Sieviete ir jāglāsta

glasti

Kā padarīt sievieti laimīgu? Sieviete ir jāglāsta. Sievietei ir svarīgi vīrieša roku pieskārieni, ir svarīgi sajust apskāvienu siltumu, ne tikai pirms seksa. Vienkārši tāpat, apskaut un glāstīt, maigi un ilgi. Un absolūti bez seksuāla zemteksta.
Uz vīriešu jautājumu – “lūk, kāpēc sievietei no manis vajag tikai naudu????”, – es gribu atbildēt ar franču rakstnieka Gija de Mopasāna vārdiem:
“Sievietes, kuras reti, maz un nemākulīgi tiek glāstītas, dzīvo ar tūkstošiem sīku rūpju, iedomību, alkām pec naudas un tāpēc cieš. Savukārt, sievietēm, kurām pietiek glāstu, nekā netrūkst, nekas nav vajadzīgs un tās neko nenožēlo…. jo saldkaisle izdziedina no visa un mierina it visā!”

Mīļie vīrieši, glāstiet savas sievietes – tas ir galvenais ģimenes LABklājības noslēpums. Ja vīrietis neglāsta savu sievieti, naudas viņam nekļūst vairāk, bet gluži otrādi.

Pastāstīšu kādu piemēru par kādu  šaurā lokā pazīstamu biznesmeni, kurš “audzina” miljonārus.
Tad, lūk, viens no viņa obligātajiem ikdienas uzdevumiem mācību kursā, ir atnākt mājas un bez seksuālā zemteksta glāstīt savu sievieti. Vienkārši glāstīt – vismaz 40 minūšu garumā. Biznesmenis apgalvo, ka šai vienkāršajai darbībai ir satriecošs iespaids uz vīrieša finansiālo stavokli. Šim faktam apstiprinājums ir gan viņa paša, gan viņa skolnieku rezultāti

Viennozīmīgi, gribu pasvītrot to, ka ne velti gudri un nobrieduši vīrieši to zina un praktizē.

Kas tad notiek un kāpēc notiek?

40 minūšu laikā sievietes kontroles sistēma pilnībā atslēdzas. Viņa atlaiž nemieru, trauksmi un kļūst laimīga. Sievietes ķermenis kļūst kā mīksts plastilīns, kas ļauj sevi veidot. Sievietes enerģija sāk plūst kā svētlaimīga upe.

Un tieši šis stāvoklis vīrietim ir vajadzīgs kā degviela. Un, ieslīgstot tieši šajā svētlaimes stavoklī, vīrietis sāk izjust savas labākās nobrieduša vīrieša īpašības.

Ja runājam pavisam vienkāršiem vārdiem – sieviete kļūst maiga, mīloša un pateicīga. Tā vietā, lai būtu trauksmaina, uzvilkta un kontrolējoša. Viņa sāk uzticēties. Uzticēties ne tikai prāta bet pat šūnu līmenī. Viņas šūnas iegūst jaunu pieredzi – tās atslābst. Un kas vīrietim ir galvenais? Pareizi!

Uzticēšanās un pieņemšana. Tad viņš savā dabā atklājas maksimāli. Kad jūt brīvību. Viņš sāk pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.

Taču, paskatieties: vairums pāru lielākā problēma ir kontrolējoša sieviete un bezatbildīgs vīrietis. Un tas ir kā apburtais loks – viņa kontrolē, bet viņš – nespēj atvērties, tāpēc neuzņemas atbildību. Viņš ir bezatbildīgs, un viņa nevar atslābināties. Tapēc viņai nākas visu kontrolēt. Pazīstami?
Cits jautājums – kāpec viņi ir satikušies?

Protams, lai izdziedinātos.
Viņš – lai iemācītos uzņemties atbildību, viņa – lai iemācītos uzticēties. Un tādam pārim visnekaitīgākā tehnika ir tieši šī.

Vīrietim ir jāglāsta sava sieviete, kā minimums, 40 minūtes. Var uzlikt skaistu mūziku un vienkārši glāstīt.
Ļoti bieži vīrieši šo vārdu savienojumu “glāstīt sievieti” uztver kā pienākumu. Vai arī nespēj tikt galā ar uzbudinājumu, un uzmācas viņai, vēl pirms tā kļuvusi par “lavu”. Un tajā mirklī sieviete aizveras. Tā notiek tāpēc, ka tajā brīdī vīrietis ir ieciklējies uz sevi. un nepieņem to kā baudu, un nejūt to, ka savienošanas jau notiek.

Un, ka tas jau ir sekss.

Bet, klausoties sievietes ķermenī, sajūtot pat vismazākos impulsus, sajūtot zem pirkstiem enerģiju, vīrietis var ieiet plūsmas stāvoklī un savienoties ar sievieti. Un saņemt kolosālu labsajūtu, sajūtot, ka viņa sieviete kļūst atslābināta no viņa pieskārieniem.

Apzinoties, ka tieši viņš var pārvaldīt šo stihiju. Un tas vīrietī rada milzīgu pacēlumu un enerģiju.
Un te nu ir svarīgi koncentrēt savu uzmanību uz pieskārieniem un savām sajūtām, kas pieaug visu šo 40 minūšu garumā. Censties nedomāt ne par darbu, ne par rezultātu – (apmēram tā – nu, ko, vai viņa jau ir atslābinājusies?). Vienkārši glāstīt.
Savukārt sievietei ir vienkārši jāatslābinās un jāpieņem, vērojot savas sajūtas un ķermeņa reakcijas.

Šī prakse ļauj sievietei sajust to, kā tas ir – atslābināties un uzticēties vīrietim, bet vīrietim dod iespēju sajust – kā tas ir, uzņemties atbildību.

Protams, var gadīties, ka jums tas izdosies jau pirmajā reizē, bet, iespējams – tikai desmitajā. Tas nav svarīgi. Taču, ja šo praksi ieviesīsiet kā ierastu ģimenes rituālu, rezultāts pārsniegs visas jūsu cerības!

Kāpēc sievietei ir svarīgi būt atslābinātai?
Tāpec, ka tikai šajā – atslābinātības stāvoklī ir iespējams radīt savu realitāti sievišķīgi. Un tas, savukārt, nozīmē – bez spriedzes un piepūles.

Mums ir ļoti svarīgi atrasties mierā un radīt šādu mierīgu gaisotni ap sevi, savās mājās saviem mīļajiem. Tādu gaisotni, kurā ir patīkami atrasties. Tā ir sievietes funkcija.

Ko darīt, ja šobrīd vīrieša blakus nav?
Kā uzturēt šādu stāvokli?
Pats galvenais – pēc tā ir jātiecas. Veidi ir dažādi. Var iet karstā lavandas vannā. Var doties uz ķermeņa  masāžām. Dejot, lai enerģija “nesastāvētos”. Taisīt pašmasāžu, visdažādākos ķermeņa vingrinājumus. Var individuāli strādāt ar psihologu un atrast spriedzes cēloņus, un tikt ar tiem galā.
Ir ļoti labi, ja blakus ir mīlošs vīrietis, kurš ir ieinteresēts, lai viņa sieviete būtu mierīga un atslābināta. Taču uzvelt viņam visu atbildību par saviem stāvokļiem – tā ir mazas meitenes pozīcija.
Tāpēc jums pašām ir jāiemācās vadīt savu psihisko enerģiju, lai nesagrautu vidi sev apkārt, bet piepildītu to ar savu klātbūtni. Pēc tādas sievietes stāvēs rinda ar vīriešiem. Un tieši tie vīrieši, kuri prot novērtēt to, kas jums ir.

Avots: https://organicwoman.ru/dlya-par/
Autors: Anna Komlova
© organicwoman.ru
Tulkoja: Ginta FS
​​​​​​​Pateicos Līgai Šīronai par ieteikumu.

Advertisements

Sieviete, dēļ kuras es vēlos dzīvot

3597855-R3L8T8D-650-martinsedacca-101-r16

Kāda vīrieša pārdomas.
Gadiem ejot, un pieredzei augot, katrs vīrietis cenšas sev noformulēt tos kritērijus, ko viņam nozīmē laba un – ne tik laba sieviete, cenšas uzzināt sava ideāla “recepti”. Daudzi, neatrodot to, viļas savās cerībās, vai arī dala sievietes kategorijās “laba sieva”, “laba mīļākā” u.t.t.. Kas attiecas uz mani, es tiešām nespēju bez sievietes, un nevaru arī “sadalīties” uz vairākām.
Kādai jābūt tai sievietei, kura man ir blakus?
Droši vien tādai, kuras dēļ es vēlos dzīvot. Nevis vienkārši dzīvot, bet kuras dēļ es vēlos rīkoties, kuru vēlos darīt laimīgu, atkal un atkal iekarot viņas sirdi, un iedegt mirdzumu viņas acīs…

Viņa ir Sieviete, kura tev neko nav parādā un kurai tu neko neesi parādā. Viņa kopā ar tevi ir tāpec, ka viņai ar tevi ir labi un droši, un viņa tevi mīl. Man nav svarīgi, ar ko viņa nodarbojas. Iespējams, viņa kaut kur strādā, varbūt vispār nestrādā, taču ar kaut ko nodarbojas.

Ir svarīgi tas, ka viņa savu un manu dzīvi piepilda ar jēgu.

Viņu ne pārāk nodarbina jautājuma finansiālā puse. Svarīga ir ideja. Bet pārvērst idejas realitātē, ir vīrieša uzdevums.

Man nav obligāti viņu katru dienu redzēt basām kājām halātā pie plīts. Svarīgi ir tas, kā viņa jūtas manā klātbūtnē. Man ir svarīgi sajust viņas maigumu, siltumu un vajadzību pēc manis. Mani neuztrauc tas, ka reizēm man nav viņas pagatavotu brokastu vai vakariņu – tā ir labāk, nekā mīļotās pārmocītais skats vakarā, kad viņa apguļas  man blakus gultā ar izslavētajām galvassāpēm.
Lai viņa vairāk nodarbojas ar sevi, jo patikt vīrietim, ir sievietes dabiskā vajadzība un aicinājums. Vai esat ievērojuši, ar kādu sejas izteiksmi sievietes iznāk no SPA salona? Lūk! Un viņai patīk apburt. Viņai ir svarīgi saņemt enerģiju no vīriešiem, kuri viņu apbrīno.

Viņa pastāvīgi ar kaut ko aizraujas. Dažkārt tās ir jaunas metodes sevis kopšanā, tad ēšanas paradumu maiņa, tad – atkal jaunas idejas biznesā. Viņai ir svarīga komunikācija ar jauniem cilvēkiem. Viņa interesējas par veiksmīgu cilvēku dzīves pieredzi. Viņa tev stāsta par savām sieviešu lietām un meklē pie tevis atbalstu un pati, savukārt, ar interesi uzklausa to, kas ir svarīgs tev. Viņa kopā ar tevi ir gatava noskatīties interesantu hokeja maču. Viņa saprot, ka tev tas ir svarīgi.

Dažkārt viņai gribas sajusties mazai meitenītei un vienkārši izraudāties tev uz pleca, saņemt no sava vīrieša glāstus, atbalstu un līdzcietību. Dažkārt tam nevajag nekādu paskaidrojumu. Tā viņa mēdz atbrīvoties no stresa. Jo Dvēseles dziļumos viņa vienmēr būs “meitenīte”

Iespējams, mani tomēr mocīs šaubas, un, ja nu pēkšņi es neesmu tas, par kuru viņa sapņoja. Taču šie pārdzīvojumi liks man viņas labā darīt vēl vairāk, lai viņa vienmēŗ būtu man blakus, taču es zināšu, ka viņa man neko nav parādā. Un katru reizi, kad es viņu apskauju, iespējams, tas notiek arī sapņos, pēc viņas reakcijas es saprotu, ka esmu viņai dārgs un viņa mani izvelējās! Un tad es saprotu, ka blakus man ir sieviete, kuras dēļ es vēlos dzīvot.
Autors nezināms
Avots: http://dishi-svodobno.blogspot.com
​​​​​​​Tulkoja: Ginta FS

Pieaugušu cilvēku attiecības

55

Visa mūsu kultūra, tā vai savādāk, atspoguļo neirotisku mīlestību. Filmas, romāni, dziesmas – viss, uz ko balstās cilvēki, formējot savus priekšstatus par šīm jūtām. Tajos mīlestība atspoguļota kā kaislīgas, visapverošas jūtas, dažkārt pat apsēstība ar otru cilvēku. Tādas mīlestības dēļ cilvēki veic neprātīgas darbības, gatavi ciest un ciešanas kļūst par tādu attiecību neatņemamu sastāvdaļu. Jūtu vētras, dramatisms, noslēpumainība – to visu ļoti labi var pārdot.

Pat psihologi, un es tai skaitā, biežāk raksta ne jau par normu, par to, kadām jābūt normālām divu pieaugušu cilvēku veselīgām attiecībām. Nobrieduši pāri ļoti reti meklē psihologa palīdzību. Savukārt nobrieduši tie kļūst terapijas procesā un savā darbā ar attiecībām.

Lai aizpildītu šo tukšumu priekšstatos par to, kadām jābūt pieaugušu cilveku attiecībām, es nolēmu uzrakstīt šo rakstu.

Pirmais, ko pamanu, kad skatos uz veselīgām attiecībām, ir abu partneru pašpietiekamība.

Tajās nav privātīpašumnieciskuma, bet ir uzticēšanās  Partneri viens otru ciena, viens otru apbrīno un neizmanto viens otru savu vajadzību apmierināšanai.

Gluži pretēji neirotiskajam: “Es nevaru bez tevis dzīvot!”, nobriedusi mīlestība saka: “Es izdzīvošu arī bez tevis, un pat varēšu būt laimīgs, taču es tevi mīlu un vēlos būt ar tevi kopā!”. Neviens nepieprasa: “Tev jābūt man blakus, lai man būtu labi!”. Un nenodod sevi, pakļaujoties partnera prasībām aiz bailēm tikt pamestam.

Cieņa pret partneri neļauj izturēties pret to augstprātīgi: “Es labāk zinu, kā tev būs labi!”, “Dari, kā es teicu!” Kad mēs cenšamies piespiest otru cilvēku darīt tā, kā mēs uzskatām par pareizu, viņš sāk aizstavēties un izvairīties no kontroles un spiediena, nereti pārejot uzbrukumā, un izsakot atbildes apvainojumus.

Savukārt cieņa pret partnera vajadzībām, robežām un cilvēciskajām īpašībām, stimulē mūs sadarboties, meklēt iespējas, kā realizēt stratēģiju “uzvarēja-uzvarēju”

Pieaugušu cilvēku attiecības ir līdzvērtīgo savienība, kur katrs uzņemas atbildību par savām jūtām, vārdiem un uzvedību.

Ja jūs uzskatāt, ka jūsu partneris ir atbildīgs par jūsu laimi, tad brīžos, kad nesaņemat to, ko vēlaties, jūs jūtaties aizvainots un dusmīgs. Taču otrs nevar būt atbildīgs par to, ka viņa priekšstati par laimi nesakrīt ar jūsējiem. Jūs abi kopā saskaņojat savas gaidas ar otra iespējām. Un varat parūpēties par sevi paši, ja partneris kādu iemeslu dēļ nevar apmierināt jūsu vajadzības.

Uzņemties atbildību nozīmē neapvainot otru par to, ka jūsu dzīve nav tāda, kādu vēlējāties. Ja jūs nevarat darīt to, kas jums ir svarīgi, vai to, kas jums patīk tāpēc, ka otrs to neatbalsta – tā ir jūsu, nevis otra cilvēka problēma. Ja otrs neuzņemas savu atbildības daļu, un to uzņematies jūs – tad atbildība par jūsu pārslogotību gulstas uz jums.

Tāpat arī veselīgas attiecības paredz to, ka tas, ko jūs jūtat attiecībās ir jūsu atbildība, bet tas, ko attiecībās jūt partneris – ir viņa atbildība. Neviens nevar otram piespiest kaut ko just, nevar vadīt viņu bez viņa piekrišanas. Ja jūsu partneris apvainojas par jusu rīcību, tā nav jūsu vaina, bet gan viņa izvēle tā reaģēt.

Atbildība ir arī iespēja izvēlēties to, kas der tieši jums, tā ir prasme pārvaldīt savu dzīvi un neatdot šīs pārvaldības tiesības otra rokās – lai tas būtu pat vistuvākais cilvēks.

Pieaugušu cilvēku attiecībās tiek atbalstīta otra cilvēka pašrealizācija. Viens palīdz otram realizēt iecerēto. Pirmkārt, tas ir atbalsts izaugsmē, kādu izvēlējies partneris. Palīdzība un rūpes pārī – tas nav veids, kā piespiest otru justies kaut ko parādā, vai viņa lojalitātes pirkšana. Tā nav mīlestība-darījums, kur katrs skaita, cik daudz laba izdarījis otra labā, lai pēc tam pieprasītu dividendes. Un tā nav glābšanas operācija, kur viens risina otra problēmas, un velk āra no krīzēm un nelaimēm, neļaujot otram izjust savu daļu atbildības par savu izvēli, un nedodot iespēju iemācīties pieņemt lēmumus un rīkoties.

Nobriedušai personībai spēja atdot ir paša spēju un pārpilnības demonstrācija. Tā saņem atdevi brīdī, kad redz to, ka viņa palīdzība un atbalsts ļauj otram kļūt stiprākam, un partnera rezultāti sniedz gandarījumu un apmierinājuma sajūtu.

Tādās attiecībās cilvēki viens uz otru skatās atvērtām acīm, redzot reālu cilvēku un nevis sastingušu tēlu. Tas ir iespējams tad, kad cilvēku patiesi interesē otrs cilvēks, lai cik arī gadus viņi kopā būtu nodzīvojuši. Kad viņi ir gatavi pieņemt viens otru tādu, kāds tas ir, ar visiem viņa trūkumiem un labajām īpašībām, nenosodot un necenšoties otru padarīt ērtāku sev.

Ļoti svarīga tādu attiecību īpatnība ir iespēja godīgi un patiesi sarunāties vienam ar otru.

Pāris kļūst ļoti stabils, ja partneri var būt tie, kas viņi ir, bez bailēm, ka viņu vārdi vai darbi varētu tikt noniecināti, kritizēti vai nepareizi iztulkoti. Tas ir nenovērtējami, ja blakus ir cilvēks, kuram var uzticēties un uz kuru vienmēr var paļauties, nebaidoties par nodevību. Tādās attiecībās abi cilvēki jūtas droši.

Protams, runājot par nobriedušām attiecībām, es nedomāju to, ka tām jābūt ideālām.

Tajās ir gan interešu un viedokļu konflikti, gan dažādas emocijas. Taču, lai ko arī partneri nedarītu, viņi atceras savus kopīgos mērķus – dzīvot kopā ilgi un laimīgi.

Atceras to, ka viņi abi atrodas vienā laivā un nevēlas to šūpot. Viņi uzņemas atbildību par to ieguldījumu, kuru tieši šobrīd iegulda kopējās attiecībās. Un šīs attiecības viņiem vienmēr ir svarīgākas par jebkuriem konfliktiem un nesaskaņām

Šajās attiecībās cilveki runā viens ar otru un cenšas dzirdēt otru un saprast otra viedokli. Pat tad, ja tam nepiekrīt. Neviens neuzskata, ka obligāti ir jāpiekrīt otra viedoklim un neprasa to arī no otra. Taču tas nenozīmē, ka nav iespējams kompromiss un nav iespējams vienoties, lai labi būtu visiem. Un tādās attiecībās vienmēr ir iespēja piekāpnies, nejūtoties aizvainotam vai upurim.

Veselīgas attiecības ir attiecības, kurās abiem ir labi. Labāk, kā atsevišķi dzīvojot. Otra cilvēka klātbūtne katru dara stiprāku un harmoniskāku. Tajā pat laikā, abu mijiedarbība ļauj cienīt otra cilvēka personiskās robežas un papildinot vienam otru, partneri paliek patstāvīgas, veselas personības

Tādas attiecības asociējas ar vārdiem – uzticība, drošība, atbildība, sapratne, atbalsts, attīstība, harmonija un interese.

Iespējams, par tādām attiecībām filma nebūtu interesanta, taču manā skatījumā, tādā ģimenē dzīvot ir tieši tas, kas vajadzīgs.

Avots: © psy-practice.com
Autors: Jekaterina Gončaruka
Tulkoja: Ginta FS