Tas, kurš tevi sargā

Reiz kādā sestdienas vakarā, pirms doties mājās, mācītājs zvanīja savai sievai. Bija jau vēls, taču sieva uz zvanu neatbildēja. Viņš kādu laiku nogaidīja, bet sieva tā arī nepacēla telefona klausuli.

Pēc kāda brīža viņš atkal zvanīja uz mājām, šoreiz sieva atbildēja uzreiz. Macītājs jautāja, kāpēc viņa tik ilgi necēla klausuli iepriekšējo reizi, bet viņa atbildēja, ka neviens viņai nav zvanījis.
Šis notikums ātri vien tiktu aizmirsts, ja vien pirmdienā macītāja darbistabā neatskanētu telefona zvans.
Kāds vīrietis stāstīja par to, ka sestdienas vakarā viņa mājās atskanējis dīvains telefona zvans. Sākumā mācītājs nesaprata, par ko vīrietis runā. Līdz brīdim, kad tas teica: “Telefons zvanīja, zvanīja, bet es neatbildēju…”
Mācītājs, sapratis, par kādu zvanu tas runā, atvainojās, ka atļāvies nejauši vīrieti patraucēt un paskaidroja, ka vēlējies vien sazvanīt savu sievu, bet, acīmredzot, piezvanījis uz nepareizo numuru. Uz ko vīrietis viņam atbildēja:
“Es jums pastāstīšu, kas tovakar notika. Sestdienas vakarā es biju nolēmis šķirties no dzīves. Pirms darīt to, ko biju nolēmis, es vērsos pie Dieva, teikdams, ka, ja Viņš ir, ja Viņš mani dzird un, ja nevēlas lai daru to, ko esmu ieplānojis, lai dod man zīmi.
Un tieši tajā brīdī iezvanījās telefons. Es piegāju pie telefona aparāta un lodziņā ieraudzīju uzrakstu “Svētā Trīsvienība”. Es skatījos uz telefonu un neuzdrīkstējos pacelt klausuli (Dievnama, kurā kalpoja mācītājs nosaukums bija “Svētās Trīsvienības baznīca”).


Oļegs Gadeckis
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Visuma nepabeigtais mākslas darbs

Visi cilvēki, kurus mēs sastopam savā dzīves ceļā – esam mēs paši. Ja tavā ceļā bieži uzrodas tenkotāji, čīkstetāji tātad šīs īpašības ir arī tavā raksturā. Ar to Visums it kā pievērš tavu uzmanību taviem iekšējiem trūkumiem.

Nesen es vērsos pie ārsta ar sūdzībām par stiprām sāpēm muguras lejas daļā. Es viņam pastāstīju, ka visu nedēļu cenšos sāpes remdēt ar diklofenaku, bet vieglāk nepaliek. Ārsts, smaidot mani uzklausīja, un teica: “Elčin, ar savām sāpēm vajag sadraudzēties. Caur sāpēm organisms signalizē, ka tev kaut kur kaut kas nav kārtībā. Ārstējies, maini dzīves veidu, ieradumus, attieksmi”.

Katrs cilvēks ir mūsu skolotājs. Un nav svarīgi, vai viņš ir viedais, skandālists vai prostitūta. Nejaušību nav – viss iet pēc plāna. Gan labie, gan ne pārāk labie cilvēki kaut ko māca un tāpēc jābūt pateicīgam viņiem par to, nevis jācenšas sevi iznīcināt ar vārdiem “lai nolādēta tā diena, kad es satiku šo ēzeli”. 

Manā dzīvē ir bijuši cilvēki, kuri nodarījuši man sāpes. Taču rezultātā šīs sāpes ir mani izvedušas jaunā līmenī – es esmu kļuvis stiprāks, izturīgāks, iemācījies novērtēt dzīvi, cilvēkus un pieņemt viņu trūkumus.

Rakstnieces Elifas Šafakas grāmatā ir ļoti viedi vārdi: “Visums pastāvīgi ar tevi nodarbojas, mainot tevi gan iekšēji gan ārēji. Ikviens cilvēks ir nepabeigts mākslas darbs, kurš nesteidzoties, soli pa solim tuvojas pilnībai. Mēs visi esam nepabeigtas skices, kuras noteikti pārvērtīsies pabeigtā mākslas darbā”.

© Elčins Safarli
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Foto: Cottonbro