Muļķa kaķis

kakis21

Reiz skolnieks atnāca pie meistara un jautāja:
– Meistar, kā man būt? Es cenšos, cik daudz vien spēka strādāt ar sevi. Dažkārt man kaut kas izdodas, dažkārt – nē. Dažkārt man šķiet, ka mans ķermenis ir noskaņots pret mani! Kā tikko es gribu kaut ko izdarīt, mani pārņem miegs vai apātija un ir sajūta, ka ķermenis speciāli neļauj man sevi attīstīt. Ko man darīt?

Meistars tajā laikā gatavoja sev rīta tēju. Ziežot sviestu uz maizes, viņš jautāja:
– Kad pēdējo reizi tu atpūties?
– Meistar, kā gan es varu atpūsties, ja man tik daudz kas ir jāizdara?  Skolnieks bija nesaprašanā un ar izbrīnu vēroja, kā meistars ar tadu baudu ēd sviestmaizi. Vēl ne reizi viņš to nebija tādu redzējis…
Meistars atbildēja:
– Saki man, kā tu nosauktu kaķi, kurš kož sev tāpēc, ka ir izsalcis?
– Tas ir muļķa kaķis. Kā gan tas dzīvos, ja neēdīs!?
– Dodies mājās, muļķa kaķi, un labi atpūties, – teica meistars, uzdzerot tēju sviestmaizei.
– Tavs ķermenis ir tavs labākais instruments. Ja tu par to nerūpēsies, tas nerūpēsies par to rezultātu, kas vajadzīgs tev!
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements