Dzīve ir pārāk dzīva, lai to nedzīvotu!

dzīves plūsma3

Atver acis!
Mīļais, nav iespējams vienmēr aizvērties Dzīvei. Tādai kustīgai, mainīgai un elpojošai. Tā taču ir tieši Tev izdomāta. Paskaties uz ideju un formu daudzveidību. Paskaties uz visiem, kas Tev blakus. Uz tiem, kuri Tevi provocē un iedvesmo. Uz tiem, kuri klusiņām blakus tevi mīl un vienmēr gaida.

Dzīve ir parāk dzīva, lai to nedzīvotu. Un pārāk vieda, lai to neievērotu. Bet dzīvot tajā var tikai pēc viena vienīga principa: “ja dzīvo, tad jūti, ka dzīvo!”
Šeit, uz šīs Planētas tavas sajūtas atkailinās, lai kā tu arī neaizstāvetos. Lai cik daudz ādas kārtas Tu uzaudzētu – realitāte tās Tev tik un tā noplēsīs. Vēlies Tu to, vai nevēlies! Tevi pārņems mīlestības asaras un nejūtīgums. Un Tu iepazīsi Mīlestību. Tai līdzi Tev atvērsies Līdzcietība. Un pēc tam Pateicība. Iespējams, visas šīs jūtas atnāks kopā ar bailēm un trauksmainību. Tev nebūs komfortabli – jo tu kļūsi ievainojams. Tu beidzot ieraudzīsi: Tu dzīvo un Tavā dzīvē ir viss: Mīlestība un bailes. Tu neesi ideāls. Tu jūti. Tu apzinies, ka Dzīvo. Dažāds, nesaprotams un neaptverams. Absolūti nevainīgs savā spontanitātē. Atvērts Momenta priekšā.
Jā. Apsēdies, un kādu brīdi esi klusumā. Paskaties uz to, kas Tev ir. Paskaties uz sevi šobrīd. To visu tikai Tu pats. Tu esi vienatnē ar visu, ko esi radījis. Un tas Tev būs jāizdzīvo. Nekur neliksies.
Nebaidies. Nekrīti panikā. Sakopo visas savas pēdējo atrunu un izdomu paliekas. izelpo. Atver acis!

Marina Tihomirova
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Smejies un dejo

deja smiekli

Kad tu smejies no sirds, pēkšņi prāts pazūd.
Visa dzen metodoloģija balstās uz to, kā būt ne-prātā. Un smiekli ir viena no brīnišķīgākajām durvīm, kas ved uz turieni.

Cik es zinu, deja un smiekli ir labākās, dabiskākās un visvieglāk pieejamās durvis.
Ja tu no sirds dejo, domāšana apstājas. Tu dejo, dejo, virpuļo un kļūsti kā ūdens virpulis – visi aizspriedumi, ierobežojumi ir zuduši. Tu pat vairs nezini, kur beidzas tavs ķermenis un sākas esība.
Tu izšķīsti savā esībā un esība izšķīst tevī un robežas parklājas.
Ja tu patiešām dejo – nevadot, bet ļaujot dejai tevi vadīt, ļauj tai valdīt pār sevi, ja tu esi dejas pārņemts – domāšana apstājas.

Tas pats notiek ar smiekliem. Ja tu esi smieklu pārņemts, domāšana apstājas. Un, ja tu iepazīsti kaut dažus mirkļus ne-prāta stāvokļa, tie sola tev daudz vairāk kā tas, kas notiek.Tev jāiemācās vairāk un vairāk būt šajā ne-prāta stāvoklī, lai arvien vairāk un vairāk domāšanas tiktu atmesta. Smiekli var būt brīnišķīgs veids, kā nokļūt šajā ne-domāšanas stāvoklī.
OŠO
Tulkoja: Ginta FS

Mīlēt visu, kas notiek

mīlestība222

Ir jāiemācās mīlēt visu, kas notiek. Lūk, ko es saucu par briedumu. Ir jāmīl tas, kas JAU IR. Nenobriedušais vienmēr dzīvo  ar “ja man būtu”, “labi būtu, ja”, bet nekad ar “ir”, bet “ir” – tā ir realitāte.
Viss, kas “būtu labi, ja” jums tikai sapņos rādās.
Lai kāda arī būtu realitāte – tā ir laba. Mīli to, priecājies un atslābsti tajā. Ja kaut kas aiziet, atvadies. Viss mainās….dzīve plūst un mainās. Nekas nepaliek tāds, kāds bijis; dažkārt paveras plašumi, citreiz – nav kur iet. Kā viens, tā otrs ir labi. Kā viens, tā otrs ir esības dāvanas.
Ir jāiemācās tāda pateicība, kas pateicas par visu, lai kas arī notiktu. Vienkārši baudi notiekošo – tieši tas un nekas cits notiek tieši šobrīd.
Rīt, iespējams, tas mainīsies un būs kas cits, tad baudīsi citu, varbūt notiks kaut kas trešais. Baudīsi trešo. Nesalīdzini to ar pagātni, ar bezgalīgajām fantāzijām par nākotni. Dzīvo šajā brīdī. Dažkārt karsti, dažkārt ļoti auksti, taču kā viens tā otrs ir ļoti vajadzīgs, savādāk dzīve pazudīs.
OŠO
Tulkoja: Ginta FS

Prieks ir pretinde bailēm

prieks10

Prieks ir pretinde it visām bailēm. Bailes rodas tad, kad tu nepriecājies par dzīvi. Kad priecājies – bailes pazūd.
Noskaņojies uz priecīgā viļņa un smejies vairāk, dejo vairāk, dziedi vairāk. Esi jautrāks un jautrāks, un, lai pat vismazākie sīkumi, nenozīmīgie sīkumi modina tevī entuziasmu. Dzīve sastāv no sīkumiem, bet, ja tev izdodas katram no tiem piešķirt prieka nozīmi, kopā salikti, tie rada brīnumus.
Un negaidi, kamēr notiks kaut kas īpašs. Tādas lietas notiek – es nesaku, ka to nav – taču nevajag speciāli tās gaidīt. Nozīmīgais notiek tikai tad, kad tu proti izdzīvot mazo, parasto, ikdienišķo ar jau citu, jaunu prātu, ar svaigumu, ar jauniem spēkiem un jaunu entuziasmu. Gabaliņu pa gabaliņam, sīkumi saliekas viens aiz otra un reiz piedzimst brīnišķīga prieka uzplaiksnījums.
Bet kad tas notiks, iepriekš nevar paredzēt. Vienkārši vāc piekrastē krāsainus akmentiņus – no tiem, kopā saliktiem izveidosies kas liels un nozīmīgs. Kad akmentiņš ir viens, tas ir parasts, ne ar ko neievērojams: bet, kad visi akmentiņi ir salikti kopā, pēkšņi tie kļūst par dimantiem. Te nu arī ir dzīves brīnums.
Ļoti bieži cilvēki daudz ko zaudē, jo vienmēr gaida kaut ko lielu un nozīmīgu, un nekas nenotiek. Lielais un varenais notiek tikai sīkumos: brokastis, pastaiga, duša, saruna ar draugu…. bet var arī vienkārši pasēdēt vienatnē, skatoties mākoņos, vai pagulēt gultā, neko nedarot, – lūk, sīkumi, no kuriem ir austs dzīves audekls.
“OŠO ikkatrai dienai. 365 meditācijas šeit un tagad”
Avots: http://sobiratelzvezd.ru
​​​​​​​Tulkoja: Ginta FS