Iekšējais MIERS

miers

Draugi, vai saprotat, cik milzīgi liela vērtība ir Iekšējais Miers?
Kāda bezgalīga labsajūta ir sēdēt visskarbākajā salā un justies tā, it kā sēdi milzīga un klusa koka paēnā un baudi burvīgu saulrietu?
Un cik miljonus gadu ir jānodzīvo Dvēselei, lai pienāktu brīdis, kad esi tik stiprs, kā šis koks?
Iekšējais miers nav vienaldzība pret dzīvi, taču tā ir vienaldzība pret tām vabolēm – mizgraužiem, kas gaida to mirkli, kad tu dosi tām baiļu vai dusmu signālu, pēc kura tās sāks tevi grauzt…

Bet tu nedod šo signālu…
Tu esi pārvarējis savas bailes un sen jau esi sapratis, ka dusmas ir vienkārši reakcija, tas nav veids, kā dzīvot, aplejot visu sasniedzamo ar skābi…
Tā ir pilnīga vienaldzība pret ikvienām spēlēm, kurās tevi cenšas iesaistīt….
Tāpēc, ka tavas spēles beidzās smilšu kastē…
Tā ir pilnīga vienaldzība pret rindām, kas stājas pie tiem, kuri mīl, lai pēc viņiem stāvētu rindās…
Ja reiz mīl, tad lai paši arī stāv…
Tu esi izaudzis līdz abpusējām attiecībām.
Tā ir pilnīga vienaldzība pret vajadzību kaut ko kādam pierādīt, vai kādu pārliecināt par to, ka neesi tāds, kā par tevi domā….
Kurš padomāja, tas domāja par sevi, taču viņam nepietika drosmes to atzīt… viņš to atdeva tev…
Un vēl mamma tev iemācīja neņemt no svešiem…
Tā ir pilnīga vienaldzība pret sacensībām, cīņu un maratoniem.
Vienkārši tāpēc, ka tev nevajag būt uzvarētājam, kurš izlīdis no ādas…

Tu uzvarēji vienu reizi, kad saprati, ka tev nav interesanti būt labākam par kādu, tev pietiek, ka tu esi tu pats
Un, ja tu kaut ko dari labi, tad diploms, kas to apliecina, tev ir absolūti vienaldzīgs. Diplomi ir vajadzīgi tiem, kuriem ne īpaši svarīgi ir darīt labi to, ko viņi dara, cik uzturēt ilūziju par to, ka to neviens cits neprot.
Iekšējais miers neiestājas reizē ar kalendāro briedumu, bet gan kā apzinātības pazīme.

Tu turpini attīstīties, bet uz visiem laikiem atbrīvojies no steigas, trauksmes un gaidām pēc novērtējuma.
Tu sēdi zem savas nešablona dzīves koka un saproti, ka tas, kas patiešam tev vairs nekad nebūs, ir šabloni.
Miers nav tiem, kuri uztraucas par to, ka neizdosies vēlreiz atkārtot to, kas it kā ir obligāts visiem.
Nav obligāti…
Es jums visiem novēlu mieru.
Atrodiet savu koku, savu sauli, savu zemi zem kājām.
Un esiet pie sevis pašiem, vienmēr.
Pārējie ar laiku pievienosies.
© Ļiļa Grad
Foto: pixabay
Avots: http://sobiratelzvezd.ru
Tulkojums © Ginta Filia Solis

BG par dzīvi pēc 50

bg6

Nešaubīgi, mana dzīve pēc 50 izmainījās tikai uz labu. Es vairāk protu, vairāk varu un man mazāk vajag. Kā teica viens man pazīstams sūfijs: cilvēka galvenā īpašība ir ņemt, Allaha – atdot. Allahs nevar neko ņemt, jo Viņam viss ir, un Viņš ir viss.

Jo tuvāk cilvēks Dievam, jo mazāk viņš ņem un – jo vairāk atdod. Es uzskatu, ka piecdesmit gadi ir tā robeža, aiz kuras cilvēks sāk ņemt mazāk un vairāk atdod.

Tagad, manos gados, man gribās apzināti izdzīvot katru sekundi: just, kas ar mani notiek un pievērst tam uzmanību. Tas nav noslēpums, ka lielu daļu savas dzīves visi mēs, bez izņēmuma, esam aizņemti ar savām domām par pagātni, nākotni un iespējamo, nepievēršot uzmanību tam, kas ar mums notiek tagad.- realitātē. Tāpēc visu laiku mokāmies dēļ lietām, kuras bieži vien pat neeksistē.

Jaunībā es pastavīgi atrados it kā lidojumā. Visu laiku kaut kur skrēju, lai paspētu vēl kaut ko. Tagad mani vairāk interesē esošais moments, un es sāku labāk izjust tagadni.

Pēc piecdesmit es vienkārši gūstu baudu no dzīves. Prasme sajust esošo momentu ir daudz vairāk kā vienkārši bauda. Tagad es sāku sajust dzīvi tā, kā vienmēr esmu sapņojis, no pašas bērnības. Es vēroju mākoņus, kokus, debesis, redzu krāsas un nevis vienkārši redzu, es tos fiziski sajūtu.  Man vienmēr gribējās to sasaniegt. Atceros, kad man bija 3-5 gadi, mēs ar mammu gājām pa Kirova tiltu pāri Ņevai. Bija skaists saulriets, un es centos mammai paskaidrot, kāpēc es uz to skatos un raudu, taču nespēju atrast pareizos vārdus. Bet raudāju es tāpēc, ka man ļoti gribējās sajust šīs spilgtās saulrieta krāsas – tāpat kā sajūt karstas ogles, ko var ar roku aptaustīt  Tagad es zinu, ka patiesībā mēs varam tā sajust dzīvi, tikai to izdarīt mums traucē apziņa. Tāpēc tā ir jāattīra, lai uztvertu visu tā, kā tas ir patiesībā.

Tāpēc es negribētu atkal būt jauns. Tagad es varu daudz vairāk. Es daru visu, ko gribu un zinu, kā to darīt, un man izdodas arvien vairāk un vairāk.


Boriss Grebenščikovs BG

Avots: http://theageofhappiness.com/

Foto: Jeļena Sņegirjova

Tulkoja: Ginta FS

Kā ātri uzlabot garastāvokli?

