Spēks tiek dots darbībai


Kad mēs stāvam uz vietas un gaidām, kad viss brīnumainā kārtā nokārtosies pats no sevis, mēs esam slazdā.
Te nav iespējams izaugt un izplest spārnus. Nav iespējams pāriet jaunā kvalitātē, transformēt vājos personības aspektus spēcīgajos.

Tikai tad, kad rodas mērķis, kas izraisa patīkamas kņudošas sajūtas ķermenī un vēlmi darīt – ir iespēja uzkāpt pakāpienu augstāk (dažkārt – pat vairākus).

Sperot pirmos soļus pretī savam mērķim, mums tiek dots “gabaliņš” enerģijas tā realizācijai. Un tagad jau no mums ir atkarīgs, kā mēs ar šo enerģiju rīkosimies un uz ko to novirzīsim. Vai izmantosim to tam, kam tā dota? Vai turpināsim savu kustību uz mērķi? Vai mums pietiks drosmes sastapties ar saviem iekšējiem ierobežojumiem un pārvarēt tos?

Bet, kad mērķis būs sasniegts, vai mums pietiks prāta ar pateicību paskatīties uz noieto ceļu. Un ieraudzīt to, ka “Es” šodien vaire neesmu tas “Es”, kas uzsāka šo ceļu. Un apzināties, ka reizē ar šī mērķa sasniegšanu, tika sasniegts kaut kas daudz lielāks Dvēselei un Personībai.
Kaut kas daudz vērtīgāks.

Autors: Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Foto: Anastasija Pavlova

Kusties lēnām

kinopoisk.ru

kinopoisk.ru

Vēl ir viena patiesība. Mēs esam noguruši viens no otra – noguruši no spēlītēm, kuras spēlējam, meliem, kurus stāstām, nenoteiktības, ko dāvājam viens otram. Mēs nevēlamies uzvilkt masku, taču arī palikt par naivu muļķi negribās. Nākas spēlēt nīstamās lomas un tēlot, jo neesam pārliecināti par savu izvēli.

Es zinu, cik sarežģīti ir turpināt kaut ko darīt, censties atkal un atkal, kad dvēseles spēki gandrīz jau ir galā. Bet tie optimistiskie ideāli, kurus reiz loloji, tagad šķiet tik bezcerīgi un muļķīgi.

Taču, lūk, ko es tev palūgšu: ja esi tuvu tam, lai padotos, izdari vēl vienu mēģinajumu, cik vien ir spēks.

Mēs esam daudz dzīvespriecīgāki, kā varam iedomāties, un tā ir neapstrīdama patiesība. Mēs esam spējīgi atdot daudz vairāk mīlestības, ticības, kaisles, kā atdodam šobrīd. Mēs vēlamies tūlītējus rezultātus un padodamies, ja tos uzreiz neieraugām.

Mēs jūtamies vīlušies, ja neredzam atpakaļsaiti un vienkārši pametam iesākto.

Saproti, neviens no mums nevar katru dienu būt iedvesmots. Mēs visi nogurstam. Mēs visi sakreņķējamies. Tas fakts, ka esi bez spēka un noguris no dzīves, itin nemaz nenozīmē, ka tu stāvi uz vietas. Katrs cilvēks, par kuru mēs jebkad esam jūsmojuši, kaut reizi dzīvē ir juties kā zaudētājs, dzenoties pēc sava sapņa. Taču tas nav traucējis viņam sasniegt savus mērķus. Neļauj sev padoties, lai ko tu arī darītu, vai tas ir ikdienas rutīnas darbs vai grandiozu plānu realizācija.

Kad esi piekusis, kusties lēnām. Kusties mierīgi, nesteidzoties. Bet neapstājies. Tavam nogurumam ir objektīvi iemesli. Tu esi noguris, jo ļoti daudz ko maini un dari. Tu esi noguris, jo audz. Un reiz šī izaugsme patiesi tevi iedvesmos.

Als Pačīno
Avots: Счастливый психолог
Tulkoja: Ginta Filia Solis