Kā vispār var teikt, ka diena ir slikta!

paris

Tas, kas tev ir – tā ir dāvana, ne parāds. Un, lūdzu, pārstāj jaukt!
Tas, kas tev ir šodien – tiek dots avansā nevis parāda dzēšanai. Tev vispār neviens neko nav parādā. Vēl jo vairāk – Dievs! Šī, it kā vienkāršā doma ir pazudinājusi daudzas dzīves. Kaut kādā savas dzīves momentā es pilnībā no savas leksikas izslēdzu vārdu “parādā” un pēc tam arī izsledzu cilvēkus, kuri nemitīgi šo vārdu atkārto. Tev neviens neko nav parādā: ne valsts, ne vecāki, ne draugi, ne daba, ne Dievs!

Viss, kas tev šodien ir – ir tavs vakardienas auglis un avanss par tavu rīdienu. Ja kādam ir kaut kas vairāk, vai mazāk, secinājums uzprasās pats: ar ko gan viņa “vakar” un “rīt” atšķiras no tavējā?

Šodien cilvēki ir tik ļoti koncentrējušies uz to, kas viņiem trūkst un ir – ne tā un, ja pavisam nopietni, tad visa nelaime ir savas dzīves un “tā puiša, kas dzīvo labāk par tevi (kā tev šķiet)” dzīves salīdzināšanā

Taču lielākā ironija: ka neviens nedzīvo labāk par tevi! Tā vai citādāk, bet visi dzīvo līdzvērtīgos apstākļos, tajos, kurus paši sev radījuši un tajos, kuri der. Kādam der dzīvot pussabrukušā mājā, audzējot vistas un mājlopus, kādam Singapūrā – paša debesskrāpja augšstāvā. Un starpība nav naudā vai iespējās, vai kādos citos ārējos atribūtos, atšķirība ir attieksmē pret sevi un nolūkos attiecībā uz savu dzīvi. Visiem tiek dots līdzīgi, pat tad, ja tu domā, ka tas tā nav.

Es bieži vien dzirdu ļaudis runājam: “darbā notiek gatavais ārprāts, priekšnieks ir briesmonis un diena slikta”, un, jo biežāk to dzirdu, jo vairāk man gribas teikt:
“Tātad, tu šodien pamodies siltā mājā, blakus savam mīļotajam cilvēkam, piecēlies uz savām divām kājām, nomazgājies dušā, kurā tecēja silts, tīrs ūdens, iztīrīji zobus ar zobu pastu un birstīti, kurus pats esi izvēlējies, paēdi gardas brokastis, kuras pats izvēlējies. Tu taču nesēdēji slēpnī, lai nomedītu medījumu, tev nebija jāmeklē paslēpne, kur vista sadējusi olas, un tev nebija jāsēj un jāpļauj, lai iegūtu maizi, kas tev uz galda: tu vienkarši piegāji pie burvju skapja, kurš pats uztur īpašu temperatūru, lai tavs ēdiens nesabojātos. Tu sēdēji pie galda, droši vien vēl brokastu laikā paršķirstīji bildes savā telefonā vai planšetē, vai paskatījies TV. Pēc tam uzvilki savas paša! tīrās! skaistās! drēbes un brauci!!! uz darbu! ne jau jāšus uz trakojoša rumaka!!! Uz darbu, kurš tev patīk, ja jau reiz tu to izvēlējies no tā milzīgā klāsta. Tur tu pastrādāji, tā vai citadāk palīdzot sev un pasaulei, protams gūstot ko jaunu savai izaugsmei, papusdienoji un devies mājās – uz savām divam kājām un droši vien vēl tīri ērtā un skaistā mašīnā. Pa ceļam piezvanīji saviem vecākiem! Vai ne? (ir pasaulē cilvēki, kuri nekad nav redzējuši savus vecākus un nekad nav izjutuši gādību un rūpes).

Tad tu sazvanījies ar saviem draugiem (ar cilvēkiem, kuri pieņem tevi ar visām tavām dīvainībām visās tavās dzīves situācijās, kuri tev palīdzēs pat no degošas mājas iznest pašu vērtīgāko). Tu atbrauci mājās, kur tevi, iespējams, gaida ar siltām vakariņām!!! (pēc tam, kad 18 gados es  sāku dzīvot viena, un atbraucu ciemos pie vecākiem, un mamma man saklāja galdu un man vajadzēja vien nolikt uz krēsla savu dibenu, paņemt galda piederumus un ēst: es biju šokā, jo sapratu, ka nekad agrāk nebiju iedomājusies par to, cik tā ir milzīga laime, ka viss ir sagatavots: jo kopš dzīvoju viena no brīža “gribu ēst” līdz brīdim “ēdu” var paiet paris stundas).
Pēc tam tu atkal ieej dušā un gulies mīkstā tīrā gultiņā, apskauj mīļoto cilvēku – tikpat dzīvu un veselu, kā tu pats, adekvātu, kurš mīl tevi un katru dienu pieņem tevi tādu, kāds tu esi.

Kā tu vispār vari teikt, ka tava diena ir SLIKTA?
Nezin kāpēc mēs domājam, ka būsim laimīgi tad, kad nopirksim villu Bali. Vai, kā minimums, iekrāsim tai naudu. Un Dievam pateiksimies tad, kad viņš mums nomaksās hipotekāro kredītu.

Man ļoti patīk kāda nesen izlasīta frāze: “Mūsu dzīve ir tik ātra, ka “rīt” ir pats nestabilākais, kas mums ir. Mēs pamanāmies tērēt savas dārgas minūtes aizvainojumiem, sirdi traumējošiem vārdiem, lepnībai. Mēs aizmirstam viens otram pateikt, ka mīlam. Vienkārši pateikt. Pamosties no rīta pateikties dzīvei par to, ka bēda apgāja mūs ar līkumu”.

“Domā par to, cik daudz kas tev ir. Šī doma vienmēr vairos tavus spēkus. Grūtības gadās, taču tās gadās tāpēc, lai mēs kļūtu laimīgāki”.

Iedomājies, tu atnāc mājās, dāvini savam mīļotajam to, ko viņš gribēja: ziedus, ja sieviete, polo, ja vīrietis, bet mīļotais paņem šo dāvanu bez smaida, bez pateicības, it kā teikdams: kad Porshe uzdāvināsi, tad arī pateikšos. Bali, un Porche būs tam, kurš līdz tam bija pateicīgs pat par nemazgātu ābolu.

Atrodi savā bezgala aizņemtajā grafikā laiku, lai pateiktos Dievam par visu skaisto, kas tev ir dots.
Un noteikti saki mīlestības vārdus.
Autors: Elmira Batajeva
Tulkoja: Ginta FS

 

Paldies Deilam Kārnegī

15188810-R3L8T8D-800-a05d8ab707a8

Rakstnieks, publicists, psihologs un pedagogs Deils Kārnegī domāja un dzīvoja, ievērojot principu “pasaulē nav sliktu cilvēku”. Bet ir nepatīkami apstākļi, kurus var pārvarēt un nav nekādas jēgas to dēļ bojāt dzīvi ne sev, ne apkārtējiem. Par to viņš rakstīja gan savās grāmatās gan stāstīja savās lekcijās.

Attieksme pret Kārnegī var būt visdažādākā, tāpat kā viņa grāmatas var lasīt vai nelasīt, var ievērot viņa padomus un var neievērot – katram ir izvēle. Taču ir viņa domu graudi, par kuriem mēs varam teikt viņam paldies.

  1. Katrs cilvēks kaut piecas mintes dienā mēdz būt muļķis. Īstā gudrība ir nepārsniegt šo limitu.
  2. Vēlies savākt medu, neiznīcini stropu.
  3. Nākotnes nasta, kurai pieskaitām pagātnes nastu, kuru esam uzkrāvuši sev tagadnē, liek paklupt pat spēcīgākajiem.
  4. Smaids neko nemaksā, taču tiek vērtēts ļoti augstu.
  5. Ja liktenis tev atnes citronu, pagatavo no tā limonādi.
  6. Neapšaubāmi jūsu vīram ir savi trūkumi. Ja viņam tadu nebūtu, viņš noteikti nebūtu jūs apprecējis.
  7. Esiet nodarbināti. Tās ir pašas lētākās zāles pasaulē un arī pašas efektīvākās.
  8. Izteiksme, ko jūs “nēsājat” uz savas sejas ir ne mazāk svarīga, kā apģērbs, kuru valkājat.
  9. Ja vēlies pārtaisīt cilvēkus, sāc ar sevi. Tas ir vērtīgāk un drošāk.
  10. Iedomājies pašas briesmīgākās sekas tam, ko vēlies darīt, samierinies ar to un sāc darīt!
  11. Atcerieties, ka cilvēka vārds jebkurā valodā ir pati patīkamākā viņam skaņa.
  12. Mūsu visu nelaimju noslēpums ir tajā, ka mums ir pārāk daudz brīvā laika tam, lai domātu par to, vai esam laimīgi vai nē.
  13. Gudram cilvēkam katru dienu sākas jauna dzīve.
  14. Daudzi cilvēki izsauc ārstu, kad viņiem vajadzīga vienīgi klausītāju auditorija.
  15. Vienmēr atcerieties to, ka bērni mīl klausīties pieaugušo runas, tāpēc esiet modri.
  16. Cilvēki neinteresējas ne par jums, ne mani. No rīta līdz vakaram viņi ir aizņemti tikai ar sevi.
  17. Nav rītdienas. Cilvēka glābējdiena vienmēr ir šodien.
  18. Nebaidieties no ienaidniekiem, kuri jums uzbrūk. Baidaties no draugiem, kuri jums glaimo.
  19. Tāda ir cilvēka daba: vainīgais vaino jebkuru, tikai ne sevi.
  20. Bailes neeksistē nekur citur, kā tikai jūsu prātā.
  21. Iemācieties nostāties cita cilvēka vietā un saprast, kas vajadzīgs viņam, ne – jums. Ar to, kas to iemācīsies, būs visa pasaule.
  22. Spēcīga vēlme kaut ko iemācīties jau ir 50% no uzvaras.
  23. Uzvedies tā, it kā jau būtu laimīgs un tu patiešām kļūsi laimīgāks.
  24. Personīgi es mīlu zemenes ar putukrējumu, bet zivs, nez kāpēc – dod priekšroku tārpiem. Lūk, kāpēc tad, kad es eju makšķerēt, es domāju ne par to, ko mīlu es, bet ko mīl zivs.
  25. Veido savus panākumus no savām neveiksmēm. Tavas neveiksmes un citu atrunas ir paši drošākie pakāpieni ceļā uz panākumiem.
  26. Šajā pasaulē ir tikai viens veids kā nopelnīt mīlestību – pārstāt to pieprasīt un sākt pašam to dāvāt, negaidot pateicību.Tulkoja: Ginta FS