Debesu pasts: Visums runā

debesu pasts5

Es ticu tam, ka ar Visumu vajag sarunāties. Mācīties redzēt zīmes, attīstīt savu jutīgumu. Kad iekšējie radari ir noskaņoti ziņojumu saņemšanai, pasts no “augšas” nāk katru dienu: it kā netīšām pateiktām frāzēm, ko izsaka garāmgājēji, dziesmām taksometrā, uzraksta uz velosipēdista krekla.

Sapņi pildās simboliem – kā trauks ar ūdeni, un viss, kas atliek – klausīties, dzirdēt un neļaut filtriem aizsērēt.

Un, vēl, pieņemt visu notiekošo kā ceļu, kas jānoiet, nevis nepatīkamu nepieciešamību un īslaicīgas neērtības. Visi nelāgie un neērtie stāvokļi ir ļoti laba prakse un treniņš, kā šos stāvokļus izdzīvot. Uzmanīgi un apzināti – kā rītu lauku sētā.

Vienkārši izdzīvot tos vajag mirklī, kad tie notiek, un – ne iepriekš vai tad, kad tas jau ir noticis. Mūžīgā “apdomātā” bēda – pastāvīgi iekrist vai nu pagātnē, līdz mielēm pārdzīvojot pateikto, vai nākotnē, aizslaukot vēl nedzimušos sapņus. Neievērots paliek tas, kas notiek tepat deguna galā – vēl vakar nebija krunkas, bet šodien jau divas – dziļas.

Realitātei nevajag norādīt, kādu formu ieņemt, kā notikumiem notikt. Nepilnības “dieviņi” kasa savus vēderiņus, ēdiena gaidās – barojiet viņus ar to, kas jūsu pasaules bildītē “neaizvelk” līdz pilnībai, tam, ko sasapņojāties. Citiem vārdiem sakot, ja tu tirgū nopirki groziņu labu plūmju, bet, atnākot mājās, izrādījās, ka tajās ir vismaz sauja iebojāto, nebēdājies un nevaino pārdevēju, nedusmojies, netrako. Domās izbaro radušās sliktās domas par kādu, par kaut ko, vai par sevi mazajiem nepilnības “dieviņiem”, šīm resnajām bezķermeņa radībām – un vēro, cik priecīgi un viegli kļūst dvēselei.

Pateikt sev: “Jā, es neesmu ideāla” nav nemaz tik viegli. Un vispār, vajag biežāk ļaut sev iet ar mieru, lai rastu mieru dvēselē

Savu mīļāko mācību stundua par sevis pieņemšanu, es saņēmu no lieliskas, gudras un talantīgas speciālistes, profesionāles savā jomā, kura uz jautājumu, kāpēc maketā nav izdarīts tas un šitas, pat aci nemirkšķinot, atbildēja: tāpēc, ka esmu “sūdadizainers”. Lūk arī viss. Un pasaule nesabruka. Tas nav obligāti jāsaka skaļi, bet var reizi pa reizei atgādināt sev tajos brīžos, kad atkal šausti sevi: es neesmu gana laba – ideāla māte, sieva, meita, darbiniece, draudzene. Velnsparāvis! – tu taču esi tikpat laba, dzīva, smieklīga, neveikla, cilvēcīga, kā visi pārējie. Mēs neesam ne amati vizītkartēs, ne ģimenes statusi, ne mehāniski ķermeņi ar mākslīgo intelektu – mēs esam cilvēki!

Visumam patīk godīgie un drosmīgie. Stipri stāvošie ar kājām uz zemes, vēju aprautie. Ar viņiem ir interesanti runāt, viņi prot būt pateicīgi. Man arī viņi ļoti patīk. Viņos es jūtu savējos. Es ļoti viņus saudzēju.

Brīnumaini, bet es tikai tagad sāku saprast, cik ļoti svarīgi mierīgam dzīves plūdumam, ir pārtraukt ieciklēties uz sevi, uz – vairāk, labāk, tālāk, augstāk, un pamēģināt tā vienkāršāk. Tik vienkārši, cik vien iespējams. Pārvietot bezgalīgās iekšējās refleksijas fokusu uz to, kas notiek apkārt, izslēgt bezgalīgi nesavaldīgo patērētāja režīmu un sākt novērtēt brīvības un klusuma sajūtu, atgūt prieku par savu pasauli un  cilvēkiem, kuri ir tev blakus.

Man ļoti patīk iedomāties, ka esmu neredzama – caurspīdīga un varu nepieķerties cilvēkiem, lietām, attiecībām, ļaujot tām beigties, mainīties tā, kā vien ienāk prātā, izdzīvojot savus tuvināšanās un attālināšanaš ritmus. Viss plūst un mainās, viss ir kustībā. Lai notiek!

Es atgādinu sev – jāelpo dziļāk. Un to, ka cilvēks, kurš pie tevis šodien atnācis ir tava svarīgākā misija šodien. Un vēl es rakstu “labā dienasgrāmatu”, kurā ierakstu visus “sīkumus”, kas piepildījuši manu dienu ar siltumu – kads garšīgs ēdiens, jauns zīmuļdrāžamais vai krekls, kurš nedaudz ož pēc ugunskura. Tas ir Mans Veids, kā pateikties Visumam: es redzu, es to ievēroju, man tas ir vajadzīgs, man tas patīk, lūdzu, turpini…

Taču, lai padarītu šo rakstu vērtīgu no praktiskā viedokļa, pastāstīšu par vienu labu metodi, kā noskaidrot savas patiesās sajūtas sev svarīgos jautājumos.

Ļoti bieži gadās tā, ka vajag pieņemt kadu lēmumu, bet tu stāvi kā ēzelis un nezini, ko izvēlēties. Es neatceros, no kurienes uzzināju šo tehniku, taču tā patiešām ir spēcīga un stradā lieliski.

Kad tu raujies uz pusēm starp divām izvēlēm, domās pieņem vienu no tām. Bet tikai ļoti stingri un bez ierunām, it kā alternatīvas nebūtu un arī nekādu šaubu. Pēc tam padzīvo ar šo lēmumu vienu-divas dienas, vai pat nedēļu (jo nopietnāks lēmums, jo ilgāk padzīvo). Brīnumaini, bet drīz sajutīsi, kā ķermenis atsauksies uz šo domu: vai nu tu sajutīsi vieglumu, atbrīvotību un sajūtu, ka tas patiešām ir pareizais lēmums (“jā, tas ir tieši tas, ko es vēlos.”), vai arī sajutīsi nožēlu un grūtsirdību, kā parasti mēdz būt, kad lēmums ir neatgriezenisks.

Simts reizes esmu parbaudījusi, strādā un palīdz saprast, ko tad dvēsele patiesībā vēlas, un kura ir parasta iegriba vai muļķības lēkme.

Novērtē notiekošo šeit un tagad.
Esi īsts!

Autors: Olga Primačenko

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Par ko domāt pirms miega?

miegs13

Uzreiz gribu pabrīdināt: informācija, kuru tu izlasīsi, var, neatkarīgi no tavas gribas, mainīt tavu domāšanu. Tāpēc, lasot tālāk, esi uzmanīgs un koncentrējies.

Par ko tu domā pirms miega? Kādas domas ņirb tavā galvā? Varu saderēt, ka tu nezināji, ka tavs rīta garastāvoklis ir atkarīgs no tā, ar kādām domām tu vakarā aizej gulēt. Tas, par ko tu domā pirms miega, patiesībā modulē tavu rītdienas dzīvi.

Tas ir kā domino efekts. Tavu domu ķēdes reakcija rada neironu ķēdes galvas smadzenēs. 8 stundu laikā, kamēr tu guli, tavā galvā notiek informācijas apstrāde, par kuru tu pat neiedomājies. Pavisam vienkāršoti runājot, kamēr tu guli, tavā galvā notiek process, kas nosaka tavu rītdienas gaitu – tavu esību. Un no šī procesa ir atkarīgs:

– kā tu jutīsies;
– vai tu izgulēsies vai neizgulēsies;
– kāds būs tavs garastāvoklis;
– cik daudz tev būs enerģijas;
– kā atjaunosies tavs organisms – ātri vai lēnām;
– ko tu darīsi no rīta/dienā/vakarā.

Kad tu pamodies, tu esi pārliecināts, ka tu visu vadi, ka tu pieņem lēmumus. Bet tu kļūdies. Tāpēc, ka viss jau ir noticis bez tavas līdzdalības. 8 stundu laikā ir ierakstījusies programma, saskaņā ar kuru, tu rīkosies visas dienas garumā, no kuras tu atslēgsies tikai gadījumā, ja tavu ierastās dzīves plūdumu pārtrauks kāds negaidīts notikums, kura nav programmā.

Kad notiek kas neordinārs, programma nojūk, smadzenes sekundes simtdaļā pārprogrammējas un sāk meklēt izeju no neierastās situācijas.

Taču tas nav galvenais.

Svarīgi ir tas, ka tam, par ko tu domā pirms miega ir būtiska nozīme tavā nākotnē. Un pati lielākā problēma slēpjas cilvēka nezināšanā. Parasts cilvēks nezin, kā strādā smadzenes, nejūt savu domāšanu un vispār par sevi ļoti maz ko zin, izņemot savu svaru, augumu, pirkstu skaitu un krūšu izmēru. Tāpēc, ka parastam cilvēkam viss notiek pašplūsmā. Viņš vienkārši pirms miega apdomā savas problēmas, meklē veidus, kā tās atrisināt un sapņo par to, kā būtu, ja būtu. Bet no rīta pieceļas un sāk jaunu dienu, kas jau ir uzmodelēta pagājušajā naktī.

Piemēram, miega laikā smadzenes pārtin nākamo dienu līdz pat sīkākajai detaļai. Tiek pārtīta iespējamā tikšanās ar bijušo draudzeni, karstā ūdens atslēgšana, meteorīta nokrišana u.t.t. Viss – līdz sīkumiem. Mūsu smadzenes pārtin visus iespējamos variantus un situācijas. Un, vadoties no visvairāk iespējamajām situācijām, no rīta tev pasniedz jau gatavu tavu stāvokli.

Ja programma “redz”, ka tev labāk būt izklaidīgam, tu tāds būsi. Ja programmai vajag, lai tu būtu mundrs un dzīvespriecīgs, tad tāds tu arī būsi. Un tas nav atkarīgs no tavām vēlmēm.

