30 secinājumi 30 gados

milestiba8-mazs

1. Bailes ir visiem. Gan skaistiem, gan talantīgiem, gan gudriem un veiksmīgiem.

Sākt ko jaunu. Iziet no ierastā loka. Riskēt. Darīt to, pie kā vēl neesi pieradis. Bailes par tuviniekiem. Par savu lietu. Par savu dzīvību, ja piespiedīs pie sienas. Un par ļoti daudz ko. Bailes būs arī tālāk.
Lai cik daudz arī būtu pieredzes, prakses, pārliecības, atzinības, naudas, talanta, bet katru reizi, kad atvēzēsies jaunam augstumam, katru reizi, izejot uz skatuves, katru reizi, griežoties pie saviem mīļajiem – tajā vai citā mērā būs bailes. Tas ir normāli. Tas nozīmē, ka vēl joprojām esi dzīvs. Un tas nozīmē, ka ir jāiet uz priekšu. Cauri bailēm. Necenšoties pilnībā no tām atbrīvoties.

2. Nav dzīves bez pārmaiņām. Stabilitāte ir iluzora.
Mēs pastāvīgi atrodamies kustībā. Mēs pastāvīgi maināmies gan iekšēji gan ārēji un šie procesi ne uz mirkli neapstājas. Un pat sekundes kā mērvienības šeit ir par daudz. Procesi notiek ik mirkli. Tas ir ļoti daudz sekunžu. Jautājuma: “Mainīties vai nemainīties?” veselīgi domājošam cilvēkam nevar būt. Tikai: “Vai man ir kāds sakars ar šīm izmaiņām un kādā mēŗā?”
3. Ātri – tas ir lēnām, taču bez pārtraukuma.
Nav vajadzīgs ātri, intensīvi, vareni, ļoti jaudīgi. Pietiek vien regulāri. Pats galvenais ir turēt ritmu. Pa nedaudz, pa drusciņai, bet stabili secīgi. Bet pēc kāda laika, no malas skatoties, tas izskatīsies kā ļoti ātri, vareni un ļoti jaudīgi.

4. Radīt vairāk kā patērēt. Pretējā gadījumā – viss.

Bezcerīga patērētāja dzīve, kas vainagojas ar daudznozīmīgu secinājumu: “Viss ir labi, bet nekā laba nav”.

Cilvēkam kaut kas ir jādara. Labprātīgi un mīlot. Tā ir viņa dvēseliskās veselības formula.

Bet, kas ir interesanti – kā bonuss, tas ir vienīgais veids, kā gūt labsajūtu no patērēšanas, kas nesagraus cilvēku. Šo procesu var uzskatīt par veselīgu psihisko metabolismu.

5. ŠODIEN – tas ir tas, ko tu darīji un domāji vakar, bet RĪT – tas ir tas, ko tu dari un domā šodien.
Šo frāzi ir jāatkārto kā mantru, līdz brīdim, kamēr skaidri nesapratīsi to, ka:

Taviem vecākiem nav nekāda sakara ar tavām pieauguša cilvēka problēmām. Katrā gadījumā viņi nav vainīgi, ka nav kam nomainīt nodrillēto plati tavā galvā, kas iestrēgusi jau no bērnības.

6. Nekādu garantiju nav!
Šis ir Visuma bāzes likums, caur kura sietu jāizlaiž visi savi lēmumi un plāni.

7. Ir beigusies slepeno zināšanu, kuras kaut ko var mainīt, ēra.

Ir iestājusies informācijas higiēnas ēra. Jau gadus piecus zināšanas nav galvenā valūta sasniegumu jautājumā un jebkādā apzinātā eksistēšanā. Internets ar savu pieejamību visiem ir to visu nolīdzinājis. Tā vietā ir nākusi koncentrācija. Spēja noturēt savu uzmanību pie konkrētā uzdevuma un neizkaisīt interesi – lūk, kas visu nosaka. Savukārt šī prasme ir tieši proporcionāli atkarīga no informatīvā trokšņa, kas ir visapkārt.

Jo vairāk vārdisku atkritumu ir visapkārt, jo vājāks fokuss. Jo vairāk svešu domu, jo klusāka paša balss. Pastavīga atrašanās interneta plūsmā atrofē pašapzināšanās spēju, iemainot to pret koncepcijām par to, kas ir šī pašapzināšanās.

8. Prieks un bauda nav viens un tas pats.

Mēs nekad negūstam prieku no šokolādes tortes, vīna glāzes vai cigaretes. Mēs negūstam prieku no jauniem zābakiem vai smaržām. Ir svarīgi lietas saukt īstajos vārdos – mēs gūstam baudu. Un tā ir pavisam cita ķīmija. Šīs sajūtas daba ir ļoti ātri gaistoša un nešķirami saistīta ar tai sekojošo neapmierinātību, garlaicību, pārsātinātību un vēlmi pēc jaunas porcijas.
Nav briesmīgi atteikt sev baudas, briesmīgāk ir neiepazīt prieku.
9. Ciešanas eksistē. Budam bija taisnība. Ciešanas eksistē.
Cieš visi. Gan tie, kuriem nav nekā, gan tie, kuriem ir viss. Bet tie, kuri konkrētajā minūtē necieš, cietīs nākamajā, kā tikko mainīsies dolāra kurss, notiks terora akts, saņems atbildi par to, ka viņu nemīl, ieraudzīs netīru kāpņu telpu, nesagaidīs atbildi uz savu sms, nesaņems naudu vai jebkāda cita iemesla dēļ. Ciešanas eksistē. Un vienmēr bez jebkāda iemesla, ja atceramies jebkuras cilvēciskas būtnes finālu.
10. Ne visi var būt laimīgi.

Vai katrs cilvēks var būt laimīgs? Jā, protams! Taču tas ir tikai teorētiski. Praksē stabili laimīgi, tas nozīmē mierīgi, līdzsvaroti, labi, ja vēlaties, var būt tikai tie, kam ir pieejama prāta disciplīna. Kuru prāts ir spējīgs (trenēts) neraustīties visu ārprātīgi daudzo iemeslu dēļ. Kas var palikt priecīgā līdzsvarā ne tikai mierīgā situācijā, bet arī nepatīkamās situācijās.

Pretējā gadījumā, visi bezgala daudzie iemesli, sākot no skrambas uz tava auto sāna iemetīs tevi sāpēs, trauksmē un aizkaitinājumā. Un tā ir tikai kaut kāda mašīna, taču ir arī nopietnākas situācijas. Par laimīgu šādu nodzītu prātu, kurš reaģē uz ikvienu situāciju, var saukt tikai Instagrama statusā.

11. Prieks – tas ir PRĀTA līdzsvars.

Ja jūs man to būtu teikuši pirms pieciem gadiem, es pagrozītu sev pirkstu pie deniņiem. Kad tu dienu un nakti sapņo par lielu, skaistu mīlestību, draudzīgu ģimeni, interesantu, peļņu nesošu savu biznesu, iespēju strādāt tikai sev, ceļojumiem bagātu dzīvi, šķiet, ka tev tomēr ir kaut kāds nebūt priekšstats par prieku, kā minimums, par savējo. Jā, šobrīd tu ar ļoti daudz ko neesi apmierināts, jā, kaut kas tevi spēj izvest no pacietības, jā, tu ciet. Tas ir skaidrs. Taču tu zini, uz ko tiekties.

Tu zini, kur ir tavs apjaušamais nepārejošais prieks, skatoties uz saviem vilinošajiem sapņiem.
Prieks – tas ir pilnīgs prāta līdzsvara un miera stāvoklis, kuru var sasniegt atbrīvojoties no aklām (automātiskām) šī paša prāta reakcijām.
Vesels, iespējams, vienīgais veids kā iepazīt (un attīstīt) tādu stāvokli pieaugušā vecumā ir dziļa vērojošā meditācija.

12. Augļi ir nevis skābs, bet sārmains ēdiens.
Ja runājam zinātniski, svaigi un nogatavojušies augļi un gandrīz visi dārzeņi organismā izraisa sārmainu reakciju un palīdz neitralizēt skābju pārpilnību, savukārt ciete, cukurs, gaļas produkti, eļļa, piena produkti, gluži otrādi, organismā rada skābu vidi.
Piemēram, latviešu valodā šeit, tabulā varat redzēt, kuri produkti ir sārmaini, kuri – skābi:
http://doublealkaline.blogspot.com/p/produktu-sarmainibas-un-skabuma-tabula.html

13. «Mans ķermenis pats zin, kas tam ir labāk» — ir viens no prāta lielākajiem slazdiem.
Alkoholiķa ķermenis grib iedzert, smēķētāja ķermenis sapņo par cigareti, mūsu ķermenis alkst šokolādes un frī kartupeļus. Par kādu «labāk zin» visi runā? Tāpat kā prāts dzīvo ar automātiskām reakcijām, nedodot iespēju cilvēkam savā dzīvē izkustināt elementāras lietas, tieši tāpat, kā ķermenis padodas ieradumiem un haotiskiem vēlmju impulsiem.

14. Ēdiens ļoti ietekmē ne tikai mūsu ķermeni, bet arī apziņu.
Līdzīgi kā alkohols, kas pamanāmā veidā izmaina mūsu apziņu, padarot to trulu, arī daži produkti izraisa līdzīgu efektu, tikai mazākā, drīzāk neapzinātā formā. Ēdiens var palēnināt un samazināt fokusēšanās spēju galvā, pavājināt kontroli, apzinātības spēku un uztveres skaidrību.
Viegli “apmiglots” stāvoklis kļūst par normu, ļaujot cilvēkam aizmirst, ko nozīmē vieglums un skaidrība patiesībā. Daudz “brīvāks” ēdiens ir augļi un dārzeņi, tāpat arī graudaugi, kas pagatavoti ar minimālu daudzumu garšvielu, sāls un eļļas un minimāli apstrādāti.

15. Naudas vajag tieši tik daudz, lai par to nedomātu.
Nauda nerisina galveno cilvēces jautājumu – tā nepadara savu īpašnieku laimīgu. Taču iespēja par to nedomāt, kā minimums, sadzīvē, būtiski atbrīvo enerģiju citiem svarīgiem procesiem.

16. Mēs visi esam līdzīgi daudz lielākā mērā, kā atšķirīgi.
Pērsonīgās unikalitātes loma ir stipri vien pārspīlēta un nedod iespēju mums ātri atrisināt savas problēmas. Visas atbildes un risinājumi jau sen eksistē, bet ieciklēšanās uz savu neatkārtojamību nedod cilvēkam iespēju iestumt savu ego tur, kur tam būtu izdevīgi vienmēr atrasties, un bez  traucējumiem uztvert apkārt notiekošo realitāti ar visām tās atbildēm un zīmēm.

17. Atkarību var izārstēt tikai ar 100% atteikšanos.
Nevar izdzert vienu glāzīti vīna, ja esi alkoholiķis. Nevar dažkārt uzsmēķēt, ja centies atmest smēķēšanu. Tevī pastāvīgi būs šī vilkme. Uzrāvieni un kritieni. Noraušanās. Šajos psihoenerģētisko āķu jautājumos nav pustoņu un šis likums ir nemainīgs visu tipu atkarībām.

18. 100% iekšējās gatavības pārmaiņām stāvokļa nav.
Mēs vienmēr līdz galam neesam gatavi ne pagriezieniem ne pārmaiņām. Vienmēr ir dažādi “bet”‘ un iemesli, lai nedaudz atliktu visu līdz radīsies labvēlīgāka situācija. Ir bezjēdzīgi gaidīt viennozīmīgu iekšējo piekrišanu, ir jāizlemj, balstoties drīzāk uz “ir laiks”, nekā uz ēterisku gatavību.

19. Dzīve ir grāmata, kuras pirmās daļas uzrakstīji ne tu. Jā, un arī pēdējas, visbiežāk.
Mēs sastāvam no pārliecībām un apkārtējās pasaules uzbūves modeļiem, bet šī pasaule – nav kaut kāda abstrakta planēta Zeme, bet gan konkrēta māja, ofiss  – vieta, kur mēs pavadām savu laiku. Tie ir draugi, kolēģi, vecāki, pārdevēji veikalā, ar kuriem  mēs satiekamies katru vakaru. Tā ir lenta sociālajā tīklā un tā saucamie facebook draugi.
Mēs uzsūcam sevī uzskatus, pozīcijas, viedokļus gluži automātiski, mēs tos ieelpojam kopā ar gaisu un kļūstam tādi pat vai gluži pretēji, kas tāpat ir automātisks noliegšanas process.

Tas, ko mēs uzskatām par sevi, un tas, ko jābaidās pazaudēt (kā uzskata daži psihologi), – ir tikai vides, kurā mēs dzīvojam mozaīkas. Nav ko zaudēt. Man šķiet, ka tā ir ļoti laba ziņa.
20. Rezultāts – ir mēģinajumu skaits.
Nevis viens precīzs šāviens. Un pilnīgi noteikti, ne veiksme.

21. Tas, kas tev palīdzēja vienā etapā, var izradīties bremze nākamajā etapā.
Kardinālu pārmaiņu spēju raksturo iespēja atteikties. Bet ne tikai no tā, kas tev traucē. Dažkārt ir ļoti svarīgi atteikties no tā, kas tev pagātnē palīdzēja.
Ļoti vienkāršs piemēŗs:  mazā biznesa noteikumi nestrādā vidēja biznesā. Izaugt bez šīs attiekšanās, pat tad, ja iepriekš tu ar to pacēli šo procesu, nav iespējams. Un tas pats attiecas uz cilvēka personību – tās uzstādījumiem un plāniem.

22. Aiz komforta zonas atrodas diskomforta zona.
Nevis konfekšu kaste.

23. Nav dzīves bez mērķa.
Tāpat kā stāvokļa bez pārmaiņām. Jautājums tikai tajā: vai tu pats stādi šos mērķus, vai atdodies instinktiem (neapzinātiem mērķiem).

24. Slinkuma nav.

Ir tikai nemīlamas nodarbošanās, enerģijas trūkums un plaša redzējuma trūkums, lai elpa aizrautos no perspektīvām, kas tev paveras.
Bet slinkuma nav.

25. Sevi nav iespējams atrast, sevi var tikai radīt.
Nav ko meklēt un nav kur meklēt. Tu vienmēr esi šeit un tagad. Bet tavs ceļš – tas ir tas, kas tev zem kājām ir šobrīd, šajā konkrētajā sekundē, ne vairāk un ne mazāk.

26. Alkohols nav vajadzīgs
Vispār.

27. Nerealizēts potenciāls sagādā ciešanas un sāpes.
Un ir bezjēdzīgi slēpties no šī fakta kaut kādā nosacītā komforta līmenī vai skaistās filosofiskās koncepcijās, tajos pašos stāstos par sievišķību, mātišķumu u.t.t. Par katru mūsu talantu mums nāksies atskaitīties.

28. Bankām jāmaksā tev nevis tev jāmaksā bankām.
Tā ir vienīgā iespējamā finansu veselība. Nekad nekad nekad nav vērts pirkt to, kam vēl neesi nopelnījis. Nekad. Katrā gadījumā tad, ja tu sapņo par lielām pārmaiņām. Mēs maksājam bankām ne tikai naudā, bet arī ar savu brīvo enerģiju. Un neatliek te vietas riskam un avantūristiskiem gājieniem.

29. Divas prasmes, kas jāapgūst pēc iespējas ātrāk: prasme iespringt un prasme atslābināties.
Jebkura kustība prasa spēku vienā vai citā momentā. Ja iet uz to negribīgi, piespiedu kārtā – patērēsies divas reizes vairāk enerģijas. Daļa uz piepūli, pārējais un psihisko spriedzi. Uz iekšējo cīņu. Un te rodas vajadzība prast pēc vajadzības iespringt, iemīlēt šo piepūli.
Ja tu labprātīgi spēj iespringt, redzot tajā tikai pozitīvo aspektu, tad patērētais spēks samazināsies vairākas reizes. Sanāks vairāk un vieglāk. Bet prasme atslābināties – pieņemt realitāti tādu, kāda tā ir, atlaist savas personīgās gaidas un cerības, tā atšķetinot iekšējos mezglus un noņemot ķermenisko spriedzi – ir otrs spārns, bez kura tikai uz vienas vien piepūles uz priekšu netiksi.

30. Divas atbildes, kuras ir jāiemācāš pēc iespējas agrāk: “JĀ” un “NĒ”.
Pateikt “Jā” situācijām un cilvēkiem, neskatoties uz garantiju trūkumu, pilnu iekšējo gatavību un dažādiem ārējiem apstākļiem. Un pateikt “Nē”, pirmkārt pašam sev – savām vājībām, bailēm un iekšējai izlaidībai. Un tad tālu tālu pēc tam –  citiem cilvēkiem.

Avots: https://vk.com/ezo_news
Foto: pixabay
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Nelūdz drošību

drosme1

Nekad nelūdz, lai tavā dzīvē nebūtu riska, nekad nelūdz drošību, tāpēc, ka, lūdzot to, tu lūdz nāvi.
Daudzi cilvēki ir nolēmuši dzīvot rāmi: drošībā, nekad neriskējot. Viņi nekad nekrīt grāvī un neuzrāpjas virsotnēs. Visa dzīve paiet pelēcībā bez krāsām, monotoni – bez virsotnēm un bezdibeņiem, bez naktīm un dienām. Viņi dzīvo blāvā pasaulē, kurā nav nekā spilgta – viņiem nekad nav varavīksnes. Viņi dzīvo pelēku dzīvi un pakāpeniski paši kļūst pelēki un viduvēji.
Visbīstamākais dzīvē ir uzrāpties dievišķā augstākajās virsotnēs un krist pašās tumšākajās elles dzīlēs: ceļo starp tām un ne no kā nebaidies. Pakāpeniski atnāks sapratne un pakāpeniski tu uzzināsi, ka tu neesi ne virotne ne dzelme, ne kalns un ne grava. Pakāpeniski tu uzzināsi, ka esi vērotājs, liecinieks.
Dažkārt tu uzrāpsies prāta virsotnē, dažkārt nolaidīsies aizā, bet vienmēr klātesošs būs kaut kas pārpasaulīgs – tikai vērojošs, kas apzinās notiekošo – un tas arī esi tu.

Tevī ir abas polaritātes, taču neviena no tām neesi tu – tu esi tornis, kas paceļas tām pāri. Virsotne vai aiza, paradīze vai elle, tu stāvi tālu no tām. Tu tikai vēro visu šo spēli – visu apziņas spēli.
Ošo
Tulkoja: Ginta FS

Ieradumi, kas nolemj mūs nabadzībai

nabags

Ļoti bieži nabadzība nav naudas trūkums, bet gan negatīvu ieradumu esamība. Ja cilvēks ar tiem nestrādā un tos nemaina, labklājība nekad neienāks viņa dzīvē. Personības izaugsmes treneris Jevgēņijs Deiņeko stāsta par to, kas notiek tad, kad talantīgi cilvēki atkārto nabadzīgo ieradumus un paši tādi arī kļūst. Pārbaudiet sevi!

12 gadi psihologa praksē ir devuši man iespēju ieraudzīt veselu rindu ieradumu, kas piemīt nabadzīgiem cilvēkiem. Ir interesanti un, vienlaicīgi, skumji vērot, kā cilvēki seko šiem ieradumiem atkal un atkal, un viņu dzīvēs nekas nemainās…

1. ieradums: vienmēr meklēt vainīgos

Nabadzīgs cilvēks nekad neuzņemas atbildību par sevi. Viņš drīzāk apvainos savās neveiksmēs kolēģus, darba devējus vai sistēmu, nekā atzīs savas kļūdas. Nabadzīgais domā tā: “Ja vien ne VIŅI, es jau sen būtu veiksmīgs un turīgs. Man VISI traucē, un es neko nevaru padarīt!”

2. ieradums: “vilkt” laiku

No bērnības daudziem no mums ir iemācīta vecā tautas “gudrība”: “Septiņas reizes nomēri, pirms nogriez”. Laiks iet, bet jūs vēl joprojām mērat, domājat un rezultatā atrodas kāds, daudz uzņēmigāks, kurš nogriež “jūsu” kumosu, un aiznes to. Uzvar tas, kurš nebaidās spert pirmo soli un riskēt, tas, kurš izmanto savas idejas, nevis norok tās savas atmiņas tālākajā stūrī.

Cilvēks ar nabadzīgā domāšanu vienmēr “velk” laiku, bet paša bezdarbību un neuzņēmību “noraksta” uz kādu citu.

3. ieradums: neriskēt

Nabadzīgie neriskē. Viņi dod priekšroku stabilitātei, lai arī tā nenes nepieciešamos ienākumus. Rezultātā, tā arī dzīvo – no algas līdz algai, zem sava iedomātā stabilitātes spārna.

4. ieradums: mācīties bez maksas (vai vispār neko nemācīties)

Tipiskais nabadzīgo pārstāvis pierakstās uz daudziem bezmaksas treniņiem un semināriem, kuru lielāko daļu tā arī nenoklausās. Rezultātā, viņš dzīvo ilūzijā par to, ka mācās, bet patiesībā nekādas izaugsmes nav. Mēs visi zinām, kur atrodas bezmaksas siers… Lai kļūtu par uzņēmēju ir jābūt dzīvai komunikācijai ar savu skolotāju, ja tas ir, un jābūt skaidram darbību plānam, kā sasniegt savu mērķi. Treniņa cena nav tikai nākotnes veiksmes rādītājs, bet gan arī jūsu moticvācijas cena.

5. ieradums: nemaksāt citiem par viņu darbu

Cilvēks ar nabadzīgā domāšanu mīl dzīvot uz citu rēķina. Mūziku, treniņus, filmas u.t.t. viņš par brīvu iegūst internetā. Un viņa filosofija ir iegādāties pēc iespejas vairāk  maksas pakalpojumus vai preces bez maksas.  Un dzīve vienkāršo šo viņa uzdevumu, radot servisus (torentus, pirātu lapas u.t.t.), kurus radījuši tadi paši nabadzīgie nabadzīgajiem. Zogot citu intelektuālo īpašumu, un mānoties, cilvēks turpinās dzīvot nabadzībā.

6. ieradums: žēlot sevi

Ļoti bieži cilvēki savu problēmu sakni redz apstākļos – vai nu tas ir nelabvēlīgs ģeogrāfiskais novietojums, figūras nepilnības, tas, ka piedzimuši nabadzīgā ģimenē, piedzimuši neīstajā laikā, nav bijis iespējas iegūt pienācīgu izglītību, dzīvo nepareizajā valstī u.t.t. Nabadzīga cilveka arsenālā ir desmitiem iemeslu sevi pažēlot, bet kapitālu ar žēlumu nenopelnīsi.

7. ieradums: čīkstēt  un sūdzēties

Nav nekāds noslēpums, ka naudas trūkums ir negatīvu emociju cēlonis. Atšķirībā no nabadzīgā, cilvēks ar bagāta cilvēka domāšanu uztver savu neveiksmi kā nākamo pakāpienu ceļā uz savu mērķi, viņš nav pieradis čīkstēt un sūdzēties par savu likteni. Dažkārt jau gribas pažēloties un izraudāties, taču vieglāk no tā nekļūst, un naudas daudzums maciņā arī nemainās. Tās, ka nebija, tā arī nav.

8. ieradums: domāt par to, ko teiks citi

Veiksmīgs cilvēks novērtē savu individualitāti, un nav atkarīgs no apkārtējo viedokļiem. Nabadzīgs, kā likums, gluži otrādi – lauvas tiesu sava laika tērē, lai uzturētu savu tēlu citu cilvēku acīs. Pie kam, viņš orientējas uz bagātākiem un veiksmīgākiem cilvēkiem, nekā pats. Protams, šī salīdzināšana nav par labu viņam, bet toties dod vēl vairāk iemeslu tam, lai varētu žēloties.

9. ieradums: šķiešanās ar naudu

Nabadzīgam cilvēkam nav savas finansu stratēģijas. Viņa mērķis ir nopelnīt un uzreiz iztērēt. Cilvēks ar bagāta cilvēka domāšanu nopelna un investē (lielu daļu naudas investē arī sevī). Visbiežākā domāšanas kļūda šajā situācijā ir: “Ko es varu investēt, ja man nekā nav?”. Labklājībā dzīvo tie, kuri iemācījušies pareizi rīkoties ar savu nopelnīto naudu.

10 ieradums: tūlītēja izdevīguma meklēšana

Nabadzīgie necenšas mācīties kaut ko jaunu, nestrādā perspektīvā, bet grib saņemt tūlīt, momentā. Tas ir spilgts paterētāju sabiedrības uzvedības modelis. Cilvēks grib visu, un uzreiz, nepieliekot tam pietiekamas pūles. Viņš ir līdzīgs tam zemniekam, kurš ziemā apēd, pavasarī stādāmos, kartupeļus un nedomā par to, ko stādīs pavasarī.

11. ieradums: darīt to, kas nepatīk

Nabadzīgajam vienmēr atradīsies 10 vainīgie, 100 atrunas, 1000 iemeslu, kāpec viņam jādodas uz nīstamo darbu. Viņš dzīvo ar domu par piektdienu, nolād priekšniecību, taču, vienalga, katru pirmdienu, bez iebildumiem soļo uz ofisu. Uzsākt kaut ko savu, vai kaut ko mainīt, viņam nav drosmes. Taču, tā,  neko nemainot, dzīve paiet bez priecīgiem pārsteigumiem, absolūtu vienādi – gadu aiz gada.

12. ieradums: nelietderīgi tērēt savu laiku

Šāds cilvēks bieži uzdot sev jautājumu “kā nosist” savu laiku? Šis uzstādījums būtu jāpārvērš pozitīvajā jaunā uzstādījumā” kā man, pēc iespējas lietderīgāk, izmantot savu laiku”? Gala rezultātā, katrs saņem to, pēc kā tiecas – nabadzīgais “nosit” laiku un savu dzīvi, bagātais – izmanto to lietderīgi, kas atspoguļojas arī materiālajā stāvoklī.

13. ieradums: dzīvot svešu dzīvi

Nabadzīgiem cilvēkiem piemīt vēl viens trūkums – projicēt citu cilvēku dzīvi uz savējo. Neskaitāmi seriāli, raksti dzeltenajā presē, grāmatas par zvaigznēm palīdz stimulēt šo vēlmi. Baudot citu cilvēku piedzīvojumus, viņi dzīvo ilūzijās un savu elku veiksmes paēnā. Un tadā veidā vēlme riskēt un pārkāpt pāri savām bailēm, arvien samazinās.

Šo kaitīgo ieradumu ir daudz vairāk, nekā šeit uzskaitīts, taču šos variet izmantot kā testu tam, lai saprastu, ko nepieciešams savā dzīvē izmainīt. Visu šeit pieminēto, var izmantot kā papildus motivāciju darbībai. Veiksmi jums un labklājību!
Autors: Jevgēņijs Deiņeko
Avots: http://www.transurfing-real.ru
Tulkoja: Ginta FS

Dažkārt Dievs Tevi izaicina

brinums5

Jā, mēs baidāmies dzīvot. Mēs baidāmies mīlēt un paust savu mīlestību, baidāmies pieļaut kļūdas un tāpēc nedarām vispār neko, baidāmies no pārmaiņām, baidāmies riskēt, baidāmies no sevis un baidāmies no apkārtejiem.
Tur kur ir bailes, tur nav Mīlestības un tātad, nav arī Dzīves.
Varbūt ir pienācis laiks sākt Dzīvot?…
Dažkārt Dievs tevi izaicina, lai atklātu tevī SPĒKU. Tikai tu pats vari iziet ārpus saviem ierobežotajiem priekšstatiem. Tevi ir vērts izgrūst tik tālu ārpus tiem, lai tu vienkārši būtu spiests samierināties. Tikko tava lepnība un augstprātība būs salauztas, tu atklāsi sevī SPĒKU. Taču šis Spēks nepieder tev. Tas ir Spēks, kuram piederi tu, un tas izpaudīsies caur tavu ķermeni.
Un šis Spēks ir DIEVS.
Kad tu pilnībā atsakies no sevis un no sava ego, tādi brīnumi kļūst iespējami.

Mudži
​​​​​​​TUlkoja: Ginta FS

7 audzināšanas kļūdas, kas neļauj bērniem būt veiksmīgiem

berna audzinasana

Līderisma eksperts, psiholoģisko bestselleru autors Tims Elmors savu pētījumu gaitā ir formulējis tipiskākās kļūdas bērnu audzināšanā, kas programmē bērnus būt nepārliecinātiem par sevi un ierobežo spējas būt veiksmīgiem karjerā, privātajā dzīvē un dzīvē vispār.

1. Mēs neļaujam bērniem riskēt.

Mēs dzīvojam bīstamā pasaulē, kurā pārbaudījumi ir uz katra stūra. Lozungs “Drošība – augstāk par visu” pastiprina mūsu bailes pazaudēt savus bērnus, tāpēc mēs sargājam viņus, kā nu vien varam un protam. Eiropas psihologi atklājuši faktu, ka, ja bērni nespēlējas “uz ielas”, ja viņiem ne reizes nav nācies nokrist un sadauzīt ceļgalus, tad pieaugušo dzīvē viņi sirgst ar dažādām fobijām.
Bērnam ir jānokrīt daudzas reizes, lai saprastu, ka tas ir normāli. Pusaudžiem vajag strīdēties un pārdzīvot pirmās mīlestības mokas, lai iegūtu emocionālo briedumu, bez kura grūti uzbūvēt ilgstošas, stabilas attiecības.

Izslēdzot no bērnu dzīves risku, vecāki rada viņos augstprātību, iedomību un zemu pašapziņu nākotnē.

2. Mēs pārāk ātri metamies palīgā.

Šodienas jaunā paaudze nav attīstījusi sevī dažas īpašības un prasmes, kas bija raksturīgas jauniešiem 30 gadus atpakaļ.  Kad mēs pārāk ātri steidzamies palīgā un pārāk centīgi rūpējamies par viņiem un viņu drošību, mēs bērniem atņemam vajadzību pašiem meklēt izeju grūtās un sarežģītās situācijās.
Agri vai vēlu viņi saprot, ka kāds viņus vienmēr izglābs: “Ja es kļūdīšos vai nesasniegšu mērķi, mamma un tētis noteikti to izlabos un novērsīs sekas.” Kaut arī patiesībā pieaugušo attiecību pasaule ir uzbūvēta pavisam savādāk.

Jūsu bērni var izrādīties nepiemēroti pieaugušo dzīvei.

3. Mēs pārāk ātri sajūsminamies un cildinām viņus.

Kustība par pašvērtējuma paaugstināšanu sākās jau baby-boomer paaudzes laikā un 80tajos gados jau laida savas saknes skolā. Noteikums “katrs dalībnieks saņem uzvaras kausu”, ļauj katram bērnam sajusties īpašam. Taču pētījumi liecina par to, ka tādai metodei ir neparedzamas sekas.
Pēc kāda laika bērns saprot to, ka vienīgie cilvēki, kam viņš patiešām ir īpašs, ir viņa vecāki, bet pārējie tā neuzskata. Un tad bērns sāk šaubīties par savu vecāku objektivitāti. Viņam ir patīkami būt slavētam, taču skaidrs, ka tas nekādīgi nav saistīts ar reālo patiesību.

Ar laiku šie bērni iemācās krāpties, mānīties, izlocīties, pārspīlēt, lai izbēgtu no neērtās realitātes. Tas viss tāpēc, ka bērns nav spējīgs piemēroties grūtībām un reālajai dzīvei.

4. Mēs ļaujam vainas apziņai aizēnot labu uzvedību.

Jūsu bērnam jūs nav jāmīl katru minūti. Viņam dzīvē būs jāpārvar daudz un dažādu nepatikšanu, bet tam var patraucēt izlutinātība. Iemācieties teikt bērniem “nē” un “ne tagad”, lai viņi iemācītos pacīnīties par savu vēlmju, vajadzību un sapņu īstenošanos. Ja ģimenē ir vairāki bērni, vecāki parasti uzskata, ka netaisnīgi ir vienu apbalvot un ļaut lai otrs apvainojas. Taču apbalvot visus un vienmēr ir nereāli. Tādā veidā mēs atņemam bērnam iespēju saprast, ka veiksme atkarīga no mūsu pašu pūlēm, neatlaidības un labajiem darbiem.

Divreiz padomājiet, pirms apbalvot bērnus ar braucienu uz tirdzniecības centru. Ja jūsu attiecības būvētas tikai uz materiālajiem stimuliem, bērni nejutīs ne iekšējo pašmotivāciju ne beznosacījuma mīlestību.

5. Mēs nedalāmies ar personīgajām kļūdām un pieredzi.

Pienāks brīdis, kad pusaudzim būs jāizpleš spārni un jāuzsit savi personīgie puni. Un pieaugušajam ir jāļauj viņam to darīt. tas nebūt nenozīmē to, ka mēs – pieaugušie viņam nepalīdzēsim orientēties nepazīstamajās lietās un notikumos. Padalieties ar saviem bērniem tajās kļūdās, ko jūs paši pieļātvāt viņa gados, taču centieties neieslīgt moralizēšanā par cigarešu, alkohola un narkotiku kaitīgumu. Tas var izdarīt gluži pretējo – vēlmi pēc aizliegtā augļa.
Bērniem jābūt gataviem tikties ar nepatikšanām, sarežģītām situācijām, spējīgiem atbildēt par savām kļūdām un lēmumiem..

Izstāsties, ko jūs jutāt, kad saskārāties ar līdzīgām situācijām, kādus lēmumus pieņēmāt un kādas mācības guvāt.

6. Mēs jaucam intelektu un talantu ar briedumu.

Intelektu bieži vien izmanto kā bērna brieduma mēru un rezultatā vecākiem šķiet, ka gudrs bērns ir gatavs reālajai dzīvei pieaugušo pasaulē. Tas tā nav. Daudzi jaunie sportisti, TV zvaigznes, jaunie aktieri iekuļas publiskos skandālos tieši tāpēc, ka nav gatavi atbildēt par savu rīcību. Neuzskatiet, ka jūsu bērns ir talantīgs it visā.

Nav burvju “atbildības vecuma” vai pamācības tam, kad dot savam bērnam kādas konkrētās brīvības.

Taču ir labs veids – pavērot citus šī vecuma bērnus. Ja redzat, ka jūsu bērna vienaudži ir daudz patstāvīgāki, iespējams jūs paši bremzējat sava bērna patstāvīguma sajūtu un izpausmes.

7. Mēs paši nedaram to, ko mācām saviem bērniem.
Personīgais piemērs!

Kā vecākiem, mums ir jāmodelē tā dzīve, kuru vēlam saviem bērniem. Tieši tagad mēs esam savas ģimenes līderi, tāpēc ir svarīgi lai mēs paši pieturētos pie tām vērtībām, ko mācam saviem bērniem. Sekojiet savām darbībām, saviem vārdiem, savām attiecībām ar cilvēkiem – pat sīkumos, jo bērni ievēro visu un nojauš pat to, ko jūs nenojaušat. Pat tad, kad jums šķiet, ka viņi jūs neredz, viņi jūs vēro. Tāpēc pat sīkumos – esiet godīgi, taisnīgi, no sirds mīloši, paraugs visur un vienmēr.

Ja jūs paši pārkāpjat noteikumus, negaidiet, ka tos ievēros jūsu bērni. Parādiet saviem bērniem, ko nozīmē no sirds un nesavtīga palīdzība. Dariet cilvēkus un lietas labākus un skaistākus, kā bija pirms jums un jūsu bērni darīs tāpat!!
© AdMe.ru
Tulkoja: Ginta FS

Rūpējoties par drošību, mēs zaudējam iespēju atvērties

313058_318683404815173_2135482403_n

Ja tu paslēpsi ziedu istabā, lai to nesasniegtu ne saules stari, ne vēja pūsma, tu, iespējams, nolemsi, ka esi to pasargājis. Bet tu iznīcini to, tu to nogalini. Protams, tu to dari vislabāko nodomu vadīts, jo ārpus mājas ir pārāk liels vējš, pārāk daudz saules un lietus, un tu vēlies pasargāt maigo ziedpumpuru. Un tā, tu to noslēp savā guļamistabā un zieds nomirst.

Tas atvērsies, kad to apspīdēs saule, kad vēlš tam liks locities kad tas būs izpeldējies lietū un kad nakti būs pavadījis sarunās ar zvaigznēm. Zieds pieder veselajam un atveras tad, kad tā saknes dziļi iestiepjas veselumā.

Cilvēks paliek tikai pumpurs, viņa burvīgums paliek slēpts pumpurā tāpēc, ka viņš pārāk uztraucas par savu drošību, baidās briesmu, nestabilitātes, riska. Viņš tur sevi noteiktās robežās, tur ieslēgtu aiz biezas aizsargsienas. Tā vinš kļūst par ieslodzīto.

Dzīve nevar būt droša, savādāk tā nav dzīve. Rūpējoties par drošību, mēs zaudējam spēju atvērties. Mēs zaudējam nemirstību dēļ bailēm no nāves. Pieņemt izaicinājumu un priecājoties par to, doties pretī briesmām, piedzīvojumiem – lūk, kas pārvērš dzīvi svētlaimē. Tikai drosmīgas dvēseles zin, kas ir Dievs. Es mācu jums būt drosmīgiem un spējīgiem riskēt. Es mācu jums vitalitāti.

OŠO – Rīta meditācijas

Tulkoja: Ginta FS

Lietas, kas jāatceras, kad ir grūti

grutibas5

“Es sēžu slimnīcas gultā, gaidot abu savu krūšu operāciju. Dīvaini, taču es jūtos laimīga. Līdz šim man nav bijušas problēmas ar veselību. Man ir 69 gadi… Pāris stundu laikā es esmu redzējusi vairākus desmitus pacientu invalīdu ratiņos, kuriem ir vēzis. Un nevienam no viņiem nebija vairāk kā 17 gadu…”

Tas ir citāts no manas vecmāmiņas dienasgrāmatas, rakstīts 1977. gada 16. septembrī. Es to nokopēju apmēram 10 gadus atpakaļ un tas man vienmēr atgādinās par to, ka vienmēr ir kaut kas, par ko varu būt pateicīgs. Un, neatkarīgi no tā, cik labi vai slikti es jūtos, man katru rītu jāpamostas un jābūt pateicīgam par dzīvi, tāpēc, ka kāds cits šobrīd kaut kur izmisīgi cīnās par to.

Patiesība ir tajā, ka laime nav problēmu neesamība, bet spēja satikties ar tām aci pret aci. Iedomājies tās visas brīnišķīgās lietas, kuras spētu aptvert tavs prāts, ja nebūtu aizņemts ar Tavu cīņu. Vienmēr skaties uz to, kas tev ir, tā vietā, lai skatītos, ko esi pazaudējis.

Lūk, nedaudzi atgādinājumi, kas motivēs tevi brīžos, kad tev tas nepieciešams un kad ir grūti:

Sāpes ir izaugsmes daļa.

Dažkārt dzīve aizver tev deguna priekšā durvis tāpēc, ka laiks kustēties uz priekšu. Un tas ir lieliski, jo mēs ļoti bieži neejam uz priekšu, kamēr apstākļi mūs nepiespiež. Kad iestājas grūti laiki, atgādini sev, ka nevienas sāpes nav bezmērķīgas. Kusties no tā, kas nodara tev sāpes, bet nekad neaizmirsti mācību stundu, ko tās tev sniedz.

Tas, ka tu cīnies, nenozīmē to, ka tu ciet neveiksmi. Katra liela veiksme prasa cienīgu cīņu. Labais aizņem laiku. Paliec pacietīgs un pārliecināts. Viss nokārtosies: varbūt ne pēc mirkļa, bet tā noteikti notiks… Atceries, ir divi sāpju veidi: sāpes, kas nodara sāpes un sāpes, kas tevi maina. Kad tu ej pa dzīvi, tā vietā lai pretotos tām, dod iespēju tām palīdzēt sev augt.

Viss dzīvē ir pagaidām.

Vienmēr, kad līst lietus, tu zini, ka reiz tas beigsies. Katru reizi, kad tev nodara sāpes, rēta sadzīst. Pēc tumsas vienmēr nāk gaisma – par to tev atgādina katrs rīts un tomēr tu bieži aizmirsti un domā, ka nakts varētu vilkties mūžīgi. Tas nenotiks. Nekas neilgst mūžīgi.

Tāpēc, ja tagad viss ir labi, baudi to, izbaudi. Tas nebūs mūžīgi. Ja viss šķiet slikti, neuztraucies, arī tas nebūs mūžīgi. Tas, ka dzīve patreiz nav viegla, nenozīmē, ka nevari smieties. Tas, ka kaut kas tevi uztrauc, nenozīmē, ka tu nevari smaidīt. katrs mirklis dod tev jaunu sākumu, jaunas beigas. Katru sekundi tu saņem otro iespēju. Tev dod iespēju, un tev tā vienkārši jāizmanto.

Uztraukumi un sūdzēšanās neko nemainīs.

Tie, kuri visvairāk žēlojas, vismazāk sasniedz. Vienmēr ir labāk pacensties izdarīt ko vairāk un ciest neveiksmi, nevis censties neko nedarīt un tā būt veiksmīgam. Nekas nav beidzies, ja esi zaudējis; viss ir beidzies, ja tu tikai žēlojies.

Ja tu kaut kam tici, turpini censties. Neļauj pagātnes ēnām aizsegt tavu nākotnes bildi. Šodienas sūdzība par vakardienu nepadarīs tavu rītdienu krāsaināku. Ļauj tam, ko tu zini, uzlabot to, kā tu dzīvo. Izmaini to, ko vēlies izmainīt un neskaties atpakaļ.

Un, neatkarīgi no tā, kas beigās notiks, atceries, ka patiesa laime atnāk tad, kad tu pārstāj žēloties par savām problēmām un sāc būt pateicīgs par visām tām problēmām, kuru tev nav.

Tavas rētas ir tava spēka simboli.

Nekad nekautrējies no rētām, ko atstājusi tev dzīve. Rēta nozīmē, ka sāpju vairs nav, tas nozīmē, ka esi uzveicis sāpes un sapratis mācību, esi kļuvis daudz spēcīgāks un pakustējies uz priekšu. Rēta ir triumfa tetovējums. Neļauj savām rētām turēt sevi par ķīlnieku. Neļauj tām likt dzīvot tev bailēs. Tu nevari likt tām izzust, bet tu vari izmainīt veidu, kā tu tās redzi. Tu vari sākt uzskatīt savas rētas par sava spēka pazīmi.

Rūmī reiz teica: “Rēta ir tā vieta, caur kuru gaisma ienāk tevī”. Nekas nevar būt tuvāk īstenībai. Ciešanās dzimst visspēcīgākās dvēseles: visi ietekmīgākie šīs pasaules cilvēki ir rētu iezīmēti. paskaties uz savējām, kā uz lozungu: “Jā! Es to izdarīju! Es izdzīvoju un man ir rētas, kas to pierāda! Un tagad man ir iespēja kļūt vēl spēcīgākam!”

Katra, pat neliela cīņa ir solis uz priekšu.

Dzīvē pacietība neslēpjas gaidās: tā atrodas spējā saglabāt labu garastāvokli, cītīgi stradājot pie savu sapņu realizācijas un apziņā, ka tas ir to vērts. Tāpēc, ja tu grasies pamēģināt, tad – ej līdz galam. Jo savādāk startam nav nekādas jēgas. Tas var nozīmēt, ka tu zaudēsi savu komfortu – uz kadu laiku, un, iespējams, pat savu saprātu. Tas var nozīmēt neēst to, ko esi pieradis, negulēt tik ilgi, cik esi pieradis daudzas nedēļas pēc kārtas. Tas var nozīmēt tavas komforta zonas izmaiņas. Tas var nozīmēt upurēt savas attiecības un visu, ko tu pazīsti. Tas var nozīmēt to, ka tevi apsmies. Tas var nozimēt, ka parādīsies laiks, kuru nāksies pavadīt vienatnē. Savukārt vienatne ir dāvana, kura daudzas lietas padara iespējamas. Tā dod tev telpu, kura tev vajadzīga. Viss pārējais ir tikai tests tavai izturībai, cik patiesi tu vēlies sasniegt savus mērķus.

Un, ja tu to sagribēsi, tu to izdarīsi, neskatoties uz neveiksmēm un domstarpībām. Un ar katru soli tu jutīsies arvien labāk – labak, kā vien vispār tu varetu justies. Tu sapratīsi, ka cīņa nav šķērslis ceļā, tas ir ceļš. Un tas ir tā vērts. Tāpēc, ja tu gatavojies pamēģināt, ej līdz galam. Nav labākas sajūtas pasaulē… nav labākas sajūtas, kā zināšana par to, ka tā nozīmē būt DZĪVAM.

Citu cilveku negatīvisms nav tava problēma.

Esi pārliecināts, kad tevi ieskauj sliktais. Smaidi, kad kāds cenšas tevi uzvarēt. Tas ir viegls veids, kā uzturēt savu entuziasmu. Kad citi par tevi runās sliktu, turpini būt tu pats. Nekad neļauj runām izmainīt to cilvēku, kas tu esi. Tu nevari visu pieņemt pārāk personīgi, pat tad, ja tas šķiet personīgs. Nedomā, ka cilveki kaut ko dara tevis dēļ, viņi dara sevis dēļ.

Pirmkārt nemainies tikai tāpēc, lai atstātu iespaidu uz kādu, kurš saka, ka neesi gana labs. Mainies tad, ja tas dara tevi labāku un ved tevi pie kaut kā vēl labāka. Ļaudis runās vienmēr, neatkarīgi no tā, ko tu dari un cik labi tu dari. Pirmkārt, domā par sevi un nedomā par to, ko par tevi domā. Ja tu kaut kam tici, nebaidies par to cīnīties. Liels spēks rodas, kad pārvari neiespējamo. Visus jokus pie malas. tava dzīve ir viena. Tāpēc dari to, kas padara tevi laimīgu un esi tas, kas liek tev smaidīt.

Tas, kam jābūt, arī būs.

Patiess spēks atnāk, kad tu tā vietā, lai kliegtu un žēlotos, dod priekšroku smaidīt un novērtēt savu dzīvi. Katrā cīņā ir apslēptas svētības, taču tev jābūt gatavam atvērt savu sirdi un prātu, lai tās ieraudzītu. Tu nevari piespiest lietām notikt, tu vari tikai pacensties. Un bieži vien tev jāiemācās tās atlaist un ļaut notikt tam, kam jānotiek.

Mīli savu dzīvi, uzticies savai intuīcijai, riskē, zaudē un atrodi laimi, studē caur pieredzi. Tas ir garš brauciens. Tēv jāpārtrauc uztraukties un šaubīties. Smejies, dzīvo un izdzīvo katru dzīves momentu – baudi to. Tu vari nezināt, kur precīzi tu vēlējies iet, taču gala rezultātā tu nonāksi tur, kur tev jābūt.

Labākais, ko vari darīt, turpināt iet.

Nebaidies sadusmoties. Nebaidies iemīlēt no jauna. Neļauj skrambām tavā sirdi pārvērsties vātīs. Spēks var vairoties no dienas dienā. Drosme ir skaista. Atrodi savā sirdī to, kas citiem liek smaidīt. Atceries, ka tev dzīvē nav vajadzīgi cilvēki tikai tāpēc, lai to būtu daudz – vairāk “draugu”.

Esi spēcīgs grūtos brīžos. Atceries, ka Visums vienmēr dara to, kas ir pareizi. Atzīsti, ka tev nav taisnība un saproti mācību. Vienmēr, kad atskaties atpakaļ, skaties uz to, ko esi sasniedzis un lepojies ar sevi. Nemainies kāda dēļ, ja nevēlies to. Dari vairāk. Raksti stāstus. Fotogrāfē. Atceries tos momentus un veidus, kādos tavi mīļie skatās uz tevi.

Vienkārši turpini būt pats. Turpini augt. Un turpini savu ceļu!

Avots: http://www.uspeh.club

Tulkoja: Ginta FS