Sieviete trūkumā un pārpilnībā

NastyaSensei Sens

Katrai no mums ir divi bāzes stāvokļi: trūkuma un pārpilnības. Tie ir absolūti pretēji. Tāpat kā dusmas izslēdz iespēju būt pateicīgam, tā arī trūkuma stāvoklis izslēdz iespēju būt pārpilnībā. Jautājums: vai es rīkojos no trūkuma vai pārpilnības stāvokļa?
Vārda trūkums sinonīms ir deficīts vai pat skopums.
Savukārt vārda pārpilnība sinonīms ir dāsnums. Kamēr mēs neesam sasniegušas savas evolūcijas augstāko pakāpi, katrā no mums ir šis abu stāvokļu kokteilis.

Iespējams, šodien Tev ir 50/50, pusi sava dzīves laika Tu pavadi trūkuma stāvoklī, bet pusi – pārpilnībā. Iespējams, trūkuma palicis vien 5%. Viss atkarīgs no apstākļiem, kādos esi izaugusi, un tā darba, ko esi ar sevi veikusi, lai mainītu šos savus stāvokļus.
Visbiežāk trūkuma stāvoklis saistīts ar trigeriem* no bērnības.

Piemēram, Tu atceries, kā bērnībā mamma taupīja naudu ēdienam, pa vienam izsniedza cepumus, jo savulaik visa tauta dzīvoja deficīta apstākļos. Vai arī nesaņēmi pietiekami daudz mīlestības un maiguma, un tāpēc radās doma, ka mīlestība ir jānopelna ar saviem labajiem darbiem.
Un tāpēc, pat tad, ja šodien Tu esi veiksmīga, vesela, realizējusies sieviete laimīgās attiecībās, periodiski Tavā pārpilnības stāvoklī var iezagties trūkuma sajūta. Bet, ja Tu pat neesi iedomājusies par to, ka ir šādi stāvokļi, iespējams, šis raksts palīdzēs Tev ieraudzīt daudzu Tavas dzīves ne īpaši labu rezultātu iemeslus, dos iespēju sākt mainīt savas domas un izveidot pārpilnību par savu bāzes stāvokli.

Sieviete trūkumā:

– Pastāvīgi baidās pazaudēt naudu, statusu, uzmanību.
– Cenšas vairāk saņemt nekā atdot.
– Cenšas izlikties veiksmīga, lai arī iekšēji viņa var izjust asu mīlestības un finanšu deficītu.
– Pastāvīgi sevi salīdzina ar citiem un sarindo cilvēkus, dalot tos labākos par sevi un mazāk veiksmīgos. Tāpēc arī šaubās par saviem resursiem: baidās, ka viņas visiem var nepietikt, pastāvīgi skaita un mēra. Un, ja līdzsvars nav viņai par labu, cenšas to izlabot. Ļoti bieži tas notiek agresīvā veidā.
– Citas sievietes uzskata par konkurentēm. Un bieži vien baidās, ka, palīdzot kolēģei, viņa var kaut ko zaudēt. Tāpēc dozē savu palīdzību, uztraucoties par to, ka tai otrai tas pats varētu izdoties labāk nekā viņai. Un ja nu pēkšņi kāda cita saņems vairāk atzinības, naudas, ietekmes? Tad, kad citam cilvēkam kaut kas sanāk labi, sieviete trūkumā skumst, jo tas nav noticis ar viņu.
– Viņas dzīvē ir daži cilvēki, kam viņa no sirds vēl veiksmi, bet ne tādu, kā sev. Viņa domā tā: lai manai draudzenei viss ir labi, taču drusciņ sliktāk nekā man.
– Ļoti bieži tur aizdomās cilvēkus par to, ka tie varētu nodarīt viņai ko ļaunu. Pēc viņas saprašanas, cilvēkam sākumā jāpierāda, ka viņš ir labs, un pēc tam viņa tam noticēs. Un tāpēc starp viņu un cilvēkiem pastāvīgi atrodas neredzama barjera, kas neļauj tuvināties ar cilvēkiem.
– Dzīvo pastāvīgā cīņas stāvoklī. Pirmām kārtām ar sevi. Viņa sev visu laiku pierāda, ka ir labāka par citiem.
– Gaida noteiktu izturēšanos pret sevi. Ja viņa nav saņēmusi īpašu atzinību vai uzslavu, tad cenšas palikt vienaldzīga vai norādīt uz to, ka attieksme pret viņu nav pietiekami laba.
– Dzīvo bailēs par to, ka viņas resursi var beigties. Ka beigsies vīrieša mīlestība pret viņu, viņas skaistums, jaunība un iespējas. Tāpēc viņa bieži vien ekonomē. Vai nu uz sevi, vai citiem. Viņai patīk atlikt naudu un krāt to nebaltām dienām.
– Pastāvīgi steidzas. Viņa baidās nepaspēt izmantot savus resursus un iespējas, kamēr tie vēl ir pieejami. Viņa bieži vien mudina un dzen uz priekšu arī citus cilvēkus – kolēģus, padotos, vīru, bērnus.
– Bet tad, kad sievietei trūkumā izaug spārni, viņa var atdot sevi pilnībā mīļotajam cilvēkam, projektam, izmisīgi iztukšojot sevi, līdz vairs neatliek nekas. Kad viņa ir atdevusi visu, kas viņai bija, un nesaņem to, ko vēlējusies, viņa vaino tos, kam atdeva.
– Bieži vien dzīvo ar domu, ka viņai kāds kaut ko ir parādā. Viņai vienmēr ir par maz atzinības, labestības, mīļu vārdu. Un, lai arī viņa tēlo, ka viņai ir augsta pašapziņa un nav vajadzīgi mīļi vārdi, tomēr cieš, ja tos nesaņem.
– Ja dzird pret sevi vērstu kritiku, viņu tā vai nu paralizē un viņa noslēdzas sevī, vai arī kļūst agresīva un uzbrūk kritizētājam. Patiesībā vislielāko daļu kritikas viņa saņem pati no sevis. Un, jo lielāka atšķirība starp to, ko viņa par sevi patiesībā domā, un to, kāda izliekas ārēji, jo grūtāk citiem ir ar viņu komunicēt. Pat viegls viņai veltīts jociņš var tikt uztverts kā uzbrukums viņas personībai.
– Pretenzijas pret sevi viņa bieži vien maskē ar pretenzijām pret citiem. Ja pretenzija ir kļuvusi par bāzes stāvokli, sieviete trūkumā uzvedas tā, it kā otrs cilvēks viņai kaut ko būtu parādā (tas ir neatkarīgi no tā, kur viņa atrodas – bankā, darbā, veikalā, skaistumkopšanas salonā).
– Savām problēmām attaisnojumus meklē ārpusē (vīrs, priekšnieks, valsts) un cenšas mainīt otru cilvēku.
– Viņas uzmanība visbiežāk pievērsta nevis tam, kas ir labi, bet tam, kas ir slikti: gan attiecībās, gan arī darbā.
– Bieži kritizē citus, cenšoties pierādīt savu taisnību pat tad, kad viņai neviens to neprasa. Viņa dzīvo ilūzijās par to, ka, kritizējot citus, viņa dara tiem labu. Viņa nesaprot, ka tādā veidā rada sev apburto loku, no kura ir ļoti grūti izkļūt. Rezultātā viņas ierašanās ļoti bieži citos cilvēkos rada spriedzi, un viņi sāk izvairīties no tikšanās ar viņu.
– Viņa ļoti cieš, jo izrādās, ka ir palikusi viena un vientuļa. Viņa pastāvīgi gaida, kas viņu piepildīs, un meklē kādu, kas aizpildīs viņas tukšumu.

Sieviete pārpilnībā:

– Vienmēr cenšas vairāk atdot nekā saņemt.
– Viņai pietiek resursu. Viņai nav baiļu pārpūlēties, jo viņa skaidri zina, kad viņas resursi tuvojas nullei, un tad viņa apstājas, lai sevi piepildītu. Viņa prot sevi piepildīt un tāpēc arī kļūst citiem cilvēkiem par piepildīšanās avotu.
– Neskopojas ar emocijām. Viņa dāvā prieku, un no šī prieka viņas pašas prieks vairojas.
– Viņas stāvoklis nav atkarīgs no citu cilvēku stāvokļiem.
– Tiecas pēc iekšējās pārpilnības. Viņa nav ārējo atribūtu pretiniece, taču viss iekšējais viņai ir daudz svarīgāks.
– Kad viņai kaut kas notiek ne tā, kā vajadzētu, viņa iemeslus meklē sevī, uzdodot sev jautājumus: ko es izdarīju nepareizi, kas man jāpiekoriģē, lai no tā izietu?
– Viņai ir komfortabli gan vienai, gan kompānijā. Viņa prot atšķirt vientulību no vienatnes. Viņa ļoti augstu vērtē un bauda to laiku, ko pavada vienatnē ar sevi.
– Ir motivēta savā vēlmē piepildīt otru cilvēku, nevis vēlmē iepatikties otram. Viņa atdod to, kā viņai ir pārpārēm.
– Prot dāvināt un pieņemt dāvanas un komplimentus. Un viņa dāsni pateicas citiem cilvēkiem par dāvanām un uzmanības pierādījumiem.
– Apzinās savu vērtību un to vērtību, kuru nes pasaulei. Viņa ir dāsna savā mīlestībā, un blakus viņai ir mierīga un atslābināta sajūta. Viņas klātbūtne vien spēj piepildīt.
– Mīl dzīvi un jūt, ka dzīve mīl viņu.
– Viņai patīk dalīties savā labsajūtā ar tiem, kuriem tas patiešām ir vajadzīgs. Un viņa nepārdzīvo, ja kādam viņas pieredze nav vajadzīga.
– Ir pilna līdzcietības, viņai ir viegli iejusties otra cilvēka ādā un sajust otra sāpi. Viņa palīdz citiem, ja redz tādu vajadzību un iespēju.
– Viņa zina, kas viņu motivē, viņa viegli sakārto savas prioritātes un necenšas pacelt nepaceļamo.
– Zina, ka viņa ir unikāla un pilnvērtīga. Taču arī citās sievietēs viņa redz unikalitāti un pilnvērtīgumu. Tas viņu arī atšķir no sievietes trūkumā, kura redz citus vai nu sliktākus, vai labākus par sevi.
– Ir godīga pret sevi, viņa dzīvo saskaņā ar savām vērtībām, ciena un pieņem arī citu cilvēku vērtības.
– Kad sieviete pārpilnībā atliek naudu vai investē, viņa to dara tikai tāpēc, lai vairotu labsajūtu, kuru var iegūt par atlikto naudu vai labajiem darbiem, nevis baidoties, ka nauda var izbeigties.
– Dzīvo pārliecībā par to, ka ir brīnišķīga pati par sevi, un viņai nav vajadzības kļūt labākai, lai nopelnītu mīlestību.
– Viņai jau ir viss, kas vajadzīgs, un viņa ir pilna pateicības. Kad viņa attīstās, tad dara to tikai mīlestības pret sevi dēļ, nevis vēlmes kaut ko pierādīt sev vai citiem dēļ.
– Tādai sievietei nerodas vēlme sacensties ar citām sievietēm vai vīriešiem. Viņa nesalīdzina un nevērtē skaistumu, prātu vai finansiālo stāvokli.
– Ja viņa kaut ko nezina vai neprot, tad viegli to pieņem, jo ļoti labi zina, kādas ir viņas unikālās īpašības un spējas. Un tā ir viņas galvenā vērtība.
– Viņa ir patiesa savā vēlmē palīdzēt ne tādēļ, lai nopelnītu mīlestību, bet gan tādēļ, ka vēlme dalīties viņai ir gluži dabiska.
– Jūt, ka ir daļa no kaut kā liela, ka viņa nekad nav viena un ka viņa vienmēr saņems palīdzību, ja tā būs vajadzīga.

Ja Tu, tāpat kā daudzas sievietes mūsu sabiedrībā, nolemsi, ka vēlies virzīties pārpilnības virzienā, Tu vari savā ikdienā iekļaut šādu praksi.
Katru reizi, kad mijiedarbojies ar citiem cilvēkiem, uzdod sev jautājumu: vai šobrīd es rīkojos, izejot no trūkuma vai pārpilnības stāvokļa?
Ja būsi apzināta un godīga pret sevi, šis jautājums momentā diagnosticēs Tevi un pateiks priekšā, ko darīt, lai mainītu šo stāvokli.
Visi vēlas draudzēties, komunicēt un strādāt kopā ar sievieti pārpilnībā. Vai TU esi gatava kļūt par tādu sievieti par visiem 100%? Kura kopā ar mums? ☼
Autors: Elizabete Babanova
Avots: econet.ru
Foto: pixabay
Tulkoja: Ginta Filia-Solis
Materiāls publicēts žurnālā ©Kā darītu Mīlestība Nr.1 (2018. gada vasara)
Pārpublicēsānas gadījumā atsauce obligāta!