Par bērnu audzināšanu: problēmas un to risinājumi

vecaki berni
Kā sievietei, kura viena audzina bērnu, būt tam vienlaicīgi gan mammai gan tētim? Kā iemācīt viņam divus uzvedības tipus un formēt pareizus priekšstatus par sievietes un vīrieša lomu?
Bērnu audzināšana ir abu vecāku uzdevums. Jūsu gadījumā vēlos teikt, ka jūs nevarat iemācīt viņam divus uzvedības tipus. Jū varat iemācīt tikai to, kā būt mātei un sievai. Būt sievai nozimē, ka jūs nekad nerunāsiet neko sliktu par viņa tēvu, lai kā arī tēvs būtu uzvedies. Bērnam tēvs un māte ir viens vesels – mīlošais. Kad bērns redz vai jūt vecāku kritiku vienam pret otru, viņam tā ir ļoti sāpīga un graujoša situācija. Tāpēc, ja vēlaties viņam palīdzēt formēt pareizu priekšstatu par sievieti un vīrieti, vienmēr esiet pateicīga savam vīram (kaut arī bijušajam).
Man aug trīs meitas un ne ar vienu no viņām man nav tuvas attiecības. Nesen vienai no meitām palika 20 gadi. Un viņa, kas redzējusi viņas teva necienīgo attieksmi pret mani, izturas pret mani tieši tāpat kā tēvs.
Viņa sava tēva uzvedību kopē  gluži apzināti. Tas nozīmē, ka jūs šajās attiecības ar vīru neesat apguvusi kādu mācību stundu un tagad jūsu meita to pasniedz jums. Padomājiet, kas tā ir par mācību un ko tā māca jums kā personībai?

Ko jūs ieteiktu vecakiem gadījumā, kad viņu bērns savā attīstībā atpaliek no attīstības standartiem?
Dažkārt bērni atpaliek savā attīstībā. Ko es ieteiktu? Dodiet savam bērnam beznosacījumu mīlestību. Tā ir telpa, kurā viņš spēs pa īstam attīstīties. Kad viņš kaut ko dara, neskatieties uz viņu ar deficīta sajūtu, vai nosodījumu, nerājiet viņu, iemācieties atbalstīt un uzslavēt viņu pat par mazām uzvarām, par veiksmīgi paveiktiem darbiņiem.

Ko praksē nozīmē beznosacījumu mīlestība?
Beznosacījumu mīlestība praksē ir mīlestība bez nosacījumiem. Lai kā arī otrs cilvēks izturas un attiecas pret jums, jūs vienalga viņu mīlat. Tā nozīmē arī viņa trūkumu pieņemšanu un piedošanu. Tas nozīmē –  pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

Kā iemācīties dot mīlestību diviem bērniņiem (3 gadi dēlam un 1 gads meitai) vienlaicīgi? Es nevaru būt atsevišķi ar katru no viņiem un veltīt laiku tikai vienam.
Ziniet, jaunākais bērns prasīs no jums vairak uzmanības un tāpēc rūpējieties par viņu kopā ar vecāko brāli. Kopā vāriet māsai mannā putru, kopā peldiniet, kopā pastaigājaties un spēlējaties. Kad jūs kopā rūpēsieties, vienmēr pasakiet paldies vecākajam brālim par to, ko vinš dara. Tad viņš sajutīs, ka dara kaut ko ļoti svarīgu. Un kopā ar jūsu vārdiem viņš sajutīs jūsu uzmanību.

Visiem zināms, ka skolotājs kaut kādā mērā ir kā vecāks saviem audzēkņiem. Kā katram no viņiem veltīt pietiekami daudz laika un izaudzināt tos veiksmīgus?
Ir jāsaprot, ko nozīmē “būt veiksmīgam cilvekam”. Ja iemācījāt bērnam mīlēt, tad visādās ziņās būsiet izaudzinājusi veiksmīgu cilveku. Patiesa veiksme izpaužas tajā, ka bērns prot dot un saņemt mīlestību, ciena un godā vecākos, rūpējas par jaunākajiem, prot dradzēties un sadarboties. Ja jūs to viņam iemācīsiet, tad it visās nozīmēs būsiet izaudzinājusi veiksmīgu cilvēku.

Vai mātei ir tiesības atpūsties no bērna?
Protams. Tikai pati radiet sev tādu iespēju. Protams, agrīnā vecumā ir sarežģīti to izdarīt, taču tad, kad viņš guļ, atrodiet sev laiku atpūtai. Tas nav viegls darbs – būt vecākiem, īpaši sievietēm. Interesantas lietas un pārmaiņas notiek tad, kad cilvēks apjauš, apzinās, ka ir Augstākais spēks, kas viņu atbalsta. Balstoties uz to, viņš sajūt sevi kā mīlestības enerģijas “vadītāju” un spēka kļūst vairāk. Kad cilvēks rīkojas tikai “no sevis”, tad pastāvīgi rodas vēlme atpūsties un uzkrāt spēkus.

Manam dēlam ir 10 gadi. Viņš ir gudrs, labestīgs un aktīvs bērns, taču negrib mācīties. Es jau neprasu no viņa, lai vinš būtu teicamnieks, taču macīties varētu labāk, ja gribētu. Kā motivēt?
Jūs sakāt, ka tad, kad viņam nav interesanti, vinš negrib mācīties. Ja interesanti, tad mācās? Saprotiet, ar ko viņš dzīvo un kas viņam ir svarīgi. Un caur to paskaidrojiet pārējo. Atsaucieties uz jautājumiem, centieties saprast, par ko viņš interesējas un kopā apspriediet to. Nav jārada vēlēšanās. Ir jāierauga tas, kas viņu interesē un tajā viņš jāatbalsta.

Man ir vecākais dēls no iepriekšējās laulības. Es nevaru tagadējam vīram ieskaidrot, ka, pirms kaut ko no bērna pieprasīt, viņam sākumā jākļūst tam par draugu. Viņš pieprasa, lai bērns to klausītu.
Uzbūvēt attiecības ar tagadējo vīru ir jūsu sievišķīgais uzdevums. Esiet vieda, atrodiet viņam pieeju. Austrumos runā, ka vīrietis ir galva, bet sieviete – kakls. Galva skatās tur, kur kakls to pagriež. No jūsu puses tam jānotiek dabiski un neuzkrītoši.

Kā mātei dēlu izaudzināt par kārtīgu vīrieti? Kas ir pats galvenais? Vīrs ir, bet bez zināšanām es ļoti daudz ko esmu palaidusi garām. Dēlam jau ir 14 gadu un es redzu, ka neesmu bijusi viņam pietiekami laba mamma. Gribu labot situāciju.
Grūti pateikt. Es nezinu jūsu situāciju. Četrpadsmitgadīgs pusis ir jau pusaudzis, kurš noteikti pieprasīs neatkarību. Iemācieties cienīt viņa izvēles un lēmumus. Kad zēns jutīs tādu jūsu attieksmi, viņš noteikti ieklausīsies arī jūsu vārdos. Vienkārši mīliet viņu bez nosacījumiem, lai viņš vienmēr justu siltumu un uzmanību. Nav svarīgi, ko jūs esat palaidusi garām, ir svarīgi, ko dariet šobrīd. Esiet māte. Un tā ir viena no svarīgākajām lomām, kas tiek dota sievietei. Apgūstiet to tagad un nav svarīgi, cik šobrīd dēlam gadu.

Mums visiem ir ļoti svarīgi apgūt vecāku pieredzi. Kļūt par tēvu vai māti. Sajust šo Visuma enerģiju un apgūt to. Tas ir viens no svarīgākajiem parādiem, kas mums jāatdod dzīves garumā. Ja mēs to neizdarīsim, tad ļoti daudz ko zaudēsim. Tad apmierinātība nekad nebūs mūsu sirdī. Lai kur arī šobrīd jūs būtu, vai jūsu bērni ir jau pieauguši vai maziņi, sāciet no tās vietas, kur šobrīd atrodieties. Varu vien pateikt to, ka es kā 25 gadīgas meitas tēvs, savā laikā ne visu spēju izdarīt pareizi un tāpēc šobrīd man ir ļoti svarīgi iemācīties beznosacījumu mīlestību. Apzinieties īstas vecāku mīlestības enerģiju, kas ir liela daļa no mūsu realizācijas šajā pasaulē.
Šalva Aleksandrovičs Amonašvili stāsta, ka šobrīd dzimst īpaši bērni. Viņš tos sauc par “Ģaismas bērniem”. Savā attīstībā, potenciālā, rakstura īpašībās viņi pārspēj savus vecākus. Viņi IR spējīgi izmainīt Pasauli. Bet, lai to izdarītu, viņiem jāpiemīt iekšējam spēkam un patiesai mīlestībai. Es jūs aicinu patiešām no sirds ieguldīties savos bērnos, radīt viņiem apstākļus šī svarīgā uzdevuma veikšanai.
Autors: Oļegs Gadeckis
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Paplašinot apziņu

visums

“Problēmu nevar atrisināt tajā pašā līmenī, kurā tā radusies”.
Alberts Einšteins

Vairums savas dzīves situācijās mēs atrodamies tieši šajā līmenī – sava prāta un emociju līmenī. Mēs “vārāmies” negatīvās emocijās, nezinot, kā izrauties no apburtā loka. Meditācija “Dvēseles skats” var palīdzēt paskatīties uz problēmu no malas, bet bez otra cilvēka palīdzības. Viss, kas ir vajadzīgs – tiešā nozīmē pacelties pāri situācijai. Tikai ne gluži parastā veidā. Tāda prakse var kļūt par ļoti spēcīgu stimulu pozitīvām pārmaiņām dzīvē.
Un apzinātība ir pirmais solis uz pārmaiņām

Ir divas galvenās domāšanas paradigmas.
– Pirmajā modelī pasaule ir haoss, dzīvība gluži nejauši radusies, savienojoties neorganiskajām vielām.
Kā tu jūties šādā teorijā? Kādas ir tavas sajūtas? Semināros un treniņos bieži veic šādu vingrinājumu: dalībniekiem lūdz iedomāties, ka pasaulē nav augstāko spēku, nav avota un iemesla, tas nozīmē, viņus lūdz izjust to, ko mums patiesībā mācīja skolā.
Galvenās cilvēka, kurš dzīvo haosā sajūtas ir bailes un trauksme. Vēl bez tā, ja viss notiek nejauši, tad pievienojas arī skaudība. Ja dzīvojam tādā pasaules modelī, tad cilvēki mums apkārt ir vai nu mūsu konkurenti, vai tie, kuriem jāpiepilda mūsu vēlmes. Un tad cilvēks jūtas kā apstākļu upuris.

– Otrā domāšanas paradigma balstās uz to, ka pasaulē eksistē stingri likumi, tā ir harmoniska un taisnīga.
Dzīvē ir augstākie spēki – vadība un viss notiek likumsakarīgi un pareizi. Tādā gadījumā “es”  nav vis pasaules centrs, es esmu skolnieks. Es – Dvēsele, daļiņa no Augstākā Avota, man ir vadība, aizsardzība. Paceļoties šādā līmenī, cilvēks redz dievišķo dabu ne tikai sevī, bet arī citos.
Ja ir Augstākais Avots, tad visas personības būvē savas attiecības ar šo Avotu un viena ar otru. Un tad rodas mīlestība, cieņa, miers, pārliecība, prieks. Atliek vien saprast, kurā paradigmā mēs katrs dzīvojam.

Oļegs Gadeckis
Tulkoja: GInta FS

Meditācija “Dvēseles skats”

Par veiksmi dzīvē

jauna meitene12

Kā būt veiksmīgam?
Mans dārgais draugs, tu noteikti esi ievērojis, ka ikvienā grāmatnīcā ir ļoti daudz grāmatu par tēmu VEIKSME. Krāsaini vāki, iedvesmojoši nosaukumi un aprakstītās tehnoloģijas apsola ātru rezultātu savu mērķu sasniegšanā. Bet vai tu zini, ka dažām no tām ir specīga blakne un tās graujoši var iespaidot tavu dzīvi? Šodien mēs parunāsim par grāmatu izvēli.

Par mūsdienu VEIKSMES izpratni
Mūsdienu veiksmes izpratne sevī ietver domu, ka veiksmīgs var būt ikviens, kurš izmantos efektīvas tehnoloģijas. Te varam runāt par: ķermeņa valodu, domu formu radīšanu, pozitīvo domāšanu, afirmāciju izvēli un atkārtošanu u.c.
Stīvens R. Kovejs savā grāmatā “Ļoti veiksmīgu cilvēku 7 paradumi” stāsta par to, ka studējot veiksmes tēmu, kuru apraksta dažādi autori, viņš ir atklājis ļoti interesantu faktu. Viņš atklāja, ka šie tehniskie paņēmieni psiholoģijas zinātnē radās 20. gadsimta 30tajos gados. Līdz tam laikam grāmatu autori skaidroja, ka, lai cilvēks būtu veiksmīgs viņam ir daudz jāstrādā ar sevi, jāuzlabo savas rakstura īpašības un jāattīstās kā personībai.

Attīstoties sabiedrībai psiholoģijā parādās tehnoloģijas, kas neprasa no cilvēka iekšējas izmaiņas. Kā jau tu saproti, šī pieeja veiksmes sasniegšanai ir balstīta uz lepnības platformas, kas apgalvo, ka visa pasaule un tās resursi ir radīti lai apmierinātu cilvēka personīgās vajadzības. Izmantojot izvēlēto tehnoloģiju, cilvēks sasniedz noteiktu rezultātu, taču nejūtas pilnā mērā laimīgs.

Dzenoties pec finansiālas labklājības, augsta statusa sabiedrībā, viņš pastāvīgi atskatās uz citiem. Citos cilvēkos viņš redz tikai konkurentus. Viņa dzīvē nav vietas līdzcietībai, labestībai un labdarībai. Viņš komunicē tikai ar tiem, kas viņam ir izdevīgi. Viņa tuvie un mīļie cilvēki izjūt viņa uzmanības deficītu. Ja viņš to arī dod, tad parasti tā izpaužas vien kā pretenzijas un pārmetumi.

Nepareizs dzīvesveids izsauc pastāvīgu saspringumu un noved pie hroniskām slimībām. Veiksme lepnības iespaidā pārvērš cilvēka dzīvi par totālu kontroli pār visu, ar ko tas saistīts. Viņam nav sava iekšējā balsta, intuīcija nestrādā, ir aizvērta bet apziņa atrodas pastāvīgā stresa stāvoklī.

Atrodoties lepnības iespaidā, cilvēks zaudē spēju saprast, kas patiesībā notiek viņa dzīvē.

Lūk, tādu pasaules ainu mēs redzam, kad cilvēks ir orientēts uz veiksmi un atsakās no darba ar sevi. Šis ceļš pilnīgi noteikti ved pie visu dzīves sfēru disharmonijas.

Par patieso veiksmi
Patiesa veiksme vienmēr ir balstīta uz mīlestības un uzticēšanās dzīvei platformas. Cilvēks jūt sevī iekšēju atbalstu. Viņš saprot, ka ir atnācis šajā pasaulē, lai realizētu savu aicinājumu un atnestu kaut ko savu – vērtīgu sabiedrībai. Tāpēc it visām viņa darbības jomām galvenais kritērijs ir uzstādīto mērķu ekoloģiskums.
Ja vinš rada kādas preces vai pakalpojumus, tad seko tam, lai izejmateriāli būtu augsti kvalitatīvi. Lai preces un pakalpojumi būtu vērtīgi un nekaitīgi. Kad viņš komunicē ar sev tuvajiem cilvēkiem, tad cenšas saprast viņu vajadzības un mērķus. Vinš nediktē savus noteikumus, bet ir orientēts uz sadarbību un atbalstu. Viņš savu uzmanību velta savai veselībai, ēd veselīgu ēdienu, nodarbojas ar sportiskām aktivitātēm, ievēro dienas režīmu. Dzīvo harmonisku dzīvi.

Grūtās situācijās atveras viņa intuīcija, tā pazūd stress un paveras iespējas. Sāpju un ciešanu vietā viņš izjūt prieku un entuziasmu. Tu redzi divas veiksmes ainiņas. Viena – būvēta uz lepnības platformas, otra uz mīlestības un uzticēšanās dzīvei platformas. Cilvēkam vienmēr ir izvēles iespēja, kādā veidā sasniegt savu veiksmi.

Kad grāmatnīcā izvēlies savu grāmatu, kurā aprakstītas efektīvas veiksmes tehnoloģijas – pārbaudi tās ekoloģiju un to, vai gadījumā tai nebūs blaknes. Pāršķirsti šo grāmatu, sajūti tas noskaņojumu. Par ko tā stāsta? Par to, kā uzveikt konkurentus un sasniegt savu mērķi, neskatoties ne uz ko, vai arī par to, kā iemācīties sadarboties ar partneriem, lai kopā radītu kvalitatīvus produktus un pakalpojumus, kas būs noderīgi sabiedrībai?
No Oļega Gadecka lekcijas “Esi uzvarētājs jebkurā situācijā”
​​​​​​​Foto: pixabay
Tulkoja: Ginta FS

Kā atbrīvoties no bailēm?

tārpiņš

– Kāda radioklausītāja Vera uzdod jautājumu par savu darbu: “Daudzus gadus esmu nostrādājusi firmā ar stabilu atalgojumu, visām sociālajām garantijām, taču tas nekad nav bijis mans aicinājums. Esmu nonākusi pie secinājuma, ka man ir jāmaina mans darbs: gan sfēra gan profesija. Kā atbrīvoties no bailēm, pamest iesildītu vietu un atgriezties savā radošajā profesijā kā brīvmāksliniecei, zaudējot naudu un stabilitāti, bet darot to darbu, kas ir mans aicinājums? Man nav no kā gaidīt finansiālu atbalstu, ja gadījumā neizdosies noorganizēt savu lietu. Kā iemācīties dzīvot savu dzīvi uzticoties, neturēties pie ierastā, kuram esi kā pielipis. Šaubas un bailes no neveiksmes liedz iespēju spert pirmo soli. Un manu izvēli starp naudu un aicinājumu vada bailes. Vai iespējams tikt ar tām galā?”

Atbild Oļegs Gadeckis
– Vera, es turpināšu runāt par likteni un tā scenārijiem. Ikviena situācija, kas mūs uztrauc, kas rada mūsu dzīvē nepatikšanas, tiek dota mūsu attīstībai. Tās iekšējā jēga ir tieši šī. Un jums tiek dota šī situācija: no vienas puses jūs esat kā pielipusi darbam, kurā ir stabila alga un garantijas, drošības sajūta, bet no otras jūs jūtat, ka ir kādas radošās spējas, kuras neesat realizējusi, kuras vēlētos realizēt, taču nevarat to izdarīt šajā darba vietā un profesijā.

Bailes, kurās dzīvojam.
Šī situācija spiež arvien vairāk, pieaug neapmierinātība – tā ir dzīves mācību stunda, kas jāapgūst. Cik varu nojaust, tā norāda uz to, ka jūs neuzticaties savai dzīvei vispār un tā apzīmē jūsu iekšējās bailes. Šīs bailes nav saistītas ar pāreju uz citu darbu. Domāju, ka jums ir bailes, ar kurām jūs sadzīvojat visu laiku. Jūs neuzticaties dzīvei, tāpēc pārbaudat katru savu soli. Jūs netiecaties atvērties dzīvei, drīzāk turaties pie vecām ierastām lietām, jūs drīzāk izvēlēsieties stereotipus, nevis iespēju kaut ko jaunu mēģināt un mainīt.
Pamēģiniet šo situāciju apdomāt nedaudz plašāk, kā mācību, kura tiek dota, lai kaut ko saprastu. Tā parāda jūsu iekšējās bailes no dzīves, neuzticēšanos tai. Un norāda uz to, ka jums jāattīsta sava uzticēšanās, atvērtība tās vadībai. Tas ir tas, ar ko jāstrādā. Tāpēc pacentieties ar to strādāt ne tikai šajā situācijā, bet it visās – arvien plašāk.

Piemēram, es paskaidrošu. Ja jums pēc diviem mēnešiem būs jāpaceļ kāda ļoti smaga lieta, tad sapratīgi būtu sākt trenēties jau tagad: sākt celt smagumus pa drusciņai, arvien palielinot to svaru. Tā rīkojas saprātīgs cilvēks, kurš plāno savu dzīvi.
Iespējams, šobrīd jūs neesat gatava atteikties no sava darba un neesat gatava doties brīvā peldējumā, taču sāciet strādāt ar savu uzticēšanos dzīvei, jums šobrīd tā māca tieši šo – uzticēšanos jaunajam, prast mēģināt, prast meklēt, prast klausīties un izdzirdēt, ko dzīve saka, prast dzirdēt savu intuīciju – sāciet darīt visu šo. Ja pakāpeniski atstrādāsiet šo savu kvalifikāciju sevī – variet būt pārliecināta, ka pēc kāda laika jūs šo situāciju uztversiet pavisam savādāk. Tas ir pirmais, ko vēlos jums teikt.

Bailes un šaubas spert pirmo soli.
Otrais – saprotiet vienu lietu, kas ir ļoti parasta, bet kuru nezin vairums cilvēku. Laime ir iespējama tikai tad, kad cilvēks sevi realizē kā personība, kad realizējam savu aicinājumu, sūtību, savu dabu.
Ja jūs turaties pie kaut kā, kādas ērtas vietas, stabilitātes, tad, iespējams, stabilitāte būs, bet apmierinājuma nebūs nekad. Un tāpēc jums iekšēji ir jāizsver, ko jūs vēlaties – šo ārējo stabilitāti, vai tomēr vēlaties būt laimīgs cilvēks.
Ja otrais – tad jums ir jādara un jāmēģina. Taču ir jāatceras, ka saprātīgs cilvēks rīkojas piesardzīgi. Pavērojiet tārpiņu, kā tas rāpo – tam ir īpaša kvalifikācija – tas pārvietojas plūstoši: aizmugure vēl atrodas vecajā vietā, bet priekša jau apgūst jauno, un, kā tikko priekšējā daļa būs nostiprinājusies jaunajā vietā, tas pievilks klāt aizmugurējo. Ko šī analoģija nozīmē jums?
Sāciet ar to, ka izmēģiniet sevi kā mākslinieci kādās sfērās – paliekot vecajā vietā, izmēģiniet sevi jaunā ampluā. Tā jūs kļūsiet pārliecināta par sevi un vēlāk varēsiet pilnībā pāriet uz jauno vietu. Tas ir praktiskais padoms, ko es pievienotu pirmajam – filosofiskajam.

Oļega Gadecka intervija kanālam YogaRadio
Tulkoja: GInta FS

Pie kā noved garīgās kultūras trūkums?

garigums7

Sākotnējā cilvēces kultūrā cilvēki bija garīgi attīstīti. Neatkarīgi no statusa un stāvokļa, viņi visi atradās vienā garīgajā līmenī. Neviens nevienu neskauda un netēloja. Visi saprata, ka ikvienam no viņiem ir sava noteikta loma.

Zemnieki nevēlējās būt baņķieri, bet baņķieri nevēlējās atstāt savas bankas un kļūt par zemniekiem. Vienkāršs podnieks redzēja savu sūtību māla trauku izgatavošanā. Es jau paredzu jūsu jautājumu: “Kā var salīdzināt vienkāršu podnieku vai zemnieku ar baņķieri? Kā viņi var būt vienā garīgajā līmenī?” Noslēpuma nav, viss ir vienkārši: gan zemniekam, gan baņķierim, gan podniekam bija nopietnas, dziļas pasaules uzbūves zināšanas.

Kad podnieks darināja traukus, viņš vienmēr atcerējas par to, ka tas viss, kas vinam ir: podnieka ripa, māls, talants un spējas, patiesībā nav viņa, tā visa ir enerģija, kas viņam dota no augšas. Viņa uzdevums ir nodot to citiem cilvēkiem ar māla trauku starpniecību, kas nesīs labumu un prieku. Cilvēki dzīvoja nevis dēļ rezultātiem – sava darba augļiem, bet gan, lai izpildītu savu augstāko uzdevumu un būtu laimīgi.

Kur noved garīgās kultūras trūkums?

Kad cilvēkam nav morāles orientieru, viņu sāk vadīt egoisms.

Tas ietekmē to, ka rodas personību graujoši principi, kas ved cilvēku bezdibenī.
Pirmais princips “Es visus noraidu”. Sava personīgā savtīguma, alkatības un baudas dēļ, cilvēks cenšas ekspluatēt citus cilvēkus. Viņam ir vienalga, kas ar tiem notiks. Loti bieži viņa uzstādījumi ir: “Redzu mērķi – neredzu šķēršļus!”, “Lai sasniegtu savu mērķi, visi līdzekļi ir labi”.

Otrs princips “Es noraidu sevi”. Tas izpaužas cilvēka vēlmē noslēgties no pasaules, un palikt vientulībā. Viņš uzskata, ka visiem no viņa kaut ko vajag. Un dzīvojot pēc šiem principiem, cilvēks sevi zaudē. Viņa motīvi un rīcība balstās uz izdevīguma un pārākuma sajūtas pār citiem cilvēkiem un protams, noved pie personības iznīcināšanas.

Pēc kāda principa dzīvot – tas jāizvēlas mums pašiem.

Atcerieties padomju laika dzejnieka Majakovska dzejoli “Kam būt?” Tā galvenais varonis visu laiku domā par to, kā atrast labāko profesiju. Viņš domā par to, kā nekļūdīties. Kas jāmācas, lai tas būtu pietiekami izdevīgi un prestiži. Dzejolī ir šādi vārdi: “Es labprāt kļūtu par lidotāju, lai mani iemāca, es kļūtu par milici, lai mani iemāca u.t.t.”

Šodien šo dzejoli varetu turpināt mūsdienu variantā: “Es labprāt kļūtu par oligarhu, lai mani iemāca, es labprāt kļūtu par deputātu, lai mani iemāca u.t.t.” Mūsdienu cilvēki uz dzīvi skatās ļoti praktiski, tāpat kā dzejoļa galvenais varonis. Viņi izvēlas ne savu aicinājumu, bet gan prestižas profesijas, ar kuru palīdzību tikt pie uzmanības, naudas, bagātības, karjeras, slavas un varas. Kā rezultātā laimīgu cilvēku starp viņiem ir ļoti maz.

Ja mēs runājam par ģimeni, arī šeit darbojas tas pats princips. Jo bieži vien arī dzīvesbiedrs tiek izvēlēts pēc statusa, vai atbilstoši tam, kāds tēls noskatīts televīzijā vai internetā. Attiecībās galvenais valdošais princips ir bauda, cilvēki vēlas viens otru baudīt, kā ēdienu un paterēt, kā lietas. Un viņiem nav vēlmes izzināt un saprast vienam otru, vienam otra vajadzības. Paiet laiks un mēs redzam, ka arvien vairāk jauno pāru šķiras, ka šķirto pāru ir vairāk kā laulībā dzīvojošo.

Un kaut ko mainīt var tikai garīgās kultūras atdzimšana, kuras pamatā ir Visuma likumu izpratne. Tad nebūs problēmu atteikties no lepnības un egoisma – un tas ir pirmais solis, ko spēj veikt ikviens cilvēks. Kad cilvēks rīkojas bez egoisma, tad, izvēloties profesiju, vadās nevis pec izdevīguma bet iekšējās intereses un vēlmes realizēt savu talantu cilvēces labā.

Ja paskatīsimies uz apkārtējo pasauli, tad redzēsim, ka ikvienam no mums tajā ir sava vieta un loma. Saules uzdevums ir spīdēt un sasildīt visas dzīvās būtnes. Zieda uzdevums ir ziedēt un iekļauties dabā. Augļu koka uzdevums ir pavasarī ziedēt un rudenī nest augļus.

Cilvēks atnāk šajā pasaulē, lai atklātu un realizētu savu sūtību.

Katram cilvēkam ir doti sav talanti un savs ceļš pasaulē. Un, lai kļūtu laimīgs, viņam ir jāiemācās skatīties sevī. Laime ir vienotības un harmonijas likums, kas vēsta par to, ka svarīgi ir būt vienotam veselam, būt daļai no kaut kā liela un nozīmīga.

Kad cilvēks dzīvo un rīkojas atbilstoši Visuma likumiem, tad laime pati izpaušas viņa dzīvē.

Viņš rada ģimeni un pieņem savu partneri tādu, kāds tas ir. Tas viss, kas ienāk viņa dzīvē: prieks, bēdas, grūtības vai iespējas, viņš pieņem ar pateicību.  Ar pateicību viņš atdod cilvēkiem to, kas tiem dod prieku. Un tas arī ir garīgās kultūras pamats, kas veido veselu un harmonisku personību.

Materiāls no Oļega Gadecka lekcijas Sanktpēterburgā.
Tulkoja: GInta FS

Divi noslēpumi par sievietēm, kas jāzin katram vīrietim

paris6

Pirmais, ko man gribētos pateikt – ir jāmūk. Bet, ja nopietni, ir jākļūst par spēcīgu vīrieti. Jo sieviete vēlas izskatīties stipra tikai tāpēc, ka nejūt aizsardzību, viņa nejūt, ka pret viņu ir uzmanīgi, viņa nejūt, ka viņu vēlas aizsargāt un rūpēties par viņu.

Ja sieviete to nejūt, viņa sāk uzņemties iniciatīvu. Un tā ir kļūda, kuru viņa pieļauj. Mēs šobrīd runājam par VĪRIEŠA KĻŪDU.

Vīrieša kļūda ir tajā, ka viņš attiecībās ar sievieti nav neatkarīga personība. Sieviete zemapziņā vīrietī meklē tieši neatkarību, viņa ies viņam līdzi pat līdz pasaules malai, ja jutīs, ka viņš nav pilnībā koncentrējies tikai uz viņu, bet viņam ir kāda ĪPAŠA MISIJA dzīvē.

Sieviete panāk vīrieša uzmanību, viņa liek tam koncentrēt uzmanību uz sevi, un tā ir viņas kļūda, te arī viņas nepilnīgās zināšanas. Jo tad, kad viņa pilnībā ir panākusi to, ka vīrieša uzmanība ir koncentrēta tikai uz viņu, viņš viņai pašai kļūst neinteresants.
Viņai no vīrieša ir vajadzīgas divas lietas.

Dārgie vīrieši, lūdzu, izdzirdiet šo!
Sievietei ir vajadzīga sajūta, ka vīrietis ir pilnībā no viņas neatkarīgs, ka viņam šajā pasaulē ir kāda ļoti svarīga lieta, viņš tās dēļ dzīvo, viņam ir sava misija. Sieviete ļoti dziļi ciena tādu vīrieti, kuram ir kaut kas īsts, kāda īsta, liela lieta dzīvē.

Otrais, kas viņai ir svarīgi – ir svarīgi, lai viņš pret savu sievieti būtu jutīgs un uzmanīgs.

Dārgie vīrieši, ir ļoti svarīgi iemācīties šīs divas lietas attiecībās ar sievieti:
pirmā – saglabāt pašiem sevi (tas iespējams tikai tad, kad ir sava īsta lieta dzīvē, tātad ir jāatrod tas, dēļ ka dzīvoju).
Otrais – jutīgums un uzmanība pret sievieti (ir ļoti svarīgi, lai viņa to vienmēr justu, lai viņa zinātu, ka var pieiet, pajautāt, padalīties ar kaut ko, atvērties, pastāstīt par savām grūtībām).

Kad vīrietis veido attiecības ar sievieti caur šīm divām īpašībām, sieviete atslābinās, viņa saprot, ka tas ir pats labakais vīrietis un viņai nevajag tēlot stipro, viņa var būt vienkārši sievišķīgi vāja un īsta.

Dārgie vīrieši, no jums ir atkarīgs tas, kādas sievietes ir jums blakus.

Oļegs Gadeckis
Tulkoja: Ginta FS