Kas šobrīd patiesībā notiek?

Daudzi senie pareģi ir pareģojuši apokalipsi un pasaules galu, ko aprakstījuši senie maiji, daudzi svētie, gaišreģi. Un šie pareģojumi sāk piepildīties. Tikai tas nav tas pasaules gals, kuru mēs bijām iedomājušies:

Tā ir planetāro ciklu maiņa, tāpat kā dienu nomaina nakts.
Tas ir laiks, kad apziņa pāriet daudz augstākā līmenī un planēta attīrās no tumsas, visa destruktīvā un karmas.

Tāpēc tas skars mūs VISUS.

Katrs, kurš šobrīd atrodas šeit uz Zemes, ir vēlējies atnākt tieši šajā laikā, lai piedzīvotu tieši šādu pieredzi.
Un tas nozīmē, ka ikkatram ir iekšējā zināšana, resurss un enerģija tam, lai izietu šo laiku.

Tie, kuri dzīvo šobrīd ir pašas spēcīgākas dvēseles, kuras spējīgas, piedaloties šajā spēlē, palīdzēt šai planētai un uz tās dzīvojošajiem ieiet jaunā ciklā un jaunā laikā.
Planētas mentālā sfēra ir piesārņota ar destruktīvām cilvēku domformām, tāpēc šobrīd tā kopā ar mums iet cauri attīrīšanas procesam.

ZINI, šis ir ļoti svarīgs laiks.
ZINI, ka tu esi mūžīga būtne, kas apveltīta ar kosmisko saprātu un spējām, un šis iemiesojums ir tikai kārtējā tava spēle, priekš kuras tev ir izsniegts tavs “ādas kostīms”.
ZINI, ka viss notiekošais ir Lielā Scenārista un Režisora Griba.
ZINI, ka viss šobrīd notiekošais ved pie evolūcijas, pie pilnīgas mūsu potenciāla atvēršanas. Tā potenciāla, kas ir katrā no mums, un tas ir vienīgais, ko vēlas mūsu dvēseles.

SVARĪGI. Pārstāt vainot un nolādēt jel ko: valdības, citas nācijas, cilvēkus, sevi, Dievu, tumšos spēkus – viņiem vienkārši ir tādas lomas.
SVARĪGI. Mācīties pieņemt notiekošo ar uzticēšanos Radītājam un savam Garam.
SVARĪGI. Pārstāt pieķerties tam, kas brūk un aiziet – prasme dzīvot tagadnē, būt elastīgam un spējīgam adaptēties – tās ir tās prasmes, kuras mums šobrīd ir ļoti vajadzīgas.
SVARĪGI. Dzirdēt sevi, savu intuīciju, savu sirdi. Tikai tava būtība spēj izvest tevi tur, kur tev jābūt un ar tiem, ar kuriem kopā tev jābūt.

Atrasties drošībā var tikai, sekojot iekšējam impulsam, iekšējam saucienam un iekšējai savai zināšanai.
SVARĪGI. Paiet malā no prāta un savienoties ar savu sirdi.

Esi ar cilvēkiem, kuri tev garā tuvi.⠀
Jo vairāk to ir apkārt, jo tu kļūsti spēcīgāks un jo lielākas iespējas ir tavai grupai.
Kopā jūs spēsiet nostāvēt šajos sarežgītajos laikos.

Satricinājumi un attīrīšanās skar visu pasauli un ir bezjēdzīgi meklēt ārpasaulē drošu vietu.
Tava iespēja saglabāties un tava drošība šobīd ir atkarīga no tava iekšējā miera un spējas pašsavaldīties.
Tavas iekšējās vētras būs kā magnēts, kas pievilks ārpasaules vētras. Tāpēc ir vajadzīgs iekšējais miers.
Pamet tās darbības, kas kaitē citiem cilvēkiem un dabai.

Cēloņu-seku laiks tiek samazināts līdz minimumam.
Radi un veido! Palīdzi citiem!
Ir pienācis laiks dalīties, atdot, palīdzēt, atbalstīt.

Ja tev šobrīd ir ļoti slikti, noliec malā savu svarīgumu un sāc palīdzēt citiem, un tu ieraudzīsi, cik ļoti uz labo pusi  mainīsies tavi apstākļi un stāvokļi.

Atver savu sirdi!
Maskas, liekulība un sasaistītība vairs šai pasaulei nav vajadzīga.

