SVIESTMAIZES LIKUMS

Jo vairāk kaut kam esi pieķēries, jo lielāka ir iespēja, ka to pazaudēsi.

Nav svarīgi, vai tā ir lieta, darbs, nauda, attiecības ar kādu cilvēku. Tas ir likums. Trīci un drebi par lietu – noteikti sabojāsi vai pazaudēsi. Saplīst tieši mīļākās krūzītes! Un traips gadās tieši uz paša dārgākā kostīma.

Kad man bija četri gadi, mamma mani palaida pastaigāties visskaistākajā baltas angoras vilnas jaciņā. Palaida un nobrīdināja, lai esmu uzmanīga. Un no pārlieku lielas piesardzības, es, knapi izgājusi pa durvīm, iekritu dubļos tā, ka dubļu vilnis pargāzās man pāri.

Un bailes kaut ko pazaudēt momentā visu sabojā. Tu pazaudē tieši to darbu, kura dēļ naktis neesi gulējis. Sabojā tieši tās attiecības, kuras baidījies sabojāt. Vajag vieglāk; vieglāk vajag.

Nepazaudē parasti to, pret ko izturies vienkārši; ja rīkojies drosmīgi un netrīci no bailēm. Tieši bailes pazaudēt visu sabojā. Un traucē mums izbaudīt visu, kas mums ir. Baltu jaciņu, dārgu automašīnu, lielisku darbu vai attiecības ar mīļoto cilvēku.

Bailes mūs padara neveiklus un sasaistītus, liek  pieļaut kļūdas un visu kontrolēt un pārbaudīt. Uzdot jautājumus: vai tu mani mīli? vai jūs mani atlaidīsiet? Un mūsu sviestmaize krīt ar sviestu uz leju tieši uz priekšnieka jaunajām biksēm. Par kurām tas trīcēja un drebēja.

Bailes pazaudēt rada zaudējumu. Bailes no neveiksmes rada neveiksmi.

Ir jāpriecājas par to, kas ir. Ne pārāk stipri sažņaugt pirkstus, cenšoties to noturēt.

Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kā ģimenē attīstīt mīlestību?

spogulis4

Nākotne pieder brīviem cilvēkiem. Brīvs cilvēks ir tāds, kurš neizliekas par to, kas viņš patiesībā nav. Ja tu esi izveidojis ģimeni, tad nemēģini savā partnerī neko mainīt, ļauj viņam būt pašam un arī pats dzīvo atbilstoši savai būtībai, nemēģinot citiem izpatikt.

Kad mīlestība nāk no tevis, tu to nemeklē, jo tev vairs nav bailes būt vienam, jo tevī ir mīlestība ar kuru tu dalies, kas neļauj izjust vientulības izjūtu. Ja tavas attiecības ir egoisma pilnas un tu gaidi, ka tavs partneris darīs tevi laimīgu, tas nenotiks.

Ja partnerim ir problēmas, tas nenozīmē, ka tev tās ir jāuzņemas, jo tad jūs abi būsiet nelaimīgi. Svarīgi ir atbalstīt partneri ar savu mīlestību. Tu vari sadziedēt tikai savu pusi. Partnerim pašam jāsadziedē sava puse.

Lai mainītu attiecības ar citiem, ir jāsāk ar sevi. Attiecību veidošanā svarīga ir empātija, ieklausīšanās otrā cilvēkā, apziņa, ka otrs nav tavs īpašums, spēja pieņemt otru tādu, kāds viņš ir. Ja mēs otru cilvēku neuztveram pareizi, jo nelūkojamies uz partneri ar sirds acīm, attiecības var izveidoties neveiksmīgas. Raudzīšanās uz partneri ar sirds acīm nozīmē ieraudzīt to, kas ārēji nav redzams. Īpaši vīrieši slēpj savas jūtas. Tāpēc gudra ir tā sieviete, kas spēj redzēt sava vīra jūtas, neprasot mīlestības apliecinājumus, bet pati ir mīlestības devēja, kas negaida neko pretim.

Lai attīstītu mīlestību ģimenē, vispirms ir jāiemācās mīlēt sevi. Daudzi pārprot šos vārdus, kļūstot par egoistiem, kas domā tikai par savām iegribām. Mīlēt sevi nozīmē dzīvot atbilstoši savai būtībai, kļūstot par brīvu cilvēku. Daudzi brīvību pārprot, nerēķinoties ar tuvākajiem. Ja cilvēks nerēķinās ar citiem un dzīvo atbilstoši tikai savām vēlmēm, tad viņš kļūst par egoistu. Dzīvošana atbilstoši savai būtībai un atbilstoši savām vēlmēm nav viens un tas pats. Cilvēka būtība ir viņa sirds. Cilvēka vēlmes ir viņa prāts. Ja tu dzīvo atbilstoši savai sirdij, tu nebūsi egoists, jo sirds tev neļaus kļūt par egoistu, jo sirdī mājo Dievs, kas ir mīlestība. Ja tu dzīvo atbilstoši savām vēlmēm, tad tu pat nemanīsi kā tevī attīstās egoisms, bet kur ir egoisms, tur nav mīlestības.

Lai iemācītos mīlēt sevi, vispirms jāsāk ar sava ķermeņa iemīlēšanu. Visgrūtāk mums ir iemīlēt savu ķermeni, jo mūsu prātā valda stereotipi par to, kādam tam jāizskatās. Lai būtu laimīgs, ir pilnībā jāpieņem savs ķermenis. Lai ko teiktu prāts, tu esi skaists. Tā tas ir. Tu esi skaists! Skaistumu ārpus sevis iespējams novērtēt vienīgi tad, kad jūti skaistumu, kas mīt tevī. Kad no tevis plūst mīlestība, tu esi skaists.

Mīlestībai ir dažādi izpausmes aspekti. Aplūkosim svarīgākos.

Mīlestības izpausmes aspekts – mīlestības apliecinājuma vārdi: komplimenti, atzinība, iedrošinājums, kā arī laipni, pazemīgi un lūdzoši vārdi.

Dzirdot apliecinājuma vārdus, mēs gribam par tiem atlīdzināt ar to pašu. Nevis pieprasīt, lai saka, ka mani mīl, bet pašam apliecināt savas jūtas ar vārdiem. Mīlestības mērķis nav dabūt, ko vēlies, bet gan darīt kaut ko otra labsajūtai. Iedrošinājuma vārdi mums palīdz pārvarēt grūtības vai rada interesi par kaut ko jaunu. Iedrošinājumam nepieciešama empātija un spēja raudzīties uz pasauli no laulātā perspektīvas. Mīlestība lūdz, nevis pieprasa, tāpēc kaut ko lūdzot savam laulātajam, tu apstiprini viņa vai viņas vērtību un spējas.

💗Mīlestības izpausmes aspekts – kopā pavadīts laiks.
Kvalitatīvi pavadīts laiks ir nedalīta uzmanība partnerim, kas ir tuvība ar partneri, nevis tuvums. Sarunas laikā būtiski ir saglabāt acu kontaktu, kad tavs partneris runā. Klausoties savā partnerī, nenodarbojies ar blakus lietām.

💗Mīlestības izpausmes aspekts – dāvanas.
Dāvanas ir vizuāli mīlestības simboli. Ja partneris no tevis pieprasa dāvanas, tad tā nav mīlestība, bet gan aprēķins. Ja dāvināt kaut ko savam partnerim, tad dariet to no sirds, neraizējoties par dāvanas cenu un kvalitāti. Paša darinātās dāvanas ir vismīļākās un izstaro vislielāko mīlestības enerģiju. Dārgas dāvanas apliecina tavu bagātību, bet ne mīlestību, jo mīlestība neprasa tērēt naudu.

💗Mīlestības izpausmes aspekts – izpatikšana ar darbu.
Dariet labus darbus tikai tad, ja tas pašam sagādā prieku, tad nebūs vilšanās brīdī, kad partneris jūsu labo gribu uztvers kā normu. Jēzus Kristus nomazgāja kājas saviem mācekļiem nevis tāpēc, lai mācekļi viņu mīlētu, bet tāpēc, ka viņš tos mīlēja.

💗Mīlestības izpausmes aspekts – pieskāriens.
Sadošanās rokās, skūpstīšanās un apskaušanās, kā arī intīmās attiecības ir veidi, kā paust partnerim mīlestību. Daži seksuālās baudas uzskata par zemiskām un garīgā ceļa gājējam necienīgām, bet tā tas nav. Divu ķermeņu fiziska saskarsme ir svēts akts, jo tas vienlaikus rada enerģiju, mīlestību un gaismu. Ja tas tiek darīts tikai baudas gūšanas nolūkā, tad svētums tiek iznīcināts, tāpēc arī partneri pēc baudas gūšanas reti kad paliek kopā, lai izveidotu ģimeni, jo starp viņiem nav jūtu.

💗Mīlestības izpausmes aspekts – attieksme pret partneri.
Attieksme ir noteicošā, kas rada partnerī priekšstatu par to, ko partneris jūt pret viņu. Lai jūsu laulība būtu laimīga, ir svarīgi, lai jūsu attieksme pret partneri būtu laipna, pacietīga, pieklājīga, pazemīga, dāsna, godīga, mīļa, cieņas un līdzjūtības pilna u.tml.

💗Mīlestības izpausmes aspekts – piedošana.
Ja vēlies būt mīlošs cilvēks, tad tev ir jāiemācās piedot. Mums ir jāpiedod gan dzīves visdziļākie sāpinājumi, gan sīki pārkāpumi, jo nevienas pozitīvas attiecības nevar ilgstoši pastāvēt bez piedošanas. Piedošana, kas plūst no visas sirds, pārvērš nelaimīgu pagātni laimīgā nākotnē.

💗Mīlestības izpausmes aspekts – pateicība.
Novērtējiet un priecājieties par to, kas jums ir dots. Esiet pateicīgi Dievam par visu, kas jums ir dots. Būdami pateicīgi, jūs izvairīsities no situācijas, ka jums kaut ko atņem.

Galvenie mīlestības iznīcinātāji ir aizvainojumi, vēlmes, gaidas, nosacījumi un egoisms. Lai jūs atvērtu sirdi mīlestībai, jums tā ir jāatbrīvo no visa, kas to apgrūtina – no mīlestības iznīcinātājiem, kā arī nemiera, ienaida, dusmām, skaudības un citām negatīvajām īpašībām. Domās nomazgājiet savu sirdi, atbrīvojot no visiem netīrumiem, kuri uzkrājušies gadsimtu laikā. Kļūstiet kā Saule, dāvājiet Gaismu un Mīlestību citiem. Katru dienu vairojiet mīlestības jūtas savā sirdī!

Lai vairotu mīlestības jūtas savā sirdī, domās atrodiet tēlu, pret kuru spējat izjust mīlestību un domājiet par to pēc iespējas biežāk.

Mīlestībai ir jābūt brīvai, nedrīkst mēģināt mainīt tās dabu. Ja mīli kādu, ļauj, lai viņš ir brīvs! Dod, neko negaidot pretī! Sniedz padomu, bet neuzstāj! Lūdz, bet nepieprasi! Vienkārši mīli, mīli un vēlreiz mīli…

Autore: Elvita Rudzāte
www.domatajs.lv

Uzplaukt, atvērties un sajusties laimīgai

bite

Sieviete var pārvaldīt attiecības tikai tad, kad nav tām pieķērusies.

Ja sieviete attiecībām piešķir pārāk lielu pat fatālu nozīmi, ja viņa ir gatava upurēt sevi un savu laimi vīrieša dēļ, ja viņa ir gatava milzīgiem upuriem attiecību dēļ, tad tieši attiecības viņu iznīcinās, un tieši attiecībās viņai nāksies pārciest vislielāko stresu un sāpes.

Visi mēs esam gājuši tam cauri, vai ne? Kad sieviete raud: “Es nespēju bez viņa dzīvot…”, bet viņam ir absolūti vienalga.
Bet, ja sieviete viegli izturas pret attiecībām ar vīrieti, ja viņai ar viņu ir viegli un tikpat labi ir bez viņa, ja viņa ir gatava viņu zaudēt, sirdī saglabājot mīlestību un prieku par dzīvi, tad šajās attiecības viņu sagaida liela izaugsme, abpusēja mīlestība un ļoti dziļas, interesantas un krāšņas jūtas!

Tieši tas, kam mēs sākam pārāk stipri pieķerties, kļūst par pašu sāpīgāko mācību stundu avotu!

Tāpēc, ja tu jūti, ka attiecības tev sāk sagadāt pārāk daudz sāpes un ciešanas, ja visi tavi pārdzīvojumi ir saistīti tikai ar attiecībām, tātad pienācis laiks atlaist un distancēties.
Tātad pienācis laiks pievērst uzmanību sev un atcerēties, ka mīlestības avots nav vīrietis, bet Dievs, kas dzīvo katra cilvēka sirdī, tātad katrs var būt laimīgs patstāvīgi!

Ja tu vēlies būt veiksmīga attiecībās, pārvaldīt tās, gūt no tām prieku un enerģiju, mans padoms tev – nomaini uzmanības fokusu!

Ieskaties sevī, padari laimīgu sevi, iemācīes laimīgi dzīvot bez vīrieša un tieši tad pie tevis atnāks pats interesantākais, vīrišķīgākais un nobriedušākais vīrietis.

Nepielīpi vīrietim, necenties pakļauties un nekādā gadījumā nelauz sevi viņa dēļ! Vīriešiem nav interesanti dzīvot ar nomāktu, nomocītu sievieti bez mirdzuma acīs.

Tavs uzdevums ir uzplaukt, atvērties, sajusties laimīgai un kaifot par dzīvi!

Krāšņi un smaržojoši ziedi vienmēr pievelk bites….

Jūlija Sudakova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Būt brīvam

atlaid

Lai dotu brīvību otram cilvēkam, šai brīvībai jābūt tevī pašā. Un, ja tu patiešām esi brīvs, tad citu cilvēku brīvība tev ir tikpat dabiska un nepieciešama kā gaiss. Vai tad neesi ievērojis, ka ieslodzītais un uzraugs atrodas vienā un tai pašā cietumā, vienkārši dažādās pusēs restēm?

Lai dotu brīvību otram cilvēkam, viņš ir jāmīl. Tāpēc, ka Brīvība ir Mīlestība. Bet Mīlestība ir Dievs.

Vai tad ir iespējams ierobežot Dievu un uzraudzīt viņu cietumā, kā parastu ieslodzīto? Dievs, kurš ir ierobežots laikā un telpā pārvēršas par mirušu elku, bet mīlestība pārvēršas par greizsirdību.
Gribi, lai kāds paliktu ar tevi uz mūžīgiem laikiem? Atlaid viņu uz visiem laikiem tajā pat sekundē, kurā tev radās tāda vēlme. Atlaid no sirds un ar mīlestību. Un viņš paliks ar tevi šajā un pat visās nākamajās dzīvēs, jo viņam nebūs kur aiziet no tavas bezgalības.
Igor Nemoff “Kājāmgājējs”

Tulkoja: Ginta FS

Pārstāj žēloties

piedošana555

Tu daudz žēlojies?

Ja tā ir, es uzstājīgi aicinu tevi pārstāt to darīt tūlīt pat.

Žēlošanās ir absolūti bezjedzīga nodarbe. Ja no tā būt kaut kāda jēga, es pirmais būtu tas, kurš ieteiktu turpināt to darīt. Taču tā tas nav. Vairumam cilvēku, kuriem tu žēlojies, uz tavām žēlabām, visticamākais, ir nospļauties, bet daži, iespējams, priecājas, ka tev ir slikti. Tas paceļ viņus pašus savās acīs un padara pat priecīgus, jo tas nozīmē, ka ir kāds, kam ir sliktāk kā viņam.

Žēlabas un ar tām roku rokā staigājošā sevis žēlošana un upura sajūta nebūt nav pievilcīgas. Tāpēc labāk tā vietā, lai žēlotos par kādu vai kaut ko, pajautā sev: kā es varu uzlabot situāciju?

Neesi apmierināts ar savu svaru? Sāc staigāt vai vingrot vismaz pusstundu dienā un piedomā pie tā, ko tu ēd.
Nav laika sekot saviem sapņiem? Piecelies stundu agrāk un veic kādu rīta rituālu.
Neesi apmierināts ar savu dzīvi? Pārstāj vainot savus vecākus, priekšnieku, valdību vai ekonomiku un sāc pats pilnībā uzņemties atbildību par savu dzīvi.

Atmet šo kaitīgo ieradumu žēloties un vainot ārējos apstākļus tajā, ka tava dzīve nekļūst labāka, un sāc dzīvot to dzīvi, kuru tu vēlies. Sāc beidzot piepildīt savus sapņus. Tas nav vienkārši, taču ir izdarāms. Pārtrauc žēloties par apstākļiem un sāc pats tos radīt. Daudzi jau pirms tevis to ir izdarījuši, tātad arī tu varēsi!

Autors: Marks Reklajs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

No Mīlestības sirds nesāp…

atlaist4

No Mīlestības sirds nesāp, sāp no emocionālās pieķeršanās.

Ja tu kaut kam esi emocionāli pieķēries, tava dzīves pieredze visu laiku tevi atgriezīs pie tā, kamēr tu šo pieķeršanos neizdzīvosi līdz galam. Kamēr tu neizsmelsi tās potenciālu. Tu atgriezīsies šeit tūkstošiem reižu un saskarsies ar vienu un to pašu mācību stundu.

Cilvēki skaļi runā par Mīlestību, taču no Mīlestības sirds nesāp un negribas nevienu nogalināt.
Kad tu izjūti Mīlestību, tev ir viegli un brīvi.

Tas, par ko runā, ir Emocionālā Pieķeršanās. Tieši tā liek cilvēkiem ciest.
Vai tu zini, kāpēc mēs emocionāli pieķeramies? Tāpēc, ka mums pastāvīgi ir vajadzīgs kāds, lai piepildītu savu nepietiekamību, un ne jau tāpēc, ka mēs vēlamies dāvāt Mīlestību. Bet gan tāpēc, ka mēs vēlamies MĪLESTĪBU SAŅEMT. Vēlme Mīlestību, uzmanību un cieņu tikai saņemt noved pie emocionālās pieķeršanās un ļoti lielām ciešanām. Tas ir tad, kad cilvēkam nav spēka būt patstāvīgam un pašpietiekamam un tāpēc viņš pieķeras it visam – cilvēkiem, situācijām, partnerim, bērniem, vecākiem, dzīvesvietai, naudai…. Viņš ir gatavs ciest pazemojumus, apvainojumus, iet situācijas pavadā lai tikai pieķeršanās nepārtrūktu.
Mīlēt nozīmē BEZ PRETENZIJĀM priecāties par otru cilvēku un, ja ir tāda iespēja, tad arī dalīties savā enerģijā ar viņu.

Būt jums kopā vai nebūt, tas ir Laika un Liktens jautājums, ja esi pelnījis, tātad būsiet kopā tieši tik ilgu laiku, cik pelnījis, ja nē – tad nē (cēloņi un sekas – ko sēsi, to pļausi).
Mīlēt nozīmē bez jebkādas NEAPMIERINĀTĪBAS, puņķiem un asarām, TICĒT tam, kuru mīli un neveidot tam apkārt manipulāciju būri.

Tev kāds ir vajadzīgs? Tad pajautā sev PRIEKŠ KAM? Lai dāvātu Mīlestību – tad dāvā to, kādas problēmas? Kāpēc ciest? Un spēlēt Santa-Barbaru savā dzīvē. Tev ir garlaicīgi? Izlec ar izpletni! Esi ar kaut ko neapmierināts? Nodarbojies ar sevi! Tev kāds ir vajadzīgs? Laiks pieaugt un izstrādāt pilnvērtīgu apziņu. NEATKARĪGU un MĪLOŠU.

Kamēr tu nesajutīsi brīvību, nesapratīsi Mīlestību. Kā ierasts turpināsi aplaupīt savas Mīlestības objektus. Uzspiest, pamācīt, ierobežot, apvainot, pārtaisīt. Un ciest… ciest… ciest.

Jau pietiek! Klausies, mēs taču nākam šeit, dzimstam un mirstam, lai atbrīvotos no jebkura veida pieķeršanās, vai ne tā? Vai tu esi aizdomājies, priekš kam mums Dzīve vai Nāve? Lai kļūtu brīvāki un mīlošāki, kā tu domā? Vai vienīgā šeit un tagad jēga nav MĪLĒT to, kas ir tieši tagad, MĪLĒT pēc iespējas stiprāk un dāvāt Mīlestību.

Uz Nāves fona, Mīlestība ir vienīgais, kam IR jēga un nozīme. Pajautā sev, KĀPĒC es esmu ŠEIT, šobrīd? Atlaid Visus un Visu un vienkārši ieklausies, kāda atbilde atnāk no iekšienes?

Dāvā Mīlestību. Nepieņem? Negrib tevi uztvert? Tad neuzbāzies! Jo, lai mīlētu, nav obligāti būt ar virvi piesietam otram cilvēkam un nav obligāti gulēt ar viņu vienā gultā.

Atlaid un dodies uz priekšu – visi tavējie vienmēr būs ar tevi, radniecība ir nevis asinis, bet Gars.
Es redzēju asinsbrāļus, kuri bija gatavi mantojuma dēļ viens otru nogalināt, un es redzēju cilvēkus, kuri nebija saistīti radniecīgām saitēm, bet viņi viens otru mīlēja un vienmēr bija gatavi viens otram palīdzēt it visā.

Neļauj cilvēkiem pret sevi necienīgi izturēties, pat tad, ja jūs kopā spēlējāties vienā smilšu kastē, labāk nesaejies ar tiem, kuri netic tev un grib ar tevi manipulēt – arī tā būs Mīlestības izpausme.

Nezemojies citu priekšā un neej viņu pavadā, pat tad, ja tev no viņiem kaut ko vajag – arī tā būs Mīlestības un Cieņas izpausme.

Autors: K. Pero
Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ja tev ko ļoti vajag, vispirms atdod To

milestiba4

Kā tikko mēs pieķeramies kādam, kā tikko attiecības mums kļūst par laimes simbolu – mēs zaudējam savu vieglumu un brīvību.

“Mūsu vēlmes ir tās, kas liek mums ciest”.
Karloss Kastaņeda

Kad piedzimstam, mēs esam brīvi. Mums laimei nav vajadzīgs kāds – bērnam ir labi pašam ar sevi.
Un tad mēs augam… Bērnība cilvēkam ir pats nozīmīgākais dzīves posms un visi notikumi, kas tajā notiek, atstāj savas pēdas mūsu tālākajā dzīvē. Kad bērns ir maziņš, viņam vienkārši ir vajadzīga aizsardzība un sirds siltums, un tāpec viņš pilnībā uzticas saviem vecākiem. Viņš ir tāds – maziņš, bet vecāki – tādi  lieli.

Un, ja vecāki strīdās vai kliedz, bērns nevar pat iedomāties, ka tiem var nebūt taisnība, vai arī viņi dusmojas tāpēc, ka netiek galā ar savām dzīves grūtībām. Pieņemt to, ka vecāki nav ideāli, bērnam nozīmētu nonākt briesmās. Un tāpec bērns izdara secinājumu, ka it visā, kas noteik ar vecākiem, vainīgs ir viņš Ja viņi strīdās un dusmojās – tātad viņš ir slikts un nav pelnījis mīlestību.

Taču vecāki nav ideāli un ļoti bieži kļūdās un runā kļūdainas lietas, taču visu, ko viņi saka, bēŗns pieņem par patiesību, un tas nogulsnējas viņa zemapziņā. Un nav nekāds brīnums, ka pēc kāda laika, bērns pārstāj sev uzticēties, bet iekšējā brīvība un laimes sajūta pazūd.

Un visa dzīve parvēršas vienā lielā vēlmē gūt apstiprinājumu tam, ka tu esi labs un esi vertīgs. Un mēs kļūstam atkarīgi no citu cilveku uzslavām un vērtējuma, no citu cilvēku mīlestības, no naudas, no pārticības un komforta.

Mīlestības pret sevi zaudēšana noved pie tā, ka mēs to sākam meklēt citos cilvēkos. Un, to atraduši, ļoti baidāmies pazaudēt. Un tad mums šķiet, ka, ja šis cilvēks aizies no mūsu dzīves, uz visiem laikiem aizies mīlestība, maigums, rūpes un visas citas labās lietas. Un mēs cenšamies saglabāt šīs attiecības pat tad, kad sen vairs nesaņemam un nevēlamies paši sniegt ne rūpes, ne mīlestību.

Pieķeršanās vienmēr rada bailes.

Bailes cilvēku padara smagu, neinteresantu, atņem viņam elastību, padara nespējīgu ātri mainīties. Bailes un pieķersanās nomoka cilvēku, atņem viņam dvēseles un fiziskos spēkus.

Ļoti bieži notiek tā, ka, reiz izjutuši no kaut kā laimi, mēs vēlamies pārdzīvot to vēl un vēl, un tas kļūst par beigu sākumu.

Kā tikko mēs pieķeramies cilvēkam, kā tikko attiecības ar kādu mums kļūst par laimes simbolu, mēs zaudējam savu vieglumu un brīvību, un sākam pretendēt uz otra cilvēka brīvību, mēs sākam pieprasīt garantijas, ka viņš vienmēr būs mums blakus un nekad mūs nepametīs.

Pretējā gadījumā kopā ar viņu aizies arī laime – mēs tam ticam, mēs tā jūtam un domājam. Taču nevienam negribās zaudēt savu brīvību, nevienam negribās nonākt cietumā. Pat tad, ja šis cietums būvēts no pastāvīgām rūpēm.

Mīlestība un pieķeršanās ir divi pretmeti.

Mīlēt nozīmē vienkārši vēlēt otram laimi un darīt visu, lai VIŅŠ būtu laimīgs.
Pieķeršanās ir vēlme, lai cilvēks būtu laimīgs AR TEVI.

Rezultātā sava mazvērtības sajūta un nebeidzama vēlme būt laimīgam pārvērš mus par naidīgiem egoistiem. Un mēs pastāvīgi pieprasām un atkārtojam: “Es, es, es!”. Tā ir atkarības un pieķeršanās galvenā pazīme.

Pašpietiekams cilvēks ļaus otram cilvēkam sev blakus būt tādam,
kāds viņš ir.

Kā atlaist cilvēku, kā kļūt brīvam?

Ir jāpaskatās uz savu dzīvi maksimāli skaidru skatu, tā, it kā tā būtu pēdējā tava mūža diena. Lai ko tu mīlētu, lai pie kā arī pieķertos tava sirds, tas viss paliks aiz nāves sliekšņa un tāpec vienīgais, kas tev atliek, priecāties par iespēju dzīvot, par būšanu šeit un tagad

Priecāties par visu, kas tev apkārt, par cilvēkiem, kuri piekrita doties kopā ar tevi šajā ceļojumā ar nosaukumu – Dzīve. Izdzīvojot katru mirkli, kā pēdējo – šeit un tagad, tu ātrāk sapratīsi, ko patiesībā tu vēlies.

Nekas šajā pasaulē nevar garantēt tev laimi

Laime ir process un iekšējais stāvoklis. Un, ja tā tev nav iekšienē, tad ir bezjēdzīgi meklēt to otrā cilvēkā, vai kaut kur – apkārtējos priekšmetos un norisēs – tā ir tikai un vienīgi cenšanās aizpildīt tukšumu sevī.
Tāpēc baudi šodien to, kas tev ir, jūti to, ko tev patiesi gribās just un nepieķeries nevienam un nekam. Skaties apkārt ar plaši atplestām bērna acīm, skaties pasaulē kā brīnumā. Šajā dzīvē tev nekas nepieder, arī pati dzīve – ne. Dzīve ir dāvana, par kuru mums katram jābūt pateicīgam.

Mēs izjūtam pieķeršanos pašām visvienkāršākajām lietām – mīļās krūzītes, iemīļotās vietas dzīvoklī, no kuras mums patīk skatīties televizoru, iemīļotās vietas virtuvē, mīļotajām čībiņām vai zeķītēm. Mēs apkārt sev savācam savas mīļlietiņas un tas mūsos rada stabiltātes sajūtu, sajūtu, ka viss ir labi, ka esam drošībā.

Stabilitāte ir tas, uz ko cilvēks tiecas visas savas dzīves garumā un tā ir pati lielākā ilūzija, jo stabilitāte neeksistē. Kamēr cilvēks ir mirstīgs, stabilitātes vienkārši nevar būt.

