Lietus vienalga būs, tikai jāsagaida

lisa aisato2

Ir tādas zivtiņas –
kad ūdenstilpne izžūst, tās ierokas dūņās. Un pacietīgi gaida – kad nolīs svētīts lietus.
Neviens jau nesola, ka lietus būs. Bet viņas gaida – sastingušas, lai lieki netērētu savus resursus. Lai neiztērētu pārak daudz vērtīgās enerģijas. Lai izdzīvotu un sagaidītu.

Tāpat arī cilvēki, kuri pazaudējuši mīlestību, – viņi tumsā sastinguši kaut kā dzīvo. Cenšas mazāk elpot, mazāk kustēties, mazāk runāt – tikai par darbu. Tikai nepieciešamo. Arī viņi gaida, kaut gan neviens viņiem nav apsolījis, ka mīlestība atnāks. Un viņi jau arī necer – lai cerētu, arī ir vajadzīgs resurss un spēka patēriņš. Vienkarši, šādi izdzīvo. Pretējā gadījumā nosmaks un aizies bojā starp svešiem vienaldzīgiem cilvēkiem…

Un paiet gads pēc gada. Un spēka paliek arvien mazāk, bet dūņas kļūst arvien sausākas. Un vecums, šis nolādētais vecums, kurš vienalga paliek lielāks un lielāks… Bet pēc tam nāk dāsns tropiskais lietus.
Lietus gāzes, svētītais ūdens līst nepārtrauktā straumē. Un piepilda ūdenstilpni; un atkal var peldēt, izplešot spuras. Atkal var dzīvot. Un atnāk mīlestība – tik pēkšņi, varenā straumē.

Un cilvēks izrāpjas no savas bedres, no savas paslēptuves; atlicis pavisam nedaudz spēka, pavisam nedaudz elpas. Taču ūdenstilpni piepilda ūdens. Un cilvēks atdzīvojas – cik reižu šo esmu redzējusi. Un atkal dzīvo, elpo pilnu krūti, un atkal ir spēka pilns un idejām piepildīts. Bet viņam blakus – otrs cilvēks.

Lūk, arī viss, kas dzīvei vajadzīgs – mīlestība un otrs cilvēks. Lietus vienalga atnāks, vienkārši jāsagaida. Un ticēt – ticēt vajag, mēs taču neesam zivis. Taču arī viņas, iespējams, tic – un pēc tam izdzīvo…
Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Ilustrācija: Lisa Aisato
​​​​​​​Avots: sobiratelzvezd.ru

Dadi Džanki: lieto trīs tabletes – Pacietību, Mieru un Mīlestību

lomas76

Es zinu tikai vienu veidu, kā palīdzēt citiem cilvēkiem kļūt labākiem: mums pašiem jātic, ka viņi ir labi.
Ja tu neieredzi kaut ko sliktu, tad tu pats kļūsti vājš, bet šī sliktā lieta paliek tāda pat slikta, kā agrāk.
Ja ir ieradums ievērot citu cilvēku trūkumus, tad tas sagrauj manas paša labās īpašības un es vispār vairs neko labu neieraudzīšu.
Ja kaut kas iekļūst manās acīs, tas rada sāpes.
Pajautā sev: kāpēc dažkārt kaut kas iekļūst manās acīs?
Ja mana iekšējā attieksme pret citiem cilvēkiem ir tīra, tad mans skatiens vienmēr citiem nesīs laimi.
Augstprātīgs cilvēks vienmēr atnes lielas skumjas. Ja kādam ir ieradums redzēt citu cilvēku trūkumus, viņš nekad nespēs atbrīvoties no augstprātības.
Bet, ja es tiecos izmainīties pats, tad nekad neskatīšos uz citu vājībām. Es ļoti ātri aizmirsīšu viņu kļūdas.
Katra mūsu darbība atstāj pēdas dvēselē un piedalās mūsu rakstura un likteņa veidošanā.
Kad tu sapratīsi šo principu, tad ļoti uzmanīgi sekosi tam, lai tavos darbos būtu tikai labestība.
Tāpēc pastāvīgi lieto trīs tabletes – Pacietību, Mieru un Mīlestību.
Tas, kurš uztraucas un steidzas, kļūst rūgts un rūgtums dedzina viņa sirdi.
Tā vietā dzīvo ar pacietību, mieru un mīlestību un palīdzi novērst citu cilvēku skumjas.
Dadi Džanki
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Būt kopā, izturēt

but kopa

Būt kopā, izturēt gadu, divus – tas nav jūsu attiecību rādītājs.
Kāzas vēl nav rādītājs, tas tikai liecina par to, ka vīrietis ir gatavs uzņemties atbildību par sievieti.
Bet palikt un neaiziet, kad nesaproti, kas otram vains vai sākotnējā kaisle jau zudusi, kad laiks sev ir tikai palicis labierīcībās un mazu mirklīti pirms atver acis, un skrien uz darbu. Un tad ir tie mirkļi, kad piekusis pārguris tu skaties uz savu mīļoto cilvēku ar tām pašām acīm kā pirmo reiz, ar cieņu, mazu kautrīguma garšu, saglabājot siltumu tu spēj pieskriet klāt, apskaut un pateikt – PALDIES, KA ESI, PALDIES PAR BRĪNUMIEM, KURUS KOPĀ RADĪJĀM.
Paciest otru ar kuru ej uz randiņiem 2-3-5 stundas- tas ir vienkārši, bet dzīvot vienam ar otru, gulēt, ēst un audzināt bērnus, redzēt otra netikumus un pieņemt tos, mīlēt vienma otru, kā agrāk vai pat vēl spēcīgāk – tas ir pa īstam, tas ir rādītājs.
Saglabāt cieņu, nepazemot, rūpēties un brīžam kopā pasmaidīt par savām neveiksmēm – tas ir ceļš.
Mums kopā jāiemācās katru dienu darīt ko tik vērtīgu, ka mēs to darīsim arī savas dzīves beigās kopā.

Uģis Kuģis

Par skarbajiem skolotājiem

skarbais skolotājs1

Mēs satiekam cilvēkus, no kuriem mācīties ir viegli un patīkami. Taču katram no mums ceļā gadās skarbi skolotāji, kuri pārbauda mūsu izturību.
Tas, kurš iemācīja, ka dzīvei nav jāatbilst tavām cerībām, visdrīzāk pievīla tavas cerības.

Par skolotājiem…

Jo ātrāk tas notiek, jo sarežģītāks ir uzdevums. Vairs ne viņa, bet tavs.
Tas, kurš atmodināja tevi no dziļa miega, iespējams to izdarīja asi. Pavisam ne tā, kā mamma modina, lai vestu uz bērnu dārzu. Ja tu neizdzirdēji maigo balsi, nācās paskaidrot diezgan šokējoši. Pazaudēt naivitāti ir ļoti vērtīgi, ja tev paliek dzīve.
Tas, kurš parādīja, ka citi nav tādi kā tu, visticamākais, palika nesaprasts.
Tas, kurš paplašināja tavu redzesloku, noteikti neierakstījās tāvā pasaules bildītē.
Tas, kurš tev iemācīja patstāvīgi izdzīvot sāpes, visticamākais, nedeva tev iespēju izrunāties.
Pat nezini, kas ir labāk: sērot par nāvi, vai satikties ar dzīvo un atsisties pret vienaldzības sienu. Kliegt otrā kā tukšumā. Skatīties tieši sejā un sastapt  neko neredzošu skatienu. Sist un kost kā trakam sunim, taču pat tad palikt bez iespējas satikties. Nokļūt izdzēsto kontaktu un neizlasīto ziņu sarakstā.
Tas, kurš tev iemācīja patiesi piedot, visticamākais, nelūdza piedošanu. Iespējams, pat nesaprata, par ko būtu jāatvainojas.
Tas, kurš iemācīja, ka melot nav vērts, iespējams tevi piemānīja. Un droši vien – ne vienu reizi vien.
Tas, kurš iemācīja tev pacietību, visticamākais, bija nepacietīgs. Vai, iespējams, pat neizturams.
Tas, kurš iemācīja tev rīkoties pēc labākās sirdsapziņas, iespējams, rīkojās ar tevi pēc likuma. Un kļuva skaidra atšķirība.
Tam, kurš iemācīja tev līdzcietību, iespējams, pašam visvairāk tā bija vajadzīga, jo nekas cits vairs nespēja palīdzēt.
Tas, kurš tev norādīja uz tavām visvājākajām vietām, iespējams, nodarīja tev vislielākās sāpes.
Tas, kurš tev iemācīja aizsargāties, iespējams, iesita tev pirmais.
Tas, kurš tev iemācīja izturēt sitienu, visticamākais, sita ļoti stipri.
Tas, kurš tev iemācīja atbildēt uz jautājumiem, visticamākais, atstāja ļoti daudzus jautājumus bez atbildēm.
Tas, kurš kļuva par tavu trūkumu spoguli, visticamākais tev nepatika.
Ir bezjēdzīgi jautāt: “Kāpēc?”, jo svešs “kāpec” tev var šķist nepietiekami svarīgs, ja tu nezini, no kāda dziļuma iznirst otrs cilvēks.
Ir ļoti sarežģīti sajust, atzīt un skaļi paust savu pateicību, kas radusies no neiespējamā.
Grūti ir pirmajā reizē, bet pēc tam viss jau ir vienkāršāk. Nav nekādas nepieciešamības meklēt skarbos skolotājus. Viņi paši atnāks, kad būs tada nepieciešamība. Un viss, ko vari izdarīt – ir iziet cauri aklai sienai sevī, iznirt otrā pusē un transformēt savas sāpes spēkā.

Katrs no mums, nokļūstot aiz savas iekšējās elles robežām, izdzīvo kā prot. Un kādam tu, pašam to nezinot, kļūsi par skarbo skolotāju.

Un nākas līdzcietīgi izturēties pret savu sajūtu iespēju robežām, jo viss mainās, ja to godīgi atzīstam, pakāpeniski, ar atvertu sirdi.
Un naids atkal kļūst par mīlestību, kaut kur dziļi uz mūžiem savienojot, neskatoties uz atšķirīgajām biogrāfijām un dažādajiem dzīves ceļiem.

skarbais skolotājs12

Autors: Aglaja Datešidze
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Nokāp no beigta zirga

zirgs2

Dzīvē ir ļoti daudz situāciju un attiecību, kas mūs jau sen neapmierina. Piemēram:
— Attiecības, kuras jau sen izjūtam kā smagu nastu.
— Darbs, kurš sen jau ir apnicis un nenes gandarījumu.
— Bizness, kurš nes vienus vienīgus zaudējumus.
Daudzu iemeslu dēļ mēs tomēr ķeramies pie grimstoša kuģa borta, cerībā, ka, iespējams, tas tomēr nenogrims un turpinās peldēt…. kaut kad. Mēs terējam šai cīņai savu spēku, laiku, naudu.

Protams, ja ņem vērā uzstādījumu “pacietība un darbs savu panāks”, ir jābūt neatlaidīgam un nedrīkst padoties. Taču arī šajā gadījumā ir jābūt kādam indikatoram – rādītājam – kādiem termiņiem mērķa sasniegšanā.

Taču, ja tā nav, tad atceries senu indiāņu parunu:

Nokāp no beigta zirga!
Šķiet, ka viss ir skaidrs, bet…

Mēs sevi pierunājam, ka vēl ir cerība.
Mēs skubinām beigto zirgu.
Mēs tam sakām: “Mēs taču vienmēr esam tik ātri auļojuši!”
Mēs organizējam beigtu zirgu atdzīvināšanas pasākumus.
Mēs skaidrojam, ka mūsu beigtais zirgs ir “labāks, ātrāks un lētāks”.
Mēs organizējam dažādu beigtu zirgu salīdzināšanas pasākumus.
Mēs sēžam tam blakus un pierunājam nebūt beigtam.
Mēs pērkam līdzekļus, kas beigtiem zirgiem palīdzēs rikšot ātrāk.
Mēs apmeklējam kursus, kuros māca atdzīvināt beigtus zirgus.
Mēs organizējam komandu, kas izanalizēs beigto zirgu.
Mēs meklējam beigtu zirgu speciālistus.
Un tomēr.
Nokāp no beigta zirga!

 

Es jums apliecinu, ka šim zirgam ir liels potenciāls!!!

Autors: Sergejs Azimovs
Tulkoja: Ginta FS

Pacietība

pacietība1

Pacietiba nav nekāds lopa, kurš visu pacieš, stāvoklis. Tā nav pazemojums cilvēkam – nebūt, nē. Tas nav kompromiss ar ļaunumu – nekādā gadījumā. Pacietība ir prasme jebkuros apstākļos saglabāt gara nesatricināmību. Pacietība ir spēja iet uz savu mērķi, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem. Pacietība ir prasme saglabāt priecīgu garu tad, kad ir pārāk daudz skumju. Pacietība ir uzvara un pārvarēšana, pacietība ir vīrišķības forma – lūk, kas ir īsta pacietība.

Virspriesteris Aleksandrs Meņs
Foto: jaumescar
Tulkoja: Ginta FS

Trīs tabletes: Miers, Pacietība un Mīlestība

12308465_1256140484402789_662785015891250237_n

Dadi Janki ir gaišreģe, kuras unikalitāte slēpjas nemainīgā optimismā un līdzcietībā. Viņa ir tā, kas iedvesmo citus neiespējamo padarīt iespējamu.

“Mums ir ļoti stipri jātic tam, ka cilvēki ir labi.

Es zinu tikai vienu veidu, kā palīdzēt citiem kļūt labākiem: mums pašiem jātic, ka cilvēki ir labi.

Ja tu ienīsti kaut ko sliktu, tad pats kļūsti vājš, bet šī sliktā lieta paliek tikpat slikta, kā bija pirms tam.
Ja ir ieradums ievērot citu trūkumus, tas sagrauj manus tikumus, un tad es vispār neko vairs neieraudzīšu.
Ja kaut kas iekļūst manās acīs, tas nodara man sāpes.
Pajautā sev: kāpēc šad un tad kaut kas iekļūst manās acīs?

Ja mana iekšējā attieksme pret cilvēkiem ir tīra, tad mans skatiens vienmēr citiem atnesīs laimi.

Augstprātīgs cilvēks vienmēr sev līdzi nes lielas skumjas. Ja kādam ir ieradums redzēt citu trūkumus, tas nekad nespēs atbrīvoties no augstprātības. Bet, ja man ir vēlme mainīties pašam, es nekad neskatīšos uz citu vājībām. Es ļoti ātri aizmirsīšu šīs viņu kļūdas.

Katra mūsu darbība atstāj pēdas Dvēselē un piedalās mūsu rakstura un likteņa veidošanā.

Kad sapratīsi šo principu, tu uzmanīgi sekosi tam, lai tavos darbos būtu tikai labais.

Pastāvīgi lieto tikai trīs tabletes – Pacietību, Mieru un Mīlestību. Tas, kurš uztraucas, raizējas un steidzas, kļūst rūgts un tā apdedzina savu sirdi. Tāpēc labāk dzīvo pacietībā, mierā, mīlestībā, un palīdzi citiem atbrīvoties no skumjām”.

@ Dadi Janki
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Hroniska neapmierinātība un tās iemesli

12038437_981085495297100_3654085361547408391_n

“… jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.​​​​​​​” Bībele

Ir cilvēki, kuri dzīvo Pārpilnības pasaulē un ir Nabadzīgo pasauļu iedzīvotāji.

Nabadzīgo pasauļu iedzīvotāji nevar no sirds pateikties par to, kas viņiem tiek dots, jo domā, ka “nav par ko” pateikties. Patiesībā viņi savas neuzmanības dēļ ļoti ātri palaiž garām jebkurus labumus, kurus pasaule un cilvēki tiem dāsni sūta.

Viņiem nepietiek uzmanības būt šajā momentā, jo traucē Nabadzīgajām pasaulēm raksturīgās bailes, ka “tālāk būs vēl sliktāk”. Daudziem traucē pārliecība, ka “labi nevar būt mūžīgi” un tāpēc viņi vēlas paņemt no cilvēkiem un apstākļiem maksimumu. Tā viņi paskrien garām esošā momenta skaistumam un pārpilnībai. Jo saņemt jebko cilvēks var tikai TAGAD, nekad – nākotnē. Tikai tad, kad nākotne kļūst par TAGAD, tā var kaut ko dot, bet, ja nav ieraduma būt Šeit un Tagad, tad nākotne nabadzīgai uztverei nekad arī nepienāk.

Nabadzīgo pasauļu iedzīvotāji ir savu baiļu, šaubu un gaidu gūstekņi. Viņi ir tie, kuri patiesi neatšķir Pieņemšanu un Pacietību.

Pacietība – lēmums ciest tiek apzināti pieņemts otršķirīgu labumu dēļ.

Pieņemšana – apmierinātības stāvoklis no tā, kas ir Šeit un Tagad (uzlabojumi ir iespējami, bet tas kas ir – jau ir labi). Tā ir vienkārša, neliekuļota baudīšana – bez liekām ceremonijām, aizvainojumiem, ambīcijām un gaidām.

Un kā tad vēlmes? Ja pieņem to, kas jau ir, kā tad tiekties uz kaut ko vairāk? – jūs vaicāsiet.

Vēlmes notiek no Pieņemšanas pozīcijām, tikai tas skan nedaudz savādāk: nevis “es gribu, lai viņš….”, bet gan “es gribu, lai es…” Reizē ar Pieņemšanu atnāk sapratne par to, ka ikviens cilvēks dara labāko, uz ko viņš ir spējīgs katrā savas dzīves brīdī. Bet, ja kaut ko arī nedara vai nedod, tad droši vien tāpēc, ka nevar, jo savādāk “dotu pietiekami”, “mīlētu pietiekami”, “samaksātu pietiekami”, “izauklētu pietiekami” (piemēram – vecāki).

Tuvākā cilvēka īpatnību “paciešana” notiek tad, kad mēs negribam vai nevaram saprast otra cilvēka patiesās vajadzības. Tāpēc, ka pašam jau no bērnības ir kāds deficīts.  Ir labi atskārst, ka tas, ko mums par maz iedeva bērnībā, vairs netiks iedots tagad, kad esam jau izauguši.

Tad, kad mēs jau esam izauguši, mēs paši varam sev iedot visu, ko vēlamies. Visu, ko mums pietiks drosmes SAGRIBĒT, ne domāt vai teikt, ka mēs to it kā vēlamies. Bet SAGRIBĒT!

Runāt un domāt var, bet to ir vērts DARĪT, atdodot visu sevi. Ir labi, ja varam atšķirt, ka runāt un gaidīt nav viens un tas pats, tie ir divi absolūti atsķirīgi procesi

Jūsu tuvākais cilvēks patiešām jums nav neko parādā, tāpat kā jebkurš cits cilvēks, līdz tam brīdim, kad viņš pats pēc savas iniciatīvas vēlēsies kaut ko jūsu labā izdarīt.

Tāpēc – katra kustība mūsu virzienā patiesībā ir BRĪNUMS! Patiešām Brīnums, kurš varēja arī nenotikt.

Un tad Pacietības /gribas vardarbības pret sevi/ vietā atnāk vēlme atlaist otru un ļaut viņam būt brīvam. Te nu arī ir galvenais Pieņemšanas noslēpums un Pateicības pamats.

Jūs variet uzskatīt, ka kāds kaut ko jums ir parādā, tādā veidā attaisnojot savas gaidas. Variet sist sev pie krūtīm, pierādot, ka jūs kāds ir “pieradinājis” un tagad jūs esiet šīs pieķeršanās upuris. Un tāpēc šis Kāds (jūsu atkarības vaininieks) vēljoprojām ir jums kaut ko parādā. Tādā veidā jūs savu dvēseles nabadzību un nepietiekamību projicējiet uz nejaušu, nepiesardzīgu “labdari”. Jūs variet censties viņu ievilkt savā nebrīvajā ierobežotu resursu pasaulē. Ievilkt to, kurš nāk no cita – resursiem bagātāka visuma un ir padalījies ar jums savā parpilnībā – emocijās, sajūtās, idejās vai materiālajos labumos. Padalījies tāpēc, ka viņam patiešām ir šo labumu pārpilnība. Un tagad viņam jāatskās no savas ierastas brīvības, lai turpinātu jūs priecēt arī turpmāk? Diemžēl diez vai tas notiks. Vinš pats var gribēt tā rīkoties, jo jūt, ka Dvēselei tā vajag, un tad viņa brīvība nesamazināsies un enerģija palielināsies, tā ietekmējot arī jūu visumu. Tieši tās attiecības, kurās mēs jūtamies Brīvi un Vareni ir patiesi vertīgas.

Ir milzīga greznība ļaut saviem mīļajiem nekļūt par ķīlniekiem tam, ka reiz viņi izdarījuši ko labu mūsu dēļ. Un tas pārsvarā ir raksturīgi Pārpilnības pasauļu iedzīvotājiem.

Ir labi, ja atceramies, ka cilvēka dzīve rit satarp Labi un Ļoti Labi. Tā kā, ja cilvēks saka, ka viņam ir “slikti”, tad personīgi es domāju, ka viņam tajā tomēr ir labi, tikai cilvēks nav uzmanīgs attiecībā pret savas dzīves esošo brīdi.

Autors: Natālija Vaļickaja

Avots:  © psy-practice.com
Tulkoja: Ginta FS

Vārdi, vārdi, vārdi…

10168037_423279207829736_6994462052741170929_n

Te nu ir tie vārdi, kas programmē nelaimei, slimībai, nabadzībai. Pacenties tos nelietot un dzīve mainīsies!

Vārdi – grāvēji

Nav svarīgi, kādā valodā mēs runājam, bet katram no mums ir savs unikāls vārdu krājums, ar kuru palīdzību mēs sevi programmējam.

Burtiskā nozīmē: kā runājam, tā dzīvojam! Ko paziņojam, tas mums ir!

Vārdi, tas ir mūsu domu apģērbs un vārdu enerģētikai ir ļoti bieza struktūra, un šī enerģija daudz spēcīgāk kā domu enerģija formē matēriju.

Tam ir tik daudz pierādījumu, ka nav vairs tur ko piebilst.
Tomēr te būs viens nopietns un zinātniski pierādīts fakts, kas spēj izārstēt pat visbīstamākās slimības. Šo atklājumu veica vācu psihoterapeits Nossrats Pezeškians. Viņs pirmais atklāja (un pēc tam iemācījās novērst) vārdus, kas programmē ķermeņa slimības. Viņš pierādīja, ka šie graujošie vārdi ir katra cilvēka leksikā.
Vārdi, kas programmē slimības un neļauj tās izārstēt. Šos vārdus viņš nosauca par “organisko runu”.
Jūs visi tos lieliski zināt – ikvienā valodā.

Lūk, skatieties!:

• manai pacietībai pienācis gals, • kaklu laužot, • kaut kas mani spiež

• mani grauž, • sēž man aknās,

• man piegrieza skābekli, • es nevaru sagremot,

• visu sulu no manis izspieduši, • sūc manas asinis, • man nospļauties • man uzšķaudīt,

• apnicis līdz vēmienam, • kā ar nazi sirdī • mani tracina

• sēž uz kakla, • man jau līdz kaklam • riebjas, • nodzinuši līdz nāvei,

• pabūt manā ādā, • spiež uz mani, • nedod atelpu

Un tā tālāk. Lieliski maskējas, vai ne?

Mums šķiet, ka lietojam spilgtas metaforas, bet izrādās, ka dodam ķermenim pilnīgi konkrētas komandas un ķermenis pat nevar tās ignorēt.

Savus slēdzienus Pezeškians formulēja ne tik sen, taču secinājumi ir simtkārtīgi parbaudīti. Īpaši nopietni tika pētīts jautājums, vai organiskā runa rada slimības, vai arī tikai paziņo par tām? Izrādījās, ka rada! Šie vārdi vada cilvēka fizioloģiskos procesus. Tātad sākumā cilvēks sāk lietot šos vārdus un tikai pēc tam rodas slimība. Un ne jau kura katra, bet tā, kura tika pasūtīta. Šo vārdu tālākais uzdevums ir slimību uzturēt – uzturēt to, kas radīts.

Un diez vai ir vērts runāt par to, ka tiko jūs savā runā atklāsiet šos vārdus – katram tie var būt savādāki – arī slimība pazudīs un valoda pakāpeniski attīrīsies – tāpat kā ķermenis.

Te – daži piemēri.

Apnicis līdz vēmienam, man līdz kaklam, riebjas – Nervu anoreksija

Uzvelt rūpju vezumu, nest savu krustu, problēmas, kas šēž uz kakla – Osteohondroze

Saindēt dzīvi, pats sev nepiederu, viss līdz nāvei apnicis – Vēzis

Nevaru pārvarīt – Čūla

Čuras galvā saskrējušas, sēž nierēs, nav spēka, nāvīgi noguris – Uroloģiskās saslimšanas

Dot vaļu savam naidam, piegriezt skābekli, uzšķaudīt visam – Bronhiālā astma, nervozās elpošanas sindroms

Izsūkt asinis, izspiest sulu, tas iesūcies manā miesā, asinīs  – Asins saslimšanas

Ņemt pārāk tuvu pie sirds, sirds lūzt, dūriens pašā sirdī – Miokarda infarkts

Negribētu atrasties viņa ādā, viegli ievainojams – Ādas slimības, alerģijas

Lauzt kaklu, lauzīt galvu, riskēt ar savu galvu, sisties ar galvu sienā, vienas vienīgas galvas sāpes – Migrēna, meteoatkarība.

Klibot abām kājām, nestabils, neizbrienams – Hroniski krampji, podagra.

Nolaist tvaiku, pacietība plīst, nodot sukas – Hipetonija

Žultains, lai dzīve nešķistu pārāk salda, nekāda prieka – Aknu saslimšanas, žultspūšļa slimības, aptaukošanās.

Lai manas acis neredzētu, briesmīgi skatīties, skatoties, kāpēc, gaismu neredz – Acu slimības.

Negribu viņu dzirdēt, nerunā, apklusti, aizveries – Dzirdes pasliktināšanāš, kurlums.

Besī, tracina, drebina, riebjas, mana pacietība ir galā – Depresija.

Piezīme. Nav nekādas nozīmes, uz ko vērsti šie vārdi. Pats fakts, ka tie ietilpst jūsu runā, nozīmē to, ka tie jūsos ieliek šo slimības programmu. Piedāvaju jums tomēr sekot savai runai!

Vieglāk būs, ja sākumā pavērosiet savu tuvo cilvēku runu. Tā vieglāk atbrīvosieties no šiem vārdiem savējā. Tikai, lūdzu, nesāciet viņus “audzināt”. Esiet delikāti, īpaši pret tuviem cilvēkiem. Vienkārši padalieties ar šo informāciju un ļaujiet viņiem pašiem pieņemt savus lēmumus. Atcerieties – individuālā runa – tas ir tas, kur jūs nedrīkstat jaukties.

Vārdi- važas

Tagad jūs ziniet vārdus – grāvējus. Tas nozimē, ka tie ir atbruņoti. Ja kāds no tiem pēkšņi parādīsies jūsu runā, jūs tos noķersiet un aizvietosiet ar neitrāliem vārdiem, un palīdzēsiet savai veselībai. Lūk, cik viss vienkārši – atklājam, atbruņojam un valoda attīrās un dzīve kļūst skaistāka.

To pašu jāizdara ar vēl vienu vārdu grupu. Tie ir vārdi – važas. Pats nosaukums jau visu izsaka. Tie ir vārdi, ar kuru palīdzību mēs sevi sasienam un ierobežojam – iespējās, brīvībā, tiesībās, kas mums ir no dabas dotas – saņemt no dzīves visu to labāko. Paldies Dievam, šo vārdu nav daudz. Svarīgi tos zināt. Šī grupa vārdi – važas sastāv no četriem “klaniem” (ģimenēm – tā pieņemts tos saukt):
Klans “MAN NESANĀKS!”

Šie vārdi skaidri un gaiši norāda uz nepārliecinātību par sevi, un aiz tiem vienmēr slēpjas cilvēka pārliecība par to, ka viņam ir ierobežotas iespējas, ka viņš ir pelēks, neievērojams, parasts.

“Man nesanāks” burtiskā nozīmē liek stāvēt uz vietas – un dzīvam esot, pūt (piedodiet par tiešumu)…It kā jau nekas, bet aiz tā stāv kas tāds, kas liek mums smagi grēkot, jo šauboties par sevi, jūs sevi uzlūkojat kā kaut ko atšķirīgu no Tā, Kas jūs radījis. Un cilvēks uzvedas tā, it kā būtu pats par sevi, un Dievs – atsevišķi. Tas nozīmē, ka cilvēks noniecina tos talantus, ko Dievs viņam devis un nenes par tiem nekādu atbildību. Aiz šiem vardiem ir ļoti izdevīgi slēpties un neizpildīt savu dzīves misiju.

• Nevaru, • Neprotu, • Neesmu pārliecināts, • Nesanāks, • Tas ir pāri maniem spēkiem, • Nav man tādu iespēju • Nevaru apsolīt, • Tas nav no manis atkarīgs, • Es neuzņemšos tādu atbildību.

Un pats briesmīgākais šī klana vārds ir “Man neizdosies” “Man nesanāks” – tas bieži vien ar filigrānu smalkumu noslēpts aiz “PACENTĪŠOS”. Noņemiet no šī vārda falšo ticību rezultātam, pusdzīvo entuziasmu un ieraudzīsiet tā patieso seju un ieraudzīsiet, ko patiesībā translē šis vārds.. Ieraudzījāt? Viss pareizi – “es sev neticu”.

Klans “ES NEESMU PELNĪJIS!” 

It kā līdzīgs iepriekšējam, taču tam ir pavisam cits uzdevums. Salīdzinot ar klana “man nesanāks” lietotājiem, klana “es neesmu pelnījis” lietotāji, kā likums, uz vietas nestāv, tie tiecas pēc izaugsmes un skaidri saprot, ka tajā ir dzīves jēga. Tieši šiem cilvēkiem piemīt gudrinieka, meistara, zelta rokas u.t.t. reputācija. Tieši viņi uzņemas atbildību – par sevi, par citiem, uzkrauj sev vezumu un velk visu un visus. Viņi ļauj, lai tos izmanto kā darba zirgus un tā viņiem ir norma. Un nevajag būt pārāk gudram psihologam, lai saprastu, cik ļoti šie cilvēki baidās saņemt adekvātu novērtējumu un atalgojumu. Un lai norobežotos no labumiem, kas klauvē pie viņu durvīm, viņi uzceļ tādas barjeras, ka neviens tām pari netiek (pārsvarā tās ir morāles normu barjeras). Un neviens cits viņus nevar pārliecināt par pretējo.

Ieskatieties!

• Vēl nav laiks, • Gribētos jau, bet… • Maz ko es gribu! • Gribēt nav kaitīgi, • Кas tad es tāds, lai… 

Un vēl, pievērsiet uzmanību šim “šedevram”, tam pat maskēties nevajag:

• ES NEVARU ATĻAUTIES 

Klans “NEGRIBU, BET MAN SPIEŽ”

• vajag •  nepieciešams (должeн), • prasās, • problēmas (briesmīgs vārds un tas lieliski maskējas, neapzīmējot esošās problēmas, nenosaucot tās vārdā, bet formē tās).

Cik reizes dienā no saviem tuvajiem, draugiem, kolēģiem mēs dzirdam šos vārdus? Ne saskaitīt, vai ne? Mēs tā ar tiem esam saraduši. ja ieklausīsieties, tad pamanīsiet, ka vārdus “man jāizdara” mēs lietojam nepārtraukti – vajag vai nevajag.,

Klans «NAV IESPĒJAMS»

Šī vārda lietošana vienkārš atņem skābekli visam, ko mēs saucam par sapni. Par laimi pagājuši tie laiki, kad vārdu “sapnis” pavadīja izteiksmīgas grimases (sakot, esi gan atrāvies no realitātes, beidz lidot mākoņos). Šodien neviens neiebilst tam, ka par visiem lielajiem izgudrojumiem mums jabūt pateicīgiem tieši sapņotājiem, jo bez sapņa nebūtu lielas lietas – televīzija, internets, elektrība, lidmašīnas utt. Lai slavētas Debesis, ka tās mums sūtījušas tadus cilvēkus, kas ļauj noticēt tam, ka Viss ir iespējams. Neļauj to aizmirst. Absolūti viss, ko mēs atpazīstam kā iekšējo balsi, ir tieša norāde uz iespējām un to, ka visām iespējām ir milzīgs potenciāls, savādāk tas vispar nerastos.

Lūk šie vārdi:

• Nav iespējams, • Maz ticams, • Nekad, • Nevar būt, • Ja nu pēkšņi • Ja nu kas • Var notikt tā… • Nedod Dievs!

Un pats trakākais: • Nav izvēles.

Kā atbrīvoties no tiem? Vienmēr palīdz paņēmiens “kauna stabs”. Izrakstiet no šī raksta vārdus – važas un noliecit šo sarakstu redzamā vietā (piemēram uz ledusskapja – pašas apmeklētākās vietas katrā mājā) un lai šis saraksts tur pastāv 7-10 dienas. Ilgāk nav vērts to tur atstāt, pārāk daudz goda, un, otrkārt – tas ir pietiekoši ilgs laiks, lai noformētos “melnais saraksts” – lielisks un prasmīgs sanitārs un tas vienmēr tiek galā ar savu uzdevumu. Pārbaudiet!

Vārdi – SPĀRNI

Mēs stāvam uz lielu pārmaiņu sliekšņa. Pārmaiņas būs un jau ir un nav saprātīgi no tām baidīties. Tās nenotiks vienā dienā, tas būs pakāpenisks process. Un tāpēc piedāvājam ķerties pie darba. Ļoti patīkama darba, esiet droši. Tas viss ir tiešā saistībā ar to kā organizēt savu dzīvi Jaunajā Ērā. Starp citu, to tā arī sauc Absolūtās Labestības Ēra.
Vārdi, kuri mūsu runas sastāvā ļaus cilvēkam saņemt apstiprinājumu, ka vadīt savu likteni ir gluži prakstiska nodarbe. Šīs prasmes un vārdi neļaus dzīvē rāpot, bet ļaus LIDOT.

