Mīlestība mūs maina caur pieņemšanu

pienemt sevi7

Cilvēki, kuri mūs patiesi mīl, maina mūs nevis ar uzspiešanu, ne pieprasot vai dodot gudrus un loģiskus padomus.
Viņu mīlestība maina mūs caur pieņemšanu. Viņi mums rāda divas, šķietami nesavienojamas lietas.
Pirmkārt – viņi rāda mums sāpes, kuras  mēs sev nodarām ar savu nesaprātīgo rīcību. Un, lūk, otrā…
Otrā ir pilnīga mūsu pieņemšana – tādu, kādi mēs esam. Saprotiet? Mēs jūtam, ka esam viņiem dārgi pat tādi. Pat tādi nesaprātīgi. Un tas motivē daudz vairāk kā jebkuri vārdi. Tas rada milzīgu vēlmi pārvarēt mums visas savas vājības, ierastās reakcijas un pat bailes būt kritušiem kāda acīs. Pārvarēt un mainīties.
Es gribu pateikties visiem, kas mani ir mīlējuši. Es gribu pateikties tiem, kuri mani mīl. Es gribu palūgt piedošanu tiem, kuri nejuta manu pieņemšanu, bet dzirdēja daudz vārdu. Tā notiek. Visi mēs augam un maināmies…
© Andrejs Veretennikovs
Tulkoja: Ginta FS

Esi labestīgs pret savām kļūdām

smaids6

Esi tu pats.
Pateicies savai neveiklībai. Pasmaidi par to. Iedraudzējies ar savu nekompetenci. Smejies, kad paklūpi un nokrīti. Tie visi ir vērtīgi viļņi tavas personības neizskaidrojamajos plašumos.

Pilnība nav sasniedzama laikā, bet to pamanīt vari tikai tad, kad esi klātesošs. Nepilnība padara tevi reālu, atpazīstamu un tas ir brīnišķīgi.
Tu būsi konsekvents, kad nomirsi. Bet līdz tam svini sevi – mazliet dumju, sevi veco, savu brīnišķīgo nespēju atbilst jebkādiem standartiem.
Necenties novest sevi garīgajā komā. Kaut reizi pasaki kaut vienu nepareizu lietu.
Eksistē tāda brīvība, kas ļauj izdarīt kaut ko ne tā, būt labestīgam un iecietīgam pret savām kļūdām. Noskūpstīt zemi, uz kuras tu esi atdzimis, un pateikties saviem misēkļiem.

Neļauj tavam garīgumam iesaldēt tavu cilvēcību, tavu pazemību un, galvenais, tavu humora izjūtu.

© Džefs Fosters
Tulkoja: Ginta FS