Vakarā zvana man draudzene. Sūdzās, ka knapi spējusi līdz galam noskatīties jauno skandalozo filmu… gandrīz prātā sajukusi…
Jautāju, kāpēc nepameta kinozāli?
Atbild… kauns no cilvēkiem…
Mana kolēģe apsārtušām acīm, nogurusi stāsta, ka visu nakti tīklā strīdējusies ar anonīmu trolli-heiteri, kurš pār viņu izgāzis kritikas un naida lavīnu…
Jautāju, kāpēc viņa to neielika melnajā sarakstā un nenobloķēja?
Atbild – gribēja pierādīt, ka viņam nav taisnība…
Sieviete gados, mana kliente man jautā, kā bez traumas psihiskajai veselībai ir iespējams klausīties vairākas stundas garās “tenku sesijās” no indes pilnas kaimiņienes, kura regulāri bez uzaicinājuma ierodas pie viņas uz tēju….
Jautāju, kāpēc viņa neatsaka nelūgtajai viešņai?
Atbild – ko viņa tad par mani teiks?…
Tādu piemēru tam, kā cilvēki pārtērē savus spēkus, enerģiju un laiku ir tūkstošiem…
Arī jūs, mani mīļie, ļoti viegli tādus atcerēsieties…
Jautājums ir tikai viens – KĀDĒĻ?
Otrais jautājums – VAI JŪS ESAT NEMIRSTĪGI?
Jā, mums visiem mācīja, ka visas lietas ir jānoved līdz galam…
Jā, mums visiem mācīja, ka cilvēkiem atteikt nav labi…
Jā, mums visiem mācīja, ka ļoti daudz kas no acīmredzamā ir izdevīgi mums pašiem, bet atklāti neērts ir sabiedrībā….
Un, jā! – daudzi no mums, pateicoties šiem uzstādījumiem, vēl joprojām dzīvo vienalga kā dzīves, tikai ne savējās…
Dzīvo dziļās neirozēs ar psihosomatiskām pārejām… zaudējot emocionālo un fizisko veselību… tērējot savu vērtīgo dzīves laiku tam, kas patiesībā ir tikai miskastes vērts….
Mani mīļie, ir vērts reizi par visām reizēm saprast, ka mēs nevaram pārtaisīt visu pasauli, nevaram sevī iemīlināt visus cilvēkus, nevaram nonākt visi pie viena vienāda viedokļa un nevaram būt labi visiem…
Bet vēl labāk būs, ja sapratīsim, ka NEVAJAG TO VISU DARĪT!
Nevajag spīdzināt sevi ar toksiskiem cilvēkiem, gaidot, kad viņi mainīsies…
Nevajag pierādīt savu taisnību tiem, kuri pat necentīsies tevi saprast…
Nevajag kļūt par iejūtīgu skatītāju svešu drāmu teātrī…
Nevajag apkalpot svešu patmīlību…
Nevajag baidīties pateikt NĒ, ja viss tevī pretojas tavam JĀ…
Nevajag tēlot, ka tev patīk, ja nepatīk…
Nevajag palikt tur, kur negribas palikt….
Nevajag dzīvot ar tiem, ar kuriem nedzīvojas…
Nevajag stāvēt uz pirkstgaliem to priekšā, kuri vēlas staigāt pa tavu galvu….
Nevajag būt labam visiem….
Nevajag pamest to, kas tev svarīgi, to dēļ, kas tavā vietā izlemj, ko tev vajag…
Nevajag piekrist spēlēt tev svešas lomas…
Nevajag turpināt skatīties, lasīt, atsēdēt to, kas neguļ tev uz sirds…
Nevajag uzskatīt, ka citu viedoklis spēj ietekmēt tavējo…
Un nevajag gaidīt, ka citi būs gatavi atbilst tavām gaidām…
Dzīve ir pārāk īsa, lai atceltu visas robežas…
Dzīve ir pārāk krāšņa, lai dzīvotu to briesmīgi…
Dzīve ir pārāk daudzveidīga, lai visi izvēlētos vienu dzīves un laimes veidu…
Dzīve ir pārāk ironiska, lai iežēlinātu to ar savām asarām…
Dzīve ir pārāk brīva, lai pārvērstu to par cietumu
Un tāpēc cienīsim gan savas gan svešas robežas…
Un ielaidīsim savā dzīvē tikai tos, kuri atnākuši ar mieru
Ļiļa Grad
Tulkoja: Gnta Filia Solis
Ginta Filia Solis 