Pārpildītais trauks

trauks udens

Es domāju par to, cik daudz un cik viegli cilvēks zaudē un cik ilgi viņš mokās, ja nesaprot, kā uzbūvēta pasaule un kā pret to attiekties.
Mūsu dvēseles arvien spēcīgāk pielīp Zemei. Mēs arvien biežāk izrunājam vārdu “Dievs”, taču tik maz jūtam, kas tas ir un Kas Viņš ir.
– Mēs pielīpam naudai, – un mūsu bērni un mazbērni zaudē morāli, godu un sirdsapziņu.
– Mēs pielīpam ķermeniskajām un seksuālajām baudām, sarīkojam seksuālo revolūciju, – un rodas AIDS kā šīs tendences bloķētājmehānisms.
– Mēs pielīpam ģimenei, attiecībām – un vairojas nodevība, šķiršanās, strīdi un nelaimīgi bērni.
– Mēs pielīpam komfortam, labklājībai un sabrūk māja, kurā dzīvojam, visas Zemes ekoloģija. Garīgā nepilnība pāriet  fiziskajā, un jebkura ārējā piepūle neatrisina problēmu līdz galam.
Lai kā mēs arī necenstos izglābt ekoloģiju un cilvēci no deģenerācijas un sterilizācijas, bez garīgās harmonijas tā neieies nākamajā dienā, un te nu katra no mums centieni vai nu sagraus vai spēs glābt cilvēci.
Katrs no mums var būt tas piliens, kas glābs Pasauli vai pārpildīs trauku.

Segejs Lazarevs “Karmas diagnostika” 2. grāmata “Tīrā karma”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Katram cilvēkam ir tiesības uz savu pasaules redzējumu

pasaules reedzejums

Katram cilvēkam ir tiesības uz savu pasaules redzējumu. Un tiesības balstīt šo pasaules redzējumu uz savu personīgo dzīves pieredzi un realitātes uztveri.
Katram ir tiesības rīkoties, pamatojoties uz savu, subjektīvo, šauro situācijas izpratni. Un arī pašam novērtēt savas rīcības sekas. Tikai šāds darbības veids, nevis paļaušanās uz mītiski objektīvu viedokli, var sniegt patiesu izpratni par sevi. Nepieciešamība veidot sevi un iespēja virzīties uz priekšu. Subjektīvais pasaules redzējums var kļūt par to sākumpunktu, kurā sāk notikt attīstība.

Fakts, ka ir daži pareizāki un veselīgāki veidi kā dzīvot, neatceļ to, ka katram ir savs ceļš. Pat zinot, kas ir pareizi, nav iespējams pie tā nonākt uzreiz.

– Zinot, ka smēķēšana ir kaitīga, ne visi var uzreiz atmest šo ieradumu.
– Sapnis par ideālām attiecībām nepasargā mūs no tā, ka attīstības ceļā mēs daudzkārt uzsitam punus pret saviem reālajiem partneriem.
– Pat zinot visu par veselīgu uzturu, tas mirklī nepiespiedīs mūs atteikties no tā, kas mums šobrīd garšo.

Mēģinājums mūsu dzīvē pievilkt aiz ausīm pareizo un objektīvo vienmēr izgāžas.

Uz iekšu vērsta kustība vienmēr balstās subjektīvā pieredzē un tas ir drošākais veids kā agri vai vēlu mēs varam attapties savas personīgās laimes centrā, kuru nav izgudrojis neviens cits, bet kuru tu pats personīgi esi izaudzējis un kas nedalāmi pieder tieši tev.
Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Skaidri redzēt pasauli

skaidri redzēt1

Mēdz būt ļoti skumji, kad tev tuvs cilvēks, aizmiglojis savas acis ar dažādiem stereotipiem un iepriekšējo attiecību traumām, neredz tevi tādu, kāds tu esi.
Runā ar tevi, it kā tu būtu kāds cits. It kā runātu ar savu mammu vai tēti. Vai ar bijušo sievu vai vīru. Kā ar nepaklausīgu bērnu. Kā ar kaut ko ļoti svarīgu, bet – ne ar tevi. Runā ar saviem priekšstatiem par tevi vai ar “tavu iepriekšējo versiju”, neievērojot to faktu, ka tu jau sen esi mainījies, vai vispār nekad nesi bijis tāds, kādu viņš tevi grib redzēt.
Taču vēl sāpīgāk ir atklāt to, ka arī tu pats, refraktējot realitāti caur savām brillēm, dažkārt nevari ieraudzīt cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Īpaši – pašus tuvākos un mīļākos, kuri atrodas tajā zonā, kur tu esi īpaši viegli ievainojams un visbiežāk aizstāvies. Ka ļoti bieži, pat tad, ja vēlies redzēt, vienalga neredzi. Vai baidies ieraudzīt. Vai pat vispār nevēlies redzēt.
Un tāpēc dažādiem cilvēkiem viss sanāk “kā parasti,” un tu atkal izrādies tai pašā vietā un atkal nesaproti, kā tur nokļuvi. Un šķiet, ka visi cilvēki ir vienādi. Taču patiesībā, tas tu tos redzi vienādus, izvēloties no kopējās bildes tikai tās detaļas, kas tiek cauri tavam filtram. Un kad uz sekundi, izrādās tev šīs barjeras vairs nav, kļūst brīnumaini, neērti un ļoti bieži kauns, jo tas ir neiespējami, visu laiku skaidri redzēt pasauli. Un kļūst priecīgi caur asarām no tā, ka tu kaut vai uz brīdi saproti, kā tad patiesībā ir.
Iespējams, kāds prot dzīvot “vienkārši tā” un viņam viss uzreiz sanāk, kā vajag. Un vēl ir apgaismoti ļaudis, kuri vienmēr pasauli redz skaidri. Taču vairumam cilvēku nākas pielikt pūles, lai tas notiktu.
Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Lai top zaļš

zaļš

Reiz dzīvoja kāds miljonārs, kuram bija kāda nopietna acu kaite un tās ļoti sāpēja. Viņš apmeklēja daudzus ārstus, bija izdzēris kaudzēm tabletes un saņēmis simtiem injekciju. Nekas nelīdzēja, acis sāpēja. Un šķita, ka kļūst aizvien sliktāk.
Beidzot viņš sastapa kādu mūku, kurš noklausījies vīra teikto, ieteica kādu laiku skatīties tikai uz zaļu krāsu. Ne uz vienu citu, tikai zaļu. Miljonārs uzaicināja veselu krāsotāju brigādi un sapirka mucas ar zaļu krāsu. Viņš lika visu nokrāsot zaļu, lai kur viņš skatītos, viss būtu tikai zaļš. Tieši tā, kā bija teicis mūks.
Pēc pāris dienām mūks nāca apciemot bagāto vīru. Viņam pretim izskrēja kalpotāji un aplēja viņu ar zaļu krāsu, jo mūka tērps bija sarkans. Lai tik viņu saimnieks neredzētu nevienu citu krāsu un acu sāpes vairs neatgrieztos.
To redzot, mūks sāka smieties un teica: “Ja vien tu būtu nopircis zaļas brilles par pāris dolāriem, tad būtu pasaudzējis gan sava nama sienas, gan koku stumbrus, gan podus un traukus, un visu citu pārējo.
Nevar taču nokrāsot visu pasauli zaļu.”

Tāpēc necentīsimies mainīt apkārtējo pasauli. Tas nav iespējams.
Bet mēs varam mainīt savu pasaules redzējumu un pasaule tad mums mainīsies. Tas ir muļķīgi censties pārveidot pasauli, vispirms pārveidosim sevi!
Mainīsim savu redzējumu!

Avots: Māras Brantes raksti