Par muļķīgiem risinājumiem: kā manipulēt ar mīlestības ilūziju

mulkigi

Viens no muļķīgākajiem risinājumiem, kas var ienākt cilvēkam galvā, ir vēlme nopelnīt kāda mīlestību. Darīt kaut ko, būt kaut kam, dzīties pēc naudas vai sasniegumiem lai tikai nopelnītu mīlestību (vai atzinību – sauciet to, kā vēlieties).

Ko gan tur slēpt, šo paņēmienu izmanto visu veidu manipulatori. Arī manipulējoši vecāki. Trauksmaini, par sevi nepārliecināti, infantīli un, protams, kontrolējoši.

Jo tieši caur kontroli var sajust varu. Ja esi vājš un ne parāk pašpārliecināts, atrodi to, kurš ir vēl vājāks, dumjāks un nepārliecinātāks, un kontrolē viņu. Un tad varēsi sajusties stiprs, viltīgs un pārliecināts. Nu, kaut vai tā! Vai arī apmuļķo kādu, kurš gudrāks. Arī nav slikti, vai ne?

Un bērni tadām spēlēm ir ļoti piemēroti. Viņus pārliecināt var par jebko. Un izlipināt no viņiem var jebko. Kaut gan daudzi, vairs pavisam ne bērni, turpina spēlēt šīs spēles ar saviem partneriem, draugiem, kolēģiem. Un, protams, ar saviem bērniem – kur nu bez tā!

Darbojošās personas mainās, bet spēles paliek tās pašas.

Un kas gan pasaulē var būt labākie “prjaņiks un pātaga” (пряник и кнут), ja ne mīlestības ilūzija? Kuru it kā vajadzētu nopelnīt. Izdarīsi un tevi apsola mīlēt. Neizdarīsi – draud atņemt tev mīlestību. Bet neviens nekad nav redzējis to mīlestību. Un neviens nezin, kāda tā izskatās. Un pilnīgi nav skaidrs, kā saprast, ir tā, vai nav.

Īpaši labi šis paņēmiens strādā, ja cilvēks mīlestību nekad dzīvē nav redzējis un jutis. Tad viņu ir ļoti viegli pārliecināt par to, ka, ja izdarīsi kaut ko, tad tev būs mīlestība, tevi mīlēs. Vai arī kļūsi par kaut ko, izmainīsies, un tad tevi mīlēs. Viņš taču nesaprot, vai gala rezultātā saņemtais ir vai nav mīlestība.

Kas ir interesanti, daudzi paši sevi cenšas pārliecināt. Un vēl interesantāk, ka arī veic noteiktas darbības. Un kļūst par kaut ko, kas arī ir ne mazāk interesanti.

Lūk, es kļūšu veiksmmīgs,skaists, notievēšu par tik un tik kg, sapirkšos kaudzēm brendu apģērbus – un visi mani mīlēs. Vai arī otrādi: būšu nabags, nelaimīgs, visu citiem, sev – neko, un visi mani mīlēs.

Taču pasaule katram izskatās savādāka, un katrs izdomā kaut ko – pēc savas gaumes. Lai gala rezultātā nonāktu pie tā paša. Mīlstību nevar nopelnīt. Tā vai nu ir, vai nav. Un, ja nav – tad – viss. Un ne visiem tā ir dota. Ko tur padarīt?

Taču ir jāatzīst viena nepatīkama patiesība. Mīlestības nav ne tam, kurš manipulē, ne tam, kurš ļaujas manipulācijām. Ne tam, kurš cenšas nopelnīt, ne tam, kuru cenšas nopelnīt. Jo gadījumā, ja tā būtu, šī spēle beigtos nesākusies.

To, kas nāk no iekšienes, nevar atrast ārpusē.

Vai arī, ja cilvēks mierīgi apsēstos, padomātu un tiktu skaidrībā ar to, ko viņam vispār nozīmē mīlestība, viņam nenāktos censties to nopelnīt.

Starp citu, nopelnīt mīlestību nav viens un tas pats, kas veidot attiecības. Attiecibu veidošana nāk no pieaugušu cilvēku pozīcijas, no apzinātības. Savukārt mīlestības pelnīšana ir iluzora ēnu spēle – vara un pārākuma sajūta, kuras gala rezultāts tāpat ir ilūzija.

Ir spēles, kurās zaudē visi!

Autors: Jeļena Usenko

Avots: https://lenkinsite.wordpress.com

© psy-practice.com
Tulkoja: Ginta FS