Mani mīļie, šīs pasaules lāsts ir tas, ka pat vistraģiskākais tajā mēdz atkārtoties…
Un tāpēc šobrīd, kad daudzi runā par savas ierastās dzīves zaudēšanu, es saprotu, ka mūsu planēta neko nezaudē, tikai atkal veic savu kārtējo apvērsumu.
Apmaldāmies mēs, aktivizējot sevī ģenētiski ieprogrammētās ciešanas…
Grūtos laikos vissarežgītāk ir nepierast pie neierastā un ne tevis paša izvēlētā, bet saglabāt tās nemainīgās vērtības, kuras simtiem reižu tikušas no malas noliegtas un apspļaudītas, taču vēl joprojām saudzīgi tiek saglabātas iekšpasaules tīrībā.
Ja tas izdodas, tad izdosies ļoti daudz kas.
Nepadoties histēriskajai panikai, neaizmirst, kā tas ir – domāt un nekļūt vadāmam robotam.
Saproti, ka tas viss sarežgītais, ko gandrīz mēs visi šobrīd izjūtam: trauksme, bailes, pārdzīvojumi, apmulsums – ir dabiski un atbilstoši tam, kas notiek.
Manuprāt tādos brīžos pataloģisks ir eiforijas stāvoklis un uzspēlēts pozitīvisms.
Esi tu pats, ļaujot sev just tieši to, ko jūti.
Un saglabāt sevī pašu galveno.
Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Ginta Filia Solis 