Kāpēc?

saule

Kāpēc saules gaisma dara mūs laimīgus?
Tāpēc, ka tā mums atgādina par mūsu iekšējo gaismu. Bezgalīgās debesis liek ietrīsēties mūsu sirdij, jo mēs atceramies par savu bezgalību. Mēs sajūtam drošību, dzirdot viedus vārdus, tāpēc, ka tie mums atgādina to patiesību, kuru mēs jau zinām.
Kāpēc mēs raudam tad, kad sastopamies ar labiem darbiem? Tāpēc, ka tie mums atgādina par mūsu mīlestību uz visu, kas ir.
Mēs nesavtīgi meklējam Dievu, tāpēc, ka tas mums atgādina par mūsu patieso “Es”. Mēs esam brīnišķīgi.
Tikai kāpēc mēs meklējam ārpusē to, kas ir mūsos?

Autors: Elias Nadžemi
Ilustrācija: Jūlija Gukova
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

«Jēgas meklējumos»: terapeitiska pasaka pieaugušajiem

cilveks_saule3

Ikviens vēlas zināt vienu – kāpēc mēs dzīvojam. Kāda ir konkrētā cilvēka dzīves jēga?

Daudzi uzskata, ka Dzīves Jēga ir kā spoža Saule, kas gaiši apspīd cilvēka dzīves ceļu, izgaismojot to. Tad beidzot laime un harmonija piepildīs pa šo ceļu ejošo un sajūta, ka dzīve tiek nodzīvota ar jēgu, pasargās cilvēku no negatīviem pārdzīvojumiem. Tas ir tik vilinoši! Un vajag tik vienu – atrast šo Sauli – Jēgu.

Un cilvēks dodas meklējumos. Kāds meklē informāciju par šiem jautājumiem, vaicā pēc padoma pie vecākās paaudzes, kāds meklē informāciju grāmatās, kāds internetā, kāds apmeklē personības izaugsmes treniņus. Visi centieni noķert un noturēt kaut Saules stariņu, pārvēršas bezgalīgā skrējienā pēc zināšanām, taču tās nepiepilda viņu ar harmoniju un laimes sajūtu. Informācijas pārpilnība izsauc nevis labsajūtu, bet gluži otrādi – toksikozi. Tā vietā, lai būtu laimīgs, cilvēks grimst skumjās, apātijā un garlaicībā. Neko vairs negribas.

Kāpēc tā? Katrs taču no visas sirds vēlas ieraudzīt Sauli! Un tāpēc dara visu iespējamo, lai to ieraudzītu.

Varbūt tas notiek tāpēc, ka:

Kāds visu laiku skatās zem kājām, visu mūžu baidoties paklupt. Un neredz Sauli.

Kāds, skatoties uz priekšu, visu laiku skrien, baidoties nokavēt. Un neredz Sauli.

Kāds visu laiku stāv uz vietas un sakoncentrējies veras augšup. Apžilbināts, viņš tā arī neierauga Sauli…

Bet varbūt arī ir citi iemesli…

Vai kāds no viņiem kaut kad varēs atrast savu Sauli? Un kas tam vajadzīgs? Dzīvosim, redzēsim

Stāsta, ka reiz noticis tā:

«Nesen vai sen dzīvoja kāds cilvēks. Viņš vienmēr staigāja noliektu galvu, uzmestu kūkumu, saspringtiem pleciem un skatienu, piekaltu zemei. Viņš nekad neskatījās augšup, jo nebija ne vēlēšanās, ne vajadzības to darīt. Nekas dzīvē nenesa viņam prieku. Viss bija pelēks un bezgaršīgs. Tas viņu ļoti apbēdināja un par to viņš dusmojās uz visiem. Ar visu savu būtību viņš centās apkārtējiem parādīt to, ka viņš cieš, ka viņam ir grūti

Dēļ viņa mūžīgajām sūdzībām un neapmierinātības, cilvēkiem arvien mazāk gribējās ar viņu satikties un komunicēt. Un viņam izdevās arī par to vainot citus. Un beidzot vairs nebija neviena, kas vēlētos klausīties viņa žēlabās un sūdzībās par sūro likteni un netaisnību.

Viņš palika pavisam viens. Vientulībā viņam kļuva vēl grūtāk un viņš sāka raudāt. Sākumā pieraudāja peļķi, pēc tam – ezeru un visbeidzot – asaru jūru. Viņam vairs nebija spēka turēties uz ūdens – paša pieraudātajā rūgti sāļajā jūrā, un viņš sāka grimt.

Laižoties dziļumā, viņš atvadījāš no dzīves – pelēkās un bezgaršīgās. Atmiņā uzpeldēja visi aizvainojumi, nedodot vietu labām jūtām. Ķermenis bija kā no vates un lēnām tas nogūlās jūras dibenā. Nogurums no bezjedzīgās un garlaicīgas dzīves neļāva rasties pat bailēm nāves priekšā. Kad galva un pakausis jau skāra smilšaino jūras dibenu, viņš pēdējo reizi atvēŗa acis, tukšs skatiens vērsās augšup – tuvāk ūdens spogulim. Saules stari šķēla ūdeni un tas mirguļoja un vizēja.

«Kas tas? Kas tā par gaismu? Kas tie par stariem un krāsām?», – daudz dažādi jautājumi mirklī izskrēja cauri smadzenēm.

«Es gribu to redzēt! Es gribu tikt augšā! Es gribu turp peldēt!», – šie vārdi zvanīja viņam ausīs – skaļi un trauksmaini.

Pirmo reizi savā dzīvē šis cilvēks aizmirsa par saviem aizvainojumiem un problēmām. Viņš pēkšņi ieraudzīja kaut ko, kas viņu sauca un vilināja. Izrādījās, ka dzīve ir daudzšķautņaina un uz to var skatīties no dažādiem redzes leņķiem, ne tikai ar nolaistu galvu.

Viņu pārpildīja sajūsma no redzētā, interese, vēlme iepazīt to – jauno un dzīvot. No jaunajām sajūtām ķermenis piepildījās ar spēku, un sirds ar mīlestību un pateicības sajūtām.

Viņš sakopoja savus spēkus, ar kājām atspērās pret jūras dibenu un sāka savu ceļu augšup – pretīm Saulei, vērojot, kā pasaule apkārt krāsojas arvien košāka un Saules stari arvien spožāk mirdz…»

Stāsta, ka šis Cilvēks vēl joprojām dzīvo. Iespējams, esat viņu kaut kad satikuši – taču tagad viņš pasaulē raugās smaidot citiem cilvēkiem un viņa acīs spīguļo Saule.

Cilvēki viņam jautā, ko palasīt vai izdarīt tādu, lai arī viņiem tā mirdzētu acis. Un viņš vienmēr dod vienu un to pašu padomu:

«Nav speciāli jāmeklē VIENMĒR MIRDZOŠA UN NEKAD NENORIETOŠA SAULE. Pienāks laiks, un tās stari paši caurspīdēs tavu sirdi – tajā brīdī, kad tas patiešām būs vajadzīgs».

Avots: https://psy-practice.com

Autors: Svetlana Ripka

Tulkoja: Ginta FS

Vasaras Saulstāvju laika maģija

ligo13

Šogad astronomiskā Vasaras Saulstāvju Diena – pati garākā gaismas diena, iestāsies 20. jūnijā plkst. 22:34 pēc Grinvičas laika (pie mums Latvijā – 21. jūnijā plkst. 01:35). Tad Saule sasniegs savu visaugstāko punktu.

Vasaras Saulstāvji ir viens no četriem galvenajiem Saules gada punktiem. Jau gadu tūkstošiem šai dienai ir bijusi milzīga nozīme mūsu senču dzīvē, kuri dzīvoja harmonijā ar dabu un respektēja dabas ciklus un likumus. Astrologi un ezotēriķi apgalvo, ka šis laiks ļoti spēcīgi ietekmē visu dzīvo – cilvēkus, dzīvniekus un augu valsti. Šajā laikā viss mums apkārt ir piesātināts ar Saules enerģiju un tāpēc šī diena ideāli ir piemērota savas nākotnes programmēšanai.

Jau no paša rīta noskaņojies uz pozitīvā viļņa un centies šo stavokli nepazaudēt līdz pat Saules rietam. Šajā dienā miljoniem ļaužu vēršas pie Saules, lai piepildītos ar tās dievišķo spēku un radošo enerģiju. Šajā dienā mūsu vēlmes pildās ar kosmisko varenību un tāpēc ir svarīgi šo enerģiju novirzīt savu plānu realizācijai, tam, lai dzīvē ienāktu vairāk labklājības, veiksmes, mīlestības un prieka.

