Neatsakies no sapņa!

sapni4
Šī ir nodaļa no grāmatas «Nesapņot ir kaitīgi»
Arvien vairāk es redzu cilvēkus, kuri realitātes iespaidā atsakās no saviem sapņiem. Īpaši tagad – ekonomiski dīvainā laikā. Tas vienmēr ir tik skumji. Tāpēc, ka reizē ar sapni, no cilvēka dzīves pazūd kas svarīgs – viņa acis pārstāj izstarot gaismu.
Kāds paziņa sapņoja pārcelties uz dzīvi Austrālijā, viņam bija pat plāns – sākumā turp aizbraukt uz pusgadu, iekārtot bērnus skolā. Bet pēc tam kaut kas notika. Rubļa kurss nokrita, tas kļuva ļoti dārgi un viņam palika bail. Viņš varēja ar to tikt galā, tomēr baidījās riskēt.. Un palika Pēterburgā. Acis pārstāja mirdzēt gan viņam gan viņa bērniem. Pats sevi pārliecina, ka viss ir kārtībā, tomēr…
Otrs ļoti mīlēja ceļot un katru ziemu pavadīja Taizemē. Pēc tam vecākajai meitai palika septiņi gadi un viņa sāka iet skolā. Neiet nevar, alternatīvas nav un tagad arī pārziemošanas iespējas nav. Tad dēls sāka iet skolā. Un atkal – apdzisis skatiens visiem ģimenē. Bērni stāsta, ka tas bija skaistākais laiks viņu dzīvē, vecāki atzīstas, ka tur ģimene saliedējās un kļuva stipra. Bet tagad maksimums divas nedēļas skolas brīvdienās – un viss. Vairāk viņi viens otru gandrīz nemaz neredz un kontakta nav. Ceļojumu un piedzīvojumu, kad visi kopā, arī vairs nav.
Trešā paziņa sapņoja par to, ka viņai būs vēl viens bērniņš. Divi jau ir, vīrs it kā atbalsta, un tomēr,, kaut kā īsti nesanāk, atliek, gaida. Bet pēc tam viss, un nu jau vairs nevarēs.
Atkārtot frāzi par apdzisušajām acīm? Vai kā vēl aprakstīt viņas vilšanos un nožēlu par to, ka pašu svarīgāko atlika uz “pēc tam”?
Vēl viena paziņa sapņoja kļūt par frizieri, bet skaidrs, ka vecāki viņai atgādināja par obligāto augstāko ekonomisko izglītību un nākotnes iespējām. Rezultātā viņa ir ekonomists no 9ņiem līdz 18tiem. Bet pa vakariem krāso un griež matus draudzenēm. Tādā veidā viņa iedvesmojas. Pamest ekonomista karjeru baidās. Bet kā mainās viņas skatiens, kad viņa ir ekonomiste un tad, kad nodarbojas ar frizēšanu! Labi, ka atstāja savam sapnim kaut nedaudz telpas un laika.
2014. gada novembrī mēs atgriezāmies Krievijā. Plānojām mēnesi padzīvot un izdarīt neatliekamās lietas, kas bija sakrājušās, un pēc tam, kā parasti, braukt “pārziemot”. Bet tikko bijām atgriezušies, eiro izauga vairāk kā divas reizes, dolārs – arī, un aviobiļetes kļuva kosmiski dārgas.
Decembris un janvāris pagāja panikā, katru dienu monitorējot valūtas kursus un cenas par biļetēm. Bija izvēle – atteikties no tā, kas mums ir tik ļoti svarīgi? Vai sekot sirdij? Mums tada “pārziemošana” ir ļoti svarīga, jo tikai tur labi un aktīvi rakstās grāmatas.
Rezultātā aizkavējāmies gandrīz divus mēnešus, kuri mums nebija tie jautrākie un produktīvākie, tomēr nospļāvāmies uz visu un tomēr aizlidojām. Jā, tas sanāca ļoti dārgi, no daudzām ierastām lietām nācās atteikties. Taču mēs ne reizi to nenožēlojām. Pirmajā mēnesī mēs sadarījām milzumdaudz svarīgu lietu, bija svarīgas tikšanās, tika pabeigta vēl viena grāmata. Un kas notiktu, ja būtu palikuši Pēterburgā? Nekas!
