Piemēram, atslēgt tavu uzmanību brīdī, kad tu brauc pie stūres vai arī ej pāri pārejai. Taču evolūcijai ir svarīgi nenovērtējamie resursi. Ir vajadzīga, tā saucamā degviela. Ir jāpalīdz audzināt mazbērnus, vajag pildīt “melno” darbu. vajag uzņemties visu negatīvās enerģijas melnumu. Vajag būt buferim starp agresīvo vidi un vērtīgajiem resursiem, vajadzīgam sugas attīstībai.

Šķiet, ka viss ir tik ļoti sarežģīti, bet tā tikai šķiet. Viss slēpjas vien nezināšanā. Ja tu mazāk skatītos seriālus vai sēdētu internetā, bet vairāk censtos izzināt sevi, savu iekējo būtību, tad viss kļūtu skaidrs un saprotams. Un tu zinātu, cik tas ir svarīgi. Katrs sīkums, katra doma tavā galvā.Vispār – katra!

Kas nosaka programmu? No kurienes tā rodas ik dienu?

Atbilde ir gaužām vienkārša. Pamats tam visam ir tavas domas pirms miega. Tas, par ko tu domā, pirms ej gulēt – ir barība smadzenēm. Kas tu esi – vērtīgs resurss pasaules attīstībā vai bezjēdzīgs “produkts”.

Uzreiz gribu pateikt, ka domas tiek “paņemtas” ne tajā laikā, kad esi apgūlies un guli un par kaut ko domā, bet tās, kas “domājas”, kad tu jau laidies miegā – pirmajā miega fāzē un vairs nekontrolē savas domas, Tās plūst savā gaitā. Pāris sekundēs domās paskrien visa pagājusī diena un tas ir pamats. Tas ir fundaments.

Ja tu praktizē apzinātos sapņus, tad tu esi savas rītdienas pavēlnieks, un tu vari programmu rakstīt pats. Apzinātā miegā tu pārsvītro savu veco programmu. Cik es zinu, visi, kuri kaut reizi ir vadījuši savu miegu, tā vai savādāk, savu dzīvi ir mainījuši uz labo pusi. Bet tie, kuri bieži savā sapnī ir pamodušies, kardināli ir mainījušies paši. Līdz nepazīšanai

Par ko tad tomēr vislabāk domāt pirms miega?

3 svarīgi noteikumi:

Ir daži nesarežģīti noteikumi, kas padarīs tavu dienu daudz efektīvāku. Ja tu pamēģināsi tos realizēt pirms miega, tu sajutīi rezultātu jau nākamajā dienā. Tev diena būs vieglāka, labāka un galva būs skaidra. Tā, vai savādāk, bet visi noteikumi strādās kā izslēgšanas metode.

  1. MIERS
    Pats svarīgākais noteikums ir miers. Neko nevajag izjust. Ir jāizslēdz visas emocijas. Kā labās, tā arī sliktās. Lieta tā, ka smadzenes var pieņemt tavas pozitīvās emocijas kā to nepietiekamību. Nevajag īpaši pacelt savu garastāvokli pirms miega un nevajag sapņot! Emocijas nosaka tavas domas pirmajā miega fāzē. Ja tu esi mierīgs un rāms, tad programma orientējas uz baltu lapu. Vienkārši sakot, tā programmē tevi rīkoties atbilstoši situācijai. Un dod papildus spēku tavam organismam.
  2. DOMU NEESAMĪBA
    Pacenties nedomāt. Izslēdz savas iekšējās pļāpas un klausies klusumā. Klusumam ir savs skanējums un, ja tu ieklausīsies, tu izdzirdēsi šo skanējumu. Tas ir brīniķīgs. Miega laikā, kad tiek analizēta pagājusī diena, domu neesamība nojauks programmu. Smadzenēm tas ir strupceļš. Smadzenēm nevar būt tā, ka domu nav. Tāpēc programma pārtrūkst un tiek pārcelta uz nākamo nakti. No rīta tu jutīsies mundrs un labā noskaņojumā.
  3. ATSLĀBINĀTĪBA
    Kad mēs ejam gulēt, parasti muguras daļa, rokas un kājas nav pilnībā atslābinātas. Tu vari to sajust. Tagad, kad dosies gulēt, pilnībā atslābinies. Kad būsi atslābinājies, atslābinies vēl vairāk. Kļūsti vēl mīkstāks. Pēc tam – vēl un vēl. Tu būsi izbrīnīts, kad apzināsies, cik ļoti saspringts ir tavs ķermenis. Mēs visi aizmiegam ļoti sasprindzināti. Un saņemam saspringtas nākamas dienas.

Principā, ar to arī pietiek. Atceries, kas tev jādara pirms miega.

1. Jānovāc savas emocijas un pārdzīvojumi.
2. Jāaizvāc savas domas.
3. Jāatslābina ķermenis.

Kad tu pirms miega kontrolē domas, ķermeni un savu stāvokli, tu pats kļūsti par programmu. Tavas smadzenes strādā “uz iekšu”, uz tevi. No rīta tu vienmēr pamodies mundrs un enerģijas pilns. Un, pats galvenais, tu jūti sava prāta skaidrību, kuru nejuti agrāk. Rodas priekšstats, ka smadzenes strādā uz 100% un dzīvē viss sāk izdoties.

Avots: http://www.aum.news/

Tulkoja: Ginta FS

Dialogs :)

10505371_256294841227652_1195835547453396688_n

Sieviete: Ak, Dievs, VIŅŠ aiziet no manis! (raud)

Smadzenes: Pozitīvāk, pozitīvāk!!!!!

Sieviete: Kāds tur pozitīvs? Viņš mantas vāc, maita tāds!!!!…

Smadzenes: Negaudo, smaidi…. Noslēpumaini smaidi… Nemētā rokas, kā dzirnavas!

Sieviete: Maita, čemodānu pako… Kārtīgs vīrietis, kad aiziet, līdzi paņem vien zeķes un apakšbikses, bet šitais vēl kreklus loca… (raud)

Smadzenes: Smaidi!

Sieviete: Varbūt mesties viņam ap kaklu?

Smadzenes: Muļķe!

Sieviete: Varbūt sabrukt viņa priekšā uz ceļiem?

Smadzenes: Muļķe!

Sieviete: Bet varbūt viņu….čik?

Smadzenes: Ko tad????

Sieviete: Nu…. klusiņām, ar pannu pa galvu?

Smadzenes: ????

Sieviete: Pēc tam nabadziņu barot ar buljoniņu… tā pāris mēnešus var izvilkt… Varbūt pieradīs un neaizies?…..

Smadzenes: Tā taču krimināli sodāma lieta!!!! Un, ja nu spēkus neaprēķināsi?

Sieviete: Es tā labi atvēzēšos un, kā kraušu!!!!!

Smadzenes: Es ne par to… Tu tāda spēcīga sieviete…. vēl nogalināsi, un ko tad? Tas taču pants!!!!!

Sieviete: Un, ko tad darīt? Tā jau gudri mācīt!

Smadzenes: Smaidi!!! Pozitīvāk, pozitīvāk!!!

Sieviete: Nu, kā tajā visā var atrast pozitīvu? Es palikšu viena – viena palikšu, vienaaaaaaaaaaaaa (raud)

Smadzenes: Smaidi! Pirmkārt, ne viena, bet – brīva sieviete…

Sieviete: Kam man tāda brīvība vajadzīga?

Smadzenes: Smaidi! Brīvība – tas ir brīnišķīgi, nodarbosies ar sevi, lutināsi sevi!

Sieviete: Kam man tas? (šņaukājas)

Smadzenes: Kam, kam?! Iemācīsies brazīļu valodu – tu taču vienmēr esi sapņojusi skatīties seriālus bez tulkojuma. Pierakstīsies sitamo instrumentu kursos – ar tavu spēku tā būs īstā vieta!

Sieviete: Jā, kaut kā nav sanācis tam laika….

Smadzenes: Pati nodarbosies ar savām finansēm – bez visādiem muļķīgiem naudas tēriņiem kaut kādām amerikāņu makšķerēm un mūžīgiem mašīnas remontiem!

Sieviete: Nopirkšu kažoku un kurpītes… nu, tās, ar banti…(slauka asaras)

Smadzenes: Aiziesi vakariņās ar to puisi no juridiskā biroja – viņš uz tevi tāāāāāāāāā skatījās…

Sieviete: (smaida) Aha, aiziesim uz Makdonaldu, viņš, starp citu, to jau piedāvāja. Uzvilkšu kažoku, kurpītes ar banti…, (noslēpumaini smaida)

Smadzenes: Nevajadzēs ne kādam gatavot vakariņas, ne mazgāt, tīrīt un gludināt kreklus…

Sieviete: Tikai manikīrs, pedikīrs, maskas un masāžas! (laimē smaida) Aizbraukšu kādā ekskursijā… (sapņaini)

Smadzenes: Lūk, un tu nevarēji pozitīvu saskatīt…

Sieviete: Ai, cik skaisti dzīvošu! (uzvaroši smaida) Lieliski!!!!!! Aiiiiiiiii!!!!

Smadzenes: Kas?

Женщина: Viņš uz ceļiem stāv, ar visiem saviem čemodāniem!!!! Bučo kājas!!!!

Smadzenes: Kam?

Sieviete: Nu, ne jau čemodānam! Saka, nekad tādu kā es neatradīs… Lūdz piedošanu…. Grib palikt!

Smadzenes: Oi!

Sieviete: Un, kā tad – es – Brīva sieviete? (raud) Un, kā tad tagad ar sitamo instrumentu kursiem? Kažoks un tās  smukās kurpītes? (raud) Un Vasja no juridiskā biroja?

Smadzenes: Pozitīvāk, pozitīvāk….

(с) Anna Voroņina Avots: http://golbis.com/

Prieka pilnu jums dienu!!!

Tulkoja: Ginta FS