Par pašpietiekamību

Kāpēc ar pašpietiekamiem cilvēkiem ir viegli?

Tas tāpēc, mani mīļie, ka viņi nevienam nenes savu sarežģītību…

Viņi nenoveļ uz citu pleciem atbildību par savām jūtām un rīcību.
Nevienam nelūdz sevi izklaidēt.
Nevienu nevaino savos kritienos un nelaimēs.
Nevienu neieceļ par mūžīgās laimes piegādātāju.
Un viņi neviena cita cilvēka dzīvē neierodas tikai tāpēc, lai viņu vietā kāds kaut ko izdarītu..
Viņi sevī nemeklē iekšējās dievietes un netēlo supermenus – no tādiem augstumiem ir ļoti sāpīgi krist un ļoti viegli apvainoties uz visu pasauli… 

Tā visa vietā viņi, mierīgi klusējot, iegulda savu artavu it visā, kas viņiem interesants un nepieciešams: ikvienās attiecībās, profesijā, biznesā, mākslā, palīdzot citiem.
Un prot arī pieņemt palīdzību, jo nesirgst ar lepnību.

Viņi ir labi partneri, labi draugi, labi vīri un sievas, labs atbalsts saviem berniem un vecākiem, tāpēc, ka saprot – ka kaut kas izdodas ne tad, kad rada deficītus un pēc tam cieš, bet tad, kad ikviens izrauj kaut vienu nezālīti

Daudzi domā, ka pašpietiekamība ir stāsts par vientulību, taču tas tā nav, kaut arī vientulība pašpietiekamiem cilvēkiem stipri atšķiras no tās, kāda ir tiem cilvēkiem, kuri nespēj uz sevi paļauties.

Pašpietiekamība ir stāsts par brīnumainu briedumu, kurā cilvēks izlemj kopt savu dzīves lauku un mijiedarboties ar pasauli savstarpējā apmaiņas ceļā.

Un viņi cienīgi iztur šo dzīvi. Pat pēc ļoti nopietniem triecieniem un zaudējumiem iztur…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tas, kurš nemeklē glābēju

pieņem vīru

Visu dzīvi mani interesē cilvēki, kuri savas attiecības ar citiem cilvēkiem nepārvērš smagā atkarībā, kurā no tiesas nav nekādas mīlestības…

Ir tikai mežonīgas bailes no vientulības…
Nespēja aizpildīt savu emocionālo telpu…
Un iemācītā bezpalīdzība, kurā viņi pat necenšas kaut ko izdarīt savas dzīves labā, lai kļūtu par vienotu veselumu.
Attiecības ar viņiem ir smags pārbaudījums…

Tas arī tādēļ, ka viņu jūtu arsenālā visu nosaka bērnišķīgs aizvainojums, ar kura palīdzību viņi cenšas saņemt visu, ko vēlas un uz ko paši nav spējīgi…

Emocionālā pašpietiekamība ir garantija tam, ka attiecības ar otru cilvēku tiks uzbūvētas godīgi…

Tāpēc, ka pašpietiekamam cilvēkam ir vajadzīga tuvība tieši ar to, kas viņam tuvs un dārgs, viņam ir svarīga garīgā vienlīdzība, ilgas un sirsnīgas sarunas, uzticēšanās, maigums un apmaiņa ar pašām gaišākajām sajūtām…
Viņš nemeklē savu problēmu risinātāju…
Viņš nemeklē aukli…
Viņš nemeklē glābēju…
Un viņam nav vajadzīgi upuri…
Viņš neslimo ar neirozi, kas paģēr otru cilvēku pārvērst par vadāmu īpašumu…
Šī paša iemesla dēļ viņš nav greizsirdīgs…
Un viņam IR KO DOT, atbildot uz visu, ko viņš saņem…
Mīļie, tikai tas, kuram ir labi pašam ar sevi, var uzdāvināt savas klātesamības laimi citam…

Lūk, kur ir jēga ieguldīties, tiecoties pēc mīlestības, nevis studējot “20 veidi kā attiecībās panākt savu”…

Es vispār labprāt izvairītos no satikšanās ar cilvēkiem, kuri lieto vārdu “panākt savu” attiecībās ar dzīviem cilvēkiem.
Esi tu pats.
Viss pārējais atnāks, apsolu!
Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis