Kur aizplūst mūsu sievišķā enerģija

71321177_2048395945260218_1592564695011688448_n

Ļoti bieži ilgi un ar pūlēm uzkrātais tiek iztērēts ne tam, kam tas domāts. Sievietes “agresori” – noteikti cilvēki, sajūtas, notikumi un rīcība atņem mums šo enerģiju.
Parasti tie ir:
⠀🌿Cilvēki, kuri pārkāpj tavas personīgās robežas
⠀🌿Cilvēki, kuri nepiekrīt taviem uzskatiem
⠀🌿Skopums, skaudība, aizvainojums, upura loma
⠀🌿Lepnība un egoisms
⠀🌿Sevis nepieņemšana un centieni kļūt par kaut ko, kas tu neesi
⠀🌿Strīdi, pēc kuriem pat tad, ja tev ir taisnība, spēks pazūd
⠀🌿Stresa situācijas, kas nogurdina un atņem spēkus visos līmeņos
⠀🌿Strīdi ar tuvieniekiem un tālajiem
⠀🌿Citu cilvēku apspriešana un nosodīšana – tenkas
⠀🌿Pārlieku plaša komunikācija
⠀🌿Patērētāja un nevērīga attieksme pret seksu

Mūsu tiešais pienākums ir iemācīties atpazīt šos “agresorus” un izslēgt tos no savas dzīves, piepildot visas savas attiecības ar mīlestību. Ja tikšanās jau ir notikusi, prast saudzēt savu Dvēseli, neļaut sadauzīt tās ietvaru, neļaut to aptraipīt un piepildīt ar kaut ko smagu vai netīru.
Olga Vaļajeva⠀
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Trīs māsas

tris masas

Kādā ciemā dzīvoja trīs māsas. Skaudība, Skopums un Labestība. Savus vecākus viņas neatcerējās: tie jau sen bija devušies pie Dieva. Taču ļaudis vienmēr viņus atcerējās ar labu vārdu – tie mierīgi bija dzīvojuši un cilvēkiem darījuši tikai labu.

Taču starp māsām saskaņas nebija. Vecākā, Skaudība, tikai to vien runāja:

– Ja man tā būtu! Es arī tādu gribu! Ak, kāpēc man šajā dzīvē tā neveicas!?

Skopums tik piebalsoja:

– Un man, man arī to vajag! Kāpēc tik maz!? Dod vēl! Tas ir mans!

Tikai jaunākā māsa, Labestība klusiņām savu domu domāja. Droši vien tieši viņa no vecākiem visvairāk labo īpašību bija mantojusi. Kaut arī maziņa, tomēr gudra un krietna. Par saimniecību rūpējās, māju uzkopa, un nevienam palīdzību neatsacīja.

Reiz kāda sirma kaimiņiene vērsās pie masām:

– Palīdziet, daiļavas! Laiks dārzu rakt, bet man mugura pamatīgi sāp – nevaru ne saliekties, ne iztaisnoties!

Vecākās māsas tikai nospurca un atrunājās; nav laika, liecies mierā, vecā, dārzs pagaidīs.

Bet Labestība uzvilka vienkāršu kleitu un devās kaimiņienei palīgā. Tā priecājās un pateicās: “Paldies tev, mana glābēja!”

Citreiz bērni, uz ielas dauzīdamies, ieraudzīja māsām dārzā ābolus – tādus sarkanus, skaistus, nogatavojušos. Kā tādiem garām paiet? Skaudība ar Skopumu vienā balsī iebļāvās:

– Zagļi! Liekēži! Nav ko mest acis uz svešiem labumiem! Tūliņ pazūdiet!

Bet Labestība paskatījās, pasmaidīja, pagaidīja, kamēr māsas nomierinās, pielasīja pilnu grozu ar āboliem un  uzsauca bērniem: skrieniet šurp, cienājieties!

Māsas pukojās un dusmojās:

– Re, kāda dāsnā atradusies! Pietiks musu labumus pa labi un kreisi izdāļāt!

Māsas pārskaitās vēl vairāk, kad jaunākā ielaida mājās pārnakšņot nabadzīgu ceļinieku:

– Lai pārnakšņo! Vai gan mums žēl, vietas visiem pietiks!

Vecākās metās virsū Labestībai:

– Apnicis skatīties uz tevi, labsirde atradusies! Ej, uz visām četrām debess pusēm! Un sāvāc sev līdzi savu nakts viesi! Jaunākā nesāka pierādīt savas tiesības uz daļu vecāku mājas. Savāca savu nelielo iedzīvi un devās prom. Ceļinieks tai līdzi. Viņam bija žēl, ka viņa dēļ meiteni padzina no mājām. Labestība viņu nomierināja:

– Nevaino sevi! Man jau sen vajadzēja to izdarīt! Tāpat jau pārāk ilgi esmu pacietusi viņu nievas un dusmas! Un meitene sāka dzīvot viena mazā mājiņā ciema pašā malā. Tur allaž valdīja kārtība, tīrība un prieks. Un tāds miers! Labestība atplauka, kļuva vēl skaistāka un puiši sāka viņai pievērst uzmanību. Un te pēkšņi kādā dienā pie Labestības namdurvīm pieklauvēja tas pats ceļinieks.

– Vai tu mani atceries? Tu iekaroji manu sirdi ar savu sirsnību un dāsnumu! Drīkst, es tev palīdzēšu!?

Un tā gandrīz katru dienu puisis nāca pie viņas un palīdzēja saimniecības darbos. Izrādījās, ka vinš ir labs amatnieks un pieprot daudzus darbus. Drīzumā viņi nolēma apprecēties. Kāzas bija jautras, viss ciems bija sanācis apsveikt jauno pāri. Tikai abas māsas neatnāca. Skaudībai skauda, ka jaunākā tādu skaistu puisi bija dabūjusi. Skopumam bija žēl naudas dāvanai, bet bez dāvanas kaut kā negribējās ļaudīs rādīties, jo ko tad citi par viņu padomātu.

Jaunie dzīvoja laimīgi: saskaņā un priekā. Vīrs bija lielisks saimnieks, labs amatnieks un labestīgs cilvēks. Labestība – lieliska saimniece, viss viņai padevās skaisti un gludi.

Tomēr gadījās, ka ģimeni piemeklēja nelaime. Brīdī, kad saimnieki strādāja laukā, mājās izcēlās ugunsgrēks. Kamēr atskrēja, kamēr izsauca palīgā ļaudis. māja nodega gandrīz līdz pašiem pamatiem. Vajadzēja to celt no jauna. Un uzcēla. Kaimiņi palīdzēja, jo ciemā jauno pari cienīja. Māja izdevās lieliska, un atkal dzīve turpinājās skaisti un priecīgi. Draugu viņiem bija daudz, visi viens otram palīdzēja: te Godīgums uzaicināja uz tēju, te Uzticība ieradās ciemos. Ātri un jautri paskrēja dienas.

Gluži savādāk dzīve veidojās māsām.
Skaudība pūtās un bija apvainojusies uz visiem un dzīvi, viena sēdēja mājās. ne viņa kādam vajadzīga, ne viņai kāds vajadzīgs. Nemanāmi bija piezagusies vientulība un vecums.
Skopums tomēr bija apprecējusies. Arī vīru atradusi gluži piemērotu sev – viņa vārds bija Ekonoms Skopulis. Skopums aizgāja dzīvot pie vīra un māsu atstāja vienu. Ģimene bija labi situēta, māja – kā cietoksnis, apkārt augsts mūra žogs. Kas tur iekšā, neviens nezināja, jo Skopuļi nevienu ciemos neaicināja. Tā arī dzīvoja – krāja, taupīja.
Tā dzīve māsas izšķīra – it kā staigā pa vienām takām, taču dzīvo tik dažādi.

Laime Skaudībai meta līkumu. Nav viņai ne draugu, ne draudzeņu, neviens viņu ilgi paciest nevar.

Skopums kļuvusi resna un neveikla. Visa vienā zeltā, deguns gaisā, ne ar vienu nesveicinās, bet neviens jau arī nealkst viņas draudzību!

Un tikai Labestība ir atradusi savu laimi. Vēl joprojām viņa ar savu vīru dzīvo laimē, priekā un ar savu mīlestību sasilda ik vienu. Vīrs viņai it visā palīdz un cilvēki viņus sauc “mūsu labestīgie” un, uz viņiem skatoties, arī kļūst labāki, laimīgāki.
Tāda, lūk, pasaka 🙂
Avots: Миг Кайроса (facebook)
Tulkoja: Ginta FS

 

Patiesā Romance

larisa

Skandalozā krievu aktrise Larisa Guzejeva ir precējusies trīs reizes, mēs viņu vislabāk atminamies filmā “Cietsirdīgā romance” un tagad popularitāti viņa ieguvusi Krievijas TV šovā “Давай поженимся”. 

Pirmo reizi viņa apprecējās ar filmas “Sāncenses” uzņemšanas laukumā sastapto režisora asistentu Iļju, kurš izrādījās narkomāns. Larisa centās palīdzēt vīram atbrīvoties no šī netikuma, taču tas nebija iespējams, pāris izšķīrās un pēc laika Iļja nomira no narkotiku pārdozēšanas. Pārdzīvotais stress un arī karjeras sabrukums darīja savu un aktrisei sākas problēmas ar alkoholu. Pateicoties savam spēcīgajam raksturam, viņa šo atkarību pārvarēja un kļuva par pirmo publisko personu, kas sabiedrības līmenī pacēla problēmu par sieviešu alkoholismu.

Par otro Larisas vīru kļuva gruzīnu izcelsmes filmu redaktors Kaha Tolodrava, ar kuru laulībā piedzima viņas dēls Grigorijs. Lai arī Kaha ir inteliģents cilvēks, atšķirīgās mentalitātes un dzīves uztvere sagrāva arī šo laulību. Savu sievietes laimi viņa atrada laulībā ar savu trešo vīru un meitas Olgas tēvu Krievijas viesnīcu asociācijas prezidentu Igoru Buharovu.

Neapšaubāmi viņa ir ļoti sievišķīga, kaut arī asa un bieži vien sarkastiska. Šeit daži trāpīgi Larisas Guzejevas citāti:

  • Vīrieši neprot nolasīt mūsu vēlmes. Mēs varam cik tik uziet staigāt piepūtušās, ar “uzrullētu lūpu” un dusmoties. Vienkārši ir jāpieiet un jāpasaka, ko vēlies: tas vai nu būs vai nebūs.
  • Nezvaniet saviem vīriešiem pa 48 reizēm dienā. Nerakstiet viņiem debīlas SMS, kā jums māca glancētie žurnāli. Nelieciet viņiem kabatās muļķīgas zīmītes. Ja vīrietis daudz strādā, neko citu kā aizkaitinājumu tās neizsauks. Vīrietim nepieciešams mājīgums, kas viņu sagaida mājās. Viņš visu dienu ir strādājis, lai nopelnītu naudu, meklējis, kur vēl piestrādāt, lai naudas būtu vairāk un varētu jums nopirkt dāvanu 8tajā martā. Pažēlojiet viņu! Redziet, ka viņš pēc darba atlaidies dīvānā pie televizora ar pulti rokā – apsedziet viņu, palieciet spilventiņu un neesiet maita, neaizrādiet, ka viņš krāc un neļauj jums dzīvot!
  • Atcerieties: ja sieviete ir brīnišķīga, ja vīrietis no viņas ir kā bez prāta, viņš ēdīs gan pārsālītu kāpostu zupu, gan nepievērsīs uzmanību nekārtīgi izmētātām mantām.
  • Pagātni nedrīkst stiept sev līdzi tagadējā dzīvē. Ja izšķīrāties, tad izšķīrāties. Kāda draudzība var būt starp bijušajiem mīlniekiem? Tas sagādā mocības tagadējam partnerim. Kad vēlies atgriezt cilvēku, tu esi gatava uz jebkuriem noteikumiem. Bet ilgi tā neviens neizturēs. Vajag veidot attiecības, strādāt pie tām un stingri atrunāt savstarpējās pretenzijas.
  • Es neuzskatu, ka vīrieti jāuztver kā izdzīvošanas līdzekli, ka viņš ir mūžīgs sievietes parādnieks. Viņš taču kādai ir dēls, kādai – brālis un viņam arī ir vajadzīgs maigums un rūpes.
  • No skopa vīrieša ir jāmūk uzreiz, Meitenes, brīnumi nenotiek. Skopu vīrieti nav iespējams pāraudzināt. ja viņš tāds ir, viņš būs skops gan emocijās gan maigumā.
  • Patiesa mīlestība ir tad, kad neprātīga kaislība pāraug maigā mīlestībā. Lūk, ieraudzīji tu vīrieti, sirds salēcās, kamols kaklā, acis deg, nelaba dūša, tu zaudē samaņu. Gribas, lai viņš vienmēr būtu blakus, savādāk nomirsi. Šī neprātīgā kaislība pāriet aptuveni pēc gada, bet pēc tam tu saproti, ka vēlies kopā ar šo cilvēku novecot un dzemdēt viņam bērnus.
  • Vīrieši šobrīd ir pasākuši necienīgi izturēties pret sievieti. Un pelnīti! Nevienā citā valstī jaunas meitenes nestaigā kažokos, apkarinājušās ar dārglietām, nestaigā pa restorāniem un nedzīvojas dārgos kūrortos. Bet jūs, jaunās meitenes, vēlaties uzreiz apprecēties ar bagātu vīru un dzīvot kā pensionāres Rietumos. Kāpēc jūs nevēlaties dzīvot jaunas sievietes dzīvi: attīstīties kopā ar savu vīru, audzināt viņa bērnus, bet vēlaties milzīgas mājas, dārgas dāvanas? Tas nav pareizi.
  • Gandrīz visas sievietes fantazē. Vīrietim pat galvā neiešaujas tas, ko mēs esam safantazējušās – par rokas un sirds lūgšanu, kāzām un kopīgu dzīvi.
  • Dzīvei laulībā nav nekāda sakara ar zilonīšiem un aromātiskajiem kociņiem. Mums jāiemīl sadzīve, parastā ikdienas dzīve, tad mēs būsim laimīgas. Mīlēt vakaros kopā pavakariņot, brīvdienās kopā ar vīru slēpot, dzemdēt bērnus, kopā ar viņiem gatavot skolas darbus. Iemācieties par darbu domāt aiz mājas sliekšņa un nepārcilājiet savas problēmas mājās, nemokiet ģimeni. Vīriešiem nepatīk, kad viņiem sūdzās – īpaši par darbu. Viņiem atbilde ir viena “Ar savu darbu galā tiec pati” vai arī “Tad nestrādā!”Avots:http://mirkrasoty.life/
    Tulkoja Ginta FS