Visi notikumi, kurus mēs vērojam, ir domāti tam, lai cilvēki atvērtu savas sirdis un atgrieztos pie savas patiesās dabas.

Mēs esam Mīlestība!
Mēs neesam atdalīti viens no otra, mēs esam vienots apziņas lauks, vienots organisms.

Jo ātrāk tu atmodīsies no tumsas snaudas, jo mazāk cietīsi.
Dodies pie savas patiesās un dievišķās dabas.
Tas ir tavs pēdējais eksāmens.
ATCERIES, ka mēs esam radītāji.
Mēs radām savu realitāti ar savām domām, stāvokļiem un nolūkiem.
Iedomājies sevi savā gaišajā nākotnē. Ieliec tajā tos stāvokļus, kuros tu vēlies būt.

Tavas notikumu rindas ir kā puzles gabaliņi, kas saliekas no tām sajūtām, kuras tu visbiežāk piedzīvo.
Savas realitātes vadīšana ir iespējama caur stāvokļiem.
Dari visu iespējamo, lai atvērtu savu sirdi un atrastos savā iekšējā prieka laukā, savā mierā, līdzsvarotībā, harmonijā un mīlestībā.

Tatjana Ullrich
Tulkoja: Ginta Filia Solis

TAVS KOMPASS

Man bieži jautā: vai var pilnībā uzticēties tai vai citai garīgajai mācībai?
Vai vajag sekot kāda noteikta guru ieteikumiem un padomiem saistībā ar tavu dzīvi?

Zivju laikmets, no kura šobrīd esam izgājuši, bija ilgs – pēdējos 2000 gadus, un tas bija laikmets, kad jāseko līderim. Zemes enerģijas bija smagas, un neskatoties uz to, ka Avots, tāpat kā šobrīd, atrodas katrā no mums, ne katrs alkstošais varēja ar to savienoties. Tikai garīgās autoritātes, ejot grūtu ceļu spēja atklāt sevī saikni ar Avotu. Un šie ļaudis bija ka orientieri, garīgie skolotāji citiem. Viņi kā bākas ar savu klātbūtni, savu sirds starojumu nesa gaismu, lai cilvēce, spēlējot polāro spēli un gūstot pieredzi līdzjūtībā, mīlestībā, nesavtībā, varonībā un visā pārējā, dēļ kā šī spēle tika uzsākta, nenogrimtu cīņā, manipulācijās, velmē pašapliecināties un saglabātu pašu galveno – saikni ar Dvēseli. Un tāpēc šis tandēms skolotājs-skolnieks bija praktiski vienīgais reālais ceļš pie gara.

Tāpat kā viss šajā polāro spēku cīņas un pretestības pasaulē, arī šī sistēma ir sagrozīta, jo akla uzticēšanās autoritātei neizbēgami rada manipulatoru. Radās ļoti daudz viltus skolotāju, par kuriem jau Bībelē tika vēstīts: “No viņu augļiem jūs tos pazīsiet”. Arī tas nebija nejauši. Taču šoreiz stāsts nebūs par to.

Turklāt 8 gadu laikā, sākot ar 2012. gadu, ir noticis intensīvs darbs pie Zemes elektromagnētisko lauku maiņas, lai pārrakstītu šīs realitātes matricu. Rezultātā tika notīrīta telpas viskozitāte, pagātnes inerce un tika iztīrīts milzīgs apjoms uzkrāto izkropļojumu, un sākās paātrināta kustība un katra cilvēka dvēseles izpausme (neatkarīgi no tā, vai viņš to ir izvēlējies, vai nē), lai pieņemtu jaunās mīlestības, vienotības un līdzjūtības frekvences. Zivju laikmetu, kurā cilvēks sekoja piemēram, iedvesmai un stingriem noteikumiem, kas tika doti no ārpuses, nomainīja Ūdensvīra laikmets, kurā tikai sirds spēj sniegt pareizo atbildi: vai es eju pareizā virzienā, vai es pareizi eksistēju?

Un līdz ar to jebkuras autoritātes, skolotāji, guru utt. pārstāj par tādiem būt. Jā, viņi ir, un viņi spēj iedvesmot, atmodināt tevī ticību savam bezgalīgajam sākumam, taču viņu galvenais uzdevums – ir atspoguļot tev tavas Dvēseles gaismu. Bet tavs uzdevums – uzticēties Avota dzirkstij sevī, klausīties un sajust sevi, unikālo Vienotā Visuma Organisma šūniņu.

Es bieži esmu teikusi, un jūs paši man to rakstāt, ka mana vēršanās pie jums ir kā atgadinājums.
Tas ir vārdos izteikts atgādinājums par to, ko jūs jau savā Dvēselē jūtat. Es tikai atspoguļoju jums jūsu sirds vibrācijas un jūs labāk dzirdat un iepazīstat sevi.

Ikviens īsts treneris, koučs, psihologs nedos padomus – dari tā, vai nedari tā, – viņš pievērsīs tevi tavam spēkam, tavam kodolam, tavai veseluma sajūtai – palīdzēs tev satikties pašam ar sevi. Tāpēc, ka tikai tu pats vari zināt, kā tev dzīvot, kurp doties, ko izdarīt, ka rīkoties saskaņā ar savu Dvēseles plānu.

Tas nenozīmē, ka vairs nevar klausīties nevienā. Var, tikai ne aizvietot, bet papildināt savas izvēles, nevis akli sekojot kādam, bet saskaņojot katru savu soli ar savu sirdi.

Un šajā sakarā rodas kārtējais jautājums: kā atšķirt ego balsi sevī, viltus rotaļīgā Es balsi no Dvēseles balss? Jāsaka, ka šis jautājums rodas tikai tiem, kuri vēl nav izveidojuši spēcīgu saikni ar savu Dvēseli un nav iemācījušies no iekšpuses to sajust. Šajā gadījumā tev patiešām ir vajadzīgas “bākas”, kas palīdzēstev izlemt. Un tas ir vienkārši.

Ja tevi mulsina kāda sveša viedoklis, ja tu salīdzini sevi ar citiem, ja tavas dzīves motīvs ir bailes un vēlme, lai kāds cits tevi izglābtu, iedotu tev burvju tableti, tad tu izmanto programmatūras komplektu, no kura tavs spēļu ego veidojas šajā pašreizējā dzīvē. Un tas nozīmē nebeidzamu staigāšanu pa spēles labirintiem. Tā kā tu šeit esi dzimis, lai izdarītu SAVAS izvēles, lai iegūtu SAVU pieredzi, nevis sekotu citu padomiem, un vēl jo vairāk – lai staigātu ar kāda cita kājām.

Taču, ja, skatoties vai klausoties noteiktu cilvēku runas, tu jūti spēka un miera pieplūdumu, rodas pārliecība par to, ka tu pats vari risināt savu problēmu – tātad šajā posmā tavas Dvēseles gaisma tiek atspoguļota un nostiprināta precīzi caur šo cilvēku.

Mūsu spēlējošā personība, zemes ego, ir to šablonu un paternu rezultāts, kurus Dvēsele ir izvēlējusies ielikt sevī, lai pārvarētu. Un izvēlējusies nevis “no spīdekļa”, bet gan iepriekšējās pieredzes rezultāta. Tāpat kā jebkurš spēlētājs, kurš nav pārgājis nākamajā līmenī, katra Dvēsele cenšas atrisināt Spēles uzdevumus un iziet no tās kā uzvarētāja. Gara Spēles būtība matērijā ir atcerēties Sevi. Tātad – iegūt brīvību no jebkādiem ierobežojumiem.

Blīvajās pasaulēs, tikai pārvarot ilūziju (ilūziju par atšķirtību, nepatiku, trūkumu utt.), cilvēks sāk koncentrēt uzmanību uz Avotu, uz saikni ar sirdi. Tāpēc visas grūtības, ko cilvēki izjūt savā ego (bailes, neticību sev, necieņu, pārākuma sajūtu utt.) ir spēles momenti, un katram ir savs burvju krellīšu komplekts, no kuriem var izveidot jaunu skaistu rakstu.