Pazīstot sevi, es zinu, ka daudz vienkāršāk ir pārbīties un paskaidrot sev, kāpēc tas nav izdarāms, ir nelaikā un nav vajadzīgs. Cik daudz reižu es tieši tā arī esmu darījusi! Un vēljoprojām daru – ir daudz sapņu, kurus es vēljoprojām atlieku uz “pēc tam” – nav skaidrs tikai kāpēc.
Daudzi no mums tieši tā ar sapņiem arī rīkojas – atrod tūkstošiem iemeslu, kāpēc tas vairs nav aktuāli, nav interesanti, nav svarīgi un pat ir bīstami un kaitīgi.
Tas attiecas gan uz lieliem, gan maziem sapņiem. Piemēram:
  • Kam man vajadzīga liela māja, to taču vajadzēs kopt no rīta līdz vakaram!
  • Es nevaru ceļot, jo man taču ir bērni!
  • Es nevaru mācīties tur, kur vēlos, jo tā profesija šodien nevienam nav vajadzīga!
  • Es nemaz negribu precēties, arī civillaulībā nemaz nav tik slikti. It kā.
  • Un arī iPhone man nav vajadzīgs, es zinu tik daudzus tā trūkumus!
  • Patiesībā es nemaz nevēlos aizbraukt no šīs pilsētas, te tomēr ir ērti.
  • Nemaz tik ļoti man to kleitu negribējās. Var taču atrast arī lētāku. Un vispār, es varu iztikt bez kleitas.
  • Es nemaz tik ļoti negribu ceļot. Labāk maksāšu kredītu par savu dzīvokli. Būs man privatīpašums.
  • Man nemaz tik ļoti nav vajadzīga mašīna, ar metro braukt sanāk pat ātrāk. Un, ja nu to nozog!
  • Kļūt par dziedātāju ir muļķīgs sapnis, tagad jādomā daudz racionālāk.
  • Vai tiešām es biju tada muļķe, kad sapņoju par sarkaniem zābakiem? Tie ir tik nemoderni!
  • Svētceļojumā doties nemaz nav obligāti, arī tepat var garīgi izglītoties.
  • Normālā ģimenē vairāk par trim bērniem nevajag būt, savādāk nezinu, kā tos pabarosim, tāpēc apstāsimies pie trijiem. Nē, pietiks ar diviem!
Var atlikt uz “pēc tam” visu – sapņus, plānus un visu pārējo. Taču šis “pēc tam” var nekad nenotikt. Saprotiet? Nekad!
Tāpēc, ka vienmēr atradīsies tūkstošiem iemeslu, kāpēc tagad nav pats labākais laiks, nav pati labākā vieta. Kāpēc naudu, kura atnākusi, labāk tērēt kam racionālam un vajadzīgam. Kāpēc nopirkt tik ļoti vajadzīgo virtuves kombainu, nevis kleitu. Visu dzīvi var sevi pierunāt, pārliecināt, meklēt tūkstošiem atrunu:
  • Man nekas nesanāca, jo vecāki mani nepietiekami mīlēja
  • Mani skolā pazemoja un apsmēja
  • Mani jau reiz mīļotais pameta
  • Man vienkārši šajā dzīvē neveicas
  • Man nepietiek izglītības un zināšanu, lai darītu to, kas man patīk
  • Man nav pietiekami daudz naudas, lai par to sapņotu
  • Es nevaru to atļauties
  • Ja es būtu oligarha meita, tad jau – protams
  • Es esmu pārāk jauna (veca)
  • Es esmu pārāk resna (tieva)
  • Vecāki man neiedeva to, ko vajadzēja
  • Vecāki negrib man palīdzēt
  • Es vairs nekad neapprecēšos, jo man jau ir bērni
  • Protams, var jau atļauties daudz bērnus, ja ir tik daudz auklīšu!
  • Man nav naudas, lai sāktu savu biznesu
  • Neviens nevēlas sēdēt ar maniem bērniem, kamēr es atpūšos
  • Man vienalga nekad nekas nesanāks
Mēs paši sev atņemam visu to, ko vēlamies. Ar savu pašu prātu, kas “noīsina” visu “nevajadzīgo”, pat tad, ja tas ir ļoti vajadzīgs. Tas izdomāja, tas nolēma un atrada atrunas. Un viss!
Milzīgs daudziums cilvēku ir uzsākuši savu lietu bez kapeikas kabatā. Un, neskatoties uz to, kļuvuši veiksmīgi. Milzīgs daudzums cilvēku, neskatoties uz to, ka vecāki pret viņiem izturējās cietsirdīgi, vai vispār viņus pameta, ir izveidojuši stipras un laimīgas ģimenes. Milzīgs daudzums sieviešu, neskatoties uz to, ka tām bijuši vairāki bērni, ir apprecējušās vēlreiz. Milzīgs daudzums cilvēku ir atraduši savu ceļu, neskatoties uz to, ka mācījušies ne tur un ne tik daudz laika, kā tas būtu bijis vajadzīgs.
Un vienīgā viņu atsķirība no citiem ir tā, ka viņi nav atteikušies no sava sapņa.
Dažkārt viņi nevarēja sava sapņa labā neko izdarīt, bet vienalga centās un ticēja, kā vien varēja. Tieši tāpēc viņi dzīvo to dzīvi, kāda patiktu daudziem, bet daudziem tā šķiet neaizsniedzama. Un kamēr pārējie izdomā atrunas, lai neceltos no dīvāna, un neriskētu, nemēģinātu, šie cilvēki iet un dara un piepilda savus sapņus.
Mūsu sapņi nav doti mums tāpat vien. Jā, protams, arī bez tiem mēs varam dzīvot, taču būt mums pašiem, īstiem, nesanāks. Katrs sapnis tā ir zīme, ceļa rādītājs mūsu dzīves ceļā, virziens, kurš mums ļoti daudz ko var pateikt priekšā.
Var atteikties no šiem ceļa rādītājiem un nodzīvot dzīvi – kā pagadās. Daudzi tā arī dzīvo. Darbs-mājas-darbs-pensija-kapi. Un viss. bet visi svarīgie sapņi kaut kur aprakti – kaut kur dziļi dziļi, tā arī nespēdami cilvēkam paradīt, ka laime ir tepat blakus, tikai jāpieliek nedaudz pūles pareizā virzienā, lai to ieraudzītu.
Es vienmēr esmu sapņojusi par ceļojumiem. Un vienalga mēs sākām ceļot tikai tad, kad mums bija piedzimuši jau divi dēli. Mums visu laiku šķita, ka vēl ir par agru, vēl nav laiks, ka mēs to vēl nevaram atļauties. Dzīve gāja, rutīna ievilka, pēc laimes pat nesmaržoja, arī ne pēc radošuma un pašrealizācijas. Un es esmu ļoti pateicīga savam vīram par to, ka tolaik viņš mums  abiem ļāva aizvest savu iedzīvi uz garāžu un doties uz nekurieni. Jā, tas bija dīvaini. Loģiski būtu bijis, ja mēs sāktu krāt naudu dzīvoklim, aktīvi nodarbotos ar dēla rehabilitāciju, bet mēs visu pametām uz aizbraucām.
Pateicoties ceļojumiem, mēs esam saņēmuši ļoti daudz. Tajos uzrakstīta lielākā daļa manu grāmatu, tajos no jauna mēs atguvām savu vecāko dēlu, un no tiem mēs atvedām savu jaunāko brīnumu. Bet galvenais, tajos mēs kļuvām tuvāki, ļoti daudz ko sākām apzināties, sapratām un izjutām. Un atradām to, ko tik ilgi bijām meklējuši. Mūsu vēlme ceļot bija zīme, orientieris ceļā. Un, ja tad mēs nebūtu noriskējuši, nekā no tā visa mums nebūtu. Pats galvenais vispār būtu varējis nenotikt.
Cilvēki, neatsakieties no saviem sapņiem! Jā, valūtas kurss mainās, krīze- šmīze, apstākļi, grūtības. Taču kāds tam sakars ar jūsu sapņiem?!
Kāpēc tie atkarīgi no kādas ārējas jezgas? Lai kas tur arī nenotiktu – turpiniet sapņot bez kādām atrunām! Un sekojiet saviem sapņiem, lai cik arī bailīgi tas būtu!
Var nopelnīt vairāk naudas, taču, lai tas notiktu, acīm ir jāmirdz.
Var pārkāpt visus likumus un iet savu ceļu, bet ar apdzisušu skatienu tas nav iespējams.
Var piepildīt savus sapņus pat tad, ja kāds groza pirkstu pie deniņiem.
Vispār, ļoti daudz ko var – galvenais, nepārstāt sapņot! Un viss sanāks – visam savs laiks, bet tas laiks pienāks un viss notiks.
Sapņi – tas ir svarīgākais, kas mums ir, tā ir mūsu uguns – sirdī un acīs, ar kuru viss ir iespējams!

 

 

Autors: Olga Vaļajeva
Avots: http://valyaeva.ru/
Tulkoja: Ginta FS

Dzīves atslēgas

11144496_1677683359127531_1727553273655874249_n

Atslēgas, kas noderēs, lai analizētu dažādas dzīves situācijas:

1. Ārējais ir analoģisks iekšējam.

2. Līdzīgs pievelk līdzīgu.

3. Sāc pievērst uzmanību tam, kas notiek apkārt un Tevī.

4. Ja kaut ko ieraugi apkārtnē, un tas raisa noteiktas domas un emocijas, tātad tas viss ir Tevī – Tev šajā situācijā ir jāierauga kāda mācība.

5. Ja Tev kaut kas nepatīk citos, tātad tas piemīt arī Tev.

6. Ja Tu no kaut kā vairies, tātad aiz tā slēpjas sāpes vai bailes.

7. Kaut ko darot, esi tajā klātesošs.

8. Nokļūstot kādā situācijā, esi klātesošs tajā, kas notiek. Ja rodas vēlēšanās aizbēgt, ieraugi, kā Tu to dari.

9. Kaut ko izdarot, nevaino sevi, bet izanalizē, kas notika līdz tam, tajā brīdī un pēc tam, ietverot savas domas, jūtas un priekšnojautu, un gūsti mācību no šīs situācijas.

10. Situācijas veido vai pievelk Tavas domas un bloki.

11. Tavi bloki – tas ir tas, ko Tev nepieciešams uzzināt un saprast par šo pasauli.

12. Ja vairākkārt nonāc vienā un tai pašā situācijā vai nemitīgi slimo, tātad šī ir kāda mācību stunda. Kas Tev jāsaprot no šīs situācijas?

13. Tu esi iemesls tam, kas ar Tevi notiek.

14. Nemēģini izmainīt pasauli vai apkārtējos cilvēkus. Maini vispirms sevi! Kad izmainīsi sevi, mainīsies apkārtējie cilvēki un izmainīsies pasaule.

15. Ja Tu saki sev un apkārtējiem, ka jau esi izmainījies, tātad tā ir maska – Tu neesi izmainījies nemaz.

16. Ja Tu saki sev un apkārtējiem, ka Tev kādā dzīves jomā viss ir kārtībā, tātad tur ir pilnīgas jukas. To saka maska. Tieši šeit ir nepieciešams viscītīgāk ieskatīties sevī.

17. Neuzskati, ka Tev dotie padomi un piedāvātā palīdzība ir kā mājiens Taviem trūkumiem un nespējai pašam tikt galā ar uzdevumu.

18. Kad Tev nav kaut kas, ko Tu gribi, tātad vai nu Tu to negribi, vai nu neesi nolēmis to pa īstam iegūt. Lai dabūtu kaut ko noteiktu, apraksti sev skaidri, ko Tu vēlies. Mācies slīpēt domu kristālus!

19. Nekad nedomā par to, ko cilvēki var Tev dot, vai arī ko Tu vēlies no viņiem dabūt. Tā rīkojoties, Tu zaudē savu pievilcību.

20. Aizmirsti par cenšanos būt stipram. Īstais spēks slēpjas mīlestībā un uzmanībā pret sevi un apkārtējiem.

21. Vīrietis kļūst brīvs un spējīgs darboties, kad sieviete, mīlot viņu, atsakās no tā, ka vīrietis viņai pieder.

22. Domā par to, ko vēlies iegūt, nevis par to, ko nevēlies.

23. Pietiekamība nerodas no tā, ka Tev nepatīk dzīvot nepietiekamībā.

24. Tava uzmanība ir kanāls, pa kuru tek enerģija, lai pabarotu domu. Domai seko radošā enerģija.

25. Negatīvās emocijas neatnes to, ko Tu vēlies, bet gan tikai to, ko Tu nevēlies.

26. Sapņi un fantāzijas rāda Tev Tavu potenciālu.

27. Iztēle aizved aiz ierobežojumu robežām un atbrīvo Tavu potenciālu.

28. Ja Tu visu laiku atkārto sev, kāpēc Tev nevar piederēt Tavu sapņu objekts, Tu nekad to neiegūsi. Sāc sev teikt, kāpēc Tu vari iegūt vēlamo.

29. Skaties uz naudu un materiālām lietām nevis no tā aspekta, kā apmierināt savas vajadzības, bet kā uz instrumentu, lai iepazītu sevi, vairāk sevi izpaustu un realizētu savu potenciālu.

30. Fokusējies uz to, ko vēlies iegūt, nevis uz atbrīvošanos no tā, ko nevēlies. Daudzi nezin, ko tieši vēlas, lai arī precīzi zina, ko nevēlas.

31. Ja Tu nevari noticēt kaut kā iespējamībai, Tev tas arī nekad nebūs.

32. Labklājības iegūšana nav tik svarīga kā process tās radīšanai.

33. Iemācies radīt labklājību savā dzīvē – tas ir Tavas izaugsmes process.

34. Tu atnāci šajā pasaulē, lai, gūstot zināmu pieredzi, paplašinātu savu apziņu.

Ani Choying Drolma

Avots: http://econet.ru

No krievu valodas tulkoja Agnese Grase

Zīmes

1010505_589315451108516_1273948535_n

Padomi kā atpazīt Visuma ZĪMES

Tas, kam tu tici, kļūst par tavu pasauli.

Ievēro nemanāmo

Bieži vien zīmes no Visuma pirmajā mirklī šķiet nemanāmas un nesvarīgas. Īpaši tas attiecas uz visa veida reklāmām. Reklāmas stabs, sludinājumi pieturvietās, TV un radio reklāma, mūzika – to visu Visums bieži vien izmanto, lai mums kaut ko pavēstītu.

Saņem “dublis divi”!

Vienas un tās pašas informācijas atkārtošanās par tava jautājuma tēmu, īsā laika posmā, ir kā skaidra zīme no augšas. Ja vairākas reizes pēc kārtas tu dzirdi vai redzi vienu un to pašu – apstājies un padomā, ko tas nozīmē? Visums savā vēlmē tev palīdzēt ir neatlaidīgs un sūtīs savus ziņojumus vienu pēc otra, līdz brīdim, kamēr tu tos izlasīsi un sapratīsi.

Negatīvās emocijas

Ļoti bieži Augstāko spēku mājieni ir šifrēti kā nejaušas apstākļu sakritības un izsauc emociju vētru. Kā likums – negatīvās. Spilgts piemērs tam ir reizes, kad tu steidzies, bet visi apstākļi saliekas it kā pret tevi – autobuss kavējas, salūzt mašīna, autobusa vadītājs tev deguna priekšā aiztaisa durvis un aizbrauc. Atceries – emocijas ir lakmusa papīrs, kurš parāda to, ka te nebūt viss nav kārtībā.

Meklē un tu atradīsi!

Ieslēdz savu redzi un dzirdi. Atver acis un ausis. Te nu vietā ir Bībeles vārdi — «Kam ir ausis, tas lai dzird. kam ir acis, tas lai redz.». Skaties apkārt, atskaties, paskaties augšup. Neiecentrējies uz sevi, atveries pasaulei! Atceries, lai saredzētu Zīmes, tās jāsāk meklēt.

Trenējies!

Prasmi atpazīt Zīmes no Visuma var uztrenēt. Kā muskuļus sporta zālē. Galvenais – darīt to regulāri. Tici, meklē, salīdzini, pieļauj kļūdas un atrodi atbildes – agri vai vēlu tu un Visums viens otru sapratīsiet un runāsiet vienā valodā!

Diva veida Zīmes

Visus mājienus – Zīmes no Visuma var dalīt divās grupās:

  • Apstiprinošās zīmes
    Tie ir tie simboli un notikumi, kas liek atmest jebkuras šaubas un neticību! Tās mums ziņo, ka esam uz pareizā ceļa un, ka mūsu vēlmes ir patiesas. Tā ir apstiprinoša atbilde uz mūsu jautājumu. Tā ir atbilde “JĀ!”.
  • Aizlieguma zīmes
    Kādu nepatīkamu notikumu virkne, viss, kas mūsos izsauc negatīvas emocijas – tās visas ir aizlieguma zīmes. Tas ir STOP SIGNĀLS semaforā, kas norāda uz izvēles kļūdu vai arī uz izvēles nepareizību, vai arī uz vēlmes neīstumu. Tā ir atbilde “NĒ!” uz tavu jautājumu.

Ir vēl divu veidu zīmes – zīmes miegā un zīmes realitātē. Ja neizdodas atpazīt un saprast zīmes reālajā dzīvē, palūdz Visumam parādīt tās miegā. Un otrādi, ja tev ir grūti saprast simbolus, ko rāda tev miegā, vai arī tu uzreiz savus sapņus aizmirsti, palūdz, lai tos atsūta reālajā dzīvē.

Es bieži vien saņemu mājienus miegā. Man ir savs, īpašais sapnis-zīme jau daudzus gadus. Tas ir aizejošs vilciens. Un, ja es uz to nepaspēju, tas nozīmē, ka notiek kas nelabs, ja paspēju – viss būs labi. Un kad es lūdzu Visumam palīdzību, visbiežāk atbilde atnāk tieši šādā veidā.

Visuma zīmju piemēri

Parādīšu tev standartsituāciju, kas kādreiz notikusi praktiski ar katru no mums.

Iedomājies, tu esi nolēmusi nopirkt jaunu kleitu un draudzene tev pastāstīja, ka tieši tāda ir nopērkama vienā no veikaliem un tieši tagad tur ir izpārdošana (zīme nr.1). Un, lūk, tu izej no mājas un saproti, ka esi aizmirsusi telefonu (zīme nr.2). Tu nepievērs tam nekādu vērību un atgriezies mājās pēc telefona. Tu stāvi pieturā, maršrutnieks ilgi nenāk (zīme nr.3). Kad beidzot tas atnāk, jau pēc īsa brīža tu atrodies “korķī” (zīme nr.4). Visi mikriņā ir uzvilkušies un nervozi, un pēkšņi kāds bērns tevi aplej ar limonādi (zīme nr.5). Un te nu tu sāc kaut ko nojaust. Tāpēc neesi pārāk izbrīnījusies, kad ieraugi uz veikala durvīm izkārtni “Slēgts. Inventerizācija”. Kāds ir secinājums? Vai nu tā bija ne tava kleita, vai arī šī vēlēšanās nebija tava patiesā, bet gan no malas uzspiestā, bet varbūt tev paredzēta pavisam cita kleita un cita notikumu gaita.

Visuma Mācībstundas vai Zīmes?

Bez zīmēm un mājieniem Visums vēl mums sūta Mācībstundas. Un ļoti svarīgi tās nesajaukt ar Zīmēm. Tāpēc, ka Zīmēm vajag pievērst uzmanību, bet no Mācībstundām – saņemt mācības (piedodiet par tautoloģiju).

Tas nozīmē, ka no mācībstundām ir jāmācās, bet zīmēm – jāseko.

Kā atšķirt Visuma Zīmi no tā Mācībstundas?

Pirmkārt mācībstunda pati par sevi ir notikums ar negatīvu raksturu. Nemēdz būt patīkamu mācībstundu.

Otrkārt, šis nepatīkamais notikums ir daudz spilgtākas nokrāsas. tas “spēcīgāk tevi sit”, ja tā varētu teikt.

Piemērs. Tu negaidīti esi spēcīgi izmežģījis kāju, vai sastiepis muguru. Ārsts tev izrakstījis gultas režīmu – tā ir Mācībstunda. Visticamāk tu pārāk daudz pienākumu esi uzņēmies un stiep nevajadzīgu nastu. Un tevi mīlošais Visums parūpējās par to, lai tu atpūstos.

Ko darīt, ja esi saņēmis negatīvu zīmi?

Nekādā gadījumā nevajag pārdzīvot. Ir jāsaprot, ka šī vēlme nebija tavējā un jāpameklē kas cits.

Piemērs. Tu sapņo šajā vasarā aizbraukt uz Turciju atpūsties un esi palūdzis Visumam, lai dod tev kādu zīmi. Un nākamajā dienā tu ziņās uzzini par to, ka tur noticis kāds nepatīkams incidents vai arī Turcijas aviosabiedrība pasludinājusi sevi par bankrotējušu. Ko darīt tādā gadījumā? Atlikt braucienu uz citu laiku vai izvēlēties kādu citu valsti – manuprāt – labākais risinājums. Nebēdā, ja nesaņēmi zīmi jau nākamajā dienā. Atbilde, kā likums, atnāks tuvāko dienu laikā.

Vai tu saņem Zīmes no Visuma? Kas tev ir zīmes?

Draugi, vienmēr atcerieties par to, ka Visums ir Pārpilnība, ka tam izpildīt tavu lielāko vēlmi pat vispārdrošāko sapni ir vienkāršāk par vienkāršu. Skaties uz zīmēm, seko tām un vienmēr esi kontaktā ar Visumu.

Avots: esotericblog.ru

Tulkoja Ginta FS

12 jautājumi par dzīves jēgu: virsaiša Orija vēstule tev

indiānis

Man ir vienalga, kādā veidā tu pelni iztiku.

Es vēlos zināt, par ko sāp tava sirds.

Man ir vienalga, cik tev gadu. Es vēlos zināt, vai tu ļauj sev izskatīties arī smieklīgam – mīlestībās dēļ… sapņa dēļ… tā piedzīvojuma dēļ, ko cilvēki sauc par dzīvi…

Man ir vienalga, kāda ir tava horoskopa zīme. Es vēlos zināt, vai tu mācēji iepazīt sāpes, vai spēji tajās iet līdz pašiem dziļumiem. Vai tu spēji tās pārvarēt un kļuvi atvērtāks pasaulei, pateicoties grūtībām, vai paliki dzīvot bailēs jaunu sāpju priekšā? Es vēlos zināt, vai tu spēj izturēt sāpes, savas un manas, neslēpjot tās un nemazinot tās, un necenšoties visu izlabot.

Es vēlos zināt, vai tu vari dzīvot ar prieku, manu vai tavu, vai vari būt pirmatnējs un dejot kā bez prāta. Vai vari piepildīt sevi ar ekstāzi, lai tava laime lietos pāri malām?

Vai tu vari aizmirst par visu pasaulē, pat par to, ka esi cilvēks un to, ka tev jāiet pa zemi? Vai tu proti lidot?

Man ir vienalga, vai tavi vārdi ir patiesi. Es vēlos zināt, vai tu ļausi kādam vilties, lai sekotu Patiesībai, lai būtu godīgs pats pret sevi. Vai varēsi izturēt apvainojumus par nodevību un nenodot sevi? Vai tu vari stiprināt sevī ticību un palikt par to, kam tu uzticies?

Es vēlos zināt, vai tu proti ik dienu redzēt skaistumu tajā, kas skaitās neglīts. Vai tu spēj tā/viņa klātbūtnē gūt spēkus?

Es vēlos zināt, vai tu vari dzīvot, atzīstot sakāvi, tavu vai manu, un tajā pašā laikā stāvēt ezera krastā un kliegt lielajam mēnesim: “JĀ!”

Man ir vienalga, kur tu dzīvo un cik tev ir naudas. Es vēlos zināt, vai tu vari pēc nakts, kurā piedzīvoji skumjas, iztukšotību no asarām un neizturamām sāpēm, piecelties un darīt visu, kas nepieciešams taviem bērniem?

Man ir vienalga, ar ko tu esi pazīstams un kā šeit nonāci. Es vēlos zināt, vai tu varēsi ar mani stāvēt uguns vidū.

Man ir vienalga, ko tu zini un kas tev to iemācījis. Es vēlos zināt, kas tevi piepilda iekšēji. Kas paliks, kad nebūs nekā?

Es vēlos zināt, vai tu vari būt vienatnē ar mani, vai tu patīc sev pārdomu klusumā?

Indiāņu cilts vadoņa Orija vēstule

Tulkoja: Ginta FS