Šajā dienā Var un Vajag DAUDZ VĒLĒTIES! Tā ir tā gada diena, kad ikviena meitene, sieviete var sajusties kā īsta brīnumdare.

Ko labu var izdarīt Vasaras Saulstāvju Dienā?

Sveikt Sauli.

Tu vari savu dienu sākt ar jogas vingrinājumu “Sveiciens Saulei”. Internetā šis vingrojumu komplekss ir pieejams. Tas ir lielisks sākums jebkurai dienai – bet šoreiz – it īpaši.

Piemēram:

Izdzert Saules tēju.

Ja aiz loga ir Saule, tu vari uzvārīt sev lielisku Saules tēju. Tai vajadzīgas vien 4 sastavdaļas: tava mīļākā aromātiskā tēja, ūdens, medus un Saulīte. Uzvāri to un noliec uz palodzes ievilkties Saules staros. Ja dzīvo privātmājā, iznes to ārā – dārzā. Tēja bagātināsies ar Saules enerģiju, šajā laikā vari pameditēt, skatoties kā Saules stari apspīd tēju un iedomājies, kā tie piepilda to ar Dabas spēku, Saules enerģiju. Pēc tam, dzerot to, izjūti katru malku, baudi – tēja būs ne tikai garšīgāka kā parasti, bet arī enerģētiski spēcīgāka.

Apģērbties saulainā tērpā.

Kad iesi ārā, uzvelc ko dzeltenu, uzliec zelta rotas, kādu košu aksesuāru. Vienkārši uzvelc to, lai tas tev visu dienu atgādinātu par to, ka ir brīnišķīga diena, svētki un domas pildīsies ar Saules enerģiju. Tas palīdzēs radīt gaišas domas, gaišus sapņus, apzināti darīt labu sev un apkārtējiem.

Iedegt Iedvesmas Uguni.

Šī diena ir īpaši piemērota tam, lai iedegtu savas Dvēseles uguni, lai Radītu. Ne vienkārši darīt, sacerēt, izdomāt, rakstīt ar mērķi, lai kāds palasītu un uzslavētu. Lai šodienas mērķis ir viens vienīgais – gūt baudu no radīšanas procesa. Nedomā par rezultātu, nedomā par to, ko padomās citi, nesalīdzini sevi ar citiem (ar salīdzināšanu nodarbojoties, tu slāpē radošuma uguni). Tev nav nevienam jārāda tas, ko esi radījis un nav nevienam par to jāstāsta. Radi sev – tikai sev. Esi harmonijā ar savu Dvēseli un radi kopā ar to – to, ko tu pats vēlies.

Paņem savus mākslas instrumentus – lai tie būtu jebkuri. Kaut vai iemērc plaukstas krāsās un apzīmē papīru – tas ir tavs process un izbaudi to, lai radošā enerģija plūst – tā zin, kurā virzienā doties. Radi, priecājies, spēlē, gūsti baudu.

Ienirt sajūtu ugunī.

Atļauj sev šodien just jebko. Aizmet paškritiku, šaubas, dalīšanu labajos un sliktajos – baudi visas nokrāsas. Sajūtas ir tās, kas ļauj mums justies īstiem un dzīviem! Sakoncentrējies uz sirds apvidu un visas dienas garumā uzdod sev jautājumu: “Ko es šobrīd jūtu?” Ieklausies sevī un apzinies savas sajūtas. Pēc tam saki sev: “Es pieņemu sevi un savas jūtas, tādu, kāds es esmu.”

Atbrīvoties no nevajadzīgā.

Vasaras Saulstāvju Dienai ir mīlzīgs attīrošs spēks. Un, pirmkārt, tas koncentrējies ugunī. Šajā dienā vari atbrīvoties no negatīva, kas uzkrājies tevī un tavā dzīvē. Vari atbrīvoties no aizvainojuma, vilšanās, vari atlaist negatīvos uzstādījumus, kas traucē būt laimīgam.

Mūsu senči leca pār ugunskuru, dedzināja salmu lelles, kurām bija apsietas lentītes – katra lentīte nozīmēja kaut ko, no kā cilvēks vēlējās atbrīvoties. Viņi staigāja pa oglēm – viss cilvēka smalkais ķermenis attīrījās ar uguns palīdzību – visi astrālie parazīti, visi lāsti, viss tika sadedzināts ugunī.

Savu māju vari attīrīt ar sveci. Lai attīrītos ar Saules sveci, paņem dzeltenas krāsas sveci (vislabāk vaska), aizdedz to un noliec uz galda. Apsēdies pie tās, iekārtojies ērtāk un atslābinies. Parūpējies par to, lai tevi neviens netraucētu, atslēdz telefonu. Aizver acis un iedomājies Sauli, lielu, spožu, liesmojošu, apveltītu ar milzīgi lielu attīrošu spēku. Tad atver acis un paturi prātā šo tēlu, un pārnes to uz degošās sveces liesmu. Tev sanāks tāda maza liesmojoša saulīte. Maziņa, bet tai ir tās pašas īpašības, kas lielajai Saulei.

Un tagad, iedomājies tā tēlu, kas tev traucē, no kā tu vēlies atbrīvoties un ieliec to savas sveces degošajā liesmā. Vienkārši vēro, kā uguns sadedzina un izkausē to, ko tai uzticēji. Vari klusiņām runāt: “Es ar pateicību atlaižu to, es esmu saņēmis mācību un tagad atbrīvoju vietu labām, laimīgām pārmaiņām manā dzīvē.”

Kad esi to izrunājis, noformulē konkrēti tās vēlmes, ko tu vēlies savā dzīvē. Mierīgi pasēdi, padomā, pameditē, sveces liesmiņā skatoties – tik ilgi, cik to vēlies.

Pacensties būt kontaktā ar dabu.

Tiek uzskatīts, ka šajā dienā ir atvērtas durvis starp pasaulēm, koki un augi spēj runāt un sniegt mums atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Izej dabā – parkā, mežā, pļavā, pie jūras vai ezera – tur, kur tev būs labi un ērti. Uzdod tur savus jautājumus – pasēdi un paklausies, par ko runā daba, ko tā tev rāda. Piespiedies kokam, apņem to, noglāsti zāli, paklausies putnu dziesmās, paveries mākoņos, ko tev tie stāsta?

Dari visu, ko vēlies, lai pabūtu ar Dabu. Šādos mirkļos kaut kas jauns notiek Dvēselē, atveras citas sajūtas. Mūsu senči devās mežā meklēt papardes ziedu, jo meklēja atbildes uz saviem jautājumiem. Kas meklē, tas atrod!

Uzrakstīt vēstuli Visumam.

Tas ir vēl viens spēcīgs veids, kā atrast atbildes uz saviem svarīgākajiem jautājumiem. Tas ir pārbaudīts rituāls ne reizi vien. Uzraksti vēstuli un palaid to ugunī. Paseko tam, lai vēstules papīrs pārvērstos smalkos pelnos (mājās esot, šo vēstuli var sadedzināt māla bļodiņā). Pelnus izkaisi vējā, lai tas aiznes pasaulē tavas vēlmes, jautājumus vai sapni. Visums noteikti atbildēs.

Tāpat kā senči, piedalīties dažādās mistērijās:

— pin vainagu, iepin tajā savu labestību un palaid pa straumi – uzdāvini Visumam savu vēlmi (tā ir tā pati vēstule tikai vainaga formā);
— dzer medus dzērienus, tie tevi piepildīs ar Saules un Dabas spēku;
— pateicies Dabai, Ugunij un Ūdenim;
— lec pāri ugunskuram, lai attīrītos un pievilktu Visuma spēku savā dzīvē;
— staigā pa oglēm, piepildot savas vēlmes ar Uguns un Zemes spēku un enerģiju;
— attīries ar Ūdeni (upē, ezerā, strautā, jūrā) – vari iegremdēties tajā ar galvu;
— dziedi dziesmas;
— sagaidi un pavadi Sauli – ausmā un rietā.

***
3 dienas mēs varam svinēt Saulstāvjus, jo visu šo laiku Saule atradīsies savā augstākajā punktā. Šīs ir tikai dažas vienkāršas idejas, kuras ikviens no mums var izpildīt šajās spēcīgajās dienās. Piepildi sevi ar Saules enerģiju, svini, domā labas domas, radi, iedvesmojies, jūti, mīli un smaidi Saulei!
Lai svētīts šis laiks!

Avots: http://po-tu-storonu-mira.com/

Foto: http://razgale.blogspot.com/

Tulkoja: Ginta FS