Pašam savs vilciens

vilciens7

Dzīve līdzinās braucienam vilcienā. Ar daudzām pieturām, izmaiņām maršrutā un pat avārijām.

Bērnībā mēs kopā ar vecākiem iekāpjam šajā vilcienā un domājam, ka tā būs vienmēr. Taču pienāk brīdis, kad viņi kādā stacijā izkāpj un mēs turpinām ceļu bez viņiem

Laiks iet un vagonā blakus mums apsēžas citi cilvēki. Daži no tiem kļūst mums ļoti svarīgi, iespējams, tie paliks ar mums kopā līdz brauciena pašām beigām. Kāds izkāps uz mūžīgiem laikiem un mums blakus paliks tukšs sēdeklis. Bet kāds pazūd stacijās tik nemanāmi, ka mēs pat nepamanām to, ka viņa vietā jau sēž citi cilvēki.

Šis brauciens būs pilns prieka, gaidu, nodevību, piedošanas, satikšanos un atvadīšanos. Kādā brīdī mēs domāsim, ka ātri jānorauj stop-krāns vai jāpārsēžas kādā citā vagonā, bet brīžiem mēs laimē sēdēsim un skatīsimies pa logu, ar prieku gaidot iekāpjam jaunus un jaunus pasažierus.

Galvenais brauciena noslēpums: mēs nezinām, kurā stacijā mums būs jāizkāpj. Tāpēc vislabāk ir baudīt braucienu un pašiem padarīt to komfortablu sev un tiem, kuri sēž mums blakus.

Tas ir ļoti svarīgi. Jo tad, kad mēs sasniegsim savu gala staciju, ir ļoti svarīgi, lai tie cilvēki, kuri turpinās ceļu, sajustu, ka mūsu vieta ir tukša un viņiem būtu saglabājušās pašas labākās un siltākās atmiņas par to, kurš sēdēja blakus…

©Marks Entonijs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tavs vilciens

10678747_285634548293681_6534112538755482130_n

Dzīve līdzinās braucienam vilcienā- ar pieturām, ar maršruta izmaiņām, ar dažādiem notikumiem, ar gadījumiem un negadījumiem.
Mēs iekāpjam dzīves vilcienā tajā brīdī, kad piedzimstam. Vecāki mums nopērk tam biļeti.
Mums šķiet, ka tie šajā vilcienā vienmēr brauks kopā ar mums. Tomēr, kādā stacijā tie izkāps un atstās mūs.
Laikam ejot, vilcienā iekāpj vēl citi pasažieri. Daudzi no tiem mums ir ļoti svarīgi, tuvi un mīļi cilvēki- radi, draugi, bērni, arī mūsu dzīves mīlestība.
Ceļojuma laikā daudzi arī izkāpj no mūsu dzīves vilciena, atstājot dzīvē paliekošu tukšumu.
Daudzi no tā izkāpj tik klusi, ka mēs pat nemanām, kad tie atbrīvojuši savas vietas, kad vilcienu atstājuši!
Brauciena laikā mēs pieredzam gan prieku, gan bēdas, gan sapņus, gan ieceres, gan jaunas iepazīšanās un sastapšanās, gan atvadas.
Labs ceļojums mums veidojas tad, ja paši esam izpalīdzīgi, mīloši, labās attiecībās ar citiem pasažieriem. Darot visu iespējamo, lai padarītu ērtu un patīkamu arī citu cilvēku ceļojumu.
Šī brīnumainā ceļojuma noslēpums ir: mēs nezinām, kurā pieturā izkāpsim paši. Tāpēc mums jādzīvo vislabākajā veidā- gan pielāgojoties, gan piedodot, gan dodot citiem labāko, kas mums ir pašiem.
Tas ir svarīgi tāpēc, lai brīdī, kad pienāks mūsu kārta izkāpt kādā no stacijām… mēs aiz sevis atstātu skaistas atmiņas tajos cilvēkos, kuri vēl turpina ceļot dzīves vilcienā.
Paldies, ka esi viens no manas dzīves vilciena svarīgajiem pasažieriem… mēs nezinām, kad pienāks mūsu izkāpšanas pietura, tāpēc nekavēšos teikt jau tagad: “Paldies”.

Autors: Māra Brante