Par draugiem

Kad mēs pieaugam, saprotam, ka draudzības kontekstā svarīgāka ir kvalitāte nevis kvantitāte. Un tikai tie cilvēki, kuri mums patiešām ir svarīgi, paliek ar mums ilgi, varbūt pat mūžīgi.

Jo vecāki mēs kļūstam, jo skaidrāk saprotam, ka pa īstam mīlēt var tikai nedaudzus, īpašus mums cilvēkus, izredzētos. Mēs varam mīlēt vēl stiprāk – tos, kuru klātbūtne dara mūs laimīgākus.

Ar laiku dažkārt pat ārēji stiprās un pārbaudītās attiecībās var rasties plaisas. Dzīve pati par sevi ir mainīga, dažkārt rodas konflikti, kā rezultātā draugu var kļūt mazāk.

Pieauguši cilvēki skaidri apzinās, ka īstus draugus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Un, gadiem ejot, mēs tos novērtējam arvien vairāk.

Bieži vien ierobežojam savu paziņu loku, jo saprotam, ka mums labāk ir “iet dziļumā”, un dziļas padarīt arī mūsu attiecības – ar sevi un saviem draugiem.

Šim procesam nav jābūt sāpīgam, tā ir normāla lietu kārtība.

Mēs sajūtam distanci ar vieniem un tuvināmies ar citiem, atbilstoši savām sajūtām un vajadzībām

Ar laiku mēs pievēršam uzmanību mūsu attiecību un komunikācijas kvalitātei. Mums gribās, lai blakus būtu cilvēki, ar kuriem mēs varam būt patiesi un atklāti, ar kuriem mēs varam atklāti runāt un kuriem varam uzticēties. Un, protams, ir svarīgas mūsu kopīgās intereses un līdzīgās prioritātes.

Kad mums ir 15 gadu, mums patīk, ka apkārt ir daudz cilvēku, kuri atbalsta mūsu idejas, kuriem arī patīk eksperimentēt. Un mēs eksperimentējam arī draudzībā. Kad mums ir 30-40 gadu, prioritātes mainās un mainās arī draugu loks, un mēs jau atbildīgāk izvēlamies, kuri cilvēki būs mums blakus.

Noteiktā vecumā mēs varam sajusties vientuļi. Bet pēc tam nonākam pie tā, ka tiecamies pēc dziļuma, siltuma un siltām attiecībām.
Un tas nav jaunums, tie ir pētījumi, kas apliecina, ka ar katru gadu mēs arvien vairāk priekšroku dodam nevis draugu kvantitātei, bet kvalitātei.

Mēs daudz dziļāk analizējam savas attiecības, kurās atļaujam sev mīlēt dziļāk. Mēs zinām, ka variantu ir daudz, taču izvēlamies tos, kas mūsu dzīvi padara skaistāku, laimīgāku un priecīgāku, kas mūs katru bagātina. Izvēles iespēja mūs bagātina.

Šis draudzības koncepts ir tik mainīgs, ka mēs pat nepamanām, ka domājam par to. Bet, kad pamanām, tad brīnamies.
Jo lielāka ir mūsu sociālā mijiedarbība, jo noturīgāki mēs kļūstam. Mēs iemācāmies būt dziļāki un vieglāk pārciest, piemēram, sāpes.

Mūs, pieaugušos, dažkārt izbrīna tas, kā mazi bērni spēj sakauties mantiņas dēļ un pēc pāris minūtēm jau salīgt mieru un rotaļāties tālāk. Šādas situācijas mums var daudz ko labu iemācīt. Mēs varam uzdot sev jautājumu: vai patiešām dažkārt mūsu dusmas un principi ir tik ļoti būtiski, lai mēs atteiktos no savas draudzības?

Dažkārt mēs šaubāmies par itin banālām lietām un rezultātā sagraujam savas attiecības un jūtas. Tad vērts ir dziļāk ieskatīties sevī un atcerēties, ka mēs visi esam spoguļi viens otram.

Lai nu kā, bet mums ir jāzin, ka pārmaiņas mūsu sociālajā telpā ir normāla parādība un tas nav nekas slikts:

•  Mēs tikai mācamies veidot attiecības un mīlēt..Pirmkārt, mēs meklējam savu vietu pasaulē un pastāvīgi mainām savu pazīšanos struktūru.
• Pakāpeniski pieaugot, mēs iepazīstamies ar jauniem cilvēkiem un sākam izvēlēties, kam uzticēties, ar ko parunāties, kam uzticēt savus personīgos pārdzīvojumus. Ļoti bieži, gadiem ejot, blakus tomēr paliek draugi no mūsu jaunības, bērnības un tas ir skaisti.
• Draugi mācās mīlēt viens otru vēl stiprāk.
• Ar gadiem arvien svarīgāks kļūst miers un komforts. Mēs paši vēlamies mīlēt stiprāk, just dziļāk un justies svarīgi kādam. Mēs atbalstām tās intereses un domas, kas stimulē mūsu smadzenes strādāt un pasaules redzējumam kļūt jau nobriedušākam.
• Tāpec mēs vēlamies sev blakus redzēt tos cilvekus, ar kuriems saskan gad sajūtas, gan domas, intereses un aizraušanās.
• Jaunībā mēs ne īpaši novertējam dziļas jutas un tāpec par cilvēkiem spriežam diezgan virspusēji. Vairāk vērtējam, mazāk jūtam.

Mums visiem patīk patiesi, atklāti  cilvēki, kuri savu sakāmo spēj pateikt ar vienu skatienu. Īsta draudzība necieš liekuļošanu, spēles ar tēlošanu un egosimu.

Īsta draudzība piepilda Dvēseli ar gaismu un ved mūs pareizajaā virzienā – ja esam nomaldījušies.

Un tāpēc pateiksimies tiem cilvēkiem, kuri mūs mīl, neskatoties ne uz ko, un pieņem mūs tādus, kādi esam – bez nosacījumiem. Un centīsimies arī paši būt atklāti, īsti – patiesi draugi!
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS