Liec mierā otru, sāc nodarboties ar sevi!

cilveks uz ceļa

Kad es palēnām atkopos no smagām attiecībām, diezgan ilgu laiku savās domās es vēl turpināju pie tām turēties. Es sapratu, ka tam nav nekādas jēgas un tomēr man šķita, ka spēšu kaut ko vēl labot.

Kad eiforijas migla sāka izplēnēt, es ieraudzīju otra cilvēka psiholoģiskā īpatnības. Es vienmēr dvēseles dziļumos tās biju zinājusi, bet tāpat kā vairums no mums, biju pārliecināta, ka mīlestība ir spējīga uz visu., ka cilvēks var mainīties.

Es meklēju rakstus par tēmu atkarības, par rakstura akcentuācijām, par infantilisma dabu, manipulācijām un tamlīdzīgi. Es tās ievietoju savā lapā un rādīju savam cilvēkam: “Ņem, paskaties! Lūk, tas ir par tevi! Lūk, kas notiek! Tevī taču viss ir tā un šitā!”

Uzminiet, ko es saņēmu kā atbildi? Pareizi – agresiju un “pati muļķe!” Un ko gan jūs gribejāt? Tas, uz ko jūs nepārtraukti cilvēkam norādat, nežēlīgi sāp. Visi īpašie uzvedības modeļi ir psiholoģiskā aizsardzība pret dvēseles ievainojumiem. Tās ir gadiem ilgi veidotas uzvedības stratēģijas, kas ļauj vēl nepilnīgai personībai kaut nedaudz mierīgi eksistēt šajā pasaulē

Tagad es varu droši teikt, ka cilvēks VAR mainīties. Cilvēks patiešām VAR mainīties. Bet tikai vienā gadījumā (lasiet uzmanīgi!) – KAD PATS TO VĒLĒSIES.

Jums droši vien šķiet, ka kļūsiet par to motivatoru, dēļ kura vai kuram par prieku, jūsu tuvais cilvēks sagribēs mainīties? Nešaubieties. Jūsu ietekme nav nekas vairāk, kā laiks aiz loga. Viņš jums, iespējams, piemērosies, paņems lietussargu, ja nu gadījumā lietus. Taču mainīt savas parliecības, vēl vairāk – mainīt savas personības struktūru dēļ mākoņiem aiz loga… Vai esat jukuši???

Bet, ja pēkšņi pašu cilvēku vairs neapmierinās tas, ka lietus laikā viņam ir skumji, un karstā laikā grūti…, kad viņam pašam apniks būt nelaimīgam, neveiksmīgam, apniks, ka dzīve rit ne tā kā viņš vēlas…ja pēkšņi viņam uznāks apskaidrība “es kaut kā ne tā dzīvoju”….lūk tad viss ir iespējams.

Bet tad jūs būsiet tālu no sprādziena epicentra…Un tā arī labāk, lai sprādziena vilnis jūs nenotriektu. Tāpēc, ka atzīt to, ka “es pats biju cēlonis visam, kas ar mani notika” ir ļoti grūts pārbaudījums. Kā likums, parasti par neveiksmju iemeslu uzskata to cilvēku, kas ir blakus. Vai bija blakus. Kamēr vēl tas cilvēks noies garo ceļu līdz sapratnei, no kā viss mūsu dzīvē ir atkarīgs….Ja vien vēlēsies iet šo ceļu.

Nīls Donalds Volšs rakstīja, ka “labākais, ko varam izdarīt otram cilvēkam, kuru mīlam – ir dot viņam lielāku porciju pašam sevis”. Tas nav niknums, tā nav atriebība, tas nav “paskaties un sajūti, cik slikti tev būs bez manis”. Tā ir mierīga pārliecība par to, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības būt tam, kas viņš vēlas būt un ar to, kas viņam ir.

Pat tas, ka esat pāris, jums nedod tiesības mainīt otru cilvēku.

Mēs esam atbildīgi tikai paši par sevi. Mēs piedzimstam vieni un aiziesim vieni. Un katram no mums ir sava dzīve un savs liktenis.

Jūsu griba attiecas tikai uz jūsu dzīvi. Un nevajag uzņemties Dieva lomu, domājot par to, ka varat mainīt otra cilvēka likteni. Lieciet mierā otru un nodarbojaties ar sevi!

Psihologiem ir labs princips – nerisināt klienta problēmas bez viņa pieprasījuma. Jā, starp citu, ja nav viņa pieprasījuma, tātad tas vēl nav jūsu klients. Tāpēc arī jums ir vērts ievērot šo Visuma zelta likumu: “Nevajag iejaukties tur, kur jums neprasa.”. Es uzsveru, pieaudzis, psihiski vesels cilvēks (un par viņa veselību ne jums spriest) spēj tikt galā pats ar savām problēmām, vai palūgt palīdzību, ja nespēj tās atrisināt.

Kļūstiet paši par savas dzīves radītājiem – tas ir labākais, ko savā dzīvē varat izdarīt.

Ja kādam ir nepieciešamība mainīties, jums blakus esot, tas tāpat notiks. Jūs kļūsiet par savas realizācijas motivatoru. Ja otru cilvēku jūsu ceļš neinteresē un neiedvesmo, tad arī tas ir lieliski – acīmredzot viņam pašam ir savs ceļš.

Bet jums blakus ies tie cilvēki, kuru ceļi atrodas jūsu ceļa tuvumā.

Avots: http://www.garsoz.ru
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Entonijs Robins: nomaini gaidas pret pateicību, un pasaule mirklī mainīsies

entonijs

Entonijs Robinss ir autoritāte līderisma psiholoģijā, pārrunu vadīšanā, pārmaiņu stratēģijās. Viņš ir cilvēks, kurš pats realizējis visas savas labākās īpašības un talantus, pārvarējis savus ierobežojumus – sākot no nabadzības, kurā viņš izauga, beidzot ar audzēju galvā, kas saistīts ar augšanas hormonu, kura pārāk spēcīgā ietekmē viņš izauga tik milzīga auguma. Šobrīd viņš ir daudzu bestselleru autors, fantastisks dzīves koučs, harizmātisks orators, uzņēmējs, filantrops. Tonijs savu dzīvi veido atbilstoši savām augstākajām vērtībām un palīdz mainīt dzīvi simtiem tūkstošu cilvēkiem. Viņš konsultē līderus – daudzu valstu prezidentus, profesionālus sportistus, pazīstamus aktierus un biznesmeņus. Šeit viņa citāti, kuri arī jums palīdzēs dzīvot skaistāku un veiksmīgāku dzīvi.

Jūs esat atnākuši pēc tā, kas jums JAU IR.

  • Kas padara mūs par vergiem – ideāli. Kas dara mūs brīvus – vērtības.
  • Sievietes enerģija aiziet, kad ķermenis saspringst. Tā atgriežas, kad notiek stāvokļa izmaiņas – no aizvērtības uz atvērtību.
  • Ciešanas nav faktos. Ciešanas ir faktu interpretācijā. Mēs paši piešķiram nozīmi notikumiem.
  • Mums nav jāmainās. Mums vienkārši jāatrod tā sava daļa, kas JAU IR laimīga.un veiksmīga un jātrenē to pēc iespējas biežāk.
  • Mēs nevaram kontrolēt notikumus, bet mēs varam tos ietekmēt.
  • Kad tu ciet, tu esi pārņemts tikai ar sevi.
  • Pats svarīgākais lēmums, kuru tu vari pieņemt ir dzīve brīnišķīgā stāvoklī.

Problēmām un laimei nav nekādas savstarpējas saistības.

  • Pati kļūdainākā doma ir tā, ka tev nav jābūt nekādām problēmām.
  • Nomaini savas gaidas pret pateicību un tava pasaule momentā pārvērtīsies.
  • Planēta ir mans spēļu laukums. Mīlestība – mans mantojums.
  • Kad tu dusmojies vairāk par 30 sekundēm, šīs emocijas atliekas paliek tevī vēl vismaz 5 stundas.
  • Nogalini drakonu (problēmu), kamēr tā ir maziņa un labiņa, savādāk tā pārvērtīsies par godzillu un sagraus tavu pilsētu.
  • Tu nevari kaut ko uzlabot, kamēr neatzīsies tajā, ka kaut kas nestradā.
  • Nekad nemēri sevi ar citu cilvēku uzvarām. Mēri savu veiksmi ar savu potenciālu un spējām. Mērot sevi ar citu panākumiem, tu tikai pazemināsi to, ko sagaidi no sevis.
  • Vīrieši uzņemas atbildību par sievietes stāvokli (pozitīvo vai negatīvo).
  • Vairums cilvēku ir “sasniedzēji” nevis “labsajūtas saņēmēji”.

Cik gan reti tas notiek, kad cilvēks ne tikai kaut ko grib, bet arī ir gatavs darīt visu iespējamo, lai viņam tas būtu.

  • Varoņa mērogs un iekšējais saturs tiek noteikts ar antivaroņa mērogu un spēku.
  • Kad tu sodi savu partneri, tu sagrauj attiecības.
  • Mēs varam cīnīties ar tumsu, bet varam ieslēgt gaismu.
  • Un, ko tad, ja dzīves baudīšana tev kļuvusi par augstāko sasniegumu?
  • Viss, ko tu apstiprini aiz vārda “Es…………………..”, agri vai vēlu kļūst par tevi.
  • Es radīju Toniju Robinsu. Viņš neieradās no nekurienes
  • Mēs ciešam, kad cīnāmies ar realitāti.

Tu nevari svētīt citus, kamēr pats nejūti svētību.

  • Katra doma, kuru tu domā un katrs lēmums, kuru tu pieņem, notiek, izejot no tavām vērtībām un pārliecībām.
  • Vērtības – tie ir emocionālie stāvokļi, kurus mēs vai nu vēlamies palielināt, vai no kuriem mēs vairamies
  • Vērtības vada tavus lēmumus. Lēmumi formē likteni.
  • Vairums mūsu vērtību ir neapzinātas.
  • Virziens=galapunkts
  • Tavas individuālās ciešanas pieaug ar procentiem. Tu nevari ciest, nenodarot ciešanas citiem cilvēkiem.

Personība neaug, kad viss iet gludi. Tā veidojas grūtībās.

  • Dvēseles spēks atnāk no dvēseles sāpēm.
  • Jebkuras sāpes var kļūt par spēka avotu, ja tu atradīsi veidu, kā izaugt caur tām.
  • Mūs apbalvo publiski par to, ko mēs dienu no dienas darām vienatnē.

Grūti sevi mīlēt, ja nepazīsti sevi.