Smadzenes izvēlas evolūciju.
Pats svarīgākais smadzenēm un programmai, kas nosaka tavu nākotni – ir visērtākā izdzīvošana. Pie viena noteikuma, ja smadzenes uzskata, ka tu esi vajadzīgs evolūcijai.

Ja smadzenes uzskata, ka tu neesi vajadzīgs, tad tās ieslēdz pašiznīcināšanās programmu. Un tu sāc graut savu dzīvi. Ķermenis nevar sevi nogalināt un smadzenēm bioloģiskais laiks tiek aprēķināts pēc citiem parametriem. Tu vienkārši ātrāk noveco, vairāk slimo. Un kā izdarīt tā, lai tu novecotu vēl ātrāk? Ļoti vienkārši. Tev iedod sliktu garastāvokli, tev pastāvīgi neveicas. Tu vienmēr atrodies neīstajā vietā, neīstajā laikā. tev ir vilkme pēc alkohola. Tu nervozē par sīkumiem. Tavas smadzenes tevi lēnām nogalina..

Būtu vienkāršāk tevi nogalināt ātrāk, vai ne? Piemēram, atslēgt tavu uzmanību brīdī, kad tu brauc pie stūres vai arī ej pāri pārejai. Taču evolūcijai ir svarīgi nenovērtējamie resursi. Ir vajadzīga, tā saucamā degviela. Ir jāpalīdz audzināt mazbērnus, vajag pildīt “melno” darbu. vajag uzņemties visu negatīvās enerģijas melnumu. Vajag būt buferim starp agresīvo vidi un vērtīgajiem resursiem, vajadzīgam sugas attīstībai.

Šķiet, ka viss ir tik ļoti sarežģīti, bet tā tikai šķiet. Viss slēpjas vien nezināšanā. Ja tu mazāk skatītos seriālus vai sēdētu internetā, bet vairāk censtos izzināt sevi, savu iekējo būtību, tad viss kļūtu skaidrs un saprotams. Un tu zinātu, cik tas ir svarīgi. Katrs sīkums, katra doma tavā galvā.Vispār – katra!

Kas nosaka programmu? No kurienes tā rodas ik dienu?

Atbilde ir gaužām vienkārša. Pamats tam visam ir tavas domas pirms miega. Tas, par ko tu domā, pirms ej gulēt – ir barība smadzenēm. Kas tu esi – vērtīgs resurss pasaules attīstībā vai bezjēdzīgs “produkts”.

Uzreiz gribu pateikt, ka domas tiek “paņemtas” ne tajā laikā, kad esi apgūlies un guli un par kaut ko domā, bet tās, kas “domājas”, kad tu jau laidies miegā – pirmajā miega fāzē un vairs nekontrolē savas domas, Tās plūst savā gaitā. Pāris sekundēs domās paskrien visa pagājusī diena un tas ir pamats. Tas ir fundaments.

Ja tu praktizē apzinātos sapņus, tad tu esi savas rītdienas pavēlnieks, un tu vari programmu rakstīt pats. Apzinātā miegā tu pārsvītro savu veco programmu. Cik es zinu, visi, kuri kaut reizi ir vadījuši savu miegu, tā vai savādāk, savu dzīvi ir mainījuši uz labo pusi. Bet tie, kuri bieži savā sapnī ir pamodušies, kardināli ir mainījušies paši. Līdz nepazīšanai

Par ko tad tomēr vislabāk domāt pirms miega?

3 svarīgi noteikumi:

Ir daži nesarežģīti noteikumi, kas padarīs tavu dienu daudz efektīvāku. Ja tu pamēģināsi tos realizēt pirms miega, tu sajutīi rezultātu jau nākamajā dienā. Tev diena būs vieglāka, labāka un galva būs skaidra. Tā, vai savādāk, bet visi noteikumi strādās kā izslēgšanas metode.

  1. MIERS
    Pats svarīgākais noteikums ir miers. Neko nevajag izjust. Ir jāizslēdz visas emocijas. Kā labās, tā arī sliktās. Lieta tā, ka smadzenes var pieņemt tavas pozitīvās emocijas kā to nepietiekamību. Nevajag īpaši pacelt savu garastāvokli pirms miega un nevajag sapņot! Emocijas nosaka tavas domas pirmajā miega fāzē. Ja tu esi mierīgs un rāms, tad programma orientējas uz baltu lapu. Vienkārši sakot, tā programmē tevi rīkoties atbilstoši situācijai. Un dod papildus spēku tavam organismam.
  2. DOMU NEESAMĪBA
    Pacenties nedomāt. Izslēdz savas iekšējās pļāpas un klausies klusumā. Klusumam ir savs skanējums un, ja tu ieklausīsies, tu izdzirdēsi šo skanējumu. Tas ir brīniķīgs. Miega laikā, kad tiek analizēta pagājusī diena, domu neesamība nojauks programmu. Smadzenēm tas ir strupceļš. Smadzenēm nevar būt tā, ka domu nav. Tāpēc programma pārtrūkst un tiek pārcelta uz nākamo nakti. No rīta tu jutīsies mundrs un labā noskaņojumā.
  3. ATSLĀBINĀTĪBA
    Kad mēs ejam gulēt, parasti muguras daļa, rokas un kājas nav pilnībā atslābinātas. Tu vari to sajust. Tagad, kad dosies gulēt, pilnībā atslābinies. Kad būsi atslābinājies, atslābinies vēl vairāk. Kļūsti vēl mīkstāks. Pēc tam – vēl un vēl. Tu būsi izbrīnīts, kad apzināsies, cik ļoti saspringts ir tavs ķermenis. Mēs visi aizmiegam ļoti sasprindzināti. Un saņemam saspringtas nākamas dienas.

Principā, ar to arī pietiek. Atceries, kas tev jādara pirms miega.

1. Jānovāc savas emocijas un pārdzīvojumi.
2. Jāaizvāc savas domas.
3. Jāatslābina ķermenis.

Kad tu pirms miega kontrolē domas, ķermeni un savu stāvokli, tu pats kļūsti par programmu. Tavas smadzenes strādā “uz iekšu”, uz tevi. No rīta tu vienmēr pamodies mundrs un enerģijas pilns. Un, pats galvenais, tu jūti sava prāta skaidrību, kuru nejuti agrāk. Rodas priekšstats, ka smadzenes strādā uz 100% un dzīvē viss sāk izdoties.

Avots: http://www.aum.news/

Tulkoja: Ginta FS

Uzdod sev pareizos jautājumus!

12345679_1018004478222225_9054041393838035596_n

15 jautājumi, kas palīdzēs tev atrast savu dzīves mērķi

Tava dzīve ir ļoti svarīga. Ja reiz esi piedzimis, tātad tas nav vienkārši tāpat. Katrs cilvēks agri vai vēlu uzdod sev šo jautājumu. Kāds ir manas eksistences patiesais mērķis? Kas man jāizdara, kas jāsasniedz, lai zinātu, ka dzīvi neesmu nodzīvojis velti?

On-line žurnāla The MindUnleashed sadarbības partneris Stīvens Pereto sastādījis instrukciju tam, kā atrast savu lielo dzīves mērķi. Protams, dzīvē viss mainās ļoti strauji un mēs visi esam dažādi, un tomēr, vismaz tuvākajam laikam būtu jāuzstāda sev mērķis. Un šeit būs 15 jautājumi, kas palīdzēs to atrast.

1. Kas man dod enerģiju?

Tās lietas, kas tuvina mūs savam mērķim, dod enerģiju. Tās lietas, kuras mums neiet pie sirds, enerģiju atņem. Seko savam ķermenim un apziņai. Ja tev šķiet, ka gadiem ilgi jūties noguris, tas nozīmē, ka laiks kaut ko mainīt un vajadzīgi jauni orientieri dzīvē.

2. Kas uztrauc tieši mani?

Svarīgas un patīkamas lietas viegli var apvienot. Tikai pašam jāzin, kas tev IR svarīgi, kas svarīgi ģimenei, vecākiem, draugiem vai bosam. Jo vairāk lietu tu darīsi sev, ne – citiem, jo laimīgāks būsi. Un, jo vienkāršāk tev būs pārvarēt sķēršļus savā ceļā.

3. Par ko es domāju, kad mazgājos dušā?

Laiks, kad mazgājies dušā, bieži mēdz būt pats patīkamākais mirklis dienas laikā. Tas ir normāli un raksturīgi ļoti daudziem cilvēkiem. Tad, lūk, reizi pa reizei padomā par to, par ko tu parasti domā, kad nodarbojies ar savām rīta procedūrām. Par jauno projektu? Par ģimeni? Par ceļojumiem? Noteikti par to padomā! Un, ja kas, pārliec savas prioritātes.

4. Par kādām lietām cilvēki man jautā?

Vai cilvēki pie tevis vēršas ar kādiem jautājumiem? Par ko tu varētu viņiem izstāstīt kā eksperts? Atbilde uz šo jautājumu parādīs to, kurās jomā tu varētu būt pasaulei noderīgs.

5. Par ko es runāju ar saviem tuvajiem cilvēkiem?

Par ko tu runā ģimenē? Kādus stāstus stāsti partnerim? Par kādām tēmām parasti runā ar savu tēvu? Vai esi parliecints, ka vairākumā gadījumu sarunas toni nosaki tu?

6. Ko es daru brīvajā no darba, ģimenes un hobija laikā?

Tavas darbības norādīs uz tavām patiesajām prioritātēm.

7. Par ko es pēdējā laikā lasīju?

Tās bija grāmatas vai raksti internetā? Profesionālie vai izklaidējošie materiāli? Atbildi uz šo jautājumu un sapratīsi, par ko patiesībā tu interesējies.

8. Kādi sapņi man rādās, kad guļu?

Sapnis – tas ir tas, kas notiek mūsu zemapziņā. Meklē to jēgu, bet dari to patstāvīgi, bez ezotēriskās gudrības.

9. Kad un kādos apstākļos pēdējo reizi es jutos augstākā mērā dzīvs?

Lūk, kas tevi patiesībā iedvesmo!

10. Vai bieži sakrīt manas intereses ar manām dotībām? Kādas bērnības bailes vēljoprojām man būs jāpārvar?

11. Ko es darītu, ja naudai manā dzīvē nebūtu nekādas nozīmes?

12. Ko es darītu, ja man absolūti, par 100% neinteresētu, ko par mani padomās cilvēki?

Pēc tam, kad tev ir pietiekoši daudz naudas, vienīgais, kas tevi ierobežo, paliek sabiedrības viedoklis. Ko tu darītu, ja nebūtu nekādu ierobežojumu? Ja tu būtu pilnīgi brīvs un varētu darīt visu, ko vien vēlies? Kādu dzīvi tu dzīvotu?

13. Kādām lietām manā dzīvē ir nozīme?

Kāds punkts tavā plānotājā ir pats galvenais? Kādi izdarītie darbi dod tev dziļu apmierinātības sajūtu? Droši vien tie ir darbi, kas tevi virza tuvāk tavam mērķim? Ko vēl tu neesi apzinājies?

14. Kādas savas prasmes tu varētu apvienot kopā, lai rezultāts būtu interesants citiem cilvēkiem?

Kā atrast savu personīgo stilu, savu ideālo produktu? Apvienot vairākas savas prasmes. Stīvs Džobs bija veiksmīgs biznesmenis, jo prata apvienot sevī divus ģēnijus: matemātiķi un humanitāristu, tehnisķi un reklāmistu, inženieri un stāstu meistaru.

Vai atceries stāstu par beisbola treneri, kurš veiksmīgi apvienoja sportu un statistiku? Vienu vārdu sakot – atrodi to, no kā sastāv tavs kokteilis un tā būsb tava darba jēga un varbūt pat – dzīves jēga.

15. Ja tev dotu iespēju pastāstīt par sevi divos teikumos, kādi tie būtu?

Es sev šo jautājumu uzdodu regulāri. Reizi dažos mēnešos, jau daudzus gadus. domāju, ka tava pašreizējā pašidentifikācija ir daudz svarīgāka par tavu vēsturi. Atbrīvojies no pagātnes nastas. neraizējies par nākotni – tā pati par sevi parūpēsies. Padomā par to, kas esi tu un kas tev svarīgs ir tieši šobrīd.

Veiksmi tavos skaistās, laimīgās dzīves meklējumos!

Autors: Margarita Nazarenko
http://blog.mindvalleyrussian.com/

Tulkoja: Ginta FS

Piepildi savas vēlmes katru dienu!

11392979_777404645707480_5967274246897341964_n

Mūsu apziņai ir ļoti grūti pieņemt kāda liela sapņa piepildīšanos, jo tajā brīdī tā to var neizturēt un tādā veidā saņemt  ļoti spēcīgu psihisko atpakaļkritienu. Bet, ja mēs katru dienu izpildīsim savas mazās vēlmes: izdzersim krūzīti savas mīļākās tējas, satiksimies ar savu labāko draudzeni, nopirksim sev kādu ilgi kārotu lietiņu, piepildīsim kādu mazu, sen sapņotu sapnīti, mūsu apziņa pamazām pieradīs pie domas, ka mūsu vēlmes piepildās. Un tā mums arī turpmāk atļaus sapņot par lielākām lietām un piepildīt arī tās.

Katru dienu pa mazai drusciņai piepildiet savas vēlmes!

Ar katru mazo, piepildīto vēlmīti mēs arvien vairāk noticam sev un tam, ka mums viss izdosies!

Padomajiet par to, kāda izskatītos jūsu idealā dzīve?

Šo veidolu izdomājat līdz sīkumam: no mājas, kurā vēlaties dzīvot līdz kosmētikai, kādu vēlaties lietot. Un pēc tam sadaliet šīs vēlmes lielajās, vidējās un maziņajās.

Un sāciet ar maziņajām.

Piemēram: nopirkt kādu labu acu tušu – tieši tādu, par kādu sapņojāt, aiziet uz kādu meistarklasi, pamēģināt kādu jaunu ēdienu, nopirkt abonementu uz sporta klubu, apmeklēt astrologu, nopirkt jaunus traukus…

Un pēc šīs vēlmes piepildīšanās, “noķeriet” savu iekšējo stavokli – iesākumā būs milzīgs prieks, taču centieties vienkārši to apzināties, sajust un pieņemt to, ka jūsu vēlmju piepildīšanās ir gluži dabisks process jūsu dzīvē. Pierodiet!

Pēc tam jums būs iespēja realizēt dzīvē arvien lielākus sapņus, kamēr vienā jaukā dienā jūs sapratīsiet un ieraudzīsiet, ka jūsu kādreizējais lielais sapnis ir kļuvis par dabisku jūsu dzīves sastāvdaļu.

Sievietei tas ir ļoti svarīgi – prast koncentrēties uz sīkumiem, priecāties par procesu, atrasties pārpilnības stavoklī.

Tāpēc katru dienu piepildiet savas vēlmes, gatavojiet savu prātu tam, ka piepildīsies jūsu paši lielākie, neticamākie un pārdrošākie sapņi…

Katru dienu!

Autors: Jekaterina Andrejeva (personības izaugsmes trenere, biznesmene, kas samērā īsā laikā ir iemācījusies pilnībā pārveidot savu dzīvi un māca to darīt arī citiem cilvēkiem – īpaši sievietēm)

http://flourish-strategy.com/

Tulkoja: Ginta FS

Kāpēc es esmu šeit?

12193419_1024135910941234_5780551998060444512_n

5 jautājumi, ko uzdot sev

Vai kādreiz esat domājis, kāpēc esat šeit? Kāda varētu būt jēga mosties katru rītu? Daļa no jūsu mērķa šeit ir noskaidrot, kāpēc. Kad uzzināt iemeslu (kāpēc esat šeit), varat sākt mainīt pasauli tā, kā tikai jūs to spējat.

Ja jūs nezināt, kur sākt, uzdodiet sev tālāk minētos jautājumus.

1. Kāds ir jūsu dzīves darbs?

Es nedomāju jūsu ikdienas darbu vai katrā ziņā ne to, ar ko jūs pelnāt naudu. Kāds ir jūsu iemesls dzīvot?

Vai jūs veidojat veselīgāku kopienu sev un citiem? Vai jūsu sapnis ir izgudrot kaut ko, kas palīdzētu citiem? Pie kādām prasmēm un projektiem jūs strādājat savā brīvajā laikā, lai dalītos ar savām īpašajām spējām un talantiem?

2. Kāda ir jūsu dzīves jēga? Kas jums piešķir jēgu? 

Vai ir kāds, ko jūs esat pozitīvi ietekmējuši vai iedvesmojuši savas dzīves laikā? Kurš gaida, lai jūs tam pavērtu jaunu ceļu? Vai ir kāds apdraudēts augs vai dzīvnieks, kam nepieciešama jūsu aizsardzība? Varbūt jūs protat dziedināt vai spējat atbalstīt kādu, kura spējām ticat. Lai nu kā, ikvienam ir augstāks mērķis.

3. Kas ir jūsu kaislība?

Visums sniedz mājienu par to, kāds ir jūsu dzīves mērķis, radot aizrautīgu kaislību pret kādu nodarbi. Vai šī kaislība būtu mākslā, palīdzot citiem, veselībā vai dziedināšanā, izgudrošanā – šajā pasaulē ir kaut kas tāds, kas iededz kaisles liesmas jūsu dvēselē. Atrodiet savu īpašo liesmu un atļaujiet savai sirdij jūs vadīt, padarot to par dzīves galveno mērķi.

4. Ko pasaule zaudētu, ja manis šeit nebūtu?

Mēs visi ietekmējam apkārtējos. Tāpat kā, iemetot akmentiņu ūdenī veidojas mazs viļņojums – lai arī sākumā tas ir tikai viens, pēc mirkļa to paliek arvien vairāk un tie ir lielāki. Tāpat arī mūsu ietekme uz pasauli izplešas ar katru mirkli, ko šeit pavadām. Jums ir īpaša dāvana un talants, kas ir jūsu vienreizējais veltījums pasaulei.

Vienkārši pajautājiet sev, kas ir jūsu superspēja?

5. Kas ir nepieciešams, lai es jau šodien sāktu izdzīvot savus sapņus?

Ja es vēl šobrīd neizdzīvoju savus sapņus, ko es varu darīt tagad, lai virzītos tiem pretī? Vai es varu lasīt vai pētīt kaut ko, kas ļautu pietuvoties maniem sapņiem? Vai ir cilvēki, ar kuriem varu pavadīt laiku, lai iemācītos sev nepieciešamās prasmes? Vai man ir nepieciešams sākt iekrāt mazliet naudu? Vai ir veids, kā brīvprātīgi palīdzēt vai kļūt par mācekli ekspertam, kurš jau dara to, ko es gribu iemācīties?

Atgādiniet sev, ka jūs esat savienoti ar dievišķo. Visums ir neierobežots, un tas nozīmē, ka arī jūs esat neierobežots. Jūsu mērķis var aizņemt kādu laiku un praktizēšanos, bet jūs varat atrast jaunus veidus, kā apiet šķēršļus savā ceļā. Reizēm jums ir nepieciešama neliela palīdzība, un citreiz vienkārši ir nepieciešama cita pieeja.

Avots: http://www.garavasara.com

10 laimīgas sievietes baušļi

laimiga sieviete smaida

1. Viss, kas notiek – notiek uz labu.
Nejauši saplīsušā vāzē vienalga neievietojās visi ziedi!
Viss notiekošais notiek tikai tāpēc, lai laimīgas sievietes liktenis būtu arvien labāks.

2. Sava āriene vienmēr ir apbrīnas un lepnuma cienīga.
Ja arī rodas nelielas kļūmes ārienē, tad tās kalpo tikai kā iemesls, lai pievērstu vēl lielāku uzmanību laimīgas sievietes labajām īpašībām. Daba ir dāvājusi lielisku materiālu – ķermeni, lai no tā izveidotu skaistu gleznu. Un šī sieviete vienmēr ir pārliecināta, ka izskatās labi, jo ar mīlestību rūpējas par sevi.

3. Visas šķiršanās vienmēr ir iemesls jaunām tikšanām.
Un tā tas ir! Sevi izsmēlušas attiecības aiziet kā kaut kas vairs nevajadzīgs un atstrādāts. Katra jauna tikšanās – tas ir jaunas, spilgtas ķēdītes posmiņš laimīgas sievietes dzīvē.

4. Nav laika trūkuma.
Un tā ir taisnība. Ir tikai neracionāli izmantots šis ārkārtīgi vērtīgais resurss. Laimīga sieviete vienmēr vispirms dara pašu svarīgāko, pēc tam to, kas vajadzīgs sev un dvēselei un noslēgumā tikai visu pārējo. Diennaktī ir tikai 24 stundas – ne mazāk un ne vairāk. Un viņa tās izmanto tā, ka visam pietiek laika.

5. Kritumi un kāpumi karjerā ir tikai gudras mācību stundas savas dzīves labā.
Lai kas arī nenotiktu: paaugstinājums darbā, darba zaudēšana vai jauna darba iegūšana, laimīga sieviete ir pārliecināta, ka tas ir pats labākais, kas var notikt tieši tagad – šajā brīdī. Viņa saprot, ka viss dzīvē esošais ir vērtīgs un vērā ņemams un vienmēr pēc tumšākajiem dzīves periodiem seko pašas saulainākās dienas un pēc galvu reibinošiem lidojumiem, vienalga būs jāpiezemējas.

6. Nav tukšu sapņu.
Laimīga sieviete zin, ka brīdī, kad par kaut ko sāk sapņot, viņa Visumam nosūta pieprasījumu. Sakoncentrējusies uz to, ko vēlas, viņa vizualizē sev vēlamo spilgtās krāsās un tēlos, un pēc kāda laika to arī saņem, jo viņa nekad neļauj sapņiem atrasties pašplūsmā – vienkārši iedomājas, kādi tie izskatīsies tad, kad būs piepildījušies.

7. Dzīve ir kustība.
Laimīga sieviete dod priekšroku pastaigām, ne braucieniem maršrutniekos. Labprātāk kāpj ar kājām pa trepēm, nevis brauc ar liftu. Labāk nodarbojas ar fitnesu, nevis sēž pie televizora. Viņa prot trenēt savu ķermeni pat ikdienas darbus darot – mazgājot traukus, kārtojot māju, pastaigājoties ar bērnu. Laimīga sieviete elpo dziļi – izelpojot visu gaisu un vienmēr ievelk vēderu, neuzmetot kūkumu.

8. Attiecības ir pats vērtīgākais.
Laimīga sieviete prot mīlēt un novērtēt tuvākos. Viņa zin, ka nekāda nauda un augsti posteņi neatgriezīs mīļotā uzticēšanos un bērnu mīlestību. Galvenais – ģimene un pārējais – nedaudz vēlāk.

9. Uzturs  ir nepieciešamība, ne – pašmērķis.
Uzturs laimīgai sievietei ir tikai iespēja saņemt visu nepieciešamo ķermeņa veselībai. Taču viņa prot priecāties par desertu.

10. Laime ir visur!
Laimīga sieviete ir pārliecināta, ka pasaule ir radīta mīlestībai un labestībai. Viņa it visā redz laimi, ievēro visu labo un ar sapratni un līdzjūtību izturas pret tiem, kam skumji.
Viņa zin, ka dzīvē ir dažādi periodi, taču viņai svarīgākais ir tas, ka Laime Ir! Un tā vienmēr smaida!

Tulkoja: Ginta FS

Lec!

2079355-R3L8T8D-650-259ad202197c

Vai esat dzirdējuši par eksperimentu ar blusām? Viss notika tā – zinātnieki paņēma stikla burku, kurā ielaida blusas un uzlika tai vāku. Blusas lēkāja, lēkāja, sitās pret vāku. Pagāja dažas dienas un vāku noņēma. Tagad blusām vairs “griestu” nebija, taču tās turpināja lēkāt tā, it kā vāks būtu tur, kur bijis – burkas robežās. Tas ir oficiāli fiksēts eksperiments un to varat noskatīties filmiņā…

Noskatieties un tad lasiet tālāk.

Mans vēstījums ir ļoti vienkāršs – izdariet visu, lai arī jūs nebūtu šādas blusas, ar sevis iedomātajiem griestiem jau trešajā paaudzē!

Jums patika doma par pēcnācējiem (no video)?

Tad, lūk, ATZĪT TO, ka mēs paši esam tādi pēcnācēji, kas vienkārši kopē sava tuvākā cilveku loka uzstadījumus, pārliecības jau no bērnības – tas nozīmē spert pirmo soli ceļā uz atbrīvošanos.

Nav šķēršļu. Nav griestu. Mēs neesam nekādas blusas, lai arī – Dieva radības. Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne, kuram dota izvēles brīvība, kurš var un drīkst NESEKOT saviem instinktiem, ieradumiem un vecajām pārliecībām.

Blusas NEVAR to nedarīt, tās ir no dabas ieprogrammētas, bet cilvēks var programmēt sevi pats, ar ko arī atšķiras no dzīvniekiem.

Zvēri un kukaiņi nevar saknē izmainīt savu dzīvi, radīt sevi no jauna. Bet tad, kad to nevar cilvēks, viņš kļūst līdzīgs blusai, dzīvo savu primitīvo instinktu līmenī, neizmantojot savas patiesās dabas varenību un potenciālu.

Kā izrauties ārpus šī rāmja un iedomātajiem griestiem, lai savā dzīvē veiktu nopietnu lēcienu uz priekšu?

0. Nulles punkts — vispirms vispār saprast, kāda ir atšķirība starp jums un blusu no burkas. Ja uzskatāt, ka viss šajā pasaulē ir jau nolemts, tad es tur neko palīdzēt nevaru..

Cilvēkam ir saprāts,domas, emocijas un spēja to visu vadīt (tas nav nevienai citai dzīvai būtnei), tāpat viņam ir izvēles brīvība – izmantot to vai dzīvot atbilstoši pagātnes ieradumiem un uzstādījumiem. Jums lemt!

1. Uzzināt, ka ierobežojošo griestu nav, var tikai augstu lecot.

Turklāt patstāvīgi, neskatoties uz to, ka blakus visi “lec savādāk”.

Ja vēlaties savā dzīvē pārmaiņas un izrāvienu, jums jālec, jālec un jālec, citu variantu nav.

Arī es agrāk mēģināju izrauties ar domu spēka palīdzību, ar vizualizācijām, domājot, ka darbībām nav nozīmes. Tam patērēju savas dzīves septiņus gadus, kuru laikā šis un tas pamainījās, taču nekas tāds – ievērības cienīgs. Pēc tam man apnika “censties” un es sāku darīt! Paskatoties atpakaļ, redzu, ka man bija vajadzīgi 3 mēneši, lai sajustu pirmo kvalitatīvo lēcienu savā dzīvē (finansu, emocionālais un fiziskais līmenis). Bet tie bija 3 mēneši kā 3 gadi – pārcilvēciskas piepūles un maksimāla paātrinājuma. Tas nenozīmē, ka es vairs neizmantoju vizualizāciju vai afermācijas vai domu spēku. Taču tagad tie ir instriumenti tam, lai veiktu darbības nevis aizvietotāji.

Pareizi darīt – ir efektīvāk kā vienkārši «pareizi domāt». Bet pareizi darīt un pareizi domāt  – tas ir ieskrējiens lielam lēcienam.

 2. Ar vienu strauju lēcienu būs par maz, noteikti ir jāsaglabā augstums.

Uzlidot un pēc tam atkal atgriezties iepriekšējā līmenī – ir pats izplatītākais stāsts tiem, kuri vēlas visu “ātrāk”.

Kaut ko līdzīgu pārdzīvo dažādu prakšu mīlētāji, līdzīgi, piemēram Vipassana – kad skarba 10 dienu prakse burtiski piespiež tevi izdzirdēt pašam sevi daudz labāk, kā tu dzirdi savā ikdienas dzīvē un šķiet, ko TĀDU aizmirst nav iespējams. Bet cilvēki aizmirst un aizmirst diezgan ātri. Visi, kuri pārstāj praktizēt. Atgriežas nervozitāte, nemiers un no bijušās līdzvara sajūtas nav ne vēsts. Tas attiecas arī uz jebkuru diētu, sporta aktivitatēm vai kadu no mentālajām disciplīnām.

Beigsiet praktizēt – pazaudēsiet formu. Lai ko jūs sāktu darīt – jums jābūt spējīgiem to turpināt.  Vēlaties dzīvot daudz labāk? Tur ir pavisam citas likmes. Vai esat gatavi tās uzturēt pastavīgi?

Runa ir par to pašu regularitāti, spēju turēt ritmu un tempu, bez kuriem savu izrāvienu uzturet nebūs iespējams. Var jau pa retam palūrēt to cilvēku logos, kuri dzīvo “pa lielam”, bet lai pats sevi varētu izvest pavisam citā līmenī – ārpus savas “burkas”, ir vajadzīga milzu pacietība. Es pat teiktu, stūrgalvīga neatlaidība..

Tas nenozimē – dzīvot mūžīgā saspringumā, tas nozīmē – prast atslābināties, priecāties, smieties, paliekot stūrgalvīgi neatlaidīgam savos dzīves mērķos un tos nezaudējot iemācīties gūt baudu un prieku no procesa.

Teikšu no savas pieredzes, tas ir daudz patīkamāks stāvoklis nekā iekšēja izlaidība, kuru bieži slēpj aiz tādām  frāzēm kā piemēram – “peldēt pa straumi”. Esmu izgājusi abus variantus un zinu atšķirību.

Blusām bija vajadzīgas 3 dienas, lai pierastu pie jaunajiem apstākļiem un vairāk nekad tos nemainīt, jums, iespējams, vajadzēs 3 gadus, lai savā apziņā nostiprinātu jaunās domas un jaunos dzīves standartus. Un tikai tie, kuri gatavi ilgstošai sevis pārkārtošanai – var pa īstam sevi izveidot no jauna un izmainīt savu dzīvi kardināli.

Visi, kam vajadzīgas ātras pārmaiņas, nekad nepārkārtosies tā – pa īstam, pat ilgstošā laika posmā, bet tie, kuri gatavi ilgstošam aplenkumam, var atklāt, ka izrāviens noticis daudz ātrāk, kā cerēts. Tāds, lūk, paradokss. Kaut gan, nekā paradoksāla tur nav.

Ja pastavīgi nestradāt ar sevi un saviem mērķiem, ātri atgriezīsies vecajā, ierastajā “burkā” un lēkāsi “kā visi”, biedējot jauno paaudzi, ka ar pārāk augstem lēcieniem var kaklu nolauzt.

Tajā pat laikā, blakus vienmēr būs kāds, kurš izrausies, kuram izdosies, neko nesalaužot un nenolaužot, kurš ar platu smaidu izgaisīs tālē – tuvāk jauniem horizontiem un iespējām. Tikai jums pašiem lemt – aizvērt acis un tēlot, ka neredzat šos drosmīgos un laimīgos, vai arī – iedvesmoties un noticēt saviem spēkiem, lai turpinātu Savu Ceļu – tālāk no ierobežojošās “burkas”. Neesat taču blusa!

Pārmaiņām būt!

Olesja Novikova

Tulkoja; Ginta FS