Elpo

Tu esi tik jauns, cik elastīgs esi. Paskaties uz mazu bērnu: cik viņš mīksts, maigs un elastīgs. Gadiem ejot, cilvēki kļūst cieti, nelokani un neelastīgi. Taču var līdz pašai nāvei saglabāt absolūtu jauneklīgumu, ja saglabājam savu elastību un lokanību.

Laimē mēs paplašināmies. Bailēs – saraujamies, slēpjamies savā čaulā, tāpēc, ka ārpusē paliek bīstami. Mēs saraujamies it visā – mīlestībā, attiecībās, meditācijā – it visā. Mēs pārvēršamies par bruņurupučiem un slēpjamies savās bruņās. 

Ja pastāvīgi palikt bailēs, kā daudzi cilvēki to dara, tad enerģija zaudē savu elastību. Un tu kļūsti par sastavējušos ūdens krātuvi, tu vairs neesi upe. Un tad ar katru dienu tu kļūsti arvien mirušāks.

Bailēm ir viena vienīgā funkcija. Kad māja deg, tev ir jāglābjas. Necenties degošā mājā būt bezbailīgs, tas ir muļkīgi. Cilvēkam jābūt spējīgam sarauties, tāpēc, ka ir brīži, kad jāpārstāj plūst. Ir jābūt spējīgam kustēties uz ārpusi un uz iekšpusi, uz ārpusi un uz iekšpusi… Un tā arī ir elastība: izplešanās, saraušanās, izplešanās, saraušanās, gluži kā elpošana. Nobijušies cilvēki baidās elpot dziļi, tāpēc, ka pat šāda neliela palašināšanās izsauc bailes. Krūtis saspiežas – tādiem cilvēkiem parasti arī ir iekritušas krūtis. Meklējiet veidus kā ļaut enerģijai kustēties Dažkārt labs palīgs var būt dusmas. Tās vismaz dod iespēju enerģijai kustēties. Ja ir jāizvēlas starp bailēm un dusmām, izvēlies dusmas. Taču centies nenonākt galējībās. Arī paplašināšanās ir labi ar mēru, lai nenonāktu atkarībā.
Pats galvenais, kas jāatceras, – elastība ir spēja pāriet no viena stavokļa citā.

OŠO
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dzīvo un neraizējies

Tev ir tik daudz seju. Iekšienē tu domā vienu, ārpusē tu paud ko pavisam citu. Tu neesi organiski viens vesels.

Atslābsti un sagrauj to stingumu, ko tevī radījusi sabiedrība. Runā tikai to, ko domā. Rīkojies atbilstoši savai spontanitātei un nedomā par sekām. Šī dzīve ir maza un to nevajag saindēt ar pārdomām par sekām šeit un tur – citā pasaulē.

Cilvēkam vajag dzīvot totāli, intensīvi, priecīgi un kā atvērtai grāmatai, kas pieejama ikvienam, kurš to vēlas lasīt. Protams, tavs vārds nebūs izlasāms vēstures grāmatās. Taču kāda jēga vēlēties, lai tas tur būtu?

Dzīvo un neraizējies par to, atcerēsies tevi vai neatcerēsies – ja raizēsies par to, tas padarīs tevi nedzīvu. Miljardiem cilvēku ir dzīvojuši uz šīs zemes un mēs pat nezinām viņu visu vārdus. Pieņem šo vienkāršo patiesību – tu šeit esi tikai uz dažām dienām, pec tam tevis vairs nebūs. Šīs dažas dienas nevajadzētu tērēt liekulībai un bailēm. Par šīm dažām dienām ir jāpriecājas.

Neviens neko nezin par nākotni. Tava paradīze, tava elle un Dievs ir pati lielākā hipotēze. Vienīgais, kas ir tavās rokās, ir tava dzīve – padari to pēc iespējas bagātīgāku.

OŠO “Tuvība. Uzticēšanās sev un otram”
Tulkoja: Ginta Filia Solis