Par skaidrību

Spēja tikt skaidrībā daudzreiz paaugstina pieaugušas dzīves kvalitāti jau tādā līmenī, ka tu spēj iztikt bez sīkiem mājieniem, bet godīgi paud savas jūtas, savu prieku, nevienu nemaldini un mierīgi spēj atteikties no tā, kas tev neder.
Vēl viens skaidrības pluss ir tas, ka tā pievelk citu skaidrību, un, gluži otrādi, izsauc spriedzi tiem, kuri dod priekšroku miglainām aizkulišu spēlēm.
Dabiskā atlase notiek pati par sevi.
Mīlestības skaidrība, draudzības skaidrība, radniecības skaidrība, partnerības skaidrība, skaidrība attiecībās ar sevi, izvēles skaidrība, darbību skaidrība, atbildības skaidrība… lūk, šie savas paša dzīves brīnišķīgie marķieri, kuri, lai arī negarantē hronisku laimi, bet padara skaidrākus tās apstākļus.
Nenoteiktība ir mokoša, taču dažkārt tā kļūst par paradoksālu narkotiku, kas ļauj aizbēgt no realitātes, iznīcinot sevi šajā procesā.
Ieiet īstenības dušā un to izturēt – arī tas ir stāsts par skaidrību.
Uzdrošināties to darīt, vai neuzdrošināties – tā ir katra paša izvēle un lēmums.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Uz robežas…

Es šodien sapratu, ka pēdējā laikā es izdzīvoju klusu, bet ļoti skaidru vilšanās sajūtu…

Ne to, kur kāds konkrēts cilvēks nav attaisnojis manas personīgas cerības, bet to vilšanos, kas nāk no, kā izrādījās, to iluzorās stabilitātes dziļumiem.
Kad notiek kaut kas neiespējams, tad nav vienkārši samierināties ar šo faktu. Īpaši tad, ja kopš bērnības esi radināts domāt, nevis akli paklausīt jebkurai sabiedrības dienestu pavēlei.

Man nesanāk domāt globāli un ģeopolitiski – gan savas individualitātes gan profesionālas darbības dēļ: es katru dienu skatos acīs dzīviem konkrētiem cilvēkiem, starp kuriem nu jau ir arī tie, kuru dzīves sagrāvuši neatgriezeniski zaudējumi, un katra šī konkrētā sāpe, man ir daudz tuvāka par tūkstošiem apzīmogotu saukļu-argumentu, kuros cilvēki vienmēr izrādās otršķirīgi, un kur kāds vienkārši tiek norakstīts kā liela procesa neizbēgams upuris.

Taču es skaidri zinu, ka neviens nav gatavs būt upuris. Un neviens nav gatavs nozīmēt par upuriem savus tuviniekus.

Jebkurš sauklis un lozungs zaudēs šai acīmredzamajai patiesībai, ja tiks attiecināts uz sevi personīgi…

Man sveša ir daudzu iemīļotā frāze “nekā personīga”, tāpēc, ka tā ir melīga: jebkura informācija tiek izlaista caur personīgajiem filtriem, un tas ir tikai pašapmāns, ka viss sliktais notiek tikai ar citiem.

Jā, šobrīd es izdzīvoju vilšanos, taču tieši šī vilšanās, lai cik paradoksāli tas neskanētu, ir kļuvusi par manu jauno atbalsta punktu: absolūti neprognozējamās dzīves tiešais ēters ir uztverams daudz vieglāk, ja tu negaidi nekādus brīnumus…
Tā tas ir. Nav skaidrs, kā būs.

Ja tā padomā, forša informācija…
Tai piemīt pārdrošība dzīvot par spīti, ar pēdējo elpu, uz robežas.
Tajā ir drosme atzīt, ka rītdiena ir tikai iespēja, bet šodiena – lūk, viņa ir.
Tajā ir caururbjoša skaidrība, kurā tu atdod bez dozēšanas, ar prieku ņem un atjaunojies (kā mazs izdzīvojis gabaliņš no aknas – tikai šim gabaliņam ir jābūt pilnīgi veselam, ja atceries).

Un tāpēc vienīgais, ko es novēlu katram – atrast to sevis paša veselo gabaliņu, kuru nav skāris graujošais cinisms, bezjūtība, naids, vienaldzība….
Tas ir vienīgais veids, kā psiholoģiski izdzīvot.
Un tikai tā var turpināt dzīvot pēc pašiem briesmīgākajiem satricinājumiem.
Un tikai tā var nenodot tās vērtības, uz kurām balstās it viss.

Mīļie mani, Gaismu jums…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis