Atcerēties pateikties

pateicos16

Laiku pa laikam, ilgus gadus, dažkārt – pat visu dzīvi mūs neatstāj sajūta, ka mums kaut kā pietrūkst.
Saprotoša vīrieša, iejūtīgas sievietes, vesela bērna, siltas mājas, realizēta aicinājuma, skaistas ārienes, stabilu ienākumu.
Pat tad, kad saņemam to, ko esam vēlējušies, paiet laiks un atkal jūtamies neapmieināti.
Ja agrāk pārdzīvojām par to, ka nav labi apmaksāta iemīļota darba, tad iekārtojoties kārotajā darba vietā, sākam želoties par to, ka trūkst mīļotā cilvēka.
Kāds teiks, ka tāda ir cilvēka daba – dzīvot pustoņos.
Patiesībā, ar to nedrīkst samierināties. Neapmierinātības sajūtu jāpārvar ar vādiņa “PATEICOS” palīdzību.
Kā teica Ļevs Tolstojs: “Man nav viss, ko es mīlu. Bet es mīlu visu, kas man ir””.

Elčins Safarli
Tulkoja: Ginta FS