rezultāts | Ginta Filia Solis

leonardo

Reiz Venēcijā mēs nokļuvām Leonardo aa Vinči inženiertehnisko izgudrojumu maketu izstādē. Tos drīkstēja aiztikt un izmēģināt, kā tie strādā. Bija agrs rīts un mēs bijām vienīgie apmeklētāji un varējām pilnā mērā izbaudīt visu redzamo. Brīnumaini, kā cilvēks, kurš dzīvoja 15-16 gadsimtā spēja izgudrot tik daudz visa kā. Pie tam, ļoti daudzas no viņa izgudrotajām lietām, mēs joprojām pielietojam savā dzīvē – sākot no ielu lampām un beidzot ar izpletņiem un velosipēdiem.

Savos laikabiedros viņš izraisīja divējādas sajūtas: kā izbrīnu, tā arī nesapratni un nevēlēšanos pieņemt. Un, šķiet, arī šodien vēljoprojām vēsture slēpj ne vienu vien viņa noslēpumu. Viņu dēvē par universālu cilvēku, jo viņš bija gan ģeniāls mākslinieks, skulptors, inženieris, arhitekts, izgudrotājs, zinātnieks, rakstnieks, gan izcils domātājs.

Protams, nav iespējams atkārtot viņa dzīvi, bet man šķiet, ka ir vērts pieņemt vairākas viņa dzīves gudrības:

1. Nav vērts būt kaut kam vienam.
Vajag atļaut sev meklēt sevi visu mūžu un izmēģināt arvien jaunas un jaunas lomas. Ja Leonardo būtu slīdzis depresijā katru reizi pēc tam, kad viņš piedāvāja savu ideju un viņam atteica, mēs nekad neko neuzzinātu par šo ģeniālo cilvēku.

2. Jebkurš šķērslis nav strupceļš, bet gan jauna iespēja pamēģināt sevi kādā citā lomā.
To Leonardo darīja visu savu mūžu.

3. Ir ļoti svarīgi iet savu ceļu, neatskatoties uz citiem, un nedomājot par to, ko tie padomās par tevi.
Leonardo tēvs bija notārs un ļoti ilgu laiku centās dēlu iesaistīt šajā ģimenes profesijā. Taču ļoti labi, ka viņam tas neizdevās, un mēs visi tagad esam ieguvēji.

4. Ja kāda lieta nekustās ne no vietas un sākas prokrastinācija, tad tas ir ļoti labs iemesls, lai sāktu nodarboties ar kaut ko citu.
Gadiem ejot, Leonardo intereses atvirzījās no mākslas un viņš vairāk pievērsās zinātnei. Tā vietā, lai zīmētu pēc pasūtījuma un pelnītu lielu naudu (ko viņam pārmeta laikabiedri), viņš izzināja cilvēku un zirgu līķus, būvēja lidaparātus, studēja augu barošanos un reakcijas uz indēm, kā arī daudz citas lietas.

5. Lēni ne vienmēr ir slikti.
Jā, šodien mēs dzīvojam ļoti intensīvi, mums gribās, lai viss notiktu ātri “tūlīt un tagad”, mēs neprotam baudīt esošo brīdi un to, ko jau esam sasnieguši. Mums vajag vēl un vēl. Taču notiek arī tā, ka tad, kad ejam uz vēlamo ilgi, brīžam efekts ir brīnumains. Pazīstamo Monas Lizas portretu mākslinieks gleznoja 4 gadus. Viņš tā arī nespēja pabeigt darbu pasūtītāja noteiktajā laikā. Un tieši tāpēc mēs to šodien varam baudīt Luvrā. Ja viņš to būtu uzgleznojis noteiktajā laikā, iespējams, mēs par to neuzzinātu nekad.

6. Ziņkārība ir viena no labākajām motivācijām.
Tikai vēlme uzzināt ko jaunu, nerimstoša ziņkārība viņam palīdzēja atklāt tik daudz ko jaunu un interesantu, un izdarīt tik daudz interesantu atklājumu.

7. Nelūdz, bet dari.
Viņš varēja viegli izmantot savu ģenialitāti, lai justos parāks par citiem. Taču viņš deva priekšroku idejai “katram – savs, un katram – pēc nopelniem”.

8. Ne vienmēr rezultāts ir svarīgs tieši tagad.
Daudzi viņa izgudrojumi tika ieviesti dzīvē ilgi pēc Leonardo nāves. Anglijā un Norvēģijā ir tilti, kas celti pēc viņa projektiem.

Avots: http://econet.ru/
Tulkoja: Ginta FS

Kāda starpība, kurš stiprāks, kurš gudrāks, kurš skaistāks, kurš bagātāks? Gala rezultātā, nozīme ir tikai tam, vai esi laimīgs cilvēks, vai neesi.

Šeit dažas domas no pagājušā gadsimta spilgtākā mistiķa un domātāja OŠO
(Vikipēdijā: Osho, 1931 – 1990, īstajā vārdā Bhāgavans Šrī Radžnišs, pazīstams arī kā Acharya Rajneesh un Chandra Mohan Jain, bija indiešu garīgais skolotājs un rakstnieks).

Katra darbība noved pie acumirklīga rezultāta. Vienkārši esi modrs un vēro! Nobriedis cilvēks ir tas, kurš vērojis sevi un atradis to, kas viņam ir pareizi un kas – nepareizi, kas labi un kas – slikti. Un pateicoties tam, ka to viņš atradis pats, viņam ir milzīga autoritāte, pat tad, ja visa Pasaule viņam teiks pretējo, nekas viņā pašā neizmainīsies. Viņam ir sava pieredze, uz kuru balstīties un ar to pietiek.
Visi mēs esam unikāli. Nekad nevienam nejautā, kas pareizi un kas – nepareizi. Dzīve ir eksperiments, kura gaitā nākas noskaidrot, kas ir pareizi un kas – nepareizi. Dažkārt, iespējams, tu rīkosies nepareizi, taču tas tev dos nepieciešamo pieredzi, no kura pēc mirkļa tu gūsi labumu.
Gadās brīži, kad Dievs pienāk un klauvē pie tavām durvīm. Tā tad arī ir Mīlestība – pie tavām durvīm klauvējošs Dievs. Caur sievieti, caur bērnu, caur vīrieti, caur mīlestību, caur ziedu, caur saullēktu vai saulrietu… Dievs var klauvēt miljons dažādos veidos.
Vēlme būt neparastam ir ļoti parasta vēlme. Atslābināties un būt parastam – tas patiešām ir neparasti.
Dzīve – tas ir noslēpums. To nevar prognozēt. Taču ir daudz cilvēku, kuri vēlētos dzīvot prognozējamu dzīvi, tāpēc, ka tad nebūtu baiļu. Viss būtu noteikts un nebūtu nekādu šaubu.
Vispirms kļūsti par vientuļnieku. Vispirms sāc gūt baudu pats no sevis. Vispirms kļūsti tāds patiesi laimīgs, ka nebūs nekādas nozīmes tam, ja neviens pie tevis neatnāks: tu esat piepildīts un pārpildīts. Ja neviens nepieklauvēs pie tavām durvīm, tad vienalga — viss ir kārtībā — neko tu neesi palaidis garām, tu negaidi, ka kāds pieklauvēs. Tu esi mājās. Ja kāds atnāks — ļoti labi, lieliski. Ja neatnāks — arī ļoti labi, lieliski. Tad tu varēsi veidot attiecības ar cilvēkiem. Un to darīsi kā saimnieks, ne kā vergs un, ne kā nabags.
Ja esi bagāts, nedomā par to. Ja esi nabags — neuztver nopietni savu nabadzību. Ja esi spējīgs dzīvot pasaulē, atceroties to, ka pasaule ir tikai teātra izrāde, tu būsi brīvs un ciešanas tevi neskars. Ciešanas ir pārāk nopietnas attieksmes pret dzīvi rezultāts; svētlaime — spēles rezultāts. Uztver dzīvi kā spēli, priecājies par to.
Drosme — tā ir kustība nezināmajā, neatkarīgi no bailēm. Drosme — tā nav bezbailība. Bezbailība notiek tad, kad kļūsti arvien drosmīgāks un drosmīgāks. Tā ir augstākā drosmes pakāpe — Bezbailība; drosme, kas kļuvusi absolūta. Taču pašā sākumā atšķirība starp gļēvuli un drosminieku nav nemaz tik liela. Vienīgā atšķirība ir tā, ka gļēvulis klausa savām bailēm un seko tām, bet drosminieks atstāj tās malā un kustās tālāk. Drosminieks dodas nezināmajā, neskatoties uz visām savām bailēm.
Tu mainies katru brīdi. Tu esi UPE. Šodien tā tek vienā virzienā un klimatā. Rīt — jau citā. Es ne reizi neesmu redzējsi vienu un to pašu seju divreiz. Tā mainās. Tā pastāvīgi mainās. Taču, lai to ieraudzītu, ir svarīgi, lai būtu redzīgas acis. Savādāk nolaižas putekļi un viss kļūst vecs un šķiet, ka viss jau ir bijis.