Lūk, ko nozīmē “atlaist pa īstam”

atlaist visu

Atlaist nozīmē beidzot ieraudzīt spārnus sev aiz muguras. Spārnus, kas jau tur bija tajā mirklī, kad dzīve nolēma tevi nomest ar seju dubļos.

Tas notika. Tava pasaule nokļuva zemestrīces epicentrā un sabruka. Neviens tevi par to nebrīdināja. Neviens neteica, ka var būt tik sāpīgi. Tas vienkārši notika un viss… Tomēr tu vēl joprojām esi šeit. Tu vēl joprojām centies savākt sevi pa gabaliņiem, vēl joprojām centies atjēgties pēc visa notikušā.

Cik laika pagājis kopš tā brīža? Mēneši? Gads? Varbūt pagājis jau tik ilgs laiks, ka tu jau esi aizmirsis, kurā brīdī pasaule tik ļoti izmainījās?

Zilumi un rētas pamazītiņām sadzīst. Un tagad tu gaidi to brīdi, kad atkal jutīsies kā vesela personība. Tu centies atlaist atkal un atkal… Tu centies atbrīvoties, lai dvēselē iestātos miers…

Kāpēc es jautāju tev: ko nozīmē atlaist?

Tu sēdi tumsā un ļauj atmiņai pakalpīgi piespēlēt tev atmiņas. Ļauj iekšējai balsij strīdēties ar tevi līdz aizsmakumam. Tu ļauj tai runāt līdz brīdim, līdz tā nesāk tevi mierināt.

To dienu atmiņu sīkas detaļas pielavās pastāvīgi un nemanāmi.

Sajūtot sāpes sirdī, tu krampjaini ievelc plaušās gaisu. Aizver acis. Nekas nepalīdz. Tu vel joprojām turi rokās sasistās sirds šķembas. Visu šo laiku tev nākas pielikt milzīgas pūles, lai kaut kur ietu, runātos ar kādu, turpinātu ēst, elpot un vienkārši dzīvot.

Tu esi salauzts un ļoti skaidri to jūti.

Paša dēmonu ēna izkropļo apkārtējo realitāti. Viņiem vajag apmierināt savas vajadzības un vēlmes. Kamēr tas viss notiek, tu vienkārši vēro. Tevi skauj neticība pasam sev, bailes un vainas sajūta. Atmiņa nepalīdz, drīzāk otrādi.

Turpini gaidīt. Gaidi līdz brīdim , kad visi šie dēmoni pārstās tev čukstēt. Pienāks diena, kad viņi piekusīs runāt. Viņi padosies un vienkarši skatīsies, kā no reizes uz reizi tu izdari izvēli turpināt dzīvot.

Gaidi, tāpēc, ka atlaist nenozīmē aizmirst. Atlaist nozīmē atcerēties, bet ar smaidu sejā.

Atlaist nozīmē atbrīvoties no vēcās ādas un zem tās ieraudzīt jaunu, atjaunojušos, tīru ādu.

Atlaist nozīmē mīlēt.

Mīlēt visus tos dēmonus un visas tās atmiņas. Mīlēt, līdz tie ieaijāti iemigs dziļā miegā.

Vajag mīlēt sevi kopā ar savu salauzto sirdi. Un nevajag gaidīt, kamēr tā sadzīs.

Atlaist nozīmē visām savām bailēm ļaut iznākt ārā gaismā. Izģērbt tās.
Uztvert tā, it kā tās būtu ievainoti dzīvnieki. Ļaut tām kārpīties un aurot, līdz tās neiznāks no savas noslēgtās telpas brīvībā. Tad tu spēsi tās ieraudzīt un stipri, stipri apskaut.

Atlaist nozīmē būt drosmīgam.

Būt tik ļoti drosmīgam, ka kļūt pašam sev par varoni. Tad tava pagātne pārstās ietekmēt tavu tagadni un gaišā nākotne pacietīgi gaidīs, kad tu to uzbūvēsi. Liec akmeni uz akmeņa, un soli aiz soļa.

Atlaist nozīmē beidzot ieraudzīt spārnus sev aiz muguras. Spārnus, kas jau tur bija tajā mirklī, kad dzīve nolēma tevi nomest ar seju dubļos.​​​​​​​ 

Tad tu apzināsies, ka tavi iepriekšējie kritieni bija vajadzīgi tādēļ, lai tu atlkal spētu pacelties spārnos. Tikai šoreiz jau daudz augstāk. Lūk, ko nozīmē ATLAIST.

Lūk, ko nozīmē klauvēties pie durvīm, kas ved mīlestības pasaulē.
Klaudzināties atkal un atkal.
Avots: http://www.cluber.com.ua/lifestyle
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Daži cilvēki mīl tevi tikai tad, kad tu pārstāj tos mīlēt

sieviete-aiziet6

Daži cilvēki tevi nenovērtēs, kamēr tu nebūsi aizgājis. Kad tu vairs viņiem nesniegsi to atbalstu, kuru tie bija raduši saņemt kā pašu par sevi saprotamu. Kad tu vairs viņiem nerakstīsi patīkamās un mīļās sms, kuras viņi ignorēja. Kad tu vairs viņus nesagaidīsi atplestām rokām nakts vidū. Un, kad tu vairs negaidīsi viņu zvanu.

Daži cilvēki nesaprot, cik stpri tu viņus mīlēji, kamēr nesapratīs, ka nespēj atrast nevienu citu, kurš viņus mīlētu tikpat stipri. Kad viņi nespēs atrast to, kurš viņos mīlētu visu, no kā tie paši kaunās, kurš skatītos uz viņiem tā, it kā tas būtu viss, kas viņiem vajadzīgs, kas liktu justies kā mājās – droši un aizsargāti visā trakajā pasaules haosā.

Daži cilvēki centīsies iekarot tavu uzmanību tikai tad, kad tu pārstāsi būt uzmanīgs pret viņiem. Kad tu pārstāsi “laikot” viņu ierakstus facebook, zvanīt dienas vidū, lai pateiktu, cik stipri viņus mīli, kad pārstāsi viņiem pirkt tos nieciņus, kas atgādinātu par nejaušu sarunu, un, kad tu pametīsi visu, lai steigtos palīgā tad, kad viņiem tas vajadzīgs.

Daži cilvēki centīsies tikai tad tevi iekarot, kad būs jau zaudējuši. Kad tie sapratīs, ka tev ir arī citi varianti, kad sapratīs, ka ir kads cits, kurš pret tevi attiecas ar mīlestību, kad sapratīs, ka tu vairs nevēlies būt viņu “variants”, kad viņi sapratīs to, cik paši bijuši egoistiski.

Daži cilvēki skums pēc tevis tikai tad, kad būsi tos aizmirsis. Kad aizmirsīsi apsveikt tos dzimšanas dienā, kad aizmirsīsi viņu mīļāko dziesmu, viņu noslēpumus, kad būsi izmetis visas atmiņas par viņiem. Kad aizmirsīsi kādas jūtas viņi tevī izsauca.

Daži cilvēki sāks tevi cienīt tikai tad, kad tu būsi aizgājis. Kad viņi sapratīs, ka tu upurējies viņu dēļ, kad sapratīs, cik reizes tu gāji pret sevi, lai piekāptos viņiem, kad sapratīs, cik reizes tu piedevi atkal un atkal. Kad viņi sapratīš, ka tu aizgāji, jo tas viss bija jau līdz kaklam – jo viņi sajauca tavu pacietību un sapratni ar vājību.

Daži cilvēki tevi mīlēs tikai tad, kad tu pārstāsi mīlēt viņus. Kad vairāk neskumsi pēc viņiem, pēc viņu pieskārieniem un viņu balss skaņas. Kad viņi redzēs, ka esi izmainījies un uz viņiem vairs neskaties kā agrāk. Kad vairs nedomāsi par viņiem pirms iemigšanas. Kad beidzot viņi būs gatavi atvērt tev savu sirdi, pēc tam, kad salauza tavu sīkās drumslās.

Dažiem cilvēkiem vairs nekad nebūs iespējas mīlēt tevi atkal, jo tava sirds piederēs tam, kuram nevajag tevi zaudēt, lai iemācītos kā tevi noturēt.

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS