Steidzies lēnām

“Steidzies lēnām”. Šī frāze ir stāsts par katru dzīves mirkli, par jēgpilnu katras minūtes izdzīvošanu, par pasaules sajušanu.

Steidzies lēnām un tu iepazīsi mirkļa skaistumu.

Gaidot pieturā savu autobusu, aizver acis un pagriez savu seju saules skūpstam. Ļauj siltajai gaismai izpeldināt tevi savā mirdzumā, iekļūt katrā dvēseles un ķermeņa šūnā.
Notīrot apelsīnam tā rudo, raupjo mizu, pilnu krūti ieelpo citrusa prieku, sasmaržo tā aromātu un sajūti uz mēles tā maigo garšu.

Kaut ko ātri pierakstot, katrā burtiņā un ciparā ieliec gabaliņu savas uzmanības.

Iedomājies, ka tavās rokās ir spalva, bet tu pats esi smalks kaligrāfs. Lai pat vienkāršākais iepirkumu saraksts priecē tavas acis.

Kad veic pavasara ģenerāltīrīšanu, sarindo grāmatas pēc krāsām, izmēra vai alfabēta. Pieskaries iemīļoto grāmatu vākiem, pāršķirsti pazīstamās lappuses un kaut uz dažām minūtēm iegrimsti sirdij tuvajās pasaulēs.

Steidzoties apstājies un ieklausies, kā sitas tava sirds. Noķer to svēto prieka sajūtu no tā, ka nav kur steigties. Tu visu paspēsi, ja palēnināsi savu skrējienu.

Anna Čulanova
Foto: Eneida Nieves
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nesteigties, izjust, izdzīvot, dzirdēt… Un izvēlēties tikai savu…

Puse ziemas aiztraukusies nedzirdamās kamanās, bet steidzināt to negribās…
Gadiem ritot, vēlme steigties paliek arvien mazāka…
Gribās pret visu būt daudz uzmanīgākai…
Redzēt savu dzīvi detaļās,… ne tā kā eksponātu muzejā, bet tā, kā dažkārt ieskaties sejā mīļotajam cilvēkam, ar plaukstu mīļi pārvelkot viņa sejas līnijām…
Gribās daudz vairāk apzinātības un mazāk pastaigu pa svešām takām, nedomājot, kurp tās ved un vai tiešām tev tur jāiet…
Zināt, KO un KĀPĒC tu dari – tas, mani mīļie ir brīnišķīgi…
Tāpēc, ka tikai tādā veidā tava dzīve kļūst tava….

Tavs ir tas, par ko tu atbildi, un tas, ko pats esi izvēlējies...

Tikai tā tu vari saglabāt veselīgas attiecības ar sevi, ar citiem cilvēkiem, jo tikai tā tu nevienu neapgrūtini ar savām gaidām, un neliec saviem tuvajiem piegādāt tev laimi….

Laime ir tavs darbs – TIKAI TAVS…

Un tās vairak ir sajūtas, ne tik daudz – darbs…
Proti tās sajust no visvienkaršākajām lietām – proti paplašināt robežas…
Bet, ja laime tev nozīmē īsu sarakstiņu, ar kuru tu visiem uzmācies, un tu visu dzīvi centies pievilkt ķeksīti katram izpildītajam punktam, neaizdomājoties par to, vai tas tevi patiešām padarījis laimīgāku, tad tavas robežas ir ļoti šauras….
Un tu vari tā arī nenokļūt tās dzīves teritorijā, kuru būtu varējis dzīvot… tā tu visu mūžu nostāvesi tikai uz sliekšņa…

Nesteigties…
Izjust, izdzīvot, dzirdēt…
Un izvēlēties tikai savu…

Tieši tā man patīk dzīvot… un tieši tāpēc man nav vainīgo saraksta – vainīgo par to, kas ar mani nav noticis…
Saīsini savu sarakstu!
Piepildi sevi!
Lai brīnumskaists Jaunais gads!

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Klusās sarunas ar dzīvi

vienatne9

Dzīve mīl klusas sarunas, kurās mēs runājamies ar Viņu…

Viņai ne tuvu ne vienmēr ir vajadzīga mūsu lielā aktivitāte, spēja būt visur, mūsu veiklība…
Un galīgi nav jēgas tam piekasīgajam auditam, kuram mēs viņu pakļaujam, cenšoties izplēst no tās visu, ko mūsuprāt tā mums ir parādā…

Dzīve nav parādnieks…
Mēs esam…
Paši sev parādnieki, kad dzīvojam, dzīvojam un nepieliekam pūles lai iepazītu sevi…

Mēs taču vispār nezinām, kas esam patiesībā….

Mēs esam aktīvi, esam visur un ļoti veikli, taču tas izpaužas tikai centienos neatpalikt no citiem, nevis vienkāršā spējā saprast, ko paši vēlamies, un ko protam…
Tāpēc, ka praktiski nekad neapstājamies…
Klusiņām nesarunājamies ar dzīvi…
Kautrējamies no šīm sarunām…
Paradoksāli, nekautrējamies kopēt svešu, bet būt sev pašiem – jā… no tā mums ir kauns…
Mīļie, pamēģiniet neauditēt dzīvi, bet saprast sevi tajā…
Iemīliet pauzes un nelepojieties ar savu bezgalīgo steigu…
Iemīliet redzēt katras dienas glezniņas, nevis tikai pārlapot tās…
Iemīliet vienkāršus pieejamus priekus, kas brīžam saprotami tikai jums, nevis masu svētkus, kuros, ja godīgi, vairāk ir spēles un jautrības un atribūtu, nevis tā, ko spēj uzdāvināt pa īstam krāšņi mirkļi…

Un nesalīdziniet ne sevi ne citus ar kādiem citiem…
Atļaujiet katram piedzīvot savu paša unikālo stāstu…
Tā arī ir laime…
Lai brīnišķīgs rīts.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tev nav tūlīt un tagad vajadzīgas visas atbildes

deja

Šajā brīdī, tieši šeit un tieši tagad, tev nav nekādas vajadzības noskaidrot visu par savu atlikušo dzīvi, neatkarīgi no tā, kas un ko par to saka.

Tev nav vajadzīgas atbildes uz visiem jautājumiem. Tās atnāks ar laiku vai neatnāks, vai, iespējams, nevajadzīgie jautājumi pazudīs paši no sevis. Nav nekādas nepieciešamības steigties. Dzīve nesteidzas. Esi kā gadalaiki. Ziema necenšas kļūt par vasaru. Pavasaris nesteidzas tuvāk rudenim. Zāle aug savā personīgajā tempā.

Izvēle, kura būs jāizdara, notiks, un tev nav savas nākotnes izvēles. Lēmumi, kuri tiks pieņemti – tiks pieņemti, un notikumi norisināsies tā, kā tiem būs jānorisinās. Bet šobrīd, iespējams, tev nav jāzin problēmas risinājums, rezultāti vai, kā labāk rīkoties šajā vai citā situācijā. Iespējams, nezināšana ir gaidīts viesis dzīves banketā. Iespējams, atvērtība jaunām iespējām ir tavs mīļākais draugs. Iespējams, pat šībrīža juceklis atļaus tev šeit atpūsties.

Un, lūk, tā vietā, lai “labotu” mūsu dzīvi, tā vietā, lai akurāti risinātu neatrisināmas problēmas un ātri pabeigtu episko fiktīvā “es” stāstu, mēs vienkārši atslābināmies pilnīgā nezināšanā, siltos noslēpuma apskāvienos, dziļi ieslīgstot šajā momentā un ar izbrīnu izgaršojam tā unikalitāti.

Autors: Džefs Fosters
Avots: sobiratelzvezd.ru
Foto: pixabay
Tulkojums © Ginta Filia Solis