Leduslāču likumi

apskauj2

Dažkārt dzīvo ar cilvēku un jūties kā ziemas laika prognozē…
Tajā parasti raksta: “-13 grādi, pēc sajūtām -21″…

Tādas, ne īpaši labas sajūtas….
Mīnuss par mīnusu aukstāks…

Un tu satuntuļojies milzīgos sava spēka džemperos…
Bet silda tie ļoti vāji… tāpēc, ka tavas mežonīgās Dvēseles vecajiem kauliem ir vajadzīgs pavisam cits siltums…

Mīļie, nav dziļākas vientulības sajūtas par to, ko izjūti kopā ar kādu, kurš dod tev temperatūru mīnusā… bezgalīgā mīnusā….
Mīnuss, kas nepāries martā, kad uzspīdēs pirmā pavasara saule….

Nebūs saules…

Aukstuma piegādātājs bez apstājas strādā pat jūlijā…
Tas, it kā baidīdamies sabojāties ātrāk kā pienākas, ir iemājojis savā mūžīgajā ledusskapī un no turienes uz tevi visu laiku pūš “nordiskais konservants”….
Aukstums vārdos…
Aukstums rīcībā…
Aukstums pat retā pieskārienā…

Ne jau atbildes aukstums, nē…
Un ne tas, ko esi pelnījis un tagad par to maksā…
Tas vēl nebūtu tik traki…

Bet tas ir tas aukstums, kurā labi ir tam, kurš to rada, bet slikti tam, kurš tajā dzīvo…

Un tas, kurš to rada, nepavisam nesoda sevi, neatriebjas un neveic cietsirdīgus eksperimentus…
Viņš no sirds domā, ka jūsu starpā viss ir kartībā…
Viņam tā ir pietiekami, un vairāk nevajag…
Viņš ir ziemeļu leduslācītis, kurš ir skaists un cēlsirdīgs multenītēs, bet reālajā dzīvē var iekost savam lāčabērnam…
Tāpēc, ka jūt tikai vienu izsalkumu – SAVĒJO…. un arī aukstumu…
Un viņam savā kažokā ir silti…
Bet, ja būs auksti, viņš atnāks un pasildīsies pie tavējā…
Atnāks pasildīties, nevis sasildīt… un ne apmainīties ar siltumu…

Un viņš, šis lācītis ir absolūti kurls…
Viņš nedzird kā no aukstuma klab tavi zobi…
Nedzird, kā tu lūdz kaut nedaudz siltuma….
Nedzird tavu sirdi, kas sitas gaidu režīmā…

Tu dzīvo savā NEvientulīgā vientulībā, un arvien biežāk domā par to, ka leduslāčiem vajadzīgi tādi paši leduslāči, bet tu viņiem nepavisam neesi vajadzīgs ar savu vēlmi pēc cilvēciska siltuma…

Daudzu gadu garumā es esmu iemācījusies nekļūdīgi atpazīt tos, kuri dzīvo svešos laikapstākļos un arī leduslāčus, kuri patiešām nespēj saprast, ko no viņiem grib tie, pie kuriem viņi nāk sasildīties…

Bet viņiem vienkārši vajag atrast savējos…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis