Ticēt savai intuīcijai

sesta cakra6

Ļoti bieži atbilde atnāk kā priekšnojauta vai doma, kas rodas smadzenēs tajā mirklī, kad tu to vismazāk gaidi. Tas var notikt kā Stīvenam Spīlbergam pie auto stūres vai brokastu laikā.

Dažkārt atbildi pasaka priekšā “klusā balstiņa kaut kur iekšā”, kas čukst: “Ej tur, pamēģini to, pazvani tam utt”.

Spēja atpazīt šīs priekšnojautas un ieklausīties iekšējā balsī atnāk ne uzreiz, taču ar laiku tu to apgūsi.
Nav vērts skumt, ja Tev sākumā viss neizdodas. Vairumam cilvēku neviens nav paskaidrojis, kā izmantot savu intuīciju, tāpēc nav nekāds brīnums, ka daudziem ar šo ir grūtības.

Šī spēja ir kas līdzīgs muskuļiem, kas aug un kļūst arvien stiprāki no treniņiem. Tu attīstīsi savu intuīciju, pievēršot tai īpašu uzmanību, uzticoties tai un rīkojoties sekojot tai.

Bet no sākuma vajag noticēt tam, ka tā eksistē un sākt tajā ieklausīties.

Vai tu kādreiz esi staigājis pa mežu kopā ar cilvēku, kurš atpazīst putnus?

Viņš ieraudzīs desmit putnus tajā laikā, kad tu ieraudzīsi tikai vienu. Viņa acs ir trenēta un viņš zin, ko meklē. No pastāvīgas praktizēšanas viņa dzirde ir kļuvusi daudz asāka. Tas pats notiek arī ar intuīciju. uzmanīgi seko un ieklausies tajā, kas notiek tevī.

Sākumā, iespējams, tu izlaidīsi lielāko daļu no tā, ko intuīcija tev saka, taču, visticamākais, iemācīsies to dzirdēt. Tas ir daudz vienkāršak, kā tev šķiet. Viss, kas no tevis tiek prasīts – nedaudz prakses un ticība.

Ļoti bieži intuitīvās idejas atnāk sapnī. Doktors Frederiks Bantings, spīdošs kanādiešu ārsts sapnī atklāja insulīna sastāvu. Viņš skaidri nosapņoja visu to, kas bija jāizdara, lai atklātu formula, kura tik ilgu laiku bija izslīdējusi no rokām.

Šujmašīnas izgudrotājs Elias Hou strādāja pie tās projekta ļoti daudzus gadus, taču līdz sava izgudrojuma pabeigšanai viņam pietrūka viena nieka detaļa, kuru viņš nekādīgi nespēja izdomāt. Reiz naktī viņš nosapņoja, ka viņu ielenc mežoņi, kuri viņa virzienā bija pavērsuši dīvainus durkļus – un katra durkļa galā bija caurums. Hou pamodās ar skaidru lēmumu – adatas galā jāizveido caurums.

Šī mazā detaļa kļuva par atslēgu šujmašīnas izgudrošanai.

Zemapziņa var pateikt priekšā visdažādākos risinājumus, katru reizi savādākus, taču tu vienmēr sajutīsi, ka saņem intuitīvu informāciju – gan ideju kvalitātes ziņā, gan ar sajūtām, kuru tā rada.
Prieks, pārliecība un sajūta, kura tevi piepilda: “Tad redz, kā!” – tieši šīs sajūtas atšķir intuitīvas idejas no pārējām domām, kas rodas tavās smadzenēs.

Džons Keho
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Priekšnojautas, kuras nevajadzētu ignorēt

intuīcija5

Ja vēlies iemācīties redzēt Visuma zīmes, ir uzmanīgi jāklausās savā intuīcijā.
Lūk. 5 priekšnojautas, kuras nevajadzētu ignorēt. Pajautā sev: kad tu ko līdzīgu jau esi sajutis, pie kā tas ir novedis, un kā tu vari arī turpmāk, pēc iespējas efektīvāk izmantot šīs sajūtas.

1. Prieks no iespējas.

Mums bieži citi cilvēki stāsta par to, ko mēs esam spējīgi sasniegt, tā iemānot mūs slazdā, jo tad mēs sākam dzīvot atbilstoši viņu gaidām. Tavā darbā ar sevi ietilpst ierobežojošo pārliecību atrašana un pārvarēšana. Palīdzēt sev šajā procesā tu vari, pievēršot uzmanību katrai sajūtai, kas tevi iedvesmo vai uztrauc.

Kad tu sajūti šādu sajūtu, dod sev atļauju pilnībā mijiedarboties ar savām sajūtām. Ja jaunā iespēja iedvesmo, ej tai līdzi!

Un lai arī tā neatbilst tavai iepriekš izveidotajai idejai par to, kas tu esi, vai pat ir pretrunā ar “veselo saprātu” – kaut kas tevi mudina tai sekot. Var gadīties, ka, ja tu to neņemsi vērā, pēc tam nožēlosi, ka tai nesekoji.

2. Sajūta, ka neesi vesels.

Visiem mēdz būt tadas dīvainas sajūtas, ka ar organismu kaut kas nav kartībā, taču vairums ignorē šīs sajūtas un cenšas par tām nedomāt (vai arī iedzer kādas pretsāpju zāles, kas šo sajūtu nomāc).

Centies neignorēt šādas iekšējās sajūtas – tā tu izvairīsies no lielākām problēmām nākotnē.

Tu vari sajust sāpes kādā noteiktā ķermeņa vietā vai vienkārši tracinošu disbalansa sajūtu. Tavs ķermenis zin daudz vairāk, kā tev varētu šķist, tāpēc runā ar to, vai pieraksties vizītē pie ārsta.

Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka nepatīkamas sajūtas ķermenī var rasties psiholoģiskā stresa ietekmē, tās var norādīt uz noteiktām emocijām, atkarībā no tā, kur atrodoties, tu sajuti šo dikomfortu.

Nepatīkamas sajūtas ķermenī var rasties ne tikai fiziska vai psihiska vārguma rezultātā.

Pavēro sevi, kā tu jūties, kad atrodies noteiktās vietās vai ar noteiktiem cilvēkiem.

Ja jūties iztukšots, sajūti pēkšņas sāpes vai nelabumu, esot  kopā ar kādu cilvēku, tā var būt Visuma zīme, kas signalizē par to, ka šis cilvēks bloķē tavas izpausmes šajā pasaulē.

3. Bīstamības sajūta.

Tā parasti rodas pēkšņi, kad, piemēram grasies iziet no mājas, satikties ar nepazīstamu cilvēku, kādās sabiedriskās vietās.

Neatkarīgi no tā, kad tev radās šī sajūta, ka neesi drošībā, izturies pret to nopietni un pacenties izmainīt situāciju.

Atceries, ka lielāko daļu tavu smadzeņu aizņem zemapziņas un bezapziņas procesi, kuri nav sasniedzami tavai apziņai, un tu ļoti daudz ko zini, pat neapzinoties to. Primitīvā smadzeņu daļa prot pievērst uzmanību draudiem mūsu drošībai. Šie signāli var izglābt tev dzīvību.

4. Vilkme pie kaut kā.

Instinkti, kas saistīti ar citiem cilvēkiem, vienmēr ir uzmanības vērti.

Viens no tādiem instinktiem, ir mūsu vēlme kādam palīdzēt – pat tad, ja mēs nesaprotam, kāpēc to vēlamies.

Tu vari ievērot žestu valodu vai citus enerģētiskos indikatorus, kas norāda uz stresu. Dažkārt tu vienkārši jūti, ka zini, kurš cilvēks var tev palīdzēt realizēt tavus nodomus un mērķus. Šis cilvēks var tev palīdzēt tavā karjerā, kadā no sociālajām sfērām, vai kļūt par tavu romatisko partneri. Vai arī viņam var būt pieejama tā informācija, kas aizvedīs tevi pie brīnumainām iespējām.

Ja tev ir sajūta, ka ar kādu tev nepieciešams aprunāties, dari to, runā, tad jau redzēsi, pie kā tas novedīs.

5. Savas taisnības sajūta.

Centies neatraidīt sajūtu, ka kaut kas tev der, lai cik tas pēkšņs un dīvains nešķistu. Daudzi skaisti mīlestības un veiksmes stāsti ir sākušies no sajūtas, ka tev ir taisnība, kuru varēji arī ignorēt.

Tava sirds zin, kas tev ir labi, un tā vienmēr norāda pareizo virzienu agrāk, kā smadzenes paspejušas apstradāt loģisko informāciju.

Ievērojot šos signālus, tu kļūsi daudz parliecinātāks par to, ka vari paļauties uz savu intuīciju un iemācīties to uzklausīt.

Avots: http://lifter.com.ua/

Tulkoja: Ginta FS

Ja tu nevēlies kaut kur iet – NEEJ!

intuicija

Ja tu nevēlies kaut kur iet – neej. Nevēlies ar kādu tikties – netiecies. Nevēlies braukt vai lidot – atsakies no brauciena. Ir bezjēdzīgi savā galvā uzskaitīt visus argumentus, meklēt attaisnojumus un atrunas, piespiest sevi, konsultēties ar tuviniekiem un draugiem – tā ir īpaša “negribēšana”, ko grūti vārdos izskaidrot.

Taču viss tevī pretojas – negribu! Un gudri ļaudis uzticās šīm sajūtām. Kā baņķieris Morgans, kurš atgrieza biļeti braucienam ar “Titāniku” – pie velna to “Titāniku”: viņš teica. Nekur es nebraukšu. Man ļoti negribas braukt ar šo kuģi, nezinu, kāpēc. Un šis Pjerponts Morgans kļuva ļoti bagāts, jo klausījās savā sirdsbalsī.

Viņš reti kad varēja paskaidrot savus lēmumus, taču tie parasti izrādījās pareizi. Viņš pīpēja cigāru, lika pasjansu un teica tikai :jā” vai “nē” – varbūt tas notika, pateicoties pasjansam? Kas to lai zin… Bet viņš kļuva bagāts un savu dzīvību nosargāja.

Starp citu savu dzīvību nosargāja arī vienkāršs kurinātājs. Viņš brauca uz “Titānika”. Brauciena laikā izlasīja šausminošu grāmatu par kuģa katastrofu. Un aizmuka no kuģa pirmajā ostā, tā pazaudējot labi apmaksātu darbu. Un palika dzīvs. Starp citu, neilgi pēc tam dabūja citu darbu – atkal par kurinātāju.

Bet varēja spēlēt biržā!

Jā, protams, var gadīties, ka, ja mēs atteiksimies no brauciena vai solījuma satikties ar mums nepatīkamu, bet vajadzīgu cilvēku, mēs sevi šaustīsim. Pazaudējām naudu. Brauciens nenotika. Tas bija muļķīgi, nosēdējām mājās un palaidām garām kaut ko interesantu. Taču dažkārt, izrādās, ir labāk mājās pasēdēt.

Intuīcija neviļ, tā ir senāka par saprātu un prātu. Un tieši, pateicoties intuīcijai izdzīvoja mūsu senči bīstamos un baisos laikos, un mēs piedzimām un dzīvojam. Dažkārt nevajag pārāk gari spriedelēt, piespiest sevi un ignorēt priekšnojautas un citas dīvainas un līdz galam neizzinātas lietas. Baņķieris un kurinātājs izglābās un vēl daudzi citi izglābās – ļoti bieži mēs dzirdam tādus stāstus.  Agatai Kristi ir vesels stāstu cikls par “sarkano signālu”, un viņa divus karus pārdzīvoja. Un arī bīstamus ceļojumus.

Tā kā vajag ticēt “negribēšanai”. Vienkārši ticēt. Pēc tam aizbrauksim, aizlidosim, satiksimies – varbūt arī nesatiksimies un, iespējams, tā ir pat labāk.

Autors: Anna Kirjanova

Tulkoja: Ginta FS