Vārdi – spārni. To nav daudz un daudz arī nevajag. Tāpēc, ka ikviens no tiem ir veselas bagātības vērts un tiem ir milzīgs spēks. Arī to savā praksē esam pieredzējuši, kā šie vārdi pieceļ slimos, izvelk cilvēkus no finansiālas bedres, atver talantus un cilvēki sāk dzīvot skaisti un priecīgi.

Vārd-Spārni:
• Es varu,

• Man viss izdosies.

• Es esmu nolēmis.

Tieši tagad pamēģiniet skaļi pateikt “Es gribu” un pēc tam “Es esmu nolēmis” un jū sajutīsiet, kādu enerģētisko pāreju esat veikuši. Tas notiek gluži bioloģiskā līmenī, kurā notiek pilnīgi konkrētas bioķīmiskas reakcijas.

To, vai labot savu runu, uzlabot vai atstāt kā ir, to atstāšu jūsu ziņā. Tas ir katra no mums personīgs lēmums un tiesības. Es necentīšos apelēt pie jūsu jūtām un pierunāt kaut ko mainīt. Mans profesionālais uzdevums ir dot zinātniski pamatotu informāciju un ar tās palīdzību vērsties pie jūsu veselā saprāta, un spriestspējas. “Dari tā” un “dari šitā” vieta ir tikai bērnu dārzā. Tāpēc, lai kā man arī gribētos pārliecināt jūs pārskatīt savu runu un piepildīt to ar uzvarētāja leksiku, es to nedarīšu un netērēšu tam ne savus vārdus, ne jūsu laiku. Vienkārši teikšu, ka ticu Jūsu Laimīgajai Zvaigznei!

 

Avots:homemadeandi.blogspot.com

20 Zelta likumi attiecībās ar cilvēkiem

1424506_467439533413703_2680684065824502746_n

1. SPOGUĻA LIKUMS. Pirms nosodi citus, paskaties uz sevi!
2. SĀPJU LIKUMS. Aizvainots cilvēks pats aizvaino citus.
3. AUGŠĒJĀ CEĻA LIKUMS. Mēs pārejam citā līmenī, kad sākam pret citiem izturēties labāk, kā viņi izturas pret mums.
4. BUMERANGA LIKUMS. Kad palīdzam citiem, mēs palīdzam sev.
5. APMAIŅAS LIKUMS. Pirms nolikt citus pie vietas, mums jānoliek sevi viņu vietā.
6. APMĀCĪBU LIKUMS. Katrs cilvēks, ko satiekam, var mums potenciāli kaut ko iemācīt.
7. HARIZMAS LIKUMS. Cilvēki interesējas par to cilvēku, kurš interesējas par viņiem.
8. 10 BAĻĻU LIKUMS. Ticība cilvēku labajām īpašībām parasti liek tiem savas labākās īpašības arī parādīt.
9. KONFRONTĀCIJAS LIKUMS. Sākumā vajadzētu parūpēties par cilvēkiem un tikai pēc tam stāties ar viņiem konfrontācijā (konfrontācija – viedokļu sadursme).
10. KLINTS LIKUMS. Uzticēšanās ir jebkuru partnerattiecību pamats.
11. LIFTA LIKUMS. Attiecību procesā mēs varam cilvēkus pacelt augšup, vai nolaist lejup.
12. SITUĀCIJAS LIKUMS. Nekad nepieļaujiet, lai situācija nozīmētu jums vairāk kā attiecības.
13. ZEMKOPĪBAS LIKUMS. Visas attiecības ir jākultivē.
14. PACIETĪBAS LIKUMS. Ceļot kopā ar citiem vienmēr ir lēnāk nekā ceļot vienam.
15. BOBA LIKUMS. Kad Bobam ir problēmas ar visiem, parasti galvenā problēma ir pats Bobs.
16. PIEEJAMĪBAS LIKUMS. Vieglums attiecībās pašam ar sevi palīdz citiem justies viegli attiecībās ar mums.
17. IERAKUMU LIKUMS. Kad gatavojies kaujai, izroc ierakumu tik dziļu, lai tajā varētu paslēpties arī tavs draugs.
18. 101 PROCENTA LIKUMS. Atrast 1 procentu, kam mēs piekrītam un novirzīt uz to 100% mūsu centienus.
19. SADARBĪBAS LIKUMS. Kopējs darbs palielina kopējas uzvaras un panākumu iespējamību.
20. SVINĒŠANAS LIKUMS. Patiesas draudzības un attiecību pārbaude ir ne tikai tajā, cik uzticīgi esam draugiem, kad tie cieš sakāvi, bet arī tajā, cik stipri mēs priecājamies par viņu uzvarām.

Tulkoja: Ginta FS