Par sievietes askēzēm

askeze1

Kad dzīvē viss ir labi un mierīgi, sievietei nevajag nodoties askēzēm: agri celties, badoties utt. Gluži otrādi, vairāk sevi jālutina, jādara patīkamas lietas, jāēd saldumi, jāpērk rotas un tērpi, vienu vārdu sakot, maksimāli jāpiepilda sevi ar enerģiju.
Kāpēc?

Tāpēc, ka dzīvē ne vienmēr ir gaišā svītra, dažkārt pienāk laiks atdot karmiskos parādus, iet cauri grūtībām. Un te nu sieviete sāk virzīt savu enerģiju, kuru iepriekš uzkrājusi, lai tagad izlīdzinātu šos nevienkāršos laikus, lai palīdzētu sev un saviem mīļajiem.
Un tad viņa sāk lūgties, badoties, veikt noteiktus rituālus, askēzes, lai atrisinātu smagas situācijas un palīdzētu tiem, kam tas vajadzīgs.

Sievietes askēzes ir daudz varenākas un spēcīgākas par vīrieša, un daudz vērtīgākas Visumam. Tāpēc caur askēzēm viņa spēj glābt visu savu ģimeni, Dzimtu un pat dot lielu enerģētisko ieguldījumu valsts aizsardzībā, ja viņas dievbijība ir milzīga.
Ir ļoti svarīgi to zināt. Gaišos, mierīgos laikos sievietei jāpiepildās, jāatpūšas, jārūpējas par sevi, nekādas skarbas askēzes. Jāuzņem enerģija. Bet tumšos un nemierīgos laikos sieviete kļūst par Sauli, kas apspīd ceļu citiem un dod spēku  dzīvot. Viņa atdod enerģiju. Jo vairāk enerģijas esi uzkrājusi, jo spēcīgāks tavu lūgšanu un askēžu spēks.
Autors: Marija Mišina
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sievietes rūpes par sevi

es milu sevi5

Cilvēces vēsturē sievietes praktiski vienmēr ir cietušas no ekspluatācijas, netaisnības un pazemojumiem. Daudzu gadsimtu garumā vīrieši ir izmantojuši sievietes, kuras dod dzīvību nākamajiem cilvēkiem, kuri ar mātes pienu ir uzsūkuši kultūras vēstījumu: “sievietei ir jācieš un jāupurējas”.

Sievietes ir radušas upurēties. Mums tas ir asinīs. Mēs esam radušas aizmirst par sevi, rūpējoties par citiem. Un tie citi ir redzējuši, kā viņu mātes tika cildinātas par to, ka tās nerūpējās par sevi.Tie atcerās, kā viņas sauca par “nepateicīgajām egoistēm” jo tās izvēlējās sevi nevis citus. Un tā savas drošības labad viņas izvēlējās atteikties no sava spēka, pakļaujoties sabiedrības spiedienam un vēlmei kontrolēt viņas ar baiļu un dažādu pārliecību palīdzību.

Diemžēl arī šodien daudzas sievietes tiek audzinātas tā, lai viņas pirmajā vietā liktu savu dzīvesbiedru, bērnus, kaimiņus, nepazīstamus cilvēkus un savu darbu. Lai viņas turpinātu ciest un paciest fizisko un psiholoģisko vardarbību, upurēt citu labā savas intereses un vajadzības. Jo rūpes par sevi izsauc vainas apziņu (tās rašanās ir gluži dabiska brīdī, kad jāizdara izvēle) baiļu sajūtu (būt “sliktai”, atstumtai utt.).

Taču sievietes rūpes par sevi ir galvenais priekšnoteikums tam, lai izmainītu mūsu planētas nākotni. Lai beidzot pārtrauktu nodot savu ciešanu un upurēšanās vēlmi saviem bērniem, ar to pašu palielinot viņu spēju būt laimīgiem. Sākot rūpēties par sevi, sieviete paziņo par savām tiesībām BŪT. Par savas dzīves svarīgumu.

Kad meita redz, kā viņas mamma rūpējas par sevi – viņai ir daudz vieglāk izprast savu pašas vērtību. Kad zēns redz, ka mamma sevi mīl – viņš sāk cienīt sievietes dabu.

Rūpes par sevi ir sākums romānam visa mūža garumā. Rūpējoties par sevi, sieviete atgriež sev spēku, kuru daudzi ir centušies kontrolēt. Viņa kļūst daudz pārliecinātāka par sevi, sāk uzticēties sava ķermeņa signāliem, savai Dvēselei un viņu vairs nav iespējams kontrolēt. Viņa sāk atšķirt manipulācijas un pārtrauc uz tām reaģēt – viņa izvēlas sevi. Viņai kļūst daudz vienkāršāk aizsargāt savas robežas un pateikt: “Nē”, skatoties sarunu biedram tieši acīs.

Rūpes par sevi nozīmē spēju redzēt sevī cienīgo, tīro, labo, neskatoties uz apkārtējo kritiku un viedokļiem. Šīs rūpes paredz to, ka sieviete ir gatava būt nesaprasta, neērta un nepietiekami laba citiem. Lai iemācītos rūpēties par sevi, ir vajadzīga zināmā mērā nekaunība sekot savam viedumam un intuīcijai; iekšēja pārliecība, ka tas novedīs viņu pie rezultāta, kurš apmierinās visus.

Kā pastāstā par ebreju mammu:
«Reiz dzīvoja nabadzīga ebreju ģimene. Bērnu bija daudz, naudas – pavisam maz. Nabaga mamma ļoti smagi strādāja – gatavoja, mazgāja, auroja, lamājās, uzšāva pa dibenu bērniem un skaļi sūdzējās par dzīvi. Beidzot, piekususi līdz nemaņai viņa devās pie rabīna pec padoma: kā kļūt par labu māti? Mājās vina pārnāca domīga. No tā brīža viss mainījās. Naudas ģimenē vairāk nekļuva, arī bērni nepalika klausīgāki. Taču tagad māte tos vairs nelamāja, bet viņas seju neatstāja laipns smaids. Reizi nedēļā vina devās uz tirgu, bet atgriezusies, ieslēdzās savā istabā. Bērni bija ziņkārīgi un reiz viņi pārkāpa aizliegumu un ieskatījās mammas istabā. Viņa viena sēdēja istabā pie galda un dzēra teju ar saldu bulciņu!
– Mammu, ko tu dari? Un kā tad mēs? – viņi iekliedzās.
– Mierā, bērni! – viņa svarīgi atbildēja – Es padaru jums laimīgu mammu!”

Kā rūpes par sevi mēs varam uzskatīt jebkuru darbību, ar kā palīdzību sieviete padara sevi laimīgu, apzināti ieguldot enerģiju, laiku un naudu savā psihiskajā, emocionālajā un fiziskajā veselībā (atslēgas vārds šeit ir “apzināti”). Tas ir tas, kas dod prieku, pārstartē un piepilda ar enerģiju.

Tā ir:

– Rūpes par savu ķermeni (miegs, veselīgs uzturs, ūdens balanss, masāžas, SPA, manikīrs, matu kopšana, sejas, ķermeņa kopšana, vanna, sauna, joga, atpūta, dziļā elpošana utt.)
– Radošas un bagātinošas nodarbes (mūzika, dziedāšana, lasīšana, adīšana, izšūšana, zīmēšana, gleznošana, kulinārija, atbrīvošanās no nevajadzīgām lietām utt.).
– Attiecības (atbalsta saņemšana, ciemos iešana, spēja palūgt, tikšanās ar draudzenēm, domubiedriem, mīlestības paušana utt.).
– Garīgās un iedvesmojošās nodarbes (psihologa apmeklējums, terapeitisko grupu apmeklējums, personības izaugsmes treniņi, meditācijas, dienasgrāmatas rakstīšana, pateicības, jaunu pārliecību formēšana (afirmācijas), jēgpilnu filmu skatīšanās, teātru, izstāžu, muzeju, koncertu apmeklēšana utt.).
Sievietes rūpes par sevi ir ieradums vispirms pašai uzvilkt skābekļa masku, zinot, ka apkārtējiem no tā kļūs vieglāk elpot.

Autors: Oksana Šulga
Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Saki «NĒ» tam, kas sasāpējis

saki nē

… Dažkārt iedomājies par to, ko mums savulaik mācīja un sastingsti – kaut tas nebūtu par mani, tā ir apnicis! Mums mācīja būt atsaucīgiem, patīkamiem, draudzīgiem. Taču ne visiem mācīja, kā šo Burvju Mikstūru dozēt, kādos brīžos lietot un kādos, vispār izliet. Kādās dozās tā ir dziedniciska un kādās kļūst par indi.

Tagad viss jāpārdomā un jāanalizē pašiem, jātiek skaidrībā ar dozām un lietošanas instrukcijām, cenšoties nomākt galvā skanošo balsi: “Labās meitenes/puiši tā nedara!”

Un hroniskas šausmas pārņem no tā, ka šķiet, ka tev atkal ir seši gadi. Tāpēc, ka pat eža vecmāmiņai ir skaidrs: mīl tikai labos, bet sliktie mīlestību nav pelnījuši.

Tātad ir ļoti jāpacenšas būt pareizam, atsaucīgam, patīkamam – vienmēr, jebkurā stāvoklī, pat tad, kad ar piekto punktu jūti, ka vēl minūte tādas dzīves, un tu salūzīsi uz pusēm. Atmosties! Paklausies!

Ar katru atsevišķu gadījumu tu tiksi skaidrībā pats. Protams, tiksi ar to galā! Taču, ja tev jau sen gribās pateikt “nē” sen sevi izdzīvojušām attiecībām, cilvēkiem, kas atņem tev spēku un nedod neko pretī – saki!

Tieši šodien!

Skaļi, balsī, stingri, no visas Sirds – tā, lai tava balss pārspēj skaļumā galvā skanošo kori, kas dzied par “labajām meitenēm un puišiem”.

Tev nav jābūt ērtam.

Bet pasaulei ir gluži vienalga vai tu esi labs vai slikts. Pasaule ir miljons reižu lielāka par vērtējošajiem spriedumiem, un mīl tevi vienkārši par to, ka Tu esi Tu!

Tās neērtais, unikālais un ārkārtīgi vērtīgais Tu.
Saki “nē” tam, kas sasāpējis un kur vairs nav spēka ciest.
Parūpējies, lūdzu, par sevi!
Aļa Sņeg
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Bīstamie sievietes ieradumi

17994_439315936226063_2513735012407857848_n

Daudzām sievietēm ir viens ļoti bīstams ieradums. Enerģētiskā nozīmē atdot “pēdējo kreklu” un palikt bez jeb kā. Un, ne vienmēr tas ir tāpēc, ka vajag kādam palīdzēt. Bieži vien mēs atdodam to kādam, kuram tas vispar nav vajadzīgs, lai būtu labas un cerībā, ka tā pretī saņemsim mīlestību. Bet dažkārt – vienkārši muļķības dēļ. Vienkārši nepamanīju, kā tas viss notika. Ļoti bieži šis process ir pilns entuziasma, esam uz “viļņa” un mums ir viegli atdot. Bet pēc tam šis entuziasms mirklī krīt un mēs atrodamies uz sēkļa. Sauciet to, kā gribiet, bet enerģijas vairs nav. Ne priekš kā.

Un, lūk viņa paliek iztukšota, izmocīta, praktiski kaila, neaizsargāta. Nav skaidrs, uz kurieni skriet un vai vispār pietiks spēka kaut kur aizskriet. Varbūt zvanīt uz kādu “karsto līniju” ar lūgumu “atvest” sievietes spēku, vai – vēl ko līdzīgu. Kur atrast to vadu, ar kura palīdzību pieslēgties enerģijas avotam un uzlādēt kaut nedaudz savas nosēdušās baterijas. Kā zināt, kura ir tā īstā rozete?

Parasti to, ka esam iztukšotas, mēs saprotam pārāk vēlu, daudz vēlāk, kā vajadzētu. Kad pēdējie spēki jau zuduši, bet jaunu nav.

Tādā situācijā būtu labi, ja būtu noteikti kādi kritēriji, sarkanās lampiņas, kas ziņotu par drīzu iztukšošanos. Tas gan būtu lieliski, ja sievietēm, tāpat kā automašīnām, sāktu mirgot lampiņa pirms spēki sāk beigties. Tad laicīgi varētu uzlādēties un uzpildīties bez kaitējuma savai veselībai. taču mēs esam uzbūvētas savādāk.

Parasti mēs savus spēkus atdodam pilnībā, vai arī dažkārt iedzīvojamies mīnusos, tikai tāpēc, ka laicīgi nesaprotam, ka bija vajadzīgs atpūsties un uzlādēties. Un gandrīz tāpat kā automašīnas, mēs “noplīstam” gluži nelaikā, pašā ceļa vidū, tā traucējot kustību citiem, veidojam korķus un savācam daudz nepatīkamu vārdu – vai tiešām nevarēji laicīgi uzlādēties? Bez visa tā, sabrūk arī mūsu plāni, jo kaut kur laikā nepaspējam, daudz laika tērējam velti, gaidot palīdzību un pašrocīgi atjaunojot savas darba spējas.

Daudz vieglāk un vienkāršāk taču būtu laicīgi ieliet degvielu. Atslēgas vārds šeit ir “laicīgi”. Saprast, ka degviela iet uz beigām, un uzpildīties.

Gala rezultātā nākas terēt daudz vairāk laika, spēku un nervu, lai atjaunotos. Tas ir briesmīgs ieradums – “sadedzināt” visu degvielu līdz pēdējai pilei, nedomājot ne par rītdienu, ne pat par šodienu. Sanāk, ka nespēsim parūpēties arī par saviem tuvajiem, jo mūsu enerģija taču ir viņu “ēdiens”. Mēs ar savu enerģiju piepildām savu māju, mēs to ieliekam savos mīļajos cilvēkos, ģimenē. Nerūpējoties par sevi un dažkārt vispār par sevi aizmirstot, mēs noliekam sevi pašā cietēju rindas galā. Taču kā gan šos cietējus pieņemt un viņiem palīdzēt, ja pašai nav nekādu spēku?

Kā varētu saprast un atpazīt situāciju, ka Tavi spēki beidzas? Jā, protams, ja iemācītos sevi dzirdēt un saprast. Jā, protams, ja atsekotu savus stāvokļus. Jā, protams, ja dzīvotu “rokas” režīmā nevis autopilotā.

Ir ļoti daudz dažādu pazīmju, kas liecina, ka tuvojas emocionālā bedre. Uzskaitīšu pašas biežākās.

Un tā, tev steidzami jāuzpilda sava bāka, ja:

1.Tevi tracina citi cilvēki. Nav svarīgi – tuvinieki vai svešie. Iespējams tu sociālajos tīklos ieraugi kādas publikācijas, un pat tās tevi tracina, kur nu vēl – tuvinieki.

2. Tu slikti guli, jo galvā lien sliktas domas. Tu nevari aizmigt. (Tas, ka nav iespējams pilnvērtīgi izgulēties naktī, iztukšo tevi vēl vairāk) Bezmiegs vienmēr ir iztukšošanās pazīme.

3. Tu slikti izskaties. Mūsu emocionālo stāvokli viegli var nolasīt pēc acīm. Ja skatiens apdzisis un nespodrs – laiks uzpildīties.

4. Tu pārāk maz ēd vai vispār aizmirsti paēst. Tev nav kad, tev tas nav svarīgi, parāk daudz visa kā, ko darīt. Tu staigā ar tukšu bāku un tukšu vēderu.

5. Tu ēd pārāk daudz, nešķirojot, kas nokļuvis tavā mutē, nejūtot ēdiena garšu. Bīstama pazīme, kas noved pie liekā svara un kompleksiem, protams arī gremošanas traucējumiem un slimībām.

6. Tev ir problēmas ar ēst gatavošanu – ēdiens sanāk negaršīgs vai nesanāk vispār. Gatavot nav laika, nav vēlēšanās un garastāvokļa. tas atkal nozīmē to, ka “jāuzpildās”.

7. Tev mājās mirst istabas augi. Tu it kā dari visu, kas tavos spēkos, bet augi negrib ne augt, ne ziedēt. Tas bieži notiek ar sievietēm, kuras nav mierā ar savu sievietes sūtību. Tas nozimē, ka laiks pievērsties sev.

8. Tev nav nekādas vēlmes nodarboties ar seksu. Nav un viss. Un jebkuri pieskārieni un mājieni šajā virzienā Tevi tracina. Tas var nebūt simptoms, ja tev arī iepriekš tas nav bijis vajadzīgs un nav interesējis. Taču, ja iepriekš esi dzīvojusi seksuāli pilnvērtīgu dzīvi un tagad tas nenotiek, tas ir signāls, ka laiks uzpildīties!

9. Tu slimo. Bieži vien slimība ir vienīgais veids, kā mūsu organisms var aizklaudzināties līdz zemapziņai un palūgt sev atpūtu. Ar varu piespiest mūs apgulties un atpūsties. Tāpēc jebkuras veselības problēmas – galvassāpes, iesnas, alerģijas, lūzumi, ir zvans, kas vēsta, ka steidzami par sevi jāparūpējas.

10. Tev ir slinkums. Tev negribas tīrīt māju, mazgāt traukus, pat – ieiet dušā – tas nozīmē, ka pienācis laiks atpūsties – un darīt to pareizi. Un pareizi nenozīmē “pasēdēt telefonā”.

11. Depresīvas un pesimistiskas domas. Ievēroji tādas? Ātri piepildīt sevi ar enerģiju, bez kavēšanās, kamēr sliktās domas nav materializējušās.

12. Tu nekādīgi nevari pamosties no rīta un pastavīgi vēlies gulēt. Tas ir pārpūles rezultāts un atkal signāls par to, ka laiks uzpildei.

13. Tu “noraujies” uz tuvajiem cilvekiem. Ja pēkšņi tu kliedz uz vīru, bērniem, vecākiem – pilnīgi noteikti kaut kas ir ne tā. tavi tuvie ne pie kā nav vainīgi. Tev laiks atpūsties.

14. Tu nevēlies komunicēt ne ar vienu. Sievietēm patīk satikties, parunāties. Kādai vislabāk patīk komunicēt ar savējiem, kādai – patīk sveši cilveki. Taču, ja sievietei negribas sarunāties vispār un tas ilgst vairāk kā pāris stundas, tad atkal jāceļ trauksme un kaut kas jādara lietas labā.

15. Tu nevēlies rūpēties par sevi. Kad tev slinkums ķemmēt matus, krāsoties, nomainīt nosmērēto blūzi, negribas pucēties. Kad jau simts gadus neesi uzsmērējusi krēmu sejai, tas nozīmē, ka atkal bāka ir tukša.

16. Tu visu savu naudu tērē uz citiem. Saņēmi algu, vīrs iedeva naudu un tu aizgāji uz veikalu. Ko nopirki? Meitai kleitu, dēlam – Lego, vīram kreklu, mājai jaunus aizkarus, produktus, samaksāji īri… un nauda beidzās! Un sev? Neko! Nekas neiepatikās, naudas nepietika, laika nebija. Bīstams simptoms.

17. Tev neko negribas. Veikalā tev nekas nepatīk – ne kleitas, ne apavi, ne rotas, ne grāmatas. Tev jautā, ko lai tev uzdāvina, bet tu nezini, ko tev gribās. Arī bīstami.

18. Tu sev nepatīc. Ne ķermenis, ne seja, ne mati. Negribas skatīties spogulī, vēl jo vairāk – fotogrāfēties. Jā, protams, daudzām no mums ne viss šajā ziņa ir ideāli un ir kur tiekties, taču šādas pazīmes ir tās, kam vērts pievērst uzmanību.

19. Paaugstināta trauksmes sajūta. Tu izjūti paniku, centies visu kontrolēt. Krūtis spiež bailes, uztraukums – bet neko nevari izdarīt? Tātad esi iztukšota un tev nav iekšējā spēka.

20. Ērts apģērbs. Tu izvēlies apģērbu ne pēc principa “patīk”, bet gan pēc ērtuma, attaisnojoties ar to, ka tā vieglāk pastaigāt ar suni, grīdu uzmazgāt, tāpēc, ka nebūs žēl to notraipīt. Tu atkal esi aizbraukusi šķērsām.

21. Pārāk ātrs temps. Tev ir sajūta, ka nevis dzīvo, bet skrien – tad uz darbu, tad uz bērnudārzu, tad – pakaļ tramvajam. Un pat vannā ej – kā armijā. 60 sekundēs paspēt visu? Tātad laiks sabremzēties un atpūsties.

22. Galvā ir pārak daudz “vajag”. Man tas jāizdara, man tas jāpaspēj, man jābūt tur un tur…… Esi uzmanīga, tu atkal dodies ne tur…

23. Visu pati. Kā tikko tevī ir vēlme visu izdarīt pašai, tāpēc, ka neviens to neizdarīs normāli – tā kā tu. tad, kad sāc pārdzīvot, ka tev nav četru, sešu roku, lai visu paspētu. Kā tikko tu pārstāj lūgt palīdzību un uzticēties citiem, tu ļoti ātri nodedzini visus savus “uzkrājumus un enerģijas rezerves”.

Sagribēji visu pati izdarīt? Esi gatava tam, ka jāuzpilda sevi būs arī pašai. Tavā vietā to patiešām neviens cits neizdarīs.

24. Apspriešana un nosodīšana. Noķēri sevi brīdī, kad atkal jau apspried kādu? Apspriedi valdību, kaimiņienes, nosodīji kādu, kurš ir ne tāds un dara nepareizi? Vari uzskatīt, ka ar vienu rokas vēzienu esi sadedzinājusi savas spēku rezerves. Var jau būt, ka tajā brīdī tev ir interesanti un jautri, taču pēc tam atnāks pilna iztukšošanās sajūta.

Vai kādā no punktiem tu ieraudzīji sevi? Ja atbilde ir JĀ, tad steidzami uzpildīties! Steidzami dod sev iespēju pagulēt vannā – mierīgi, bez domām, bez steigas. Atrodi laiku pastaigāties dabā, gar jūru, pa mežu, labāk – vienatnē. Palasi grāmatu, noskaties labu, romantisku filmu.

Izdari sev ko labu, patīkamu, to, ko, iespējams, citi uzskata par laika nosišanu un mazvērtīgu. Tev tas būs pats vērtīgākais. Ja rīkosies tā, kā pieņemts sabiedrībā, un darīsi tikai to, kas ir “vērtīgs un vajadzīgs” – gaidi problēmu.

Ļoti bieži tās sievietes, kuras daudzu gadu garumā dzīvojušas bez šīs degvielas, režīmā “vajag, jādara, svarīgi”, strādājot no rīta līdz vakaram, bez brīvdienām, domā, ka var to visu kompensēt ar divām nedēļām atvaļinājuma. Gadu “noroc” sevi un savu veselību, bet pēc tam divu nedēļu laikā pie jūras, pludmalē un būsi kā no jauna piedzimusi? Nē, tu kļūdies, tā tas nestrādā.

Es zinu ļoti daudzus gadījumus, kad sievietes ir aizgājušas no augstiem amatiem, labas algas, kas izsūkuši visus spēkus….un gadus divus, trīs neko nedarījušas. Vispār neko! Gulējušas,ēdušas, pat mājās neko nedarījušas. Pilnīga degradācija? Nē! Simptoms tam, ka viņas iztērējušas savus spēkus vēl pāris gadus uz priekšu. Un organisms prasa atpūtu tādā, kategoriskā formā. Ja tam iedot to, ko tas prasa, neizjūtot vainas apziņu – ar laiku spēki atjaunosies. Ja, protams, tajā laikā piepildīt sevi, saudzēt, auklēt, lutināt. Taču labāk tādas situācijas nepieļaut.

Negaidi pilnu visu sistēmu motoru apstāšanos. Tāpat kā ar mašīnu – pastavīgi velti laiku sev, rūpējies par sevi un seko trauksmes zvaniņiem. Atceries, ka rūpēhoties par sevi, tu rūpējies arī par saviem mīļajiem, tuvajiem cilvēkiem! Īpaši aktuāli tas ir jaunajām māmiņām, kas radušas sevi izdzīt un pamest uz daudziem gadiem. Tādā veidā neviena sieviete nevarēs darīt laimīgus ne savus bērnus, ne vīru.

Atradi sevī kadu no pazīmēm? Sāc veltīt laiku sev tūlīt! Tieši tagad. Ja pazīmes ir daudzas, met visus savus darbus pie malas un sniedz pati sev pirmo palīdzību.

P.S. Ir ļoti daudz lietas, kas tev var palīdzēt sevi uzlādēt. vajag tik gribēt, palūgt un tās pašas atnāks!

Autors: Olga Vaļājeva no grāmatas: «Исцеление женской души»

Tulkoja: Ginta FS