Mihails Labkovskis: pārstāj uz sevi skatīties vīriešu acīm

sieviete skumst1

No tā, ka vīrieši kritīs pie tavām kājām un nakšņos pie tavām durvīm, tu laimīgāka noteikti nekļūsi.

Šim rakstam mani iedvesmoja kāds nesens notikums. Es savā instagrama kontā ievietoju rakstu par to, ka ar seksu nevajag nodarboties “par kaut ko”, “dēļ kaut kā”, lai tik būtu labas attiecības ar vīrieti, bet gan tāpēc, ka tu to vēlies. Un nedarīt to tad, ja nevēlies. Zem šī raksta parādījās vairāk kā 600 komentāri: “Tā jau es nekad neapprecēšos”, “Man vienmēr sekss ar vīrieti ir jau pirmajā randiņā, un man ir vagons pielūdzēju” u.t.t., un tādā garā. Un tikai viena gudra meitene uzrakstīja: “Vai neievērojāt, ka rakstā tika runāts par mūsu pašu vēlmēm un nevis par to, kā iepatikties vīriešiem?”

Par to arī parunāsim.
No tā, ka vīrieši kritīs pie tavām kājām un nakšņos pie tavām durvīm, tu laimīgāka noteikti nekļūsi. Es vienmēr minu Merilinas Monro piemēru. Karavīri devās kaujā ar viņas fotogrāfiju krūšu kabatā, visi viņu iekāroja, taču viņa nomira viena, dziļā depresijā un pilnīgā vientulībā.

Andželina Džolija, jaunā 21. gadsimta “Merilina” – tāpat ir cilvēks ar ļoti smagu likteni. Par viņu sapņo miljoni, bet viņa joprojām cenšas vismaz kaut kā izveidot savu ģimeni un būt laimīga. Bet tas neizdodas. smagās bernības un tēva dēļ, kurš ģimeni pameta, dēļ daudzajiem kompleksiem un neatrisinātajām psihotraumām. Jā, protams, viņa ir panākusi to, ka viņu mīl un dievina visā pasaulē, taču laimes sajūtu šis fakts nav vairojis.

Mani apbēdina tas, ka sievietes mēra savus panākumus, sasniegumus, talantus ar to, kā pret viņām izturas vīrieši. Ka daudzām daiļā dzimuma pārstāvēm pašvērtējums ir tieši atkarīgs no tā, vai ir viņai partneris, vai nav. Ja nav, tad sākas, lūk, šī spēle “apmāni māti dabu”.
Tu dodies uz visdažādākajiem kursiem ar nosaukumu “kā izdarīt tā, lai vīrietis tevī iemīlētos”, ļauj, lai tavā vienīgajā, mīļajā sejā kāds injicē nezināmus ķīmiskus savienojumus, pavadi savas dienas sporta zālē un dari to nevis tāpec, ka tas ļoti patīk (ja patiktu, tad man nerastos jautājumi), bet gan tāpēc, ka vēlies patikt kadam vai kādiem. Kādam, kuru tu pat nezini. Abstraktam vīrietim, kurš realitātē pat neeksistē. Un tad tavs pašvērtējums un tava dzīve pārvēršas par amerikāņu kalniņiem. Ja tu kādam patīc, tad uzziedi un sajūties “zirgā”. Bet, te pēkšņi vīrietis ņem un nepiezvana. Un tajā mirklī tavs, pie kosmetologiem, stilistiem, personības izaugsmes treneriem, “atstrādātais” pašvērtējums momentā pazūd. Un tu sāc šo skrējienu no jauna: kursi, grāmatas, kosmetologs, sporta zāle. Taču šis skrējiens nenotiek līdz finiša līnijai, tas ir skrējiens pa apburto loku.

Vēl skumjāks, protams, ir jautājums par kaudzi pielūdzējiem un nereālo veiksmi attiecībās ar pretējo dzimumu, kas visvairāk uztrauc tieši tās sievietes, kurām personīgajā dzīvē vispār neveicas. Un te nu sākas tuberkulozes ārstēšana ar ceļmallapām.
Tu centies iemācīties izraisīt simpātijas, domā par to, ka esi nepietiekami tieva/apaļa/gara vai arī tev ir pārāk mazas vai lielas krūtis, ka tu ne tā sarunājies ar vīrieti, ka ne tā turi dakšiņu, ne tā skaties un iedomājies, ka tad, ja tu sāksi nēsāt krelles, garus svārkus, vai, piemēram, kurpes uz 11 centimetrīgiem papēžiem, tad noteikti viss mainīsies. Taču diemžēl, kā jau tu droši vien no savas pieredzes zini, nekas tamlīdzīgs nenotiek.
Tu atkal attopies savā mūžīgajā skrējienā pēc uzmanības, un pat tad, ja tu centies uzvesties kā grūti pieejama sniega karaliene, realitātē vienalga esi sieviete, gatava jebkurai dramaturģijai, lai tikai kāds tevi mīlētu.

Zini, kāpec tas viss “nestrādā”? Tāpēc, ka tu neesi patiesi iemācījusies mīlēt sevi. Rēķināties ar savām vēlmēm. Cienīt savas vajadzības, kaut vai seksā. Un pat tad, ja tu būsi veiksmīga, kļūsi par nākamo Merilinu Monro vai trešo Džoliju, iekšēji nekas nemainīsies. Laimīga nekļūsi pat tad, ja zem taviem logiem nostāsies vesela futbola komanda.

Ko darīt? Atceries trīs svarīgas lietas!

— Būt skaistai, bagātai un slavenai ir brīnišķīgi, taču tas nekādā gadījumā negarantē laimi. Laimei vispār nav nekādu gatavu scenāriju.

Mīlestība var būt tikai beznosacījumu. Par skaistumu var sajūsmināties, talantus cienīt, novērtēt sievišķību. Bet mīl tikai “par” vienkārši tāpat. Pat tad, ja skaistuma, talantu un sievišķības nav, bet ir nejauks raksturs un vēl kaut kas “neideāls”.

Un pat tad, ja tevi mīlēs, tas tevi laimīgu nepadarīs, ja tu nemīlēsi sevi. Tādu, kāda tu esi.
Un te nu nekādu citu variantu nav.

Manas mīļās, sāciet taču beidzot sevi cienīt. Un cienīt sevi nebūt nenozīmē spēlēt “nepieejamību” un tā “uzsist sev cenu”. Tas ir kas gluži pretējs, kā iet pret savām vēlmēm tikai tāpec, lai kādam patiktu. Iemācies novērtēt savu viedokli. Savas vēlmes, Savu ārieni, lai kāda tā arī būtu. Sāc ar to un viss mainīsies. Es apsolu.
Autors: Mihails Labkovskis
Avots:  successposts.ru
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Neesmu gatavs maksāt

iluzijas7

Pagaidām es redzu divus galvenos šķēršļus tam, kāpēc mēs nesaņemam to, ko vēlamies. Pat ne tā. Drīzāk: lai būtu tie, kas esam. Un tad pie manis atnāks tas, kas man vajadzīgs.

Ko tu gribi?
Naudu, bērnu, savu biznesu, apprecēties, suni, Ferrari u.t.t.

Ja ir ieradums darīt vienu, bet saukt to citā vardā, ir liela iespējamība netrāpīt mērķī.

Piemērs.
Kāds vīrietis tos brīžus, kad mīlējas ar sievu sauc par “sportu”. Par ko tas liecina. Par to, ka viņš cenšas neredzēt notiekošo. Nezināmu iemeslu dēļ, viņš negrib sev atzīties tajā, ko patiesībā dara. Notiek nomaiņa=procesa noniecināšana. Svarīgākais jautājums nav tas, kāpēc viņam ir bail uzņemties atbildību par notiekošo – par to, ka viņš nodarbojas ar seksu un nevis sporto. Pats galvenais ir tas, ka cilvēks nedzīvo, bet it kā spēlējas, lai tik nesaskartos ar sev nepatīkamo realitāti.

Vēl viens piemērs.
Ja cilvēks paziņo, ka vēlas māju, taču patiesībā ar to domā, ka viņam vajadzīga “drošība”, nevis betona vai koka kastīte, tad šo kastīti viņš nekādā gadījumā nesaņems. Arī drošību ne.
Kāpēc ir tik ļoti bail atskaņot savas patiesās vēlmes? Tāpēc, ka tad, ja viņš nesaņems TO svarīgo, nāksies ciest. Bet kam gan patīk ciest?. Vairums cilvēku cenšas izvairīties no sāpēm un nepatīkamiem pārdzīvojumiem.

Ja cilvēks vēlas naudu, bet ar to domā iespēju dzīvot atsevišķi no vecākiem un brīvību, tad nekādu naudu un brīvību viņš nesaņems. Un, kad es jautāju klientam, cik, konkrēti, naudas tev vajag, visbiežāk es nevaru saņemt striktu atbildi. Ja naudu tu redzi kā glābiņu no trauksmes un skumjām – tā neatnāks. Nauda nāk uz konkrētām lietām – man jāzin, kam man tā vajadzīga, ko es ar to darīšu, kas man ar to jāapmaksā, un kā es to konkrēti terēšu.Es atcerējos franču filmu “Vienkārši kopā”:
“Mēs satiekamies, mēs esam pāris, mēs esam vīrs un sieva, mēs mīlam viens otru, mēs draudzējamies, mēs esam mīļākie…. vai arī “mēs vienkārši esam kopā”. Vai sakrīt tas, kā tu TO NOSAUC ar to, KAS IR. Ja vīrietim un sievietei ir seksuālās attiecības, tad saukt tās par draudzību nozīmē jēdzienu aizstāšanu. Tad es varu šajās attiecībās saņemt to, ko saņemu un neuzņemties par to nekādu atbildību.

Diemžēl skaitītājs ir ieslēgts, neskatoties uz mūsu viltībām. Un agri vai vēlu uzsprāgs. Protams, es varu to bumbu, uz kuras sēžu, nosaukt par ļoti smagu balonu, taču manam ķermenim no šiem vārdiem vieglāk nepaliks.

Sev melot vienmēr izmaksā ļoti dārgi.

Protams, ieskatīties acīs patiesībai bieži vien ir ļoti sāpīgi. Un ļoti sāpīgi ir sev atzīties, ka stāvu uz plosta nevis lainera, un ar tādu nevar un ir bīstami doties ceļojumā apkārt pasaulei.

Autors: Maša Moškovska
Tulkoja: Ginta FS

Uz rokām neizšūpoto paaudze

mamma meita13

Tā nu ir noticis, ka tagad man nākas dzirdēt ļoti daudz padomu no vecākās paaudzes cilvēkiem par to, kā jāaudzina bērns. Un, ja vēl par “diļļu ūdeni” (fenheļa tēju) var vienkārši aizmirst, tad pamācības “nešūpo”, “nepieradini pie rokām”, “noliec gultā un paej malā”, vedina domāt par to, cik traki bija mums – zīdainīšiem.

Mums – tiem, kam tagad 30.
Šis raksts nav sēras pēc pazaudētā, vai pārmetums mūsu vecākiem par to, ka par maz ko iedeva. (tāpēc, ka “viņi iedeva, ko varēja – ko neiedeva, to arī nevarēja iedot” – Jekaterina Mihailova)

Bet tikai tad, kad pati kļuvu mamma, es sapratu, ka tie ir visi šie “ne”, kas pēc tam – pieaugušo dzīvē noteikti kaut kur “izlīdīs”. Pavisam nejauši, un, kā likums, gluži nevietā.
Kas tad sanāk: tie esam mēs, kurus “nešūpoja” un “nepieradināja pie rokām”? Kurus nolika bērnu gultiņas vēsajos palagos, lai aizmiegam patstāvīgi, nevis jau no dzimšanas pieglaudušies siltajam mātes ķermenim. Jau no neapzinātā jaundzimušo perioda, “ieaudzinot” prasmi būt patstāvīgiem un “tikt ar visu galā pašiem”?

Tātad tie nav kaut kādi abstrakti padomi, kurus mums pasniedz kā patiesību, bet uz reāliem bērniem pārbaudītas metodikas.
Un šie bērni nav kaut kādi – abstrakti bērni, sfēriski koka zirdziņi vakumā, bet – tie esam mēs?
Patstāvīgi jau kopš bērnības, “kaut kā izauguši un viss normāli”. Pārāk maz mīlētie? Nē! Taču uz rokām neizšūpotie, pārāk maz pabijušie tēta rokās, pārāk maz mātes sirdspukstus dzirdējušie. Varbūt te nu arī ir tas galvenais iemesls tam, ka mana paaudze ir tik ļoti izsalkusi pēc apskāvieniem? Tāda, patiešām vecāku neizlutināta – “mammu, pakasi muguriņu” – kā svētu artefaktu (lietas vai materiālās kultūras aspekti, kas atšķiras no kultūras vērtībām un normām), ļoti vertīgu bērnības “noslēpumu” mēs aiznesam savā pieaugušo dzīvē.

Protams, jau pec tam, velāk, kad bijām labi un ērti, mīluļi bērnudārzā, labākie skolā, iestājušies budžeta grupā, mums glaudīja galvas. Bet tad, kad mums bija vajadzīga šī, beznosacījumu mīlestība, kā gan mēs varējām saprast, ko mes mīlam?

Varbūt tieši no šejienes nāk tik lielais sociālo intravertu skaits – lūdzu, neaiztieciet mani; vai tad obbligāti vajadzīgs apskauties?

Pats muļķīgākais ir tas, ka mēs paši to ļoti vēlamies – lai mūs apskautu, lai maigi noglāstītu un atļautu uz pleca paraudāt, un iemidzinātu rokās. Mēs meklējam pavisam parastu taktilo labestību, pēc tās mēs skumstam. Tā tikai šķiet, ka visur kliedz: sekss, sekss, sekss, taču patiesībā kliedz: “apskaujiet mani, lūdzu!”, netēlojat, ka manis nav.

Tāpēc tagad, ar dēla palīdzību, es izšūpoju pati sevi. Un vīru. Un savus vecākus. Un to stipro meiteni, kura tik ļoti alkst mīlestības siltuma, taču pati sev uzcēlusi tādas barjeras un aizsardzības mūrus, caur kuriem pie viņas neizlauzties. Un to puisi, kurš nekad neatļaujas raudāt, kurš “visu pats”, tāds auksts, tāds neatkarīgs, bet tikko aizskarsi šo “sirds avotiņu” – vairs nevarēs rimties.

Un es skatos vēljoprojām kosmiskajās (kā visiem zīdainīšiem) sava mazuļa acīs, un kā mantru atkārtoju: “Lai kas arī nenotiktu, es ļoti vēlos, lai tu zinātu: tu esi mīlēts”.

Es ļoti vēlos, lai šie vārdi nogultos viņa zemapziņā, lai šī zināšana kļūtu par viņa ādu. Es par to rakstu viņam vēstulēs “nākotnei”, lai tad, kad viņš izaugs un viņam būs 30 gadi, pieņemšanā pie psihoanalītiķa, nebūtu par ko runāt. ja nu vienīgi: ziniet, dakter, es uzticos šai dzīvei. nezinu, kāpēc, bet uzticos jau no dzimšanas līdz pat šodienai, un pieņemu to kā Dieva dāvanu. Un sevi tajā kā brīnumu.

Jums, dakter, ir nogurušas acis.
Jūs apskaut?
*******
Es ļoti vēlos būt pēdējā, uz rokām neizšūpotā savā dzimtā.
Es gribu.

Autors: Olga Primačenko
Avots: http://gnezdo.by
Tulkoja: Ginta FS

«BŪT» — tas pirmkārt ir stāsts par «NESTEIDZOTIES»

milestiba43

Mūs pavisam nemācīja «būt»… Pie manis nāk 37 gadīgas meitenes, kas nezin kā mīlēt un atdoties. Viņas vārdu «pieņemt» var uzrakstīt piecās valodās, bet nav spējīgas to sajust. 50 gadīgi puiši, kuri izveidojuši spīdošu karjeru, neprot apskaut, tā, lai tas būtu no visas sirds un dvēseles. Es ļoti mīlu un cienu tos, kas meklē sevi, kas pēkšņi saprot, ka kaut kas ir ne tā, un atnāk ar skaidru lēmumu to mainīt un izaudzēt to, kas nez kāpēc nav izaudzis. Atrast garšu tam, kas bija bērnībā, vai arī kaut kad sen, vai nesen. Bet tagad:…. «Nebaro, bet vēl neaprok». Esības krīze.

«Būt» — tas pirmkārt ir stāsts par «nesteidzoties», pat tad, ja tev laiks ir tikai pusstunda. Tas ir stāsts par katra malka garšu, par katras lapiņas krāsu un katras minūtes izdzīvošanu. Tas ir stāsts par labsajūtu un sāpēm, par vienotību un vientulību, par sevis apzināšanos caur emocijām un auksta vēja pūsmas pieskārienu vaigam. Par to, kas caurvij visu tavu mūžu un dara tevi pa īstam dzīvu. Gan mīlētu, mīlošu un seksuālu. Kad mīli kadu, ar viņu viss ir sekss. Un tas ir par  «būt».

Autors: Anna Zarembo

Tulkoja: Ginta FS

Situācijas, kad kategoriski nedrīkst klusēt

163163_180071575366241_7637155_n

Pat tad, ja tu esi cilvēks, kurš vienmēr radis visus jautājumus atrisināt mierīgā ceļā un nemīl konfliktēt un noskaidrot attiecības, ir situācijas, kurās klusēt nav prāta darbs.

Tev tik ļoti gribētos nekad nestrīdēties, nenodarīt nevienam pāri, neradīt liekas problēmas, vienkārši dzīvot un cītīgi strādāt, mīlēt savu ģimeni un priecāties kopā ar draugiem. Tieši tāpēc tu centies nekad nekonfliktēt un cilvēkiem neuzrādīt pretenzijas. Tevi noteikti citi uzskata par ļoti komfortablu un ērtu cilvēku. Tikai būtu svarīgi uzzināt, vai būdama ērta, tu nenodari pāri pati sev?
Te nu būs dažas situācijas, kurās savas tiesības būtu jāaizstāv. Lai nu kā, lemt tev pašai.

1. Kad tev nodara sāpes

Un ne jau tikai dvēseles sāpes, bet tieši fiziskās! Tu varbūt iebildīsi, ka vienmēr aizrādi, ja tev kāds autobusā uzkāpj uz kājas? Jā, iespējams. Bet tad, kad tu atrodies gultā kopā ar pašas vīru un viņš seksa laikā nodara tev sāpes, tu viņam par to saki? Vai arī ciet klusējot? Tad zini, ka vīrietis nav gaišreģis un bieži vien viņš var nejust, ka tev ir sāpīgi. Pasaki viņam to. ja viņš tevi mīl, viņš noteikti pievērsīs tam uzmanību un rīkosies uzmanīgāk. Ja nē, tad….. Diez vai tev ir pa ceļam ar to sasodīto egoistu….

Vīrieša klusēšana ir noraidījuma zīme, sievietes klusēšana – piekrišana.
/Nezināms autors/

2. Kad ar tevi manipulē

Tu labi redzi, ka draudzene liekuļo tev ar vienu vienīgu mērķi – lai tu izdarītu to, ko viņa vēlas un kas viņai ir izdevīgi. Pakļaujoties viņas manipulācijām, tu ne tikai viņas acīs izskaties kā muļķīte, bet arī pati sevī nostiprināsi upura kompleksu. Un pēc tam jau nav ko sūdzēties par to, ka visi tevi izmanto un tu, klusējot ciet. Pasaki visu, ko domā par viņu un viņas metodēm – un tev kļūs daudz vieglāk dzīvot.

3. Kad ignorē tavas vajadzības

Mājinieki, zinot to, ka pēc garas darba dienas esi nogurusi, vienalga prasa no tevis, lai mājā būtu ideāla kārtība, lai būtu sagatavotas vakariņas un nodrošināts komforts. Ja tu paklausīgi, knapi ienākusi pa durvīm, skrien pie plīts un, kājās stāvot aizmiedz, darot kārtējos uzkopšanas darbus, neceri, ka kāds šo tavu pašuzupurēšanos novērtēs. Tāpēc, ka pati esi atļāvusi tā pret tevi izturēties, tāpēc, ka pati necieni savu laiku un enerģiju, un viņi ir pieraduši, ka tu to dari. Tāpēc sanāk, ka tev ir tūkstošiem dažādu pienākumu un nekādu tiesību. Ja tevi tas neapmierina, iemācies paust savas vajadzības, cienīt sevi un savu laiku un pateikt “nē”. Tad arī viņi tevi novērtēs.
P.S. Un iemācies deliģēt savus pienākumus. Māju uzkopt var arī meita, traukus nomazgāt – vīrs, un dēls var iznest atkritumus.

4. Kad tevi māna

Tu vari izlikties, ka nejūti smēķu smaku, kas nāk no tava dēla-pusaudža, un vari izlikties, ka neredzi pielaboto lapu viņa dienasgrāmatā. Taču aiz šīs mānīšanās, īpaši tad, ja to dara tuvs cilvēks, vienmēr slēpjas kaut kāda problēma. Lūk, arī par to vajag runāt. Varbūt dēls baidās, ka uzzinājusi par viņa nesekmīgajām atzīmēm, tu būsi sarūgtināta un pārstāsi viņu mīlēt? Mānīšanās vienmēr saistās ar problēmām attiecībās, tāpēc šeit nebūtu labi piekopt strausa politiku. Noskaidro, izrunā un lieta darīta. Visiem paliks labi.

5. Kad tev liek darīt to, kas tev ir pretīgi

Katram cilvēkam ir kādi savi principi, kurus pārkāpjot, viņš zaudē pašcieņu. Tas bieži ir daudz nopietnāk, kā varam iedomāties! Ejot sava šefa pavadā, un palīdzot “izēst” no kolektīva kolēģi, tu vari saglabāt priekšniecības labvēlību, bet zaudēt cieņu kolēģu un savās acīs. Vai tas tev ir vajadzīgs? Iespējams, piespiežot darīt kaut ko, kas ir pretrunā ar tavu pārliecību un principiem, tavs sarunu partneris tev piedāvā kādus labumus, un tev sākumā šķiet, ka šāds darījums būs abpusēji izdevīgs. Pajautā savai sirdij, tā noteikti zin, ko tev ir un ko nav vērts darīt.

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Jā, dzīvē mēs patērējam cits citu. Ir normāli gan ņemt, gan dot. Svarīgs tikai samērs – jāpieskata, lai tevi neizsmeļ sausu. Tad cilvēks pārvēršas jūga lopiņā, ar kuru drīkst nerēķināties.

Monika Zīle

Attīstība pārī

12341057_1035014133186745_137931806981570398_n

Ja vēlies būt veiksmīgs, tev visu laiku ir jāattīstās. Citu variantu nav.

Kā piemērs: ja esi apstājies savā biznesa attīstībā, tas sāk degradēties. Ir nepieciešams iet uz priekšu un nokļūt jaunā līmenī.

Ja runājam par sievieti: tad, kad viņa piepilda savu vīrieti, viņiem viss ir labi. Taču kādā momentā viņiem noteikti būs konflikti – tiem jābūt, jo tad, kad to vispār nav, ir skaidrs, ka kaut kas ir ne tā.

Konflikts – tā ir pāreja jaunā līmenī. Kāds pāriet ātrāk, kāds nedaudz vēlāk, bet pāreja vienmēr notiek caur konfliktu.

Ja tu atzīsti savas kļūdas, trūkumus – tajos brīžos, kad tev patiešām nav taisnība (tikai, ja tev patiešām nav taisnība), konflikts beidzas ātri, un tu viegli virzies tālāk. Lai nokļūtu nākamajā līmenī, tev katru reizi būs jāiziet caur konflikta situāciju. DIVATĀ! Tikai tādā gadījumā jūs abi ejat attīstībā. Ja kāds nav izgājis caur šo konfliktu, viņam krājas aizvainojums, niknums un aizkaitinājums. Tā bieži vien cilvēki viens otram kļūst par svešiniekiem.

Kā tad noskaidrot, cik patiesībā jūs esat tuvi? Ļoti vienkārši: pēc tā, cik bieži jūs skūpstaties. Tas ir vienkāršākais tuvības rādītājs. Ja jūs ar prieku skūpstaties no rīta, pusdienā un vakarā, jums patiesu baudu sagādā sadošanās rokās, apskaušanās, jums viss ir kārtībā. Tas nozīmē, ka sievietei ir tā enerģētika, kas piepilda un attīsta, bet vīrietī ir spēja šo enerģētiku realizēt. Ja vīrietis šo enerģiju nerealizē, sieviete sāk to ienīst. Tāpēc, ka viņa dod enerģiju, tā atspoguļojas un atgriežas atpakaļ un iznīcina viņu pašu..

Kad sieviete ir sasniegusi noteiktu attīstības līmeni un virzās uz priekšu, viņā aug seksuālā enerģija. Viņai rodas vēlmes un intereses. Viņa tiecas uz jauno, iet tajā un pārvar to. Viņa var nodarboties ar mākslu, biznesu un vispār – ar jebko. Taču svarīgi, lai viņai būtu sekss, kas sagādā labsajūtu un prieku. Ja tu nemīli vīrieti, tad izeja ir viena – IEMĪLI!

Daudzi mīlestību uztver nepareizi. Mīlestība tā ir attīstība, vienmēr kaut kas jauns un vienmēr kaut kas nezināms. Kad tu to adaptē sev – šo attīstību, jauno, nezināmo, tas kļūst par tevi pašu un tu peldies labsajūtā. Ja tavās attiecībās, biznesā, apģērbā, ieradumos, ceļojumos un pasaules izjūtā nav nekā jauna un nav attīstības, tu degradēsi! Ir svarīgi to saprast un atcerēties!

Kad sieviete piepilda vīrieti, viņam vienmēr jāasociē to ar faktu, ka VIŅŠ IR VĪRIETIS.

Kāpēc? Tāpēc, ka viss tiek būvēts uz sievietes enerģijas un seksualitātes. Tieši šī enerģija dara vīrieti bagātu un veiksmīgāku. Taču, ja šis vīrietis nonāk līdz noteiktam līmenim un pēc tam sāk sevi asociēt ar naudu, mašīnām un stāvokli sabiedrībā, lielās ar to un nosoda tos, kas apkārt, sievietes enerģētika pārstāj plūst viņa realizācijai.
Sievietes enerģētikā notiek straujš kritums, sākas problēmas uroģenitālajā sistēmā – cistas, iekaisumi u.t.t. Viņas zemapziņa formē dažādus notikumus, lai viņai pievilktos citi vīrieši, kuri gatavi izmantot viņas nerealizēto enerģiju savai attīstībai.

Un tad viņai nākas iet pie sava vīrieša, “nolaist” viņu no debesīm pie zemes, lai viņš pārstātu sevi asociēt ar saviem ienākumiem un stāvokli sabiedrībā, un pārstātu ar tiem lielīties.

Spriežot no savu klientu pieredzes, varu teikt sekojošo: sievietes, ja pēc tādas sarunas jūs redzat, ka jūsu vīrietis nenolaižas uz zemes un turpina sevi asociēt ar savu biznesu, mašīnām vai stāvokli sabiedrībā, un savu naudu (patiesībā tā ir jūsu enerģija), savāciet savas mantiņas un ejiet prom no viņa.

Kad vīrietis sāk sevi asociēt ar savu bagātību, nosodīt citus, braukt piedzēries pie stūres, pārstāj cienīt cilvēkus sev apkārt, uzskatot sevi par kaut ko augstāku – tā ir degradācija!

Tāpēc, lai to novērstu, jums noteikti ir atklāti un godīgi jāizrunājas vienam ar otru. Tikai ne, pārmetot un cīnoties par to, kurš uzvarēs. Jums vienmēr jārunā par to, ko jūs vēlētos. Ja tas ir JŪSU vīrietis, viņš teiks: “Jā, es arī to vēlos. Es saprotu, ka uzvedos nepareizi. Es centīšos darīt pareizi. Pat tad, ja man tas nebūs viegli, es darīšu.” Bet tas, kurš slēpjas, aizveras un nevēlas atzīt savas kļūdas un atzīt savus trūkumus, nekad nedosies ar jums kopā attīstībā. Un, ja jūs turpināsiet viņu pieņemt tādu, kāds viņš ir un paliksiet ar viņu, ieslēgsies pašiznīcināšanās programma. Jūs sāksiet slimot, vai vispār variet nomirt. Atcerieties, kad dzīvojat ar vampīru, jūs kļūstat par vēl lielāku vampīru.

Noslēgumā.

– Sievietes, vienmēr kontrolējat svarīgu momentu savā vīrietī: viņam noteikti jābūt pašcieņai, cieņai pret citiem cilvēkiem, atbildībai, jāizpilda tas, ko solījis – tas nozīmē, jābūt reālām darbībām – bez steigas un citu nosodījuma.

– Vīrieši, mums nemitīgi jāvirzās uz priekšu un jāattīstās! Pat tad, ja grasāties dzīvot 300 gadus, jums visus šos 300 gadus ir jāattīstās un viss jādara arvien vairāk un labāk.

Autors:Aleksandrs Paļijenko

Tulkoja: Ginta FS

Uztura nianses, fiziskās slodzes un sazemēšanās

11811459_1677752725787261_7038246316227227103_n

Šobrīd ļoti daudz tiek rakstīts un runāts par to, kādi ir veselīga uztura principi. Cilvēki mētājas no viena grāvja otrā – vieni slavē veģetārismu, citi svaigēšanu, savukārt “gaļēdāji” bieži jūtas tā, it kā darītu ko sliktu. Man ļoti patika šis Aleksandra Paļijenko raksts, jo tas noņem stresu 

Kā vīriešiem tā sievietēm svarīgs moments ir UZTURS.

Kad jūs tīriet savu organismu, piemēram – ēdiet augu izcelsmes produktus vai badojaties – tas rada priekšnoteikumus tam, lai jūsu organisms atjaunotos un jūs izietu jau Citā Līmenī. Taču, ja jūs to dariet pārāk ilgi – diemžēl, sākas problēmas ar Enerģētiku, Veselību un ar Finansēm.

Un tāpēc varu teikt (pretēji tam, ko vēsta Ezotērika, runā Vēdas, ko pauž joga un citas sistēmas), cik esmu pētījis Bagātus cilvēkus (pa īstam bagātus un Laimīgus cilvēkus) – viņi visi:

– Ēd gaļu

– Ēd asus ēdienus

– Sporto un mīl seksu. Un šis princips stradā visur.

Jā, protams, var “uzsēsties uz diētas” (uz pāris nedēļām)… Jā, var badoties (un tā attīrīt savu organismu)… Un tas ir normāls process, kad dariet to regulāri.

Taču tas nestrādā, kad VISU LAIKU ēdat tikai augu izcelsmes produktus, vai visu laiku – prānu, vai visu laiku esat monotonā svaigēšanā
Tad, lūk: GAĻA – sazemē. Tā dod jums Attīstības Enerģētiku. Taču, ja ESAT GARĪGUMĀ un apēdat gaļu – jūs protams, kļūstiet agresīvi, kategoriski, pretenziozi.

JA ESAT MĪLESTĪBĀ – Jūs kļūstiet Bagāti, Veseli un Veiksmīgi.
Ja lietojat ASUS ĒDIENUS – jūs kļūstiet pārāk zinoši un saprotoši…. Taču, ja jums nepietiek Enerģijas – jūs kļūstat kategoriski un agresīvi. Bet, ja jums ir DAUDZ MĪLESTĪBAS – jūs kļūstat jūtīgi, analizējoši, saprotoši un rīkojaties, lai notiktu Attīstība.

Ir cilvēki, kuri atsakās no gaļas (vai no asiem ēdieniem), tāpēc, ka gaļa tiem nepatīk, viņi nevar un negrib to ēst, viņiem tas nav patīkami – tad tie dara pareizi…. Tas izskaidrojams ar to, ka viņiem:

– ir agresīva Likumdošanas Bāze

– tie domā caur noliegumu un atteikšanos

– tie pielāgojas citiem cilvēkiem

– viņiem ir ļoti blīva dualitāte un tāpēc viņi atrodas Garā. Ja tie sāks ēst gaļu, viņiem tas viss vēl vairāk pastiprināsies.

Ja izejam no domas: “Gribi iepazīt cilvēku, iedod viņam varu un naudu”, jūs uzreiz ieraudzīsiet, kas viņi tādi patiesībā ir… Vai viņos ir Mīlestība vai nav. Vai viņos ir Spējas un Plašums, vai nav.

Šeit ir tas pats: JA CILVĒKS ĒD ASUS ĒDIENUS UN GAĻU – ja viņā IR MĪLESTĪBA, tad tā tikai pastiprināsies un vairosies.

Ja viņā IR AGRESIVITĀTE UN NESPĒJA PIEŅEMT – tas tūliņ “izlīdīs” uz āru un sāks ārdīt apkārtējo pasauli.
Ēdienam ir jāpievērš ļoti liela uzmanība!
Jā, jums periodiski ir jātīra savs organisms. Jā, periodiski vajag badoties. Šad tad var lietot arī alkoholu (arī tā ir sazemēšanās un tā nāk no tā, ka mums ir pārāk daudz Prāta). Un labākā SAZEMĒŠANĀS NOTIEK kad mēs:
– Darām. Iedomājos – izdarīju;
– Kad mēs nodarbojamies ar SPORTU;
– Kad mēs nodarbojamies ar SEKSU;
– Kad mēs peldamies ĀLIŅĢĪ;
– Kad mums veic MASĀŽU;
– Kad mēs ejam PIRTĪ;
– Kad mēs FIZISKI STRĀDĀJAM.
BET – tas viss tikai tad – JA DARAM TO VISU AR PRIEKU UN LABSAJŪTU!
Ja mēs to darām BEZ Labsajūtas un Prieka – mēs vairojam problēmas, nepatikšanas, negatīvu savā dzīvē un sākam arvien vairāk sevi iznīcināt!
Tas nozīmē – FIZIKAS DARBĪBĀM JĀNOTIEK LABSAJŪTĀ.

© Aleksandrs Paļijenko

Tulkoja: Ginta FS