Mēs gadiem ilgi varam iet uz nemīlamu darbu un dzīvot ar cilvēku, pret kuru mums nav nekādu jūtu, darīt to, ko jau sen vairs nevēlamies darīt, jo baidāmies no pārmaiņām. Mēs baidāmies kaut ko kardināli mainīt sava dzīvē, tāpec, ka mūs biedē nezināmais un mums bail, ka zaudēsim kontroli. Rezultātā mēs iemainām spilgtos mirkļus pret ikdienas pelēcību un rutīnu, tāpēc, ka tā mums ir mierīgāk un drošāk.

Ir bezjēdzīgi baidīties, jo pats trakākais, kas ar mums var notikt (kas arī nav trakākais) ir nāve, taču nāve ir neizbēgama, tāpēc baidīties nav no kā. Briesmīgāk ir nepamēģināt to, ko tev visu mūžu ir gribējies pamēģināt.

Dzīve ir spēle. Taču tie ir maldi, ka tajā viss ir iespējams. Tajā iespējams ir tas, ko tu sev atļausi.

Bet, ja nu tev pēkšņi sāks šķist, ka tev kaut kā ļoti pietrūkst – mīlestības, atbalsta vai kā cita, sāc vienkārši TO darīt citiem cilvēkiem

Ja tev kaut kas ir ļoti vajadzīgs, sāc vispirms to ATDOT. Sāc dalīties ar to, kas tev pašsam pietrūkst, bet tomēr tevī ir un tu ieraudzīsi, ka tā kļūst arvien vairāk, ka tas aug un visa būtība pildīsies ar milzīgu prieku un pateicības sajūtu.

Laime jau ir katrā no mums, un mēs jau sākotnēji esam pilnības, tikai jaiemācas sev uzticēties – sev un savām sajūtām, jūtām. Un, ja kāds, kurš tev ļoti patīk un kuru tu mīli, ļoti vēlēsies būt tev blakus, tāpēc ka blakus laimīgam un brīvam cilvēkam būt ir ļoti labi, tu varēsi tam piekrist. Un tu nekad nepiekritīsi kaut kam mazākam, nekā esi pelnījis.
Autors: Lana Jierkander
Avots: econet.ru
Foto: pixabay
Tulkoja: Ginta FS

 

Mīlestība?

Milestiba_bailes

Un pat tad, ja Tu uzzinātu, nebūtu greizsirdīga?

– Greizsirdīga? Kāpēc?

– Un kas tad, ja es, esot kopā ar Tevi, domātu par kādu sievieti no savas pagātnes? Tu neuztrauktos par to, ka es varu aiziet no Tevis pie viņas? Nepārdzīvotu?

– Nē!

– Droši vien Tu mani nemīli!

– Tu nesaproti, ko runā! Mīlestībai nav nekāda sakara ar greizsirdību un bailēm pazaudēt. Es Tevi mīlu, bet, ja gribēsi aiziet, tāpēc, ka nevari aizmirst kādu citu – tas būs labi. Tā arī būs taisnība. Tāpēc, ka, ja Tu paliktu, tas nozīmētu, ka Tu melo. Ja Tu aiziesi, tas vienkārši nozīmēs to, ka mēs nederam viens otram un labi, ka Tu aizgāji. Tāpēc, ka, ja Tu paliktu, Tu aizņemtu tā cilvēka vietu, kurš man būtu īstais. Tas, kurš ir īstais, nekad neaizies. Ne par ko nevajag uztraukties. Viss vienmēr ir labi.

– Tu mīli tik jocīgi… Tu it kā pavisam neproti pieķerties, neesi greizsirdīga…

– Tu vēljoprojām nesaproti, ko runā. Mīlestībai nav nekāda sakara ar pieķeršanos. Pieķerties un būt greizsirdīgam nozīmē – nemīlēt sevi. Uzskatīt sevi par sliktāku kā jebkurš cits, baidīties par to, ka Tevi tādu, kāds esi, nemīlēs, salīdzināt… Tu nevari sevi ar kādu salīdzināt. Tu esi Tu. Tev ir sava dzīve. Tā Tev ir viena. Tā ir dāvana. Netērē to, salīdzinot sevi ar citiem. Tie ir maldi. Tev jāskatās tikai uz sevi. Tad Tu nekļūdīsies. Tad neviens neaizies, jo Tu uzreiz redzēsi, vai šis cilvēks Tev ir īstais.

Tulkoja: Ginta FS