Uz turieni ņemsim līdzi tikai to, ko nevar pataustīt

dzivi_saprast7

Var dzīvot bez ticības Dievam, var nopelnīt kaudzi naudas, var izbaudīt neskaitāmas baudas, var braukt uz Havaju salām, nopirkt jahtu, var nedzīvot, piemēram, Čeļabinskā, bet dzīvot Honolulu. Un dzīves jēga bez ticības Dievam nezudīs. Ne jau visiem ir svarīgi, kas notiek ar viņa Dvēseli.
Kādam dzīves jēga ir tajā, ka ir silti un ērti, un blakus guļ sieviete. Un tāds cilvēks visus, kas uzbāžas viņam ar šīm sarunām par Dvēseli, pasūta piecas mājas tālāk. Viņam neviens nerūp. Un man nerūp. Jo es esmu aizņemts. Es esmu aizņemts ar nāvi. Lūk, arī visa jēga.
Vienkārši kādā dzīves brīdī es sapratu, ka, gulšņājot uz dīvāna, un priecājoties par savu dzīvi, es tomēr nomiršu. Un ko es tur darīšu? Jā, ko es tur darīšu??? Tur “Mersedesa” nav, naudas nav, sievietes nav, bērnu nav, mazbērnu nav…. Mūsu Krājbanka atrodas debesīs. Mūžībā. Kā saka kabatzagļi – zārkā kabatu nav. Tur paņemsim tikai to, ko nevar pataustīt. Briesmīgi ir nevis nomirt, bet saprast, ka tu nepavisam neesi gatavs nāvei.

Pjotrs Mamonovs
​​​​​​​Tulkoja: Ginta FS

Man katru dienu — citas debesis

pjotrs mamonovs14

Kad pie manis atbrauc ciemos un saka: “Tālu gan jūs esat aizbraucis”, es jautāju: “Tālu no kā?”. Un cilvēks apstulbst. Tāpēc, ka es dzīvoju ciemā un man katra diena ir cita. Man katru dienu – citas debesis
No rīta piecelies, diena paskrien ātri un vakarā skaties un redzi – Dievs saveidojis tādus mākonīšus un šādus mākonīšus. Neko sev!!! Stāvi kā neprātīgs, skaties uz šīm zvaigznēm un domā: “Ak, mans Dievs, lūk, rīt nomiršu un ko es viņam teikšu?” Kā tajā lūgšanā teikts: ja ēna Tava ir tik skaista, tad kāds gan esi Tu Pats?

Reiz es ienācu mājā un domāju – ieslēgšu datoru, bet, izrādās, elektrības nav. Un es atrodos pilnīgā tumsā. Apgulieties pilnīgā tumsā, izslēdziet visus “pīkstuļus” un uzdodiet sev jautājumu: kas tu esi un kā tu dzīvo?
Autors: Pjotrs Mamonovs
Tulkoja: Ginta FS