Mēs esam raduši identificēt sevi ar savu personību, ar savu prātu: es domāju, es redzu, es zinu, es atceros, es vienmēr esmu tāds, es nekad neesmu tāds… Bet mēs neesam prāts, mēs neesam programmu kopums, kāds ir mūsu ego. Un, kad mēs to apzināmies, apgūstam spēju dzirdēt un saprast savu ķermeni un Dvēseli, mūsu ego kļūst kontrolēts. Saglabājas tam raksturīgās iezīmes – cilvēka temperaments, vārdu krājums, domāšana vai reakcija stresa situācijās, taču stingri nodibinātā saikne ar mūsu mūžīgo daļu ļauj precīzi saskatīt patiesās vērtības. Un mēs iekšēji zinām, ka karjera, cīņa par vietu zem saules, jebkādi patērētāja atribūti ir tikai ilūzija, bet patiesā vērtība slēpjas mirkļa sajūtā šeit un tagad: visvienkāršākajā darbībā, ko veic mūsu ķermenis, rasas pilienā uz lapas, tikko uzlietas tējas aromātā, tava kaķēna gludajā kažokā, bērna acu mirdzumā… Tieši no šī harmoniskā stāvokļa ārējās dzīves atribūti pieskaņojas un sajūsmina mūs!

Man jāsaka, ka uzticēšanās sev nekādā gadījumā nav uzticēšanās impulsam. Kad es attālinājos no domāšanas, man kādu laiku šķita, ka tagad man ir jārīkojas nepārdomāti. Bet nē! Ir jāiemācās sadzirdēt savas dziļākās jūtas, pareizi izmantojot prāta instrumentu.

Un šajā jautājumā mums ļoti palīdz ķermenis. Es nenogurstoši atkārtošu, ka, lai dzirdētu dvēseles balsi, ir jārada harmonija ķermenī. Jo stīvais, izmocītais, saspringtais ķermenis, kas izdzīvo zem “domu maisītāja” spiediena, frekvencē nesakrīt ar Dvēseli. Dvēsele vēlētos pārraidīt impulsu uz sirdi un pēc tam no sirds uz prātu, bet nevar, jo uztvērējs nedarbojas.

Lai sadzirdētu savu ķermeni, ar to regulāri ir jāsatiekas. Ja prāts ir pilnībā uzurpējis tavu dzīvi un ir pieradis, ka visa uzmanība tiek vērsta tikai uz to, tad sākumā tas, protams, pretosies tām darbībām, kas var tevi izdzīt no prāta. Un tu piedzīvosi pašsabotāžu savos mēģinājumos regulāri kustēties, staigāt, elpot, piedzīvot kustību prieku izvēlētajās ķermeņa praksēs… Iespējams, tev pat nāksies pielikt kādu gribas piepūli, lai pārvarētu inerci. Bet pamazām tu iemīlēsi šos brīvības stāvokļus no domām un koncentrēšanos uz ķermeņa sajūtām, tev būs savas iecienītākās prakses, kas ļaus noskaņoties uz sevi. Man, piemēram, ļoti patīk “Iekšējais smaids”, tas palīdz ātri atjaunot saikni ar sevi.

Bērnībā daudziem no mums bija aizliegts klausīties ķermeņa balsī un savās sajūtās, tādējādi atradinot mūs no tā. Mums teica: nav svarīgi, ko tu jūti, galvenais ir domāt. Tomēr tagad ir pienācis laiks atgūt visu sajūtu paleti.

Ikreiz, kad tev vajag saņemt kādas atbildes uz saviem jautājumiem, pirms tos meklēt ārpusē, saskaņo tos ar ķermeni: paliec dabā, sazemējies, elpo, atbrīvojies no domām… Un sapratīsi, ka visas atbildes ir tevī. Un tie, kā likums, nav skaidri norādījumi “dari to”, bet gan zināms impulss, kas saka: “… tas nav vajadzīgs.” Pati ķermeņa fizika var pateikt to priekšā, ar sāpēm ceļgalos, vājumu vai citiem simptomiem, ka tu virzies nepareizā virzienā. Tajā pat laikā prāts var skaitīt “tas ir nepieciešams”, un ķermeņa mudinātie lēmumi var šķist neloģiski, nepamatoti un pat bīstami. Bet tāda ir dzīves pieredze. Katra šāda situācija ir pārbaudījums tam, kā tu spēj pieņemt jaunās frekvences, vai turpini spēlēt ar prātu vai izvēlies ieklausīties sevī. Un katru reizi tavas Dvēseles balss kļūst arvien skaidrāk atšķirama, un prāts beidzot ieņems savu vietu.
Atsevišķs stāsts – spilgta pievilkšanās mērķim, viegluma un siltuma pārdzīvojums ķermenī, bet pēc tam, kad prāts ieslēdzas un sāk izvirzīt pretargumentus, ķermenis jau atspoguļo “prāta mokas”.

Uzmanība pret ķermeņa un dvēseles iekšējiem signāliem attiecas ne tikai uz globālām izvēlēm, bet arī uz ikdienas lietām. Kā tev saprast, vai lieta patiešām ir tava, vai nē? Tieši tāpat. Apsēdies mierīgi, elpo un uzdod sev jautājumu: ja tu nebaidītos nesaņemt samaksu par padarīto darbu, vai tu to darītu? Vai tu gribētu to darīt vienkārši tāpat, nevis aiz bailēm, ne peļņas, ne pienākuma apziņas, ne apstākļu dēļ? SAVUS darbus mēs darām iekšējās motivācijas vadīti, mēs vienkārši nevaram tos NEdarīt. Tā kā kritērijs ir vienkāršs: viss, kas tevi piepilda, ir tavs, viss, kas atņem tavus resursus, nav tavs. Pārsteidzoši, kad ļaujam nedarīt “vajadzīgo”, bet veltām laiku Dvēselei vēlamām aktivitātēm, parādās spēks un vēlme darīt “vajadzīgo”.

Katrs no mums ir absolūti unikāls, katram ir sava programma, kā modināt Vienotās Mīlestības Apziņas specifisko šķautņu unikālo mirdzumu, kas mēs visi esam. Aiz katra aklas uzticēšanās ārējai autoritātei mirkļa vienmēr slēpjas kāds labums: galu galā ērtāk un vieglāk ir iet pa ierasto ceļu, nekā bruģēt ceļu cauri neapstrādātai augsnei ar savām kājām.

Tomēr katra Dvēsele vēlas dzīvot savu dzīvi, nevis atkārtot kāda cita dzīvi. Un kompass, kas vada mūs cauri dzīvei, ir mūsos. Tikai tad, kad mēs atbrīvojamies no visas vēlmes atrast ārēju ceļvedi un pagriežamies uz iekšu, mēs iegūstam to pašu Gaismu no iekšpuses, kas norāda mums virzienu, uz kuru iet. Ar sirdi vērs savu uzmanību uz savu dzīvi, un tas piepildīs tevi ar spēku, ceļa skaidrību un bezgalīgu enerģijas avotu.

© Svetlana Dobrovoļska «Obretenie-sily-Lubvi.ru» 
Foto: Anastasia Shuraeva
Tulkoja: Ginta Filia Solis

PAR SPĪTI PRĀTAM

Katru reizi, kad sirds atsaucas kādam impulsam, bet prāts kā ar nazi nogriež šo iespēju “tāpēc, ka…” – notiek sevis nodošana. Katru reizi.
Tiek apspiests iekšējais impulss un sirdsbalss.
Prāts ir radis dzīvot, kā līdz šim. Pat tad, ja ir ļoti sāpīgi un nekomfortabli. Tas ir kļuvis par komfortu. Tik ļoti ierastu, ka bail spert pat soli. Ieradums paciest. Aizliegt sev.
Ieradums atbilst sevis uzliktajam rāmim un visos savos lēmumos balstīties tikai uz to. Gribēt vairāk, bet neiet tajā. Padarīt bezvērtīgas visas iespējas un sev paskaidrot “kāpēc, nē”.
Tāda ierasta vardarbība pret sevi un sevis nodošana.
Kamēr tas neapniks tik ļoti, lai sāktu “psihot un rīkoties”, sekotu savai sirdsbalsij, tikmēr viss paliks kā bijis.
Izeja sākas ar lēmumu. Ar nolūku. Tādu, uz kura var atbalstīties un spert soli.
Cilvēkā ir apslēpts milzīgs spēks. Taču bez lēmuma un paša cilvēka pirmā spertā soļa, šis spēks tā arī var palikt nerealizējies.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dārgumi ir…

sirdsbalss

Mēs visi baidāmies piepildīt savus lolotākos sapņus, jo mums šķiet, ka mēs neesam to cienīgi vai arī nespēsim tos realizēt dzīvē. Bailes no ciešanām ir bīstamākas par pašām ciešanām. Un neviena Sirds necieš, kad dodas sava Sapņa meklējumos, jo katrs šo meklējumu mirklis ir tikšanās ar Dievu un Mūžību.
Katrs mirklis ir tikšanās.
Katru, kurš dzīvo uz Zemes gaida viņa dārgums, – teica Sirds, – taču mēs, Sirdis, esam radušas paklusēt, tāpēc, ka cilvēki nevēlas šos dārgumus. Mēs tikai bērniem stāstām par tiem, un pēc tam skatāmies, kā dzīve katru no viņiem virza pretim savam Liktenim. Tikai par nelaimi, vien nedaudzi seko savam Dieva paredzētajam Ceļam. Godīgi sakot, pasaule iedveš bailes un tad tiešām šis ceļš kļūst bīstams. Un tad mēs, Sirdis, runājam arvien klusāk un klusāk. Mēs nekad neapklustam, taču cenšamies lai mūsu sacīto nedzirdētu: mēs nevēlamies, lai cilvēki ciestu no tā, ka neuzticējās savai Sirds balsij.
Pirms Sapnis piepildās, Pasaules Dvēsele lemj, vai visas tās mācību stundas ir ielāgotas. Un dara to tāpēc, lai mēs kopā ar savu Sapni varētu iegūt šī ceļa laikā apgūtās zināšanas. Un te nu vairumu cilvēku pieviļ vīrišķība. Tuksneša valodā tas nozīmē “nomira no slāpēm tad, kad oāze jau bija redzama”. Meklējumi vienmēr sākas ar Labvēlīgu Sākumu. Bet beidzas ar šo, lūk, pārbaudījumu. Pati tumšākā stunda ir tieši pirms rītausmas.
Mēs nekad nesaprotam, kādi dārgumi guļ mūsu priekšā. Tāpēc, ka cilvēki vispār netic tam, ka dārgumi ir.

Paulu Koelju “Alķīmiķis”
Avots: sobiratelzvezd.ru
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kā saprast, kas ar mani runā – prāts vai sirdsbalss?

Lucy Campbell104

Kā saprast, kas ar mani runā – prāts vai sirdsbalss?

Tā kā arvien vairāk saņemu no jums vienu un to pašu jautājumu, tad neliels ieraksts par to, kas notiek uz doto brīdi un kā saprast, vai rīcība ir prāta vai sirdsbalss vadīta.

Decembra enerģētika ir ļoti mulsinoša un var radīt spēcīgu apjukumu. Tev ir sajūta, ka kaut kas nav īsti kārtībā, bet nevari izskaidrot, kas tieši. Kā salīdzinājumu varētu izmantot sajūtu, ka Tu jūti niezi ķermenī, bet nesaproti, no kurienes tā nāk. Tu it kā esi dzīves centrā, bet tajā pašā laikā nejūti sazemējumu un stabilitāti. Kas ir vēl dīvaināk, Tu nespēj “atslēgt” prātu. Ja iepriekš viegli ļāvies meditatīvam stāvoklim, viegli sadzirdēji savu intuīciju un sirdsbalsi, tad tagad šī vieta ir tukša vai nepazīstama. Atbilde uz šo visu ir viena – transformācija jeb pārmaiņas. Šādas sajūtas, kad tiek pazaudēta saikne ar sirdsbalsi, kad ir grūti sadzirdēt intuīciju un ir neizpratne par to, kas vada Tavu rīcību, ir raksturīgas pārmaiņu laikam. Un šobrīd pārmaiņas ir ļoti spēcīgas. Iespējams, ka to vēl neapzināmies ar racionālo prātu, bet mūs un pasauli tik spēcīgi virza pretim jaunajam, ka brīžiem mēs tam vairs nespējam izsekot līdzi. Šis pārmaiņu laiks mūs sagatavo nākamajam gadam un četru gadu ciklam, kad notikumi risināsies daudz straujāk nekā līdz šim. Tāpēc līdz tam brīdim mums sevi ir savā veidā jāpielāgo šiem jaunajiem apstākļiem.

Šis laiks no vienas puses var būt ļoti radošs, kad Tu patiesi sajūti sev, bet tajā pašā laikā Tevi var ievilkt pagātnes emociju dziļumā, kurš liek būt apātiskam un depresīvam. Ieteikums no manas puses. Ej uz priekšu un izvairies no pārmērīgām pārdomām. Šis ir kā eksāmenu laiks, kad Tu tiec pārbaudīts, vai apzinies, kāda ir Tava patiesā būtība un kur Tu vēlies ieguldīt savu enerģiju un spēku. Vai patiesi esi gatavs virzībai uz priekšu. Iedvesmojies no tā, par ko Tu kļūsti un kurp Tu ej, nevis raizējoties par to, ko citi padomās par Tavām pārmaiņām. Tam, kam ir jēga un nozīme priekš Tevis, nav jābūt tādam pašam priekš citiem. Neļauj haosam ienākt Tavā dzīvē. Iedomājies, ka Tu gatavojies ceļojumam un pako čemodānu. Padomā, kas ir tas, ko Tu ņemsi līdzi, kas ir tas, kas Tev patiešām ir vajadzīgs. Tu šajā ceļojumā nevari paņemt līdzi visu savu iedzīvi, tāpēc izvirzi prioritātes. Nedari to savā prātā (uz doto brīdi tas nespēj tikt līdzi notikumiem), raksti uz papīra, svītro ārā to, kas Tev nav nepieciešams, to, kur Tu veltīgi izšķied savu laiku. Raksti un raksti un izpratne un atziņa atnāks pie Tevis.

Šis ir laiks, kad Tev ir nepieciešams pabūt vienam ar sevi, jo tikai klusumā Tu patiesi spēsi sadzirdēt sevi.

Indu ✍️

Ilustrācija: Lucy Campbell

Tici! Uzticies!

Ginta12

Katram no mums dzīvē pienāk brīdis, kad jūtam: ir jāsāk jauna nodaļa savas dzīves grāmatā. Tas prasa uzdrošināšanos, spēju pārvarēt savu nedrošību un paieties pretī sev, noticēt sev un uzticēties savai sirdsbalsij. Darīt to ne tikai sevis dēļ, bet tāpēc, ka ar šo uzdrīkstēšanos mēs varam palīdzēt arī citiem cilvēkiem būt drosmīgākiem, riskēt, atļaut sev būt tiem, kas mēs esam. Man tā dzīvē ir bijis vairākas reizes, kad jūtu: ir īstais laiks. Uzdrīkstēties būt sev, būt īstam, būt atvērtam, būt saimniekam, saimniecei savā dzīvē un beidzot izdarīt to, pēc kā sirds tik sen ir alkusi. Un šādi lēmumi bieži vien dzimst tad, kad redzam un dzirdam cilvēkus, kuri jau ir uzdrīkstējušies, noticējuši sev un beidzot dara to, par ko agrāk vien sapņojuši.

Pavasara studijas nometne, esot uz viena viļņa kopā ar fantastiskiem cilvēkiem – skolotājiem, iedvesmotājiem, tādiem pašiem laimes alkstošajiem, kā es pati, deva iedvesmu dalīties ar to siltumu, prieku un sirds sajūtām, ko saņēmu. Ļāva sev noformulēt to, ko esmu guvusi savā dzīves ceļā un kas ir tas, kur es varu būt noderīga citiem. Vienatnē to izdarīt būtu daudz grūtāk.

Jau no bērnības es esmu bijusi zinātkāra un mani vienmēr ir interesējušas atbildes uz jautājumiem: kas es esmu, kāda ir mana sūtība, kāpēc vieni cilvēki dzīvo priecīgi, bet citiem visa dzīve ir vienas ciešanas, kā uzbūvēts Visums un kādas ir manas robežas, bet varbūt nekādu robežu nemaz nav? Es gribu būt laimīga. Es gribu mīlēt. Es gribu saprast sevi: kas ir mans. Ko man vajadzētu darīt, lai dzīve kļūtu skaistāka ne tikai man, bet arī citiem cilvēkiem? Kā es varu palīdzēt sev un citiem cilvēkiem? Daudz, daudz nebeidzamu jautājumu. Man ir bijuši daudzi labi skolotāji. Daudzi no viņiem, sabiedrībā zināmi cilvēki. Taču bieži vien es sapratu, ka vislabākās mācību stundas man sniedz tie, kuri it kā nepretendē uz skolotāja statusu.

Es vienmēr esmu daudz lasījusi: sākumā pasakas, tad daiļliteratūru, stāstus par ievērojamu cilvēku dzīvēm, motivējošas grāmatas, ezotērisku literatūru – meklējot šīs pašas atbildes. Un gluži normāli man vienmēr ir šķitis padalīties savās atklasmēs ar citiem cilvēkiem. Daudzi no izlasītajiem rakstiem bija krievu valodā un es dalījos arī ar tiem. Taču bija cilvēki, kuri teica, ka viņi tik labi nepārvalda krievu valodu, lai šos rakstus pietiekami labi uztvertu. Un es sāku tulkot, jo tas bija svarīgi man un es vēlējos palīdzēt daudzas lietas saprast arī citiem. Līdztekus tam, tās lietas, kas man šķita prakses vērtas, es izmēģināju pielietot savā dzīvē un pārbaudīju, kā tās praktiski strādā – un tā guvu savu pašas pieredzi – darot…. un, protams, arī kļūdoties.

Tā tapa mans blogs http://www.gintafiliasolis.wordpress.com, kuram piecu gadu laikā ir izaudzis krietns sekotāju pulks. Un šī nodarbe: agri no rīta, baudot savu ikrīta kafiju no savas mīļākās, vīra mātes dāvātās krūzes, es tulkoju to rakstu, kurš pie manis “atnācis”. Laikam ejot, es uzzināju, ka daudzi cilvēki, lasot šo blogu, jūt to pašu ko es, izlasītais viņus iedvesmo dzīvei, palīdz grūtos brīžos, izveidojas par savdabīgu rituālu. Un, protams, tas iedvesmo darīt, darīt labāk, vairāk, skaistāk, iedvesmojošāk.

Pirms daudziem gadiem es strādāju izdevniecībā “Rīgas Viļņi”, biju datorgrafiķe, maketēju žurnālus un savā nodabā sapņoju par to, ka es ļoti gribētu savā dzīvē izdot SAVU žurnālu, kurā es varētu intervēt interesantus cilvēkus, rakstīt par sev tuvām tēmām un izdomāt tā vizuālo izskatu. Sapņoju par žurnālu, kurš cilvēkus iedvesmotu skaistām lietām, iedrošinātu piepildīt savus sapņus, noticēt sev. Un tad “pavisam nejauši”, “dažādu sakritību” rezultātā es iepazinos ar Inesi, ar viņas Pavasara studiju, piedalījos grāmatu “Māmiņ, kāpēc tā?” un “Kā iemīlēt sevi” ceļā pie lasītājiem, kā arī Ineses sarunāšanās spēļu tapšanā. Un jau pagājušā gada jūlijā dienas gaismu ieraudzīja mūsu pirmais žurnāla “Kā darītu Mīlestība” numurs. Kā gan to savādāk nosaukt, ja ne par Dieva Brīnumu?

Jā, Inese jau mūsu sadarbības sākumā piedāvāja man kļūt par Pavasara studijas lektoru, taču, godīgi atzīstos, man bija bail, man trūka pārliecības par sevi, trūka sajūtas, ka tas, ko varu cilvēkiem piedāvāt ir vērtība, ka mana pieredze var kādam palīdzēt sasniegt to, ko viņš vēlas. Vēl joprojām, turpinot risināt šo domu, es sāku mācīties Ineses skolās, kļuvu par daļu Pavasara studijas un arī nometnes “Iekšiņa un Āriņa” dalībnieci un lektori vienlaicīgi. Un, likumsakarīgi, es sapratu, ka ikvienam cilvēkam ir doti savi īpašie talanti, savas spējas, prasmes, katram savs “unikālais komplektiņš”, lai radītu savu dzīvi – skaistu, interesantu, piepildītu un iedvesmojošu. Vajag tik to apzināties, uzdrošināties, pieņemt lēmumu un sākt darīt. Tas attiecas gan uz pārmaiņām pāra attiecībās un ģimenē, gan savas nodarbošanās un hobiju jomā, gan veselībā un mainot savu dzīves ritmu un ieradumus.

Par to, kā pašiem radīt gaišas pārmaiņas savā dzīvē, uzdrošināties, uzticēties, noticēt, pieņemt savas dzīves svarīgākos lēmumus, mēs runāsim klātienē Pavasara studijā pirmdien 3. jūnijā plkst. 18:00
Mīļi gaidīti
Jūsu Ginta Filia Solis

______________________________

SEMINĀRS “Tici! Tev izdosies!”
Lektore: GINTA FILIA SOLIS
Dalības maksa: EUR 20,00 (t.sk. PVN)
Norises vieta: Pavasara studijas telpas Rīgā, Antonijas ielā 4-1 (pirmais stāvs pa labi)
Norises laiks: pirmdiena, 3. jūnijs, plkst. 18:00-20:30
Jautājumi vai papildu informācija: pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714

Pieteikties uz semināru variet šeit:

http://www.pavasarastudija.lv/2019/05/20/seminars-tici-tev-izdosies-306/