  • Sievietes enerģija – atvērta sirds. Tev pietiek vien “ieslēgt” galvu, kā tu nokļūsti vīrišķajās enerģijās.
  • Vēlme – tā ir enerģija.
  • Lai realizētu savu redzējumu, tam jābūt ne tikai “par tevi”.
  • Prasības attiecībās – tas ir slogs. Tās sagrauj kaisli.
  • 3 galvenās lietas, kas vīrieti sagrauj attiecībās: 1) kritika, 2) kontrole, 3) aizvērtība.
  • 3 galvenās lietas, kas sagrauj sievieti attiecībās 1) nesapratne, 2) ignorēšana, 3) neaizsargātība.
  • 3 mīlestības mēri: 1) manas vēlmes/vajadzības ir galvenās, 2) tavas un manas vēlmes/vajadzības ir vienlīdz svarīgas, 3) tavas vēlmes/vajadzības=manām vēlmēm/vajadzībām.

Piepildot viens otra vēlmes mēs radam enerģijas cirkulāciju attiecībās.

Lēmums, kas pieņemt no bailēm (ja vien tas nav saistīts ar dzīvības briesmām) – vienmēr ir nepareizs lēmums.

  • Attiecības mūs nodrošina ar visvērtīgākajām dzīves garīgajām mācībām. Mums jāiemācās atdot un mīlēt bez nosacījumiem.

Dariet to, ko jūs darījāt pašā attiecību sākumā un tās nekad nebeigsies.

Daži jautājumi/ rekomendācijas no Tonija:

1. Kāds ir visnozīmīgākais notikums, kurš ietekmējis tavas personības formēšanos? Vai tas ir labs vai slikts stāsts? Vai to var pārrakstīt par labu, lai šis notikums tev dotu spēkus, nevis atņemtu tos?

2. Uzraksti divas vēstules diviem pašiem svarīgākajiem cilvēkiem savā dzīvē. Pastāsti viņiem par savu svarīgāko sapni.

3. Atceries, kas tavā dzīvē tev izdevās? Pateicoties kam tu to izdarīji? Droši vien tu fokusējies uz veiksmi, ne uz bailēm. Izdari to savu jauno mērķu vārdā.

Kurš no citātiem visvairāk tevī rezonēja un kurš iedvesmoja darbībām?

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

 

Cilvēks, laime, nauda!

pats2

Cilvēks piedzimst, attīstās un dzīvo sabiedrībā. Un šī sabiedrība diktē savus noteikumus: likumus, pēc kuriem jādzīvo. Savukārt mēs esam šajā pasaulē atnākuši ne tāpēc, lai attaisnotu kāda cerības, bet gan lai atrastu savu sūtību un dzīvi nodzīvotu cienīgi. Katrs cilvēks veido savu personīgo Pasauli, kurā likumus diktē viņa sirdsapziņa un augstāka likuma šeit nav.

Kas jādara lai uzbūvētu mierīgas un labas attiecības ar citiem cilvēkiem?

Mūsu spējai uztvert cilvēkus, jāizmainās no dzīvnieciskās (pēc ārējām pazīmēm) uz enerģētisko – pēc tā, kādu eneģiju izstaro cilvēks. Tas nozīmē “redzēt cauri”. Tas iespējams tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar savas apziņas attīstīšanu. Daudzi cilvēki viens otru jūt enerģētiski, taču ne visi seko savām sajūtām. Kad cilvēku enerģētiskie lauki izstaro līdzīgas frekvences, starp viņiem rodas simpātijas. Taču ja tie ir pretēji, cilvēki viens pret otru izjūt nepatiku vai vienaldzību.

Kad cilvēks izstaro nervozitātes, neiecietības, agresijas, naida enerģiju, cilvēki to jūt enerģētisko vibrāciju līmenī un atbild ar to pašu. Tā nostrādā enerģētiskā bumeranga likums: “Tu – man, es – Tev!” Taču mēs pamanām ne savu agresiju vai naidīgumu, bet gan atbildes reakciju. Mēs aizmirstam vienkāršu lietu, ja pats nevari turēt sevi rokās, kapēc domā, ka otram tas jādara? Jebkurš cilvēks ir tīrs spogulis un atstaro to, kas tajā skatās.

Ja mēs uzskatam, ka mums apkārt ir slikti cilvēki, tas nozīmē tikai to, ka paši neesam īpaši labi. “Nesodi un netiksi sodīts!” Pieņem cilvēkus tādus, kādi viņi ir un viņi pieņems Tevi tāpat. Prasme pieņemt cilvēka nepilnības ir augstas attīstības rādītājs.
Un ko tad, ja cilvēks mums ir absolūti antipātisks?

Jā, protams, ar tādiem cilvēkiem ir ļoti grūti kontaktēties. Tapēc vajadzētu atrast cilvekā kaut ko patīkamu un sakoncentrēties tieši uz šo īpašību. Nevar būt tā, ka cilvēkā nav vispār nekā laba. Vienkārši jāprot tas saskatīt.

Mums jādzīvo tā, lai netraucētu dzīvot citiem un lai citi netraucētu dzīvot mums. Un tas pilnībā ir atkarīgs no tā, kā mēs paši uztveram cilvēkus. Atceries visus tos cilvēkus, ar kuriem Tev agrāk bija konflikti. Ja godīgi to izdarīsi, tad apjautīsi, ka visu šo konfliktu cēlonis bija Tava paša neiecietība, nespēja pieņemt, piedot un nepatika pret šiem cilvekiem. Esi gudrāks, piekāpies, nelien, kur Tevi nelūdz un Tu sajutīsi spēku, kas Tev ļaus turpmak būvēt labas attiecības pat ar nepatīkamiem cilvēkiem.

Skaudība un atriebība kā rūsa saēd dvēseli. Kā cilvēkam ar tām tikt galā, lai neliktos vājš un saglabātu iekšējo harmoniju?

Skaudībai ir divi iemesli.
Pirmais – pilnīga pārliecība par to, ka cilvēks jūtas labāks par visiem, attiecīgi – arī pelnījis visus labumus vairāk kā citi. Un, ja nu izrādās, ka kāds izceļas vairāk, sasniedzis ko vairāk, ir veiksmīgāks? Automātiski rodas nepatika pret šo veiksminieku – tātad skaudība.

Otrs iemesls saistīts ar otršķirīgo vērtību idealizāciju. Tādu kā materialā labklājība un stāvoklis sabiedrībā. Patiesās vertības to nevar izsaukt, jo tās attiecas uz iekšējām īpašībām.
Skaudība ir abpusēji ass nazis. Tas ievaino gan to, Ko skauž, gan to, Kas skauž. Lai nebūtu jāskauž, nevajag ieciklēties uz kāri iegūt visu sev.

Kas attiecas uz atriebību. Atriebties par nodarīto pārestību nav jēgas un nevajag. Par to rūpējas augstākais – Karmas likums. Un kurš no mums var zināt to, kapēc notika šī netaisnība. Varbūt mēs to bijām pelnījuši? Varbūt nostrādāja enerģētiskais Bumerangs?

Atbildot uz šādu sitienu, mēs saasinam situāciju, tāpēc labāk ir iemācīties piedot. Pretoties šiem sitieniem, nesabojājot savu karmu, var tikai pateicoties savam gara spēkam. Vienmēr spēcīgāks ir tas, kurš valda pār sevi un savām emocijām.

Tātad vajag rīkoties kā teikts Bībelē? „Ja Tev iesita pa labo vaigu, pagriez kreiso?” Vai pāridarītājs neiztulkos to kā Tavu vājumu?

Ja cilvēks rīkojas no spēka pozīcijām, tad atbildē arī saņem agresiju. „Pagriezt otru vaigu” – nozīmē bez dusmām un naida reaģēt uz „emocionalo sitienu”. Reaģēt gudri, lai velāk pāridarītājs neuzdrošinātos vēlreiz tā rīkoties.
„Mierīgās pretestības” idejas būtība ir tajā, ka cilvēks uz provokāciju nereaģē tā, kā to gaida provokators. Dusmas ir dziļi amorālas. Dusmoties nozīmē – pazemoties. Un kam Tev tas?

Ja es dusmojos uz Tevi un Tu pretojies manām dusmām, Tu ātri vien sadusmosies pats. No otras puses. Ja es dusmojos uz Tevi un Tu mierīgi izliecies to neievērojot un mierīgi uztver manas dusmas, pēc mirkļa arī man tās pāries. Un mēs abi necietīsim no tās negatīvās emocijas, ko rada dusmas. Te arī ir teicienu „iemīli savu tuvāko”, „pagriez otru vaigu” jēga.

Neaizsniedzamajam nevar iesist! Viņš nereaģē uz provokācijām, jo stāv augstāk par tām. Pacietība, pašsavaldīšanās, tās ir īpašības, kas Tevi pasargās.

Un kā ar teicienu „iemīli savu tuvāko kā sevi pašu”?

Tuvāko, ne visus. Kas mīl visus, nemīl nevienu. Pats grūtākais ir – iemīlēt savu tuvāko. To, kurš dzīvo Tev blakus, par kuru Tu nes atbildību, kurš ir atkarīgs no Tevis.

Jo harmoniskāks cilveks, jo mierīgāk tas uztver citus. Tas viņam nes zināmus labumus. Taču ko tas dod apkārtējiem?

Katrā cilvēkā ir paslēpta dievišķā gudrība. Ta ir tā patiesība, kurai dziļi dvēselē tic katrs. Ejot uz konfliktu ar Tevi, zemapziņā cilvēks vēlas pārbaudīt tās patiesību. Un kad Tu uz to reaģē sāpīgi, viņš lieku reizi saņem apstiprinājumu tam, ka tas tā nav. Nomierinājies vinš pārtrauc savus iekšējos meklejumus Viņš domā apmēram tā: „Ja citos tā nav, tad kam man tas?” Taču, ja katru reizi, kad kontaktējaties, Tu viņu pārliecināsi par pretējo, viņš, gribot negribot, sāks pārskatīt savas ierastās reakcijas.

Dvēseles dziļumos mēs visi tiecamies pēc tā, kas mums pietrūkst. Iekšējais nepretošanās spēks un labestība ir apskaužamas īpašības. Cenšoties tās parādīt attiecībās ar cilvēkiem, Tu drīz ieraudzīsi, ka daudzi cenšas Tev līdzināties un tādējādi bagātinās. Ja Tu demonstrēsi nesavaldību un neiecietību, nosodīsi vai izrādīsi agresiju, tad cilvēks kā spogulis Tevi atspoguļos.

Budda teica: «Apgaismots cilvēks – tīrs spogulis.»

Un kāpēc gan ne? Katrs no mums velas lai viņam piekāptos. Bet to vēlas arī citi. Tapēc ir tik svarīgi piekāpties un neiesaistīties konfliktos. Ja Tu iemācīsies piekāpties, arī Tev piekāpsies un attiecības harmonizēsies.
„ Rīkojieties ar citiem tāpat, kā vēlaties lai viņi rīkojas ar jums” – ta ir viena no Zelta patiesībām, kura palīdzēs saglabāt iekšējo līdzsvaru un labestību attiecībās ar cilvēkiem. Kad cilvēki viens otram indē dzīvi, ko viņi par to saņem? Saindētu esību un nekādīgi ne labsajūtu.

Vai tas ir labi, ietekmēt cilvēku ar kaut ko, izņemot personīgo piemēru?

Cilvēks, kurš tiecas pēc pilnības, nekad nenolaidīsies līdz pamācīšanai, lai cik arī nepareizas nešķistu kāda cita cilvēka darbības.  Nelīdzinies tiem cilvēkiem, kuriem lielakā bauda ir kādu pamācīt. Visiem taču ir zināma atšķirība starp labu padomu un kritiku. Savukārt vieds cilvēks vispār atturās no padomu došanas, kamēr viņam to nelūdz.

Tatad mums nav tiesību uzspiest savus uzskatus citiem cilvēkiem?

Nav cilvēku, kuru rīcība vienmēr ir pareiza. Katram ir tiesības kļūdīties. Tu nevari izmainīt citus, taču vari izmainītties pats. Bet, kad Tu pats mainies, mainās tā vide, tie cilvēki, ar kuriem Tu kontaktējies. Cilvēki kļūs iecietīgāki, jo Tu tos pieņem tādus, kādi viņi ir. Tā, esot vienots ar savu patieso dvēseles būtību, Tu aiziesi pie vienotības ar citiem cilvēkiem. Un pat, ja neiemīlēsi viņus, Tu spēsi viņus pieņemt tādus, kādi viņi ir.

Manā skatījumā, harmoniska realitāte nevar eksistēt bez materiālas labklājības. Grozies, kā gribi, tā ir pilnvertīgas dzīves stūrakmens. Taču ļoti bieži nauda pārāk dārgi maksā, tapēc tās nozīmi nevajag pārvērtēt.

Taču bagātība dod brīvību?

Kāda brīvība tam, kurš pastāvīgi baidās par savu bagātību? Bagātība padara cilvēku par savu vergu. Viņš nedzīvo tā, kā viņam gribās, bet dzīvo pēc kaut kādām kāda cita uzstādītām normām, kuras nav iespējams pārkāpt. Un vienmēr cilvēkam gribas vairāk, kā viņam ir. Tāda ir mūsu daba.

Apsēstība ar materialajiem labumiem, naudu. Mēs esam spējīgi kontrolēt šo savu vēlmju lauku, padarīt to par izpalīdzīgu enerģiju augošajai dvēseliskajai substancei.
Labklājība – dabisks stāvoklis, bagātība – absolūti nevajadzīga. Viss slēpjas mūsu attieksmē pret naudu. Cilvēki ir tendēti dievināt materiālos labumus, uzskatot, ka to pārpilnība atrisinās visas viņu problēmas.

Daudzi velta savu dzīvi tam, lai dzītos pēc materialajiem labumiem, taču ne uz brīdi neiedomājas, ka ir kādas dvēseliskās vērtības. Un dzīvo it kā labi! Kādu laiku.

Nauda nevar aizstāt cilvēka garīgo dzīvi. Cilvēkam, kurš atrodas harmonijā ar sevi un pasauli un ir ceļā uz pašrealizēšanos, kā likums nav problēmu ar naudu un naudas ir tieši tik, cik vajaddzīgs lai realizētu savu dzīves ceļu.

Tu runā, ka problēma nav naudā, bet mūsu attieksmē pret to. Kā to saprast?

Cilvēki, pēc savas attieksmes pret naudu, dalās trīs galvenajās kategorijās.

1.     Alkstošie (apsēstie) – spēcīgi cilvēki ar dominējošu negatīvu enerģētiku. Tie nolikuši uz bagātības altāra paši sevi un padarījuši naudu par vienīgo elku. Saņēmuši kāroto bagātību, viņi ir nelaimīgi, jo baidās to pazaudēt. Tā dzīve paiet sargājot un vairojot savu kapitālu.

2.     Lēnprātīgie (idealizētāji) – vāji cilvēki, ar mainīgu, tālu no harmonijas enerģētisko lauku. Ar savu mūžīgo slinkumu, skaudību, merkantilismu un mūžīgo žēlošanos par dzīvi, viņi sevi maksimāli attālina no labklājības. Šie cilvēki, ka likums, savu mērķi nesasniedz. Un parasti jau arī mērķa nekāda nav.

3.     Mērenie – cilvēki ar stabilu un harmonisku enerģētisko lauku. Naudas viņiem vienmēr ir tik, cik vajadzīgs lai dzīvotu komfortabli un skaisti. Tie zin, ka īstā naudas sūtība ir nodrošināt labklājību, lai atvieglotu personības garīgo izaugsmi un tapēc neidealizē naudu.

Cilvēks, kurš ir pārliecināts par sevi, mierīgs un nav norūpējies par dzīves materiālo pusi, vienmēr dzīvos labklājībā.

Ko nozīmē, nebūt norūpējušamies par materiālo labklājību?

Tas nozīmē, nestādīt naudu augstāk par visu un neidealizēt to. Naudai cilvēkam jābūt tieši tik, cik vajadzīgs, lai par to nedomātu. Tā vajadzīga lai būtu brīvs – un varētu nodarboties ar pašrealizāciju un garīgo darbu. Taču nauda it nemaz negarantē laimi. Arī tas, kam ir plaukstošs bizness un milzīgs rēķins bankā, var būt nelaimīgs, bet cilvēks, kuram ir pats minimums – laimīgs un apmierināts ar dzīvi.

Kā Tu domā, vai nauda var būt karmisks pārbaudījums?

Jā, bieži vien liela nauda, tapat kā slava pie mums atnāk lai pārbaudītu. Spēcīgi un viedi cilvēki nekad nemaina savu attieksmi pret naudu, arī tad, kad uz galvas kā sniegs uzkritusi milzīga bagātība. Merkantils vai tikai ar domām par naudu apsēsts cilvēks, arī bez bagātības ir bez pamata zem kājām un mirklī, kad viņam tiek dota liela nauda, kļūst par aboslūtu tās vergu.

Tātad garīgās izaugsmes labā nevajag atteikties no materiālajiem labumiem?

Nevajag tiekties pēc bagātības, bet gan Labklājības. Labklājība tā ir tā naudas summa, kas cilvēkam patiešām ir vajadzīga lai realizētos. Viss pārējais – vien nevajadzīga greznība. Kad naudas ir pārak daudz – tā zaudē savu vērtību.

Domā PATS!

Pēc Annas Zarubinas grāmatas „Ceļš pie sevis. Seno īru cilšu garīgā pieredze.”

Avots: http://rodoswet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Filosofija, kas maina pasauli

draugi112

  1. Atbalsti un uzslavē cilvēkus, cik vien iespējams bieži. Tavs atbalsts kalpo kā labs mēslojums cilvēka izaugsmei.
  2. Nekad nevienu neizsmej un nepazemo.
  3. Par cilvēkiem runā tikai labu. Ja neko labu pateikt nevari, labāk paklusē.
  4. Ja būsi uzmanīgs pret citu cilvēku padarītajiem darbiem, tev vienmēr atradīsies iemesls tos paslavēt un nebūs jāglaimo.
  5. Akcentē savu uzmanību uz cilvēka pozitīvajām rakstura īpašībām. Ja vēl pagaidām viņš nav pietiekami vieds un labestīgs, palīdzi viņam sevī atklāt šo viedo un labestīgo, un viņš noteikti ar saviem darbiem vēlēsies apstiprināt to, ka ir tāds.
  6. Nevajag kritizēt cilvēkus. Un, ja nu tomēr esi ķēries pie kritizēšanas, tad kritizē tikai rīcību, ne personību.
  7. Nevajag demonstrēt savu pārākumu pār citiem cilvēkiem. Tādā veidā tu tikai iedzīvosies ienaidniekos. Gribi draudzēties ar cilvēkiem, tad ļauj, lai viņi tev blakus sajūtas nozīmīgi.
  8. Vienmēr ievēro savas kļūdas un atvainojies.
  9. Lai citi tevī ieklausītos, labāk piedāvāt nekā pavēlēt.
  10. Ja cilvēks ir saērcināts, tas ir signāls, ka viņam vajadzīgs atbalsts un palīdzība. Tāpēc izturies saprotoši pret šādu cilvēka stāvokli.
  11. Esi labs klausītājs. Vairāk klausies, mazāk runā. Sarunu vada tas, kurš uzdod jautājumus.
  12. Dažkārt ļauj noprast, ka laba ideja nākusi no cita cilvēka. Nav taču svarīgi, kurš bija pirmais, svarīgāk ir tas, kur šī ideja aizvedīs un kādu labumu tā dos.
  13. Ja uzskati, ka cilvēkm nav taisnība, tad asi viņu pārtraucot, tu vienalga viņu neapstādināsi. Kamēr viņš nav izrunājies, viņš noteikti paliks pie sava.
  14. Gribi pārtraukt jebkuru strīdu, tad atzīsti, ka tev, iespējams, nebija taisnība. Tad pazudīs iemesls tālāk strīdēties.
  15. Biežāk dāvini cilvēkiem dāvanas – pat bez kāda īpaša iemesla. Tas parādīs to, ka tu negaidi svētkus, lai iepriecinātu, bet gribi iepriecināt cilvēkus ik dienu. Un pašam vienmēr būs labs garastāvoklis.
  16. Ja tevi kaut kas tracina, pacieties un paklusē, apturi savas emocijas. Ļauj cilvēkam izteikties un tikai pašā sarunas noslēgumā pasaki, ko tu par to domā.
  17. Interesējies par cilvēkiem vairāk kā viņi interesējas par tevi.
  18. Smaidi.
  19. Vērsies pie cilvēka, nosaucot viņu pilnā vārdā. Tas ikvienam ir patīkami un tajā ikviens cilvēks jūt cieņu pret sevi.
  20. Pacenties pabeigt sarunu tā, lai šķiroties jums abiem būtu labs garastāvoklis.
  21. Iemācies piedot un pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir!

Avots.www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Neuzņemies atbildību par nelaimīga cilvēka dzīvi

11112441_907947305944253_115248343825096337_n

Dažkārt ir situācijas, kad mēs kādu iemeslu dēļ nolemjam “glābt” “nelaimīgu cilvēku. Protams, nosacīti glābt un nosacīti – nelaimīgu. Iedomājies, tu esi iepazinusies ar puisi, kuru nesen pametusi meitene, viņa sirds ir salauzta un to vajag “ārstēt”. Vai arī kādai meitenei kāds salauzis sirdi un tu nāc viņa vietā kā glābējs. Tas nebūs padoms, jādomā mums katram pašam. Tikai ieklausies!

 

Veselīgas attiecības sākas ar diviem veseliem cilvēkiem.

Un šis noteikums:

Sākumā sevi jāizdziedina pašam, tu vari daļēji palīdzēt, taču nesteidzies tuvināties līdz brīdim, kad cilvēks pats ticis ar sevi skaidrībā.

Vesela personība – tas ir normāls, adekvāts cilvēks, kurš pats sevi ciena un zin savas labās īpašības, kā arī labi apzinās savus trūkumus. Katram cilvēkam ir savas stiprās un vājās vietas – tā tas iekārtots dabā. Perfektu, ideālu cilvēku nav, toties ideālu un perfektu neirotiķu – cik vien uziet.

Vesela personība zin savas vajadzības un prot runāt par savām jūtām, prot paust savas emocijas, konstruktīvi prot risināt savas problēmas attiecībās, prot mīlēt un pats galvenais – vesela personība UZŅEMAS ATBILDĪBU par sevi, savu dzīvi un savām attiecībām. Jūti atšķirību? Tevi nevienam nav jāaplaimo, tev neviens neko nav parādā.

Skaidrs, ka ne visi mēs atrodamies tādā apzinātības līmenī, taču! Izvēlies sev pārī cilvēku, kurš atbilst tavam brieduma līmenim. Vismaz pacenties izvēlēties. Paskaidrošu, kāpēc tas ir svarīgi.

Kad jūti to, ka esi izaudzis, tu sāc īpaši asi izjust atbildību par katru pateikto vārdu, par katru savu rīcību. Noteiktā etapā tev nav nekādu problēmu pievilkt  cilvēku un izdarīt tā, lai viņš tevī iemīlas, taču tu to nedarīsi. Kā sportā, saproti? Jo augstāka tava meistarības pakāpe/dans u.t.t., jo lielāka atbildība par savām darbībām attiecībā pret cilvēku, kuram, iespējams, nav nekāda sakara ar sportu. Ja profesionāls karatists iesitīs parastam cilvēkam, tam sekos lielas problēmas – sods.

Ja tu visu laiku kādu glāb, visu laiku kaut ko upurē, dzīvo kāda dēļ, kā visbiežāk arī notiek, tad apstājies! Tiec skaidrībā ar sevi, izanalizē iepriekšējās attiecības, bērnības notikumus, iespējams, esi ieciklējies kādā scenārijā, kas regulāri atkārtojas?

Katram no mums ir patīkami apzināties, ka ir kāds, kuram pret mums ir ļoti pozitīvas emocijas, tā tas ir. Taču, skaties, kāds šeit algoritms, ja viens cilvēks ir kaut nedaudz vairāk nobriedis kā otrs, ir jāpadomā. Skaidrs, ka pievelkas tie, kuri ir viens otra cienīgi, un tomēr.

Piemēram, tu esi nobriedis cilvēks, tātad tas, vai ir kāds blakus vai nav, nedara tevi īpaši laimīgāku vai nelaimīgāku, jo tu esi saskaņā ar sevi. Protams, mīļotais cilveks blakus – tā ir liela laime, taču, visticamāk tā ir papildus laime tavai personīgajai laimei. ja viņs aizies, tu vienalga dzīvosi laimīgu dzīvi, jo tā ir tava izvēle. Protams, tu skumsi, taču tava dzīve nesabruks. Ja otrs ir tāds pats – nobriedis, tad jūsu attiecības būs apzinātas (ar vēlmi būt kopā savu atlikušo dzīvi) un, ja arī tās izbeigsies, tas notiks apzināti. Taču, ja otrs cilvēks ir nenobriedis, tad rodas pavisam cita situācija.

Sākumā viņš/viņa ir sajūsmā par tavu briedumu, jūsmo par tevi, bet pakāpeniski viņam formējas stipra pieķeršanās. It kā jau nekas traks, dažkārt ir patīkami dzirdēt, ka “tu man esi viss, es bez tevis dzīvot nevaru”, taču kādā brīdī tu saproti, ka tas tevi sāk smacēt un tu no tā ļoti peikūsti. Tu saproti, ka šī cilvēka dzīves centrs nav viņš pats un viņa dzīves ceļš, bet TU. Un, ja nu tu pēkšņi esi nolēmis attālināties vai aiziet no viņa dzīves, tad viņam viss sabrūk. Un kā nobriedis cilvēks, tu saproti, ka viņam sāp, ir smagi u.t.t., taču nevēlies ar viņu palikt dēļ žēluma vai vēl kaut kā līdzīga. Saproti, ko es ar to domāju?

Tāda mīlestība, atkarība nospiež nobriedušu personību, ierobežo tās brīvību. Jā, protams, var glābt var audzināt otru — bieži tā arī notiek. Taču laikā, kad to dari, pats mīņājies uz vietas un netiec uz priekšu. Visticamākais, šie dažādie cilvēku brieduma līmeņi ir dabīgi, katram ir kāds savs uzdevums uz šīs zemes. Kādam jāspēlē augstākajā līgā, kādam – amatieru. Un te neiet runa par “labāk” vai “sliktāk”. Vienkārši divi augstākās līgas spēlētāji tandēmā var parādīt un spēlēt augstāka līmeņa spēli, tadā veidā motivējot viens otru un augot abiem.

Ja divas personības abas ir ne tik nobriedušas – tā nav liela bēda. Tur notiek jau pazīstamās kaislības – pārdzīvojumi, šķiršanās, aizvainojumi, salīgšanas – mēs visi esam gājuši tam cauri. taču, kad esi to izgājis, esi uzmanīgs pret otra cilvēka sirdi. Vienmēr jābūt uzmanīgam pret otra cilvēka sirdi, bet pirms uzņemties atbildību par viņa laimi, tiec skaidrībā ar savu dzīvi, saviem scenārijiem un traumām.

 

Neuzņemies atbildību par nelaimīga cilvēka laimi.

Tas attiecas ne tikai uz pāriem – sievietēm un vīriešiem, bet arī uz taviem vecākiem, brāļiem, māsām, draugiem, vectētiņiem, vecmāmiņām. Esi līdzcietīgs, palīdzi, bet nekad nekļūsti par spieķi viņiem. Neviens tavā vietā nedarīs tavu iekšējo darbu. Tu nevarēsi cita cilvēka vietā nodzīvot viņa dzīvi. Reiz tāda dzīve kļūst par nepanesamu nastu. Protams, tas nav attiecināms uz visiem, kas dzīvo uz šīs pasaules, bet domāju, ka tie, uz kuriem tas neattiecas, nekad šo rakstu arī neizlasīs.

 

Avots: http://www.econet.ru

Autors: Tatjana Čarugina

Tulkoja Ginta FS

Dzīve tev neko nav parādā

mooji

Miljoniem cilvēku visā pasaulē jamaikieti Entoniju Polu Mi-Jangu zin ar citu vārdu. Viņš pazīstams kā Mudži – Advaita Vēdanta meistars un vieds garīgais skolotājs. (Advaita Vēdanta vai neduālisms – tā dēvē Vēdantas filozofijas atzaru, kas apgalvo, ka pastāv tikai viens Avots, viss notiek tajā un nav nekā, izņemot to. Avotu sauc par Brāhmanu, Ātmanu, Apziņu, Potencialitāti, Klusumu, Dievu, Sirdi utt).

Mudži ļoti skaidri un vienkārši runā par diezgan parastām lietām – tā, ka šķiet, šīs domas dzimušas kopā ar tevi.

  • Klausot savai sirdij, tu sāksi kustēties pareizajā virzienā, pat neiedomājoties par to, vai tas ir pareizs.
  • Dzīve tev neko nav parādā. Ja tava attieksme būs tāda, tu būsi pateicīgs par visu. Ar ko gan tu esi nopelnījis 30 gadus elpot svaigu ar skābekli pildītu gaisu? Ko esi izdarījis, lai tev būtu sirds, kura pukst un strādā pat tad, kad tu guli? Ko tu esi izdarījis, lai vispār kaut ko saņemtu? Un kas tu vispār esi? Ja dziļi padomāsi par to, tu vairs necietīsi, bet sāksi novērtēt dzīvi visās tās izpausmēs.
  • Katra doma ir tieši tik spēcīga, cik spēcīga ir uzmanība, ko tu tai piešķir. Lai arī kas notiktu – tas vienkārši ir tas, kam tu pievērsi savu uzmanību.
  • Attiecības — tas nav tas, kas jāsaglabā par katru cenu, attiecības ir jābauda. Pārāk liela piepūle rada spriedzi. Kad esi tukšs, kad esi brīvs no vajadzības pēc attiecībām, tev nav vajadzīgs atbalsts, tev pat nevajag lai tevi mīl. Visi vēlas būt tev blakus, kad esi brīvs no piepūles.
  • Neviens nevēlas lai tu būtu brīvs, pat tie, kuri tevi mīl. Tāpēc, ka, kļuvis brīvs, tu kļūsi neprognozējams.
  • Varenu personību nav. Maķedonijas Aleksandrs ir vienīgi mīts. Kur viņa diženums ir šobrīd? Es neesmu saticis nevienu, kurš glabātu savā sirdī Maķedonijas Aleksandra piemiņu. Toties bija viens cilvēks, kurš jāja uz ēzeļa, par kuru nav iespējams aizmirst pat pēc tūkstošiem gadu. Tev jānoskaidro, sevis dēļ, kāda atšķirība ir starp viņiem.
  • Ja tu neesi ieinteresēts kādā domā, tad tai nav varas pār tevi. Tev pat nav vajadzības no tās atbrīvoties. Tās vienkārši nav.
  • Pasaule nav tāda, kādu tu to iedomājies. Taču pasaule tev sevi parāda tieši tādu, kādu tu to iedomājies. Tik milzīgs ir ticības spēks.

  • Atrodi mieru, kura uzturēšanai nav vajadzīgas nekādas prakses, tāpēc, ka tas miers, kurš radīsies pateicoties kaut kādai praksei, pazudīs pie pirmā stresa tavā dzīvē.
  • Neraizējies par sevi. Patiesībā Visumam tu esi pārāk dārgs, lai tā vienkārši pazustu.Avots: http://yogajournal.ru/
    Tulkoja Ginta FS