Kāpēc uz pārmaiņām nākas gaidīt ilgi? … vai Sievietes ATĻAUJOŠĀ sistēma
Šis būs ļoti garš raksts, taču ticiet man, tāpat kā to tulkojot, es sasmēlos iedvesmu un izpratni par lietām, kas biezi man dzīvē traucējušas un atradu savas “blusas” un “tarakānus”, tā arī katram no jums šeit var atrasties burvju atslēdziņa savam dzīves daudzstāvu mājas jumtam ar skatu uz debesīm
Mēs visi gaidām pārmaiņas dzīvē, kādu īpašu, svarīgu cilvēku ienākšanu mūsu dzīvē, bērnu dzimšanu, finansiālu labklājību, atbrīvošanos no dažādiem 
sliktiem ieradumiem, mūsu vēlmju un mērķu īstenošanos. Kāds pēc gada aktīva darba ar sevi sasniedz lielus mērķus un progresē ar milzīgu ātrumu, bet citiem – viss notiek ar milzu piepūli, caur depresijām un sāpēm. Ir cilvēki, kuri paši izlien no netīras bedres – nabadzības, slimībām, sasniedz virsotnes, bet ir tie, kuri turpina degradēt, neskatoties uz to, ka viņiem palīdz, velk ārā no bedres, motivē, tomēr – viss velti.
Divas sievietes, kas nostājušās uz izaugsmes ceļa, kuras klausās vienas un tās pašas lekcijas, realizē vienas un tās pašas prakses, pēc gada būs pilnīgi dažādos attīstības līmeņos. Viena sastaps mīļoto vīrieti, realizēs savas zināšanas praksē un baudīs dzīvi, otra klausīsies lekcijas par samierināšanos un domās, kāpēc gan viņa vēljoprojām nav apprecējusies. Kāpēc tā notiek? Vai tiešām slikta karma, vai arī vaina vai ļaunā liktenī?
Var arī teikt, ka viss kreņķis ir karmā. Taču karma slēpjas mūsu apziņā, mūsu prātā, tajā, kā mēs uztveram realitāti un cik patiešam plaša ir mūsu atļaujošā sistēma. Bet arī šīs lietas var vadīt.
Kas tas ir – Sievietes atļaujošā sistēma?
Tas ir viņas prāta noteikumu ķēde, pēc kuras tā var sev kaut ko atļaut. Un tikai tad, kad viņa būs sev atļāvusi – tas ienāks viņas dzīvē.
Tas ir sava veida rituāls, kas ļaus prātam dzīvē ienākt vajadzīgajām lietām, bez šī rituāla ir ļoti grūti. Mums taču no bērnības ir mācījuši, ka brīnumi nenotiek, tu nevari sagribēt un tas uzrezi piepildīsies. Ir jāgaida, ir smagi jāstrādā, ir nopietni jāstrādā pie savas izaugsmes, jācenšas, jācieš, kādam ļoti svarīgi ir ciest, jo tad cilvēks sajūt, cik ļoti viņš ir pelnījis gribēto. Bieži tas izpaužas tā, ka sieviete strādā līdz spēku zudumam, pēc tam krīt gultā un ar sāpēm balsī sten: “Es nedēļu esmu strādājusi, kopusi, ēst taisījusi – tagad man ir tiesības divas stundas atpūsties.”
Atceros, mana mamma bērnībā ļoti mīlēja strādāt dārzā līdz tādam spēku izsīkumam, ka atnākusi mājās, krita gultā, raudāja, ka sāp mugura, ka nevar pakustēties. Viņa apsēdās virtuvē uz krēsla un teica: “Neaiztieciet mani, es piecas stundas neatliekusies locījos virs sakņu dobēm. Tagad esmu pelnījusi stundu atpūtas.” Tas bija diezgan dīvaini, jo neviens gimenē viņai nelika nest tādu upuri – ne mēs ar māsu, ne tētis. Tā laikam bija kāda viņai vien dzirdama iekšējā balss, kas uzlika viņai tādus darba pienakumus un atņēma iespēju atpūsties. Tā bija viņas prāta balss. Katrai no mums ir prāta balss, kas diktē mums noteikumus, kuru izpildīšanas rezultātā mēs dzīvē varēsim pievilkt sev vēlamo. Taču visa sāls ir tajā, ka vienai šie noteikumi ir verdziski, neizpildāmi, bet citai – līdz smieklīgumam minimizēti un vienkārši.
Ar kādu ātrumu notiek pārmaiņas? – man jautāja kāda kliente.
Ar tādu ātrumu, ar kādu esat gatava mainīties. Kā teica slavenā Simorona autors Vladimirs Dolohovs “Globālām pārmaiņām dzīvē pietiek ar vienu sekundi. Viena dziļa apzināšanās un jūs nekad nevarēsiet dzīvot tā, kā dzīvojāt iepriekš!”
Visi tie ir mūsu prāta noteikumi – nekas cits kā psihiska sagatavošanās vēlamajam. Kādam ir vajadzīgi gadi, lai psiholoģiski nobriestu līdz kādam lēmumam, kādam atļaujošā sistēma ir tik elastīga, ka tas atļaus sev vēlamp pievilkt diennakts laikā.
Jo vairāk sieviete sev atļauj – jo ātrāk realizējas viss viņas iecerētais, jo vairāk sevi ierobežo un nospiež, jo lēnāka un mocošāka ir tās attīstība.
Vispār jau attīstība bieži vien ir pats smagākais nesamais krusts, kas spiež pie zemes tā, ka ne tikai paiet nevar, bet arī paelpot ir grūti. Tās ir sievietes ar ļoti ierobežojošu un skarbu atļaujas sistēmu.
Tagad tiksim skaidrībā ar galvenajām dzīves sfērām.
Vīrieši, vīri, partneri.
Tipisks piemērs sievietei, kura ļoti grib savā dzīvē pievilkt vīrieti: “Lai manā dzīvē ienāktu īstais, ideālais vīrietis, man vēl jāiemācās paklausība, jāiemācās samierināties, labi gatavot, jānoklausās vēl 108 lekcijas par ģimenes dzīvi. Jānotievē par 5kg. Tikai tad es būšu gatava.”
Es vadīju seansu kādai meitenei, kura vēlējās uzzināt, kādi šķēršļi ir viņas laulībām. Seansa laikā parādījās viņas vīrs, taču viņu starpā patiešām bija barjera un barjeras jēga bija tā, ka viņa uzskatīja, ka, pirms sastapt savu vīru, viņai jāatstrādā visa savas dzimtas karma, viņai jāuzraksta vēstules savai mātei un tēvam, viņai jāiemācās pareizi runāt ar tiem, un jāattīrās no saitēm ar pagātni. Droši vien viņai ilgi bija nācies atteikties, jo viņa tomēr nebija gatava atteikties no savas idejas par laulībām un bija gatava būt atvērta attiecībām.
Starp citu, ierosinu sākt strādāt tieši šī raksta lasīšanas gaitā!
Sakiet, pie kādiem noteikumiem, jūs esat gatava ielaist savā dzīvē īsto vīrieti? Un vispār, vai jūs sev atļaujat gribēt šī īstā vīrieša atnākšanu, vai arī jums derēs tāds “viduvējiņš”
Vai jūs sev ļaujat domāt par to, ka šis vīrietis par jums rūpēsies, dāvinās dāvanas, ieguldīs jūsos savu naudu? Vai arī apziņas līmenī jūs sakat “jā”, taču patiesībā uzskatiet, ka ar jums tas nenotiks?
Blakus sievietei var pastaigāties 10 pavisam atšķirīgi vīrieši ar dažādu potenciālu un dažādu attīstības līmeni. Viņa izvēlēsies tieši to, kuru tai atļaus viņas atļaujošā sistēma. Un visbiežāk tas NAV pats labākais variants no 10!
Mana draudzene sev pasūtīja “krutu” vīrieti un jau pēc nedēļas Visums viņai deva atbildi. Viņu gribēja iepazīstināt ar veiksmīgu vīrieti, kuram bija gan savs plaukstošs bizness, pat sava lidmašīna. Un kad viņai to paziņoja, viņa saprata, ka nav gatava tāda līmeņa vīrietim un atteicās no tikšanās.
Un jūs? Esat gatava tikties ar savu izsapņoto vīrieti? Kāds ir jūsu “bet”?
Ļoti bieži sievietes žēlojas par saviem vīriem. Par to, ka tie maz pelna, par maz pievērš uzmanību un ļoti daudz dažādu trūkumu… taču, kad sākam strādāt ar sevi, vīrietis arī sāk mainīties un izrādās, ne vienmēr sieviete ir tam gatava. Viņa pirmā sāk protestēt pret šīm izmaiņām – pie kam, tas notiek neapzināti. Bieži vien sievietei patīk dzīvot ar neveiksmīgu vīrieti, jo tad viņaa var to kontrolēt, viņai ir visas vadības sviras un pilnīga iespēja žēloties. Veiksmīgu un spēcīgu vīrieti nepakontrolēsi, un nevarēsi manipulēt ar viņa vājībām un būs jāatsakās no mūžīgā runas negatīvisma. Attiecības ar veiksmīgu vīrieti tiek būvētas ne uz invaliditātes scenārijiem “akls un klibs”, bet uz divu veiksmīgu un pilnvērtīgu personību mijiedarbību, kuriem ir interesanti vienam ar otru un kuri viens otru papildina.
Kādu šī rindkopa pārbiedēja? Vai ne? Ir briesmīgi zaudēt kontroli, vai ne?
Bet vai nav briesmīgi visu dzīvi nodzīvot ar neveiksminieku, neatgriezeniski traumējot gan sevi gan viņu? Man šķiet, tas ir daudz briesmīgāk!
Kad mūs atlaidīs mūsu “Bijušie”?
Man bieži sievietes sūdzas un raksta par to, ka, lai kādas prakses viņas arī nepielietotu, lai pārrautu saites ar pagātni, bijušais atgriežas atkal un atkal – galvā, dzīvē. Tas notiek tikai tad, kad sieviete nav gatava atlaist vīrieti. Apzinātā līmenī viņa saka: “Jā, es gribu atbrīvoties no šīm attiecībām!”, bet smalkajā līmenī viņai šīs attiecības ar kaut ko ir tik svarīgas, ka viņa nekād no tām neatteiksies.
Mana personīgā pieredze šajā ziņā ir bijusi ļoti krāsaina: esmu praktizējusi daudz un dažādas prakses lai aizietu no bijušajiem partneriem. Daži “atkrita” jau prakses laikā, citi, neskatoties uz pūlēm, turpināja sekot. Taču kādā dienā, kad es beidzot sapratu, kā strādā mana apziņa, es sapratu, ka man pietiek atcerēties visas šīs atmiņas – es gribu dzīvot tagadnē. Un tad es sev devu uzstādījumu: “Gribu lai šīs nedēļas laikā visas manas nepabeigtas attiecības izbeigtos…un punkts!” Un no tās dienas sāka notikt brīnumi. Cilvēki, ar kuriem es nebiju tikusies ilgus gadus, sāka parādīties no nekurienes un mums notika daudzas ļoti dziļas un atklātas sarunas, kurās mēs atlaidām viens otru. Man katru nakti rādījās atbilstoši sapņi. Viens cilvēks gan iecirtīgi nepadevās, taču es sev teicu: “Ja šis cilvēks šodien neparādīsies un nekas nebūs noskaidrojies, tad no nākamā rīta es ļauju savai apziņai nocirst šo saikni pavisam un uz mūžu!” Pateicu un aizmirsu, tā ir kā spēle pašam ar sevi. Pagāja 2 stundas un viņš pazvanīja un piedāvāja satikties. Tā es atsēju visus karmiskos mezglus nedēļas laikā – tā vietā, lai ar to mocītos visu mūžu. Es vienkārsi ļāvu sev atlaist viņus. Viss ir vienkārši.
Atļaut.
Nauda, nauda, nauda…
Tāpat kā ne katra sieviete ir gatava dzīvot ar īsto vīrieti, tāpat ne katra gatava ir pārpilnībai un labklājībai.
Var noklausīties miljons semināru un kursu par naudu, saņemt finansista izglītību un tā arī dzīvot uz sēkļa – no rokas mutē. Sievietei finasu sistēma ir gaužām vienkārša: jo vairāk ļausiet tērēt sev un savām vajadzībām, jo vairāk naudas jums atnāks.
Sieviete – tas ir labklājības enerģijas atspulgs, viņa ir Visuma materialitātes aspekts un līdzīgi auglīgai zemei, ar savas enerģijas palīdzību izaudzē visas iespējas. Tad iedomājieties, ka jūs zemi nelaistīsiet, nekopsiet, nemēslosiet, nedosiet tai atpūsties – vai tā dos jums bagātīgu ražu? Nē. Tā arī sieviete, kura par sevi nerūpējas, neko sev nepērk, nepucējas, nelutina sevi, ekonomē uz sevi – noārda savas ģimenes finansiālo potenciālu. Ja sieviete ģimenē neko nepieņem – viņa nevar tajā producēt savu enerģiju, viņai nav vēlmju. Ja sievietei nav savu personīgo vēlmju – tātad naudas nebūs.
Sievietes uzdevums ir vēlēties un atļauties – tad nauda vienmēr nāks pie viņas.
Bet arī šeit sievietēm vienmēr ir miljons atrunu un ierobežojumu, jo viņas domā, ka lai pievilktu naudu, viņām vajag:
Strādāt
Ar kādu gulēt
Izpatikt vīram
Ekonomēt
Tas viss nestrādā. Domāju, jūs jau to esat pārbaudījušas?!
Pat tad, ja sieviete nestrādā, viņai vienalga jāprot daļa ģimenes budžeta tērēt sev, tikai tad notiek enerģiju mijiedarbība ar vīrišķo enerģiju – sieviete un tikai pēc tam sievišķā enerģija kalpo vīrieša lietai un pilda viņa biznesu. Tā ir enerģijas aprite dabā. Vīrietis piepilda sievieti caur naudu, bet sieviete piepilda ar enerģiju viņa lietu – darbu, biznesu.
Ja sieviete tērē naudu un šausta sevi par to – viņa atkal izārda savu ģimenes finansiālo labklājību. Un tas atkal ir jautājums par mūsu atļaujošo sistēmu un tās elastību.
Ir daudz situāciju, kurā sieviete pati sevi bremzē dēļ saviem iekšējiem ierobežojumiem.
Nedaudz paiesimies pa dažiem jautājumiem, lai ieraudzītu jūsu atļaujošās sistēmas rāmjus:
– Cik procentus no ģimenes budžeta jūs tērējat savām personīgajām vajadzībām?
– Cik procentus no jūsu personīgā budžeta ( ja pagaidām nav ģimenes) jūs tērējat uz savu labsajūtu, laimes sajūtu, prieka sajūtu, pārpilnības sajūtu?
– Vai pērkat sev dāvanas un lutiniet sevi?
– Kas jums jāizdara, lai mierīgu sirdi varētu baudīt visu dienu?
– Kas traucē baudīt seksuālu labsajūtu?
– Kādi ierobežojumi stāv jūsu un jūsu vēlmju ceļā?
– Kas traucē jums satikt sapņu vīrieti?
– Vai jūs sev ļaujat veidot attiecības ar veiksmīgu visās jomās vīrieti?
– Jūs ļaujat sev būt laimīgai tagad – tieši šajā brīdī? Ja nē – tad kādi noteikumi jāizpilda lai atļautu?
– Cik laika vajadzīgs jūsu apziņai, lai pieņemtu savā dzīvē vēlamās pārmaiņas? Esiet godīgas pret sevi!
– Kas jums jāizdara savā garīgajā praksē, lai sajustos kā patiesi īsta un dvēseliski tīra personība?
– Kādiem noteikumiem jābūt izpildītiem, lai jūs sāktu dzīvot laimīgi un baudītu katru mirkli?
Ja pēc šī jautājuma jūs saprotiet, ka jūsu atļaujošā sistēma ir pārāk šaura un cieta, tad ko tagad darīt?
Pirmkārt, ļoti svarīgi apzināties savas robežas – pat tad, ja tās ir ļoti šauras un stinras. Paskatieties uz tām. Beidzot ieraugiet savus noteikumus! Vai tie vispār ir izpildāmi? Ja nē, tad uzdodiet sev jautājumu: “Kēpēc es nevaru sev atļaut piepildīties manām vēlmēm?” un klausieties pirmo, kas ienāks jūsu apziņā. Atbilde parasti atnāk uzreiz.
Otrkārt, beidzot izlemiet, vai jums ir komfortablas tās robežas, vai arī vēlaties atļaut vēlmēm izpildīties ātrāk?
Ja komfortabli – tad viss kārtībā. Dzīvojam tālāk. Ja nav komfortablas, tad ir vairāki varianti, lai strādātu ar savām robežām:
- Treniņi, semināri, vebināri – tie parasti dod labu grūdienu vajadzīgajā virzienā. Lektors var uzķert un apzīmēt jums jaunas robežas – mazākas, kā jums un tad jūs nopriecāsieties. Taču neklausieties pārāk dogmatiskus lektorus, jo var gadīties, ka piekārsiet tādā veidā sev vēl vairāk ierobežojumus. Daudziem tā notika, kad tie iepazinās ar Vēdām. Kāds tās uztvēra un izmantoja sev par labu, bet kāds saviem aizliegumiem un robežām pievienoja vēl kādus. Tā, piemēram, ja agrāk dzirdējām, ka, lai izietu pie vīra jābūt skaistai un gudrai, tad tagad bieži dzirdu, ka jābūt – skaistai, gudrai, paklausīgai, piedodošai, pacietīgai, mīkstai, sievišķīgai, jāsaprot vīrieša vēlmes un psiholoģija, jāprot masēt, veikt dažādus rituālus u.t.t. Tas patiešām ir reāli, efektīvi, taču, ja pieiesim tam fanātiski, tad, kamēr mācīsimies, pie vīra varam vispār nekad neiziet. Analizējiet! Šodien ir daudz brīnišķīgu treneru.
- 12% kaut kā jauna katru dienu. Kā saka A. Paļijenko, bieži vien cietai apziņai ir ļoti stresaini vienā reizē izmainīt visu – pietiek ar 12% katru dienu. Tad apziņa paplašināsies pakāpeniski un būs vieglāk arvien vairāk katru dienu sev atļaut. Katru dienu – mazliet – lai kustētos vajadzīgajā virzienā. Uzstādiet sev nolūku vai mērķi un dariet kaut ko jaunu, pie kam šīs jaunās lietas var nebūt savstarpēji saistītas
Piemēram:
Jūs sakiet: “Es vēlos, lai manā dzīvē ienāktu tāds un tāds vīrietis tieši tajā laikā, kad man tas būs maksimāli komfortabli. Un, lai tas ātrāk notiktu un es tam būtu gatava, šodien došos uz jauno skaistumkopšanas salonu nokrāsot nagus cita krāsā, no darba nākšu pa citu ceļu. Man ļoti patīk šī metode, jo tad katru dienu notiek kādi brīnumi.
- SIMORONS — tā ir absurdās psihologijas tehnika, kas, kā zināms, lieliski darbojas uz mūsu prāta rituālismu. Ja tā īsit: tās jēga ir sekojoša. Jūs ievēlaties vēlēšanos un stingri nosakiet sev, kādu nebūt muļķīgu rituālu. Rituālam jābūt, kā minimums, jocīgam, bet labāk – absurdam. Es zinu, ka šīs tehnikas cienītāji kar sarkanas apakšbikses pie lampas, lai būtu nauda. Un tas strādā. Izpildiet savu rituālu un redzēsiet, kā tas strādā. palasiet Simoronu.
http://www.simoron.su/
- Sapsihoties.
Šo metodi es izmantoju periodiski, taču jāteic, ka, lai tā nostrādātu, jātic savas apziņas spēkam. Sapsihoties nozīmē, ka vienā momentā es atsakos no visiem noteikumiem un ļauju savām vēlmēm piepildīties vienkārši tā! To darot bieži vien es saku tā: ” Man vispār nav vajadzīgi nekādi noteikumi un nekādas ciešanas, lai tūliņ pat man atnāktu tāda un tāda naudas summa” vai arī: “Es atļauju lai tāda naudas summa atnāktu pie manis bez kādām pūlēm un noteikumiem par prieku visiem. Lūk, tāda es – izlutināta!” Un pēc tam aizmirstu par to. Tāpēc, ka tā ir tāda spēle, nevajag pārāk uz to koncentrēties un būt pārāk nopietnai. Ja spēlējies ar savu prātu – tas viegli ļaujas, ja dzīvei pieej pārāk nopietni, tad ir ziepes Tad, lūk, tā nauda – vajadzīgā summa, atnāca tajā pašā dienā – cilvēki pēkšņi – paši no sevis, atcerējās, ka ir man parādā naudu. Es par to biju aizmirusi. Taču Visums vienmēr atrod visekoloģiskākos un brīnumainākos risinājumus.
Nobeigumā teikšu, ka visa pasaule būvējas uz sievišķās enerģijas ar vīriešu ideju palīdzību.
Ja jūs sevī neko neielieciet un neko sev neļaujiet – jūs nekad nebaudīsiet labklājību, nekad nebūsiet auglīga melnzeme, kurā aug vissaldākie augļi, kas priecē cilvēkus. Jūs būsiet izkaltis, sauss tuksnesis, kas cenšas no sevis izspiest pēdējo sulu.
Noticiet, esmu redzējusi tādas sievietes.
Rupējaties par sevi, ieguldiet sevī vislabāko un atļaujiet sev!
Es jūs lūdzu, lai ar šo dienu, jūsu leksikā parādītos jauns vārdu savienojums, burvju frāze:
“Es atļauju sev!”
Ar mīlestību: Jūlija Sudakova
Tulkoja: Ginta FS
Ginta Filia Solis 