10933755_330168130506989_2674937166849690207_n

  1. Klausies mūziku. Biežāk klausies tādu mūziku, kāda Tev patīk un garastāvoklis uzlabosies.
  2. Raksti dienasgrāmatu. Atlicini nedaudz laika, lai atcerētos labo, kas ar tevi noticis un tiktu skaidrībā ar savām domām. Rakstītais pastiprina domu enerģētiku.
  3. Priecājies par citu panākumiem. Dažkārt citu panākumu svinēšana  ir patīkamāka par savējo. Svini arī savējos!
  4. Smejies. Smaidi. Pacenties to darīt katru dienu. Tas vairo prieka sajūtu.
  5. Piedod sev. Katrs cilvēks mēdz just kādu vainas sajūtu. Pacenties sev piedot.
  6. Sajūsminies! Lai katru dienu kaut neilgu laiku tu darītu to, kas patīk un vairo labsajūtu.
  7. Ieturi pauzi. Ļauj sev kaut neilgu brīdi atslābināties un neko nedarīt. Vienkārši esi!
  8. Pavadi laiku pie dabas. Lai tā ir pastaiga mežā, pie jūras, smaržojot ziedus un vienkārši esot klusumā un svaigā gaisā. Daba dziedē.
  9. Palutini sevi. Izdari kaut ko labu sev, tu esi to pelnījis.
  10. Esi spontāns. Ļauj šad tad sev rīkoties tā, kā tu vēlies, nevis tā, kā ir “pareizi”. Dari tā, kā tu jūti.
  11. Vēro saulrietu. Tā ir viena no skaistākajām dabas parādībām un gluži par velti.
  12. Pavadi laiku ar bērniem. Bērnu bezrūpīgā attieksme pret dzīvi tevi pilnīgi noteikti aizraus.
  13. Pievērsies radošām nodarbēm. Pamēģini uzgleznot gleznu, vai uzrakstīt stāstu, nav svarīgi, kas tas būs, taču tu varēsi izteikt sevi!
  14. Spēlē. Ņem jebkuru spēli, paspēlējies – tā nav tikai bērnu nodarbe. Tas uzlabo garastāvokli.
  15. Palūdz palīdzību. Ja tev vajadzīga palīdzība, palūdz, tu noteikti to saņemsi un tas vairos tavu prieku.
  16. Sapņo! Darbini savu iztēli un nebaidies sapņot un fantazēt!
  17. Apskaujies! Fizisks kontakts nostiprina attiecības ar citiem cilvēkiem un uzlabo pašsajūtu.
  18. Elpo dziļi! Dziļa, apzināta elpošana atslābina ķermeni, noņem spriedzi un nomierina prātu.
  19. Ieej vannā. Vanna ir brīnišķīga relaksācija. Sadedz tai apkārt sveces, pielej kādu smaržīgu vannas aromātu un baudi!
  20. Dziedi! Uzdejo! Tā tu sevī radi skaistas pozitīvas emocijas. Ja kautrējies, ka kāds to redzēs, nogaidi brīdi, kad esi viens. Un ļauj vaļu emocijām. Tas nekas, ka tev nav muzikālās dzirdes. tas nekas, ka nekad neesi dejojis. Tam nav nekādas nozīmes, kā tas izskatās – atlaid “bremzes”!!!!
  21. Esi starp pozitīviem un laimīgiem cilvēkiem. Atrodi sev tādus cilvēkus, viņi ir. Apkārtējai videi ir ļoti liela nozīme mūsu dzīvē.
  22. Iestādi koku vai krūmu. Apzaļumošana ir ne tikai iespēja būt vairāk dabā, saplūst ar to, bet arī laba fiziskā nodarbe.
  23. Atceries savas dzīves skaistākos brīžus. Pacenties izjust tā laika labās emocijas.
  24. Pabeidz kādu iesākto darbu. Izdari to, ko ilgi esi atlicis un tu sajutīsi milzīgu prieku un arī lepnumu par sevi. Tas ir svarīgi.
  25. Nolem būt laimīgs. Tas ir pirmais noteikums ceļā uz skaistāku un priecīgāku dzīvi.Prieks un laimes sajūta ir tie, kas neļauj mums novecot, Laimīgi cilvēki retāk slimo un ilgāk dzīvo. Pierādījumu tam ir ļoti daudz un šodien par to atklāti runā arī zinātne. Taču tas, vai mēs būsim priecīgi un laimīgi, ir atkarīgs TIKAI no mums – par to pēdējā laikā runāts gandrīz katrā rakstā. Un tāpēc svarīgi ir saprast, ka mēs katrs esam savas dzīves saimnieki un tas, kas notiek mūsu dzīvē, ir atkarīgs TIKAI no mums. Jo ātrāk to sapratīsim, jo ātrāk sāksim ko darīt savā labā, jo skaistāka būs mūsu dzīve un tie nav tukši vārdi.
    Ļoti bieži cilvēki uzdod jautājumus un grib zināt universālu recepti laimīgai dzīve: te tā ir PRIECĀJIES!!!! Kurš gan cits to var izdarīt tavā vietā? Ja desmitiem gadu esi staigājis drūmu seju, protams, sākumā būs grūti pasmaidīt, bet kurš gan var smaidīt tavā vietā? Kurš cits, ja ne TU?