Nekad neatvainojies par to, ka tu esi

risks3

“Lepojies ar sevi. Izstaro labestību. Esi laimīgs. Pieņem sevi tādu, kāds tu esi. Tieši tāds tu izstarosi mīlestību un pozitīvismu. Ja tu sevi nepieņemsi un nebūsi mierā ar sevi, tad mocīsi sevi un apkārtējos un tevi piepildīs sāpes.” Garijs Vainerčuks

Es vēlos pateikt kādu ļoti svarīgu patiesību. Tev jāzin, kas tu patiesībā esi. Un to nevajag slēpt pašam no sevis.

Daudziem dzīvē neveicas. Un viens no iemesliem tam ir tas, ka mēs pārāk daudz raizējamies par to, ko par mums padomās citi. Daži no mums ir tik ļoti ir pārņemti ar šīm domām, ka neatliek laika dzīvot. Viņi nav pārliecināti par sevi un saviem spēkiem. Attiecīgi, nav spējīgi būt veiksmīgi it nevienā jomā.

Tomēr ne tikai pārliecības par sevi trūkums ir tas, kāpēc cilvēkam neveicas. Veiksme atkarīga arī no tā, vai cilvēks sevi ciena.

Mēs dzīvojam laikā, kad ap mums ir ārkartīgi daudz “ideālu” cilvēku. Sociālajie tīkli mudž no šo “ideālo” cilvēku fotogrāfijām. Visi vēlas padalīties ar pasauli tajā, cik viņi ir lieliski.

Mēs dzīvojam laikā, kad cilvēkiem nav atļauts par sevi šaubīties, jo šaubas par sevi un saviem spēkiem sabiedrība uztver kā vājuma pazīmi.

Ir pieņemts, ka cilvēki sabiedrībā dalās tikai ar savu veiksmi. Par neveiksmēm un saviem klupšanas akmeņiem nav pieņemts skaļi runāt un tos atklāt. Taču ir jāsaprot un jāpieņem, ka mums katram ir savas stipras un vājās puses.

Tāpec ir labi, ja mēs paši savējas spējam pieņemt un nekad nevienam neatvainoties par to, kas mēs esam.

Protams, visam ir savas robežas. Tu vari būt pārliecināts par sevi, taču nevajag palikt augstprātīgam un nevajag ar savu augstprātību citam nodarīt sāpes.

Var gadīties, ka tu sajutīsi vēlmi taisnoties un atvainoties par to, kas tu esi. Tas nozīmē, ka tu apzinies savu kļūdu. Tu saproti, ka esi rīkojies nepareizi.

Ja tu sevi uzskati par sliktu un egoistisku cilvēku, nevajag sevi šaustīt un mocīties. Ja netiec ar sevi galā pats, vari doties  pēc palīdzības pie profesionāļiem – skolotājiem, psihologiem. Ja sēdēsi un neko lietas labā nedarīsi, tu nodarīsi kaitējumu gan sev gan apkārtējiem cilvēkiem. Šodien pasaulē ir ļoti daudz ļaunuma pārņemtu cilvēku. Viņu dusmas un agresivitāti izsauc tas, ka viņi paši sev nepatīk, sevi nepieņem un nemīl. Un dziļi sirdī viņi paši to saprot.

Es daudz tādus cilvēkus esmu sastapis un man ir bijusi darīšana ar ļoti daudziem sarežģītiem cilvēkiem. Un tāpec varu teikt, ka tie ir sevī smagi vīlušies cilvēki. Sevī viņi ir vīlušies vairāk, kā visos parējos cilvēkos.
Tev vienmēr ir izvēles iespēja.

Jābūt uzticīgam savai parliecībai, pašam sev un mazāk jābalstās uz apkārtējo viedokli. Tāpēc tici sev, uzticies un cieni sevi! Tas vienmēr ir atmaksājies!

Autors: Gary Vaynerchuk
Avots: http://marsvenuss.ru
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

12 lietas, ko vecmāmiņa Zelda pastāstīja pirms savas nāves

vecmamina zelda

Kad 90 gadu vecumā vecmāmiņa Zelda nomira, viņa savai mazmeitai atstāja kastīti ar dažādām lietiņām. Viņa saprata, ka mazmeita tās novērtēs, kad izaugs. Šajā kastītē atradās arī grāmatiņa ādas vākos „Iedvesmas Žurnāls”, kurā viņa bija pierakstījusi savas idejas, domas, citātus, dziesmu vārdus, kas bija viņu aizkustinājuši.
Un šeit 12 domas un idejas, kas mazmeitai šķita īpaši svarīgas.

Ieelpo nākotni, izelpo pagātni.

Nav svarīgi, kur Tu esi un caur ko Tev būs jāiziet. Vienmēr tici, ka tuneļa galā ir gaisma. Nekad neko negaidi, neceri un nepieprasi. Vienkārši dari, ko vari izdarīt un pārējais būs kā būs. Tāpēc, ka, kā tikko Tu izdarīsi to, ko vari izdarīt, notiks tas, kam jānotiek vai arī, Tu ieraudzīsi nākamo soli, kas Tev jāsper.

Dzīve var būt daudz vienkāršāka.

Vienkārši koncentrējies uz kādu vienu lietu, kas Tev svarīga. Tev nav jādara viss uzreiz un viss tūliņ un tagad. Elpo, dzīvo un dari to, kas Tev tieši priekšā. To, ko Tu ieliksi Dzīvē, Dzīve pēc brīža Tev atdos.

Lai citi pieņem Tevi tādu, kāds Tu esi vai arī nepieņem vispār.

Runā patiesību pat tad, ja Tava balss dreb. Esot Tu pats, tāds, kāds esi, Tu ienesīsi skaistumu tur, kur tas nekad nav bijis. Ej savu ceļu pārliecināti un negaidi no citiem sapratni un atbalstu, īpaši tad, ja tie nesaprot, uz kurieni Tu ej!

Tu neesi tas cilvēks, kas biji agrāk un tas ir normāli.

Tu esi izgājis caur daudziem kāpumiem un kritumiem, lai kļūtu tas, kas esi šodien. Pagājušajos gados bijuši daudzi notikumi, kas izmainījuši Tavus uzskatus, pasnieguši lieliskas dzīves mācībstundas un likuši Tev kļūt stiprākam garā. Laiks iet un nekas nestāv uz vietas, taču daudzi cilvēki vienalga Tev teiks, ka esi izmainījies. Atbildi viņiem: „Protams, esmu izmainījies. Tā vienmēr dzīvē notiek. Taču es vienalga esmu tas pats cilvēks, tikai nedaudz spēcīgāks, kā biju agrāk!”

Viss, kas ar mums notiek, palīdz mums augt, pat tad, ja grūti to šobrīd saprast.

Tas, kas notiek Tavā dzīvē, vienmēr Tevi virzīs, izmainīs, pilnveidos. Tāpēc, lai ko arī Tu nedarītu – nekad nepārstāj ticēt! Pats tievākais diedziņš pārvērtīsies par stiprāko virvi. Ļauj ticībai kļūt par tavu enkuru, notici, ka Tavam stāstam vēl nav pienākušas beigas un bēgumu nomainīs paisums, kas rezultātā Tevi aiznesīs skaistajā krastā.

Necenties kļūt bagāts, centies kļūt laimīgs.

Kad Tu kļūsi vecāks, Tu redzēsi lietu vērtību, ne cenu. Gala rezultātā Tu sapratīsi, ka labākās dienas bija tās, kad Tu smaidīji bez kāda īpaša – ekstraordināra iemesla. Novērtē mirkļus un esi pateicīgs par tiem, nemeklējot neko vairāk!
Tā arī ir patiesas Laimes būtība.

Esi izlēmīgs un dzīvespriecīgs.

Saproti to, ka lielāko daļu Tavu ciešanu un neveiksmju izraisa ne apstākļi, bet gan Tava attieksme pret tiem. Uzsmaidi tiem, kas skauž un cenšas Tev kaitēt. Parādi viņiem, ka to, kas viņiem dzīvē trūkst, viņi nekad nevarēs no Tevis piesavināties.

Esi uzmanīgs pret tiem, kas Tev dārgi un mīļi.

Gadās, ka Tavs mīļotais cilvēks saka: „Ar mani viss ir kārtībā.” Tad vajag ieskatīties viņam acīs, stipri apskaut un teikt: „Es zinu, ka tā nav. Kā es varu palīdzēt?” Un nevajag kreņķēties, ja Tev šķiet, ka daži cilvēki par Tevi atceras tikai tad, kad esi tiem vajadzīgs. Atrodi prieku tajā, ka citiem cilvēkiem Tu esi kā maza bākas gaismiņa, uz kuru tie iet tad, kad dzīvē ieskauj tumsa.

Dažkārt Tev ir jāatlaiž cilvēks, lai tas varētu izaugt.

Tāpēc, ka pats galvenais viņa dzīvē nav tas, ko tu dari viņa labā, bet tas, ko esi iemācījis viņam darīt viņa paša labā, lai kļūtu veiksmīgs un laimīgs.

Dažkārt, lai sasniegtu rezultātu, Tev jāatstumj cilvēki, ar kuriem ir atšķirīgas intereses.

Tas palīdzēs Tev atbrīvot vietu tiem, kuri atbalsta Tevi Tevis paša redzējumā. Tas notiek spontāni Tavā izaugsmes procesa laikā. Kad esi sapratis, kas Tu esi, Tu saproti arī to, ka ne visi cilvēki, kurus agrāk Tu pazini, ar kuriem draudzējies, skatās uz lietām tāpat kā Tu. Tā Tu vari saglabāt skaistas atmiņas par kopā pavadīto laiku un turpināt savu kustību uz priekšu.

Labāk atskatīties un teikt: „Es nevaru noticēt, ka es to izdarīju”, nekā teikt: „Man žēl, ka es to neizdarīju”.

Jebkurā gadījumā, cilvēki Tevi apspriedīs un vērtēs. Tāpēc nevajag dzīvot lai atstātu iespaidu uz citiem – dzīvo lai atstātu iespaidu uz sevi! Mīli sevi tik, lai citu dēļ nebūtu jāpazemina sevi.

Ja Tu gaidi laimīgas beigas, bet neredzi tās, iespējams, pienācis laiks jaunam Sākumam?

Paskaties uz sevi no malas un pieņem faktu, ka arī Tev ir tiesības laiku pa laikam kļūdīties. Tikai tā Tu vari mācīties. Stipri ir tie cilvēki, kuri ar patiesu prieku smejas par problēmām, jo izcīnījuši smagu cīņu. Viņi smejas tāpēc, ka nekas viņus nenovilks lejā, viņi turpinās sevu ceļu uz jaunu sākumu.

Esi laimīgs!

Avots: http://fit4brain.com
Tulkoja: Ginta FS

Situācijas, kad kategoriski nedrīkst klusēt

163163_180071575366241_7637155_n

Pat tad, ja tu esi cilvēks, kurš vienmēr radis visus jautājumus atrisināt mierīgā ceļā un nemīl konfliktēt un noskaidrot attiecības, ir situācijas, kurās klusēt nav prāta darbs.

Tev tik ļoti gribētos nekad nestrīdēties, nenodarīt nevienam pāri, neradīt liekas problēmas, vienkārši dzīvot un cītīgi strādāt, mīlēt savu ģimeni un priecāties kopā ar draugiem. Tieši tāpēc tu centies nekad nekonfliktēt un cilvēkiem neuzrādīt pretenzijas. Tevi noteikti citi uzskata par ļoti komfortablu un ērtu cilvēku. Tikai būtu svarīgi uzzināt, vai būdama ērta, tu nenodari pāri pati sev?
Te nu būs dažas situācijas, kurās savas tiesības būtu jāaizstāv. Lai nu kā, lemt tev pašai.

1. Kad tev nodara sāpes

Un ne jau tikai dvēseles sāpes, bet tieši fiziskās! Tu varbūt iebildīsi, ka vienmēr aizrādi, ja tev kāds autobusā uzkāpj uz kājas? Jā, iespējams. Bet tad, kad tu atrodies gultā kopā ar pašas vīru un viņš seksa laikā nodara tev sāpes, tu viņam par to saki? Vai arī ciet klusējot? Tad zini, ka vīrietis nav gaišreģis un bieži vien viņš var nejust, ka tev ir sāpīgi. Pasaki viņam to. ja viņš tevi mīl, viņš noteikti pievērsīs tam uzmanību un rīkosies uzmanīgāk. Ja nē, tad….. Diez vai tev ir pa ceļam ar to sasodīto egoistu….

Vīrieša klusēšana ir noraidījuma zīme, sievietes klusēšana – piekrišana.
/Nezināms autors/

2. Kad ar tevi manipulē

Tu labi redzi, ka draudzene liekuļo tev ar vienu vienīgu mērķi – lai tu izdarītu to, ko viņa vēlas un kas viņai ir izdevīgi. Pakļaujoties viņas manipulācijām, tu ne tikai viņas acīs izskaties kā muļķīte, bet arī pati sevī nostiprināsi upura kompleksu. Un pēc tam jau nav ko sūdzēties par to, ka visi tevi izmanto un tu, klusējot ciet. Pasaki visu, ko domā par viņu un viņas metodēm – un tev kļūs daudz vieglāk dzīvot.

3. Kad ignorē tavas vajadzības

Mājinieki, zinot to, ka pēc garas darba dienas esi nogurusi, vienalga prasa no tevis, lai mājā būtu ideāla kārtība, lai būtu sagatavotas vakariņas un nodrošināts komforts. Ja tu paklausīgi, knapi ienākusi pa durvīm, skrien pie plīts un, kājās stāvot aizmiedz, darot kārtējos uzkopšanas darbus, neceri, ka kāds šo tavu pašuzupurēšanos novērtēs. Tāpēc, ka pati esi atļāvusi tā pret tevi izturēties, tāpēc, ka pati necieni savu laiku un enerģiju, un viņi ir pieraduši, ka tu to dari. Tāpēc sanāk, ka tev ir tūkstošiem dažādu pienākumu un nekādu tiesību. Ja tevi tas neapmierina, iemācies paust savas vajadzības, cienīt sevi un savu laiku un pateikt “nē”. Tad arī viņi tevi novērtēs.
P.S. Un iemācies deliģēt savus pienākumus. Māju uzkopt var arī meita, traukus nomazgāt – vīrs, un dēls var iznest atkritumus.

4. Kad tevi māna

Tu vari izlikties, ka nejūti smēķu smaku, kas nāk no tava dēla-pusaudža, un vari izlikties, ka neredzi pielaboto lapu viņa dienasgrāmatā. Taču aiz šīs mānīšanās, īpaši tad, ja to dara tuvs cilvēks, vienmēr slēpjas kaut kāda problēma. Lūk, arī par to vajag runāt. Varbūt dēls baidās, ka uzzinājusi par viņa nesekmīgajām atzīmēm, tu būsi sarūgtināta un pārstāsi viņu mīlēt? Mānīšanās vienmēr saistās ar problēmām attiecībās, tāpēc šeit nebūtu labi piekopt strausa politiku. Noskaidro, izrunā un lieta darīta. Visiem paliks labi.

5. Kad tev liek darīt to, kas tev ir pretīgi

Katram cilvēkam ir kādi savi principi, kurus pārkāpjot, viņš zaudē pašcieņu. Tas bieži ir daudz nopietnāk, kā varam iedomāties! Ejot sava šefa pavadā, un palīdzot “izēst” no kolektīva kolēģi, tu vari saglabāt priekšniecības labvēlību, bet zaudēt cieņu kolēģu un savās acīs. Vai tas tev ir vajadzīgs? Iespējams, piespiežot darīt kaut ko, kas ir pretrunā ar tavu pārliecību un principiem, tavs sarunu partneris tev piedāvā kādus labumus, un tev sākumā šķiet, ka šāds darījums būs abpusēji izdevīgs. Pajautā savai sirdij, tā noteikti zin, ko tev ir un ko nav vērts darīt.

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Jā, dzīvē mēs patērējam cits citu. Ir normāli gan ņemt, gan dot. Svarīgs tikai samērs – jāpieskata, lai tevi neizsmeļ sausu. Tad cilvēks pārvēršas jūga lopiņā, ar kuru drīkst nerēķināties.

Monika Zīle