Par personības vērtību

celotajs2

Man visi cilvēki ir vienādi savās tiesībās uz dzīvi, brīvību un visdažādākajiem labumiem, taču ne visas personības ir vienādi vērtīgas. Kāds uzskatīs šo par pārāk asu, kāds – par naivu, un tomēr…

Ir nesalīdzināmi daudz vertīgākas personības. Ne tāpēc, ka es ar viņiem draudzējos, un pat ne tāpēc, ka no viņiem var kaut ko iegūt, bet tāpēc, ka viņi sevī ir ļoti daudz ieguldījuši.

Vairāk ko izgājuši, uzdrošinājušies pārciest un palikuši dzīvi. Attīstījuši savus talantus. Izlīdzinājuši nelīdzenumus. Nojaukuši sevi kā bērnu rotaļu piramīdu un pēc tam pa gabaliņam atkal salikuši kopā, bet – jau daudz augstāku.

Uzcēluši līdz galam, pabeiguši, uzzinājuši. Tik daudz reižu, cik vajadzīgs.

Politkorekti runājot, no ikviena cilvēka var kaut ko mācīties. Es nestrīdos. Taču ir cilvēki, kuri dzīvo un nedomā par to, ko saņem. Viņi seko sociālajām straumēm, balstoties uz ārējo. Noveco pēc grafika. Viņus var izskaitļot no sākuma līdz beigām. Tiesa.

Bet kāds pastāvīgi iegulda savus spēkus pārmaiņās, skaidrībā un plastiskā noturībā. Izdzīvo to, no kā vairums baidās un bēg. Analizē, dziedina. Izzin savus tarakānus un savus tauriņus.

No šī skatu punkta, jā, viņš ir daudz vērtīgāks, tāpēc, ka ieguldījis sevī daudz vairāk. Un neko tur nepadarīsi. Var cik vien tīkas spriedelēt par vienlīdzīgām tiesībām, taču – ne par vienlīdzīgām personībām. Es varu pēc iespējas nesalīdzināt likteņus. Un censties mīlēt visus, cik vien labi protu, taču novērtēt un cienīt tomēr atšķirīgi.
Un ko tu par to domā?

Autors: Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements