Mīlēt, ne saprast

Sievieti vajag mīlēt nevis saprast. Tas jāielāgo pirmkārt.
Vairums atšķirību starp sievietēm un vīriešiem saistīti ar tūkstošiem gadu ilgušiem dažādiem apstākļiem.
Sievietes psihi ir nomācis vīrietis, kurš viņai melo, padara viņu par savu verdzeni, pārvērš par otršķirīgu pasaules pilsoni. Viņš zin, ka viņa ir brīnišķīga un, ka viņas neatkarība vīrieti apdraud. 
Sievietei savā dvēselē ir jāatrod un jāattīsta savs potenciāls, un tad viņu gaida brīnišķīga nākotne.
Sieviete un vīrietis nav ne līdzvērtīgi ne arī atšķirīgi. Viņi ir unikāli.
Un divu unikālu būtņu satikšanās rada ko brīnišķīgu.

OŠO

Dzīve kā laika apstākļi

Dažkārt atnāk ziema, dažkārt vasara. Ja tev vienmēr būs vieni un tie paši laika apstākļi, tu sajutīsies iestidzis.

Ir jāiemācās mīlēt visu, kas notiek. Lūk, ko es saucu par briedumu. Jāmīl visu, kas jau ir.
Nenobriedušais vienmēr dzīvo ar domu “būtu labi, ja”, “ja būtu, tad”, bet nekad ar domu “ir”. Savukārt “ir” nozīmē realitāti. Bet viss “būtu labi, ja”, tev tikai sapņojas

Lai kāda būtu realitāte, tā ir laba. Mīli to, priecājies par to un atslābinies tajā. Ja kaut kas aiziet, atvadies. Viss mainās…. dzīve plūst un mainās. Neviens nepaliek tāds, kāds bijis; dažkārt paveras apvāršņi, dažkārt tu nonāc strupceļā. Gan viens gan otrs ir labi. Gan viens gan otrs ir esības dāvanas.

Ir jāiemācās tāda pateicība, kas pateicas par visu, lai kas arī notiek. Baudi to, kas notiek – tieši tas un nekas cits notiek tieši tagad.

Varbūt rīt kaut kas viens mainīsies un būs kaut kas cits; tad baudīsi šo citu.

Varbūt parīt notiks kaut kas trešais. Baudi šo trešo. Nesalīdzini ar pagātni, ar bezjēdzīgām fantāzijām par nākotni. Dzīvo šajā mirklī.

Dažkārt ir karsti, dažkārt ļoti auksti, taču kā viens tā otrs ir vajadzīgs; pretējā gadījumā dzīve izzudīs.

OŠO
Foto: Vlad Chețan
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nedaudz par laimi

Kas ir laime?

Tas atkarīgs no tā, vai esi apzinātā vai neapzinātā stāvoklī, no tā, vai esi pamodies, vai vēl guli.

Ja tu esi aizmidzis, tad tava laime būs BAUDA.

Bauda ir tā sajūta, kad tu centies ar ķermeņa palīdzību kaut ko sasniegt – kaut ko, kas tam nav pa spēkam – piespiest ķermeni sasniegt to, kam tas nav radīts. Cilvēki visiem spēkiem un iespējamiem līdzekļiem ar ķermeņa palīdzību vēlas sasniegt laimi.

Aizmidzis cilvēks nezina citu veidu. Viņš zin tikai dažas ķermeniskās sajūtas – ēdiens, sekss; un tā ir viņa pasaule. Un viņš nepārtraukti tajā pārvietojas – no viena pie otra.
Lūk, divi viņa ķermeņa gali – ēdiens un sekss. Ja viņš apspiež savu vēlmi pēc seksa, tad iekrīt ēšanas atkarībā; ja apspiež vēlmi pec ēdiena, tad iekrīt atkarībā no seksa. Enerģija turpina kustēties līdzīgi svārstam.

Un viss, ko tu dēvē par baudu, – ir atbrīvošanās no spriedzes stāvokļa.

Seksuālā enerģija savācas, uzkrājas; tu kļūsti smagāks un trauksmaināks, un vēlies šo enerģiju atgbrīvot. Cilvēkam, kurš ir aizmidzis, seksualitāte nav nekas cits kā  atbrīvošana, tas pats, kas skaļa šķaudīšana.
Tas nedod neko citu, kā nelielu atvieglojuma sajūtu, – bija spriedze, tagad nav. Taču tā uzkrāsies atkal.

Ēdiens dod tikai nelielu garšas sajūtu paša mēles galiņā; un diez vai tā dēļ ir vērts dzīvot. Taču daudzi cilvēki dzīvo tikai tādēļ, lai ēstu; un tikai nedaudzi – ēd tāpēc, lai dzīvotu. 

Bauda – fiziska, psiholoģiska. Bauda ir pati virspusējākā lieta dzīvē; tā kutina. Tā var būt seksuāla, tā var attiekties uz citiem sajūtu orgāniem, var kļūt par apsēstību ar ēdienu, taču tā vienmēr balstīsies ķermenī.

Tu neesi vienīgais, kurš meklē baudu; baudu meklē miljoniem cilvēku pasaulē, tāpat kā tu. Un no tā tad arī izriet viss – cīņa, sacensības, vardarbība un kari. Cilvēki viens otram ir kļuvuši par ienaidniekiem, tāpēc, ka tiecas uz vienu un to pašu mērķi – un ne visi spēj to sasniegt.

Ja tu tādā mērā dzenies pēc baudām, tad nespēsi mīlēt, jo cilvēks, kurš meklē baudu, otru cilvēku izmanto kā līdzekli, rīku. Bet izmanot otru kā līdzekli ir viena no visnetikumīgākajām darbībām, kuras vispār iespējamas, tāpēc, ka ikviena radība pati par sevi ir mērķis un to nedrīkst izmantot kā līdzekli.

OŠO
​​​​​​​Foto: cottonbro
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tu esi šedevrs

Pasaulē ir divu veidu radītāji: pirmie strādā ar priekšmetiem – dzejnieks, gleznotājs, viņi rada priekšmetus. Otrais tips ir mistiķis, viņš rada sevi. Viņš nestrādā ar objektiem, viņš strādā ar subjektu, viņš strādā ar sevi, savu būtību. Un viņš ir īsts radītājs, īsts dzejnieks, jo viņš pārvērš sevi šedevrā.

Katrs no mums sevī glabā šedevru, taču tu pats stāvi tam ceļā. Tikai nedaudz paej maliņā un šedevrs atklāsies. Katrs ir šedevrs, tāpēc, ka Dievs nekad nedod iespēju piedzimt kaut kam mazākam. Katrā no mums daudzu dzīvju garumā ir paslēpts šedevrs, kurš nezina, kas viņš ir un virspusē cenšas kļūt par kaut ko citu. Atmet ideju par to, ka tev jākļūst par kaut ko citu, tāpēc, ka tu jau esi šedevrs un tevi nevajag uzlabot. Tev nāksies pie tā nonākt, uzzināt to un to apzināties. Pats Dievs tevi radījis un tu nevari tapt uzlabots.

OŠO
​​​​​​​Foto: Fabio Mariano
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Elpo

Tu esi tik jauns, cik elastīgs esi. Paskaties uz mazu bērnu: cik viņš mīksts, maigs un elastīgs. Gadiem ejot, cilvēki kļūst cieti, nelokani un neelastīgi. Taču var līdz pašai nāvei saglabāt absolūtu jauneklīgumu, ja saglabājam savu elastību un lokanību.

Laimē mēs paplašināmies. Bailēs – saraujamies, slēpjamies savā čaulā, tāpēc, ka ārpusē paliek bīstami. Mēs saraujamies it visā – mīlestībā, attiecībās, meditācijā – it visā. Mēs pārvēršamies par bruņurupučiem un slēpjamies savās bruņās. 

Ja pastāvīgi palikt bailēs, kā daudzi cilvēki to dara, tad enerģija zaudē savu elastību. Un tu kļūsti par sastavējušos ūdens krātuvi, tu vairs neesi upe. Un tad ar katru dienu tu kļūsti arvien mirušāks.

Bailēm ir viena vienīgā funkcija. Kad māja deg, tev ir jāglābjas. Necenties degošā mājā būt bezbailīgs, tas ir muļkīgi. Cilvēkam jābūt spējīgam sarauties, tāpēc, ka ir brīži, kad jāpārstāj plūst. Ir jābūt spējīgam kustēties uz ārpusi un uz iekšpusi, uz ārpusi un uz iekšpusi… Un tā arī ir elastība: izplešanās, saraušanās, izplešanās, saraušanās, gluži kā elpošana. Nobijušies cilvēki baidās elpot dziļi, tāpēc, ka pat šāda neliela palašināšanās izsauc bailes. Krūtis saspiežas – tādiem cilvēkiem parasti arī ir iekritušas krūtis. Meklējiet veidus kā ļaut enerģijai kustēties Dažkārt labs palīgs var būt dusmas. Tās vismaz dod iespēju enerģijai kustēties. Ja ir jāizvēlas starp bailēm un dusmām, izvēlies dusmas. Taču centies nenonākt galējībās. Arī paplašināšanās ir labi ar mēru, lai nenonāktu atkarībā.
Pats galvenais, kas jāatceras, – elastība ir spēja pāriet no viena stavokļa citā.

OŠO
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dzīvo un neraizējies

Tev ir tik daudz seju. Iekšienē tu domā vienu, ārpusē tu paud ko pavisam citu. Tu neesi organiski viens vesels.

Atslābsti un sagrauj to stingumu, ko tevī radījusi sabiedrība. Runā tikai to, ko domā. Rīkojies atbilstoši savai spontanitātei un nedomā par sekām. Šī dzīve ir maza un to nevajag saindēt ar pārdomām par sekām šeit un tur – citā pasaulē.

Cilvēkam vajag dzīvot totāli, intensīvi, priecīgi un kā atvērtai grāmatai, kas pieejama ikvienam, kurš to vēlas lasīt. Protams, tavs vārds nebūs izlasāms vēstures grāmatās. Taču kāda jēga vēlēties, lai tas tur būtu?

Dzīvo un neraizējies par to, atcerēsies tevi vai neatcerēsies – ja raizēsies par to, tas padarīs tevi nedzīvu. Miljardiem cilvēku ir dzīvojuši uz šīs zemes un mēs pat nezinām viņu visu vārdus. Pieņem šo vienkāršo patiesību – tu šeit esi tikai uz dažām dienām, pec tam tevis vairs nebūs. Šīs dažas dienas nevajadzētu tērēt liekulībai un bailēm. Par šīm dažām dienām ir jāpriecājas.

Neviens neko nezin par nākotni. Tava paradīze, tava elle un Dievs ir pati lielākā hipotēze. Vienīgais, kas ir tavās rokās, ir tava dzīve – padari to pēc iespējas bagātīgāku.

OŠO “Tuvība. Uzticēšanās sev un otram”
Tulkoja: Ginta Filia Solis