Es nevēlos nekur tiekties!

zvejnieks

Alla Bogoļepova par cilvēka tiesībām būt mierā ar to, kas viņam ir.

Reiz es iesēdos savā automašīnā, ieslēdzu to ātrumā, un ar ieskrējienu ietriecos betona veidojumā, piedodiet, ziedu podā, kuru pilsētas apzaļumotāji bija nolikuši pašā pagalma vidū.

– Jāmaina stūres balsts, – teica automehāniķis, paklausījies trokšņos, kas atskanēja no kapota apakšas.
– Stundas darbs, – viņš noteica.
– Labs puisis, – skaļi nopūtās autoservisa direktors, – Dieva dots mehāniķis. Zelta rokas. Žē, tā arī visu dzīvi svešās mašīnās rakņāsies.
– Dzer? – es ieminējos.
– Sliktak. Dzeršanu var atmest. Bet šito vienkārši viss apmierina. Negrib augt.
– Negribu, – apstiprināja Dieva dotais mehāniķis .
– Pasēdiet, meitenīt, tepat, tūliņ visu izdarīsim.
Viņš strādāja dungodams dziesmiņu par augstceltņu montāžniekiem, un laiku pa laikam vērsās pie manas mašīnas: “mana nabaga ievainotā meitene” un “nu, nu, mana skaistulīt”.
Kad viss bija gatavs, mehāniķis noslaucīja rokas un teica:
– Labi, mana labā, ej pie saimnieces. Jūs gan pacenšaties viņai vairāk pari nedarīt!
– Kad atvērsiet savu servisu, drīkst, es noteikti būšu jūsu pirmā patstāvīgā kliente, – es pajokoju, vēlēdamās iepriecināt meistaru.
– Kam man savs autoserviss? – meistars izbrīnīti iesaucās.
– Nu, kā. Jūs taču tur būtu priekšnieks un varētu strādāt sev…. Jums noteikti izdotos!
– Droši vien, – viņš paraustīja plecus. – Bet man to nevajag. Man tāpat ir labi.
– Un jūsu meitene arī ar to ir apmierināta? – es bezkaunīgi pajautāju.
– Mani tas neuztrauc. Tā ir viņas darīšana.
Negrib augt, es atcerējos. Viņu viss apmierina. Cik žēl… Stop!

Tu labi gatavo, droši vien kādreiz vēlies atvērt savu restorānu? Tu labi raksti, gribi uzrakstīt grāmatu? Tev ir lieliskas dotības fitnesā, kā Tu tās attīstīsi?
Es tik bieži ko tādu dzirdu. Un visbiežāk cilvēki to saka no visas sirds, godīgi. Izņemot to čali no fitnesa zāles, kurš vēlas man pārdot spaini ar biopiedevām un vagonu ir sportistu pārtiku.
Jā, mēs visi to esam dzirdējuši: tu vari sasniegt visu, tev tas izdosies, visus mērķus, tu vari piepildīt ikvienu savu sapni. Grāmata, restorāns, konkurss “fitnesa bikini” četrdesmit gados – nav nekā neiespējama.

Bet…, tu kautrīgi iebilsti, – man neko no tā nevajag. Es vienkārši cepu pīradziņus, stāstu interesantus notikumus un audzēju uz balkona ģerānijas.

– Bet tu taču vari vairāk! Tu vari uztaisīt žilbinošu karjeru! Pāriet jaunā līmenī! Tu vienkārši netici sev, ir tikai jāparstāj baidīties!

Es taču nebaidos. Es vienkārši negribu nākamajā līmenī – man arī te ir labi. Man patīk mana dzīve, manas ģerānijas un mani pīrāgi. Nav tāda likuma, kas VISIEM liktu tiekties arvien augstāk – uz virsotnēm. Un vispār, kas tās tādas par virsotnēm? Kas tās ir radījis un kāpēc man obligāti tur jārāpjas? Patiešām, kāpēc?
Tas pat nav jautājums par to, cik es maksāšu par tādu sociālo alpīnismu. Tas ir veselā saprāta jautājums: kāpēc man kaut kur līst, ja man ir labi tur, kur es esmu?

Pats briesmīgākais musdienu sabiedrības grēks – būt apmierinātam ar to, kas tev ir. Ambīciju un godkarības trūkums tiek uzskatīts par kaut ko līdzīgu sociālajai invaliditātei: kā var netiekties pēc lielām lietām?

Izspied maksimumu no savas ārienes! Realizē savu potenciālu! Neko īpašu neproti!? Aizej uz motivācijas kursiem, pamēģini visu, atrodi, izdomā, galu galā nav svarīgi ko, galvenais, realizē! Ej uz priekšu, pārvari sevi, uzstādi mērķus un sasniedz tos!

Kāpēc tu vēljoprojām dzīvo mazā dzīvoklītī pilsētas nomalē un valkā piecus gadus vecas sporta čības? Tavā vecumā jau būtu bijis jānopelna dārga mašīna, briljanti un “šaneļi”!

Neesi nopelnījusi? Esi koncentrējusies uz kaut ko citu? Personības izaugsmi? Radošumu? Nē? Tātad tu esi slinka muļķa govs, kura dzīvo tukšu, bezmērķīgu dzīvi. Tu nekad nebūsi veiksmīga!
Nē, protams, veiksme nav obligāti tikai nauda, vara un slava. Par veiksmi var saukt jebko, ja tu mērķtiecīgi ej uz to, lai būtu labākais sava nozarē. Nu, labi, viens no labākajiem. Nu, labi, vismaz tiecies uz to. Galvenais nav uzvara, galvenais ir dalība skrējienā pa sociālajām, profesionālajām kāpnēm.
Skrien, tātad esi veiksmīgs. Centies sasniegt – tātad cilvēks.

Es negribu skriet. Es neko negribu sasniegt. Es gribu lasīt zemenes, varīt ievārījumu un lāpīt zeķes!

Man nav vēlmes pašrealizēties karjerā, manam ego pilnībā pietiek ar labi uzrūgušu mīklu un gardiem pīradziņiem!

Jā, ir cilvēki, kuri tiecas izmainīt pasauli. Viņiem ir sapņi, mērķi, ambīcijas, viņi ir godkārīgi, viņi krīt un ceļas, viņi ir mūsu laika varoņi. Patiesībā viņi ir jebkura laika varoņi.
Bet ir citi, kuri vienkārši dzīvo. Katru dienu iet uz darbu, brauc atvaļinājumā, vasarnīcā brīvdienās cep šašliku. Audzina bērnus. Pērk mašīnas kredītā. Un ir pietiekami bezkaunīgi, lai būtu apmierināti ar tādu savu dzīvi, kas mūsu sabiedrībā netiek uzskatīta pat par dzīvi, vien tāda nožēlojama eksistence – bez mērķa, bez motivācijas, bez sapņa.

Nē, dārgie varoņi. Tādiem cilvēkiem viss ir. Aizbraukt uz jūru, nomaksāt savu hipotekāro kredītu, noadīt džemperi – kāpēc gan tādi nevar būt mērķi?

Lai būtu veseli un laimīgi tie, kurus tu mīli – vai tad tas ir slikts mērķis?

Kāpec ir tik grūti noticēt tam, ka ir kāds, kuram nav vajadzīgi briljanti? Ka ir kāds, kurš var būt apmierināts ar savu maziņo dzīvoklīti pilsētas nomalē? Ka ir kāds, kuram pilnai laimei pietiek ar to maziņo nebagāto pasauli, kurā viņš dzīvo?

Lai cilvēks būtu laimīgs, viņam nebūt nav jabūt labākajam. Dažkārt pietiek vien ar to, ka esi. Vienkārši esi.

Un kurš teica, ka spēja pieņemt šo pasauli tādu, kāda tā ir un dzīvi tādu, kāda tā ir, ir mazāk cienījama par spēju stumdīt kalnus un laist gaisā raķetes?

Viņš vienkārši negrib augt, teica autoservisa direktors par puisi, kurš manai mašīnai dziedāja dziesmas.

Bet man kāreiz šķiet, ka tieši šis puisis ir izaudzis – pietiekami izaudzis, lai godīgi pateiktu: es neskriešu tikai tāpec, ka visi skrien. Es nelabošu to, kas nav salauzts. Es esmu laimīgs šeit un tagad, bet, ja kāds uzskata, ka tas nav pareizi, – nu, ko, tā ir viņa darīšana. Mani tas neuztrauc.
Autors: Alla Bogoļepova
Tulkoja: Ginta FS
Kārtējo reizi pateicos Līgai Šīronai par tik lielisku ieteikumu, tulkoju un biju laimīga: tā, it kā ko absolūti jaunu sev būtu atklājusi:) Esmu vienisprātis ar autori: katram savs un neviens nav tiesīgs aizliegt otram viņa izvēli un kaunināt viņu par to.

 

Advertisements

Ieradumi, kas nolemj mūs nabadzībai

nabags

Ļoti bieži nabadzība nav naudas trūkums, bet gan negatīvu ieradumu esamība. Ja cilvēks ar tiem nestrādā un tos nemaina, labklājība nekad neienāks viņa dzīvē. Personības izaugsmes treneris Jevgēņijs Deiņeko stāsta par to, kas notiek tad, kad talantīgi cilvēki atkārto nabadzīgo ieradumus un paši tādi arī kļūst. Pārbaudiet sevi!

12 gadi psihologa praksē ir devuši man iespēju ieraudzīt veselu rindu ieradumu, kas piemīt nabadzīgiem cilvēkiem. Ir interesanti un, vienlaicīgi, skumji vērot, kā cilvēki seko šiem ieradumiem atkal un atkal, un viņu dzīvēs nekas nemainās…

1. ieradums: vienmēr meklēt vainīgos

Nabadzīgs cilvēks nekad neuzņemas atbildību par sevi. Viņš drīzāk apvainos savās neveiksmēs kolēģus, darba devējus vai sistēmu, nekā atzīs savas kļūdas. Nabadzīgais domā tā: “Ja vien ne VIŅI, es jau sen būtu veiksmīgs un turīgs. Man VISI traucē, un es neko nevaru padarīt!”

2. ieradums: “vilkt” laiku

No bērnības daudziem no mums ir iemācīta vecā tautas “gudrība”: “Septiņas reizes nomēri, pirms nogriez”. Laiks iet, bet jūs vēl joprojām mērat, domājat un rezultatā atrodas kāds, daudz uzņēmigāks, kurš nogriež “jūsu” kumosu, un aiznes to. Uzvar tas, kurš nebaidās spert pirmo soli un riskēt, tas, kurš izmanto savas idejas, nevis norok tās savas atmiņas tālākajā stūrī.

Cilvēks ar nabadzīgā domāšanu vienmēr “velk” laiku, bet paša bezdarbību un neuzņēmību “noraksta” uz kādu citu.

3. ieradums: neriskēt

Nabadzīgie neriskē. Viņi dod priekšroku stabilitātei, lai arī tā nenes nepieciešamos ienākumus. Rezultātā, tā arī dzīvo – no algas līdz algai, zem sava iedomātā stabilitātes spārna.

4. ieradums: mācīties bez maksas (vai vispār neko nemācīties)

Tipiskais nabadzīgo pārstāvis pierakstās uz daudziem bezmaksas treniņiem un semināriem, kuru lielāko daļu tā arī nenoklausās. Rezultātā, viņš dzīvo ilūzijā par to, ka mācās, bet patiesībā nekādas izaugsmes nav. Mēs visi zinām, kur atrodas bezmaksas siers… Lai kļūtu par uzņēmēju ir jābūt dzīvai komunikācijai ar savu skolotāju, ja tas ir, un jābūt skaidram darbību plānam, kā sasniegt savu mērķi. Treniņa cena nav tikai nākotnes veiksmes rādītājs, bet gan arī jūsu moticvācijas cena.

5. ieradums: nemaksāt citiem par viņu darbu

Cilvēks ar nabadzīgā domāšanu mīl dzīvot uz citu rēķina. Mūziku, treniņus, filmas u.t.t. viņš par brīvu iegūst internetā. Un viņa filosofija ir iegādāties pēc iespejas vairāk  maksas pakalpojumus vai preces bez maksas.  Un dzīve vienkāršo šo viņa uzdevumu, radot servisus (torentus, pirātu lapas u.t.t.), kurus radījuši tadi paši nabadzīgie nabadzīgajiem. Zogot citu intelektuālo īpašumu, un mānoties, cilvēks turpinās dzīvot nabadzībā.

6. ieradums: žēlot sevi

Ļoti bieži cilvēki savu problēmu sakni redz apstākļos – vai nu tas ir nelabvēlīgs ģeogrāfiskais novietojums, figūras nepilnības, tas, ka piedzimuši nabadzīgā ģimenē, piedzimuši neīstajā laikā, nav bijis iespējas iegūt pienācīgu izglītību, dzīvo nepareizajā valstī u.t.t. Nabadzīga cilveka arsenālā ir desmitiem iemeslu sevi pažēlot, bet kapitālu ar žēlumu nenopelnīsi.

7. ieradums: čīkstēt  un sūdzēties

Nav nekāds noslēpums, ka naudas trūkums ir negatīvu emociju cēlonis. Atšķirībā no nabadzīgā, cilvēks ar bagāta cilvēka domāšanu uztver savu neveiksmi kā nākamo pakāpienu ceļā uz savu mērķi, viņš nav pieradis čīkstēt un sūdzēties par savu likteni. Dažkārt jau gribas pažēloties un izraudāties, taču vieglāk no tā nekļūst, un naudas daudzums maciņā arī nemainās. Tās, ka nebija, tā arī nav.

8. ieradums: domāt par to, ko teiks citi

Veiksmīgs cilvēks novērtē savu individualitāti, un nav atkarīgs no apkārtējo viedokļiem. Nabadzīgs, kā likums, gluži otrādi – lauvas tiesu sava laika tērē, lai uzturētu savu tēlu citu cilvēku acīs. Pie kam, viņš orientējas uz bagātākiem un veiksmīgākiem cilvēkiem, nekā pats. Protams, šī salīdzināšana nav par labu viņam, bet toties dod vēl vairāk iemeslu tam, lai varētu žēloties.

9. ieradums: šķiešanās ar naudu

Nabadzīgam cilvēkam nav savas finansu stratēģijas. Viņa mērķis ir nopelnīt un uzreiz iztērēt. Cilvēks ar bagāta cilvēka domāšanu nopelna un investē (lielu daļu naudas investē arī sevī). Visbiežākā domāšanas kļūda šajā situācijā ir: “Ko es varu investēt, ja man nekā nav?”. Labklājībā dzīvo tie, kuri iemācījušies pareizi rīkoties ar savu nopelnīto naudu.

10 ieradums: tūlītēja izdevīguma meklēšana

Nabadzīgie necenšas mācīties kaut ko jaunu, nestrādā perspektīvā, bet grib saņemt tūlīt, momentā. Tas ir spilgts paterētāju sabiedrības uzvedības modelis. Cilvēks grib visu, un uzreiz, nepieliekot tam pietiekamas pūles. Viņš ir līdzīgs tam zemniekam, kurš ziemā apēd, pavasarī stādāmos, kartupeļus un nedomā par to, ko stādīs pavasarī.

11. ieradums: darīt to, kas nepatīk

Nabadzīgajam vienmēr atradīsies 10 vainīgie, 100 atrunas, 1000 iemeslu, kāpec viņam jādodas uz nīstamo darbu. Viņš dzīvo ar domu par piektdienu, nolād priekšniecību, taču, vienalga, katru pirmdienu, bez iebildumiem soļo uz ofisu. Uzsākt kaut ko savu, vai kaut ko mainīt, viņam nav drosmes. Taču, tā,  neko nemainot, dzīve paiet bez priecīgiem pārsteigumiem, absolūtu vienādi – gadu aiz gada.

12. ieradums: nelietderīgi tērēt savu laiku

Šāds cilvēks bieži uzdot sev jautājumu “kā nosist” savu laiku? Šis uzstādījums būtu jāpārvērš pozitīvajā jaunā uzstādījumā” kā man, pēc iespējas lietderīgāk, izmantot savu laiku”? Gala rezultātā, katrs saņem to, pēc kā tiecas – nabadzīgais “nosit” laiku un savu dzīvi, bagātais – izmanto to lietderīgi, kas atspoguļojas arī materiālajā stāvoklī.

13. ieradums: dzīvot svešu dzīvi

Nabadzīgiem cilvēkiem piemīt vēl viens trūkums – projicēt citu cilvēku dzīvi uz savējo. Neskaitāmi seriāli, raksti dzeltenajā presē, grāmatas par zvaigznēm palīdz stimulēt šo vēlmi. Baudot citu cilvēku piedzīvojumus, viņi dzīvo ilūzijās un savu elku veiksmes paēnā. Un tadā veidā vēlme riskēt un pārkāpt pāri savām bailēm, arvien samazinās.

Šo kaitīgo ieradumu ir daudz vairāk, nekā šeit uzskaitīts, taču šos variet izmantot kā testu tam, lai saprastu, ko nepieciešams savā dzīvē izmainīt. Visu šeit pieminēto, var izmantot kā papildus motivāciju darbībai. Veiksmi jums un labklājību!
Autors: Jevgēņijs Deiņeko
Avots: http://www.transurfing-real.ru
Tulkoja: Ginta FS

Padoties dzīvei

varde

Vai atcerieties pritču? Par divām vardēm, viena, no kurām kārpījās un sakūla pienu sviestā, bet otra padevās un nomira.

Un tagad realitāte. Cik laika vajadzīgs, lai pienu sakultu sviestā? Un kāds vardes kāju kustināšanas ātrums un spēks nepieciešams, lai to izdarītu? Starp citu, es nebiju slinka un noskaidroju – 6000 apgriezieni minūtē. Pat supervaroņu ērā grūti ko tadu iedomāties. Esat redzējuši elektrovardes? Es – nē!

Un te nu ir galvenais jautājums – vai tiešām vardes šķidrumā nomirtu, ja reiz tā ir viņu dabiskā vide un tur tās jūtas normāli?

Par ko ir šis stāsts? Par to, ka ideja par to, ka jebkurā mums nesaprotamā situācijā ir jākārpās, “jāmočī”, cik vien spēka – nav tasnība. kaut gan šī doma mums tik spēcīgi ieperinājusies galvās, ka kārpies vienmēr – vajag to vai nevajag. Jo tā taču rīkojas visas gudrās vardes, kuras vēlas izdzīvot. Un, ja pārnesam šo metaforu dzīvē?

Pieņemsim, ir divas sievietes – Tīna un Zoja. Pieņemsim, ka viņas abas atlaida no darba. Tīna sāka kārpīties, cik vien spēka. Uzrakstīja simtiem CV, aizsūtīja tos simtiem darba devēju un pēc 10 darba intervijām viņu pieņēma darbā – tadā pašā, kādā viņa strādāja iepriekš, ar tadu pašu priekšnieku, tādu pašu algu un tadām pašām perspektīvām, kā iepriekšējā. Jāsaka gan, ka spēka šim darbam viņai vairs gandrīz nebija. Un vēl izrādījās, ka ne velti viņu atlaida – viņa netika galā ar darba pienākumiem un, ne jau tāpēc, ka viņa bija sliņķe, bet tāpēc, ka viņa bija zaudējusi jebkādu motivāciju. Taču tieši tāpēc, ka viņa bija aizņemta ar kārpīšanos, viņa nepaspēja to pamanīt. Pēc laiciņa Tīna saaukstējas un depresija bija jau klāt

Zoja pēc atlaišanas 12tos dienā sāka dzert kafiju tuvējā kafejnīcā, ko viņa nevarēja darīt tad, kad stradāja savā iepriekšējā darbā. Zoja kaifoja, kaut arī nedaudz kautrējās par savu bezrūpību. Viņa nopirka krāsas un devās uz gleznošanas stundām. Nē, šis nav maģiskais stāsts par to, ka viņa kļuva par pasaulslavenu gleznotāju. Zoja atslābinājās un ļāva dzīvei plūst, vērojot, ko tā viņai piedāvā. Viņa satikās ar saviem seniem draugiem un vienā no randiņiem izradījās, ka viņas drauga draugs piedāvā vakanci, par kuru Zoja sen bija fantazējusi. Tā, atpūtusies un izpeldējusies krāsās Zoja atrada savu sapņu darbu. Vēl gan nav skaidrs, kurš kuru atrada.

1. secinājums.

Ikvienā situācijā, paraugies apkārt – varbūt tā ir tava īstā darbības vide? Tad kārpīšanās šķiet lielākais noziegums pret sevi.

2. secinājums.

Paskatījies apkārt, padomā, kam tev ir spēks un enerģija? Un kur tos papildināt?

3. secinājums

Padoties dažkārt nav sliktākā ideja. Jo ne vienmēr padoties nozīmē zaudēt.

Drīzāk tādās situācijās tu atzīsti, ka neviens no mums nav sfēriskais zirdziņš vakuma bumbā. Mēs esam cilvēki – katrs savos cilvēka dzīves procesos. Kad es pastiprināti kārpos – es dzīvoju ilūzijā, ka esmu viena, ka apkārt nekā un neviena nav un es dzīvoju un mijiedarbojos tikai ar sev un savu trauksmi. Tas ir tāpat, kā peldēt, izliekoties, ka ūdens nemaz nav.

Padoties dzīvei – tas nozīmē ieraudzīt to, sajust un līdzdarboties. Padoties partnerim bieži vien nozīmē beidzot viņu ievērot un atzīt, ka arī viņš ir šajās attiecībāš.

Tādā partnerībā var izjust daudz vairāk prieka, radošuma, iespēju un baudas, daudz vairāk kā vienkārši “no galvas”.

4. secinājums

Protams, var izvēlēties kārpīties: Un kas būs pēc tam? Vai es esmu gatava pēc tam līdz matu galiņiem atrasties sviesta ķērnē?

Šeit es nerunāšu par izslavēto apzinātību, tā šajā gadījumā viusiem šiem notikumiem ir kā fons. Drīzāk es vēlos pārdomāt vārda “padoties” jēgu. Atzīt kontroles ierobežotību, ieraudzīt savu Plūsmu un ieslīgt tajā. Dažkārt ir bail. Protams. Taču tas ir tik vilinoši 🙂

Neviena varde nenomira raksta uzrakstīšanas rezultātā.

Avots: © psy-practice.com

Autors: Anna Afinogenova

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Man agrāk ļoti patika šī pritča par vardēm, un varētu teikt, ka es ļoti apņēmīgi sekoju tajā paustajai gudrībai. Iespējams, kādā brīdī dzīvē tas arī ļoti bija vajadzīgs. Taču, šķiet, ka šodien šī stratēģija personīgi man ir jāmaina, jo karpīšanās rada milzīgu diskomfortu un nenes gaidīto rezultātu.

Lielā varde un mazā vardīte

Piena spainī iekrita divas vardes: viena – liela un resna, otra maziņa. Stundām ilgi abas peldēja, cenšoties izkļūt ārā. Lielajai vardei izsīka spēki, un tā ievaidējās: „”Māšel, es padodos,”- un nogrima spaiņa dibenā.

Mazā vardīte sev teica: „Ja padošos, tad nomiršu, tāpēc man jāturpina peldēt!” Pagāja divas stundas, un vardītei jau likās, ka spēki tūliņ būs galā. Tomēr, atcerējusies par mirušo vardi spaiņa dibenā, viņa sakopoja gribasspēku un sev teica: „Padošanās nozīmē drošu nāvi. Es ķepurošos, līdz nomiršu, ja reiz man lemta nāve, bet nepārstāšu cīnīties, jo, kamēr esmu dzīva, vienmēr ir cerība.”

Savas apņēmības iedrošināta, vardīte turpināja kult pienu. Pēc vairākām stundām, kad vardīte bija gandrīz pilnībā zaudējusi spēkus un vairs nespēja ķepuroties, tā pēkšņi sajuta sev zem kājām cietu pamatu – nemitīgi peldot, vardīte bija sakūlusi pienu sviestā! Ar milzīgu prieku atspērusies no sviesta pikas, vardīte izlēca no piena spaiņa un izkļuva brīvībā.

Pritčas avots: http://www.yogi.lv

Atkal: SĪKUMI

Girl Playing in Park

Girl Playing in Park — Image by © Darius Ramazani/Corbis

Jautājums:

Kā sevi motivēt tam, lai nodarbotos ar sportu, ja ir slinkums iet uz sporta zāli? Kā ieaudzināt sevī disciplīnu?

Atbilde: 

Izstrādā disciplīnu Sīkumos!

Sagribēji izmazgāt zobus? Ej un izmazgā!

Gribi tēju? Aizej, uzvāri un baudi tēju!

Nolēmi pavingrot? Atspiedies kaut trīs reizes, pietupies – kaut desmit reizes.

Dari uzreiz un kaifo no tā!

Saki sev, ka šajā mirklī tu kļūsti bagātāks, jaunāks, stiprāks un skaistāks. Kad tu vari sevi pārvarēt un izdarīt to, tā arī ir disciplīna.
Ja to darīsi regulāri, bet ne pārāk bieži + nelielīsies ar to, tad pēc kāda laika sapratīsi, ka ar lielu prieku ej uz sporta zāli un tev viss sanāk lieliski. Taču atceries – sporta zāle nav panaceja. Tu vari vienkārši staigāt pa parku, 4-5 kilometrus, pirms tam izsakot apgalvojumu, ka ar katru soli tu kļūsti arvien veselāks, laimīgāks, bagātāks (vai ko citu) un vari baudīt dabu, aizmirstot par to, ka nupat izteici nolūku.
Dodot savam ķermenim vienkāršas fiziskās slodzes un, tajā pat laikā atrodoties labā noskaņojumā, izsakot radošus nolūkus + neķeroties pie rezultāta, tu JAU kļūsti lielisks – tātad radi motivāciju un tajā pat mirklī realizē to.

Autors: Aleksandrs Paļijenko

Ieradumi…atkal…

10885510_325604734296662_7730255846906942992_n

Jau pašās gada pirmajās dienās, es aizsāku tēmu par ieradumiem. Ļoti gribētos to paturpināt, jo Ieradumi ir tie, no kā sastāv mūsu laimīgā vai nelaimīgā dzīve. Ieradums no rīta celties – laimīgam vai nelaimīgam, ieradums ēst brokastis – veselīgas vai neveselīgas, ieradums smaidīt, vai gluži otrādi – staigāt nelaimīgu ģīmi.

Šajā sakarā internetā atkal “uzdūros” rakstam:

“Leo Babauta: 36 mācības, kuras sapratu, izmainot vecos un formējot jaunos ieradumus”

Man bija ļoti interesanti to lasīt, par cik pati šo ceļu eju. Varbūt arī kādam no jums tas noderēs?

Pēdējos gados šis populārais blogeris ļoti daudz strādājis ar sevi, lai mainītu savu dzīvi. Savukārt, pārmaiņas vienmēr saistītas ar atvadīšanos no vecajiem ieradumiem un jaunu ieradumu veidošanu.

Ieradums, ko sasniedzam ar regulāru vingrinājumu palīdzību, atvieglo mums iespēju uzvesties prātīgi.
Diogēns

Leo Babauta ir rakstnieks (sarakstījis grāmatas krievu valodā «Концентрируйся свободно» un «Нет прокрастинации») un blogeris, kurš pazīstams ar to, ka tiecas pēc regulāras pašizaugsmes un aktīvas dzīves pozīcijas. Pēdējos gadus viņš raksta blogu, kurā runā par produktivitāti – ZenHabits («Ieradumi Dzen stilā»). Autors ir pārliecināts par to, ka ieradumu izmainīšana ir viena no fundamentālākajām prasmēm, kas vajadzīgas, lai transformētu savu dzīvi un personību. Un šo prasmi VAR IEMĀCĪTIES.

Mūsu ieradumi nosaka mūsu raksturu, ja tos izmainīsi, izmainīsies tu pats. Sākot no 2000 gada Babauta 7 reizes mēģināja atmest smēķēšanu. Tas viņam izdevās tikai 2005. gadā, kad viņš vēlreiz pārskatīja savu attieksmi pret sportu, ēdienu un darbu.

Nekas nemainīsies, kamēr jūs nesāksiet regulāras ikdienas pārmaiņas.

Leo Babauta

  1. Nelielas izmaiņas ātri kļūst par normu.
    Iedomājies, tu esi svešā zemē. Nepazīstama valoda, neierasts ēdiens, sveši cilvēki apkārt. Uzreiz pie tā visa pierast un adaptēties ir grūti. Bet pie nelielām izmaiņām tu pierodi ātri, tās pavisam nemanāmi un nesāpīgi kļūst par normu.
  2. Vieglāk sākt ar mazumiņu.
    Kardinālas pārmaiņas prasa ļoti lielu spēku (pastāvīgu paškontroli). Tāpēc labāk sākt ar mazumiņu. Tā, piemēram iestradāt ieradumu regulāri nodarboties trenažieru zālē var izrādīties tikai un vienīgi sapnis. Taču to būs vieglāk realizēt, ja sāksi ar dažiem treniņu vingrinājumiem dienā.
  3. Vieglāk ievērot nelielas izmaiņas
    Stādot sev “globālus mērķus” (trenažieru zāle katru dienu minimāli 30 minūtes), iespējams tu pirmās nedēļas to arī darīsi, bet pēc maza laika entuziasms būs noplacis un iecere – izgāzusies.
  4. Ieradumus nosaka trigeri.
    Trigeris – ir nosacījumu kopums, kas izraisa darbību. Piemēram, daži cilvēki, atnākot darbā, vispirms ieslēdz datoru un pēc tam automātiski pārbauda e-pastu. Dotajā situācijā datora ieslēgšana ir trigeris, bet e-pasta pārbaudīšana – ieradums. Sanāk kas līdzīgs “refleksam” – ieslēdzu datoru, vajag pārbaudīt pastu.
  5. Ieradumi ar nepastāvīgiem vai vairākiem trigeriem ir stiprāki.
    Piemēram, smēķēšana provocē uzreiz vairākus trigerus (stress, alkohols, vēlme “parunāties”) . Atbrīvoties no tāda ieraduma ir ļoti grūti. Tāpat nav viegli nedusmoties par kritiku. Tā ir nepastāvīgs trigeris, un tu nekad nezini, kurā brīdī tā tevi aizsniegs.
  6. Sākumā pieradini sevi pie parastiem rituāliem.
    Sāc ar jauninājumiem, kas prasa vien dažas minūtes dienā un tev patīk (piemēram, ieradināt sevi ievērot veselīgu dzīvesveidu var sākt ar ieradumu no rītiem dzert svaigi spiestu sulu). Vienkārši rituāli trenē prasmi sekot saviem ieradumiem un uzticēties sev.
  7. Uzticēšanās sev.
    Ja cilvēks ko apsola un neizpilda, kā tev šķiet, vai zūd uzticēšanās viņam? Laikam jau jā. Bet, ja cilvēks vienmēr tur doto vārdu, vai pieaug uzticēšanās viņam? Tāpat ir ar solījumiem sev. Ja nosolījies sev neēst pēc 18:00, bet regulāri pārkāp šo solījumu un pieēdies uz nakti, uzticēšanās sev kūst no dienas dienā. Un gluži pretēji, jo biežāk tu sev pierādi, ka esi spējīgs turēt sev doto vārdu, jo augstāka “pašuzticēšanās” un ticība tam, ka vari ieviest sev jaunus ieradumus un, ka viss sanāks.
  8. Ūdens akmeni grauž.
    Mēs gribam visu uzreiz. Tāpēc jo bieži cilvēki, gribēdami sasniegt ātru rezultātu, ievieš savā ikdienā uzreiz 10 jaunus ieradumus, cerot, ka tādā veidā viņu dzīve izmainīsies ātrāk. Taču gala rezultātā, viņi nespēj kontrolēt visus jaunievedumus un “norāvušies” vienā, pamet arī visus pārējos. Labāk mainīt visu pa mazam gabaliņam, pa solītim, nesteidzoties, bet pēc laika tu redzēsi, ka pie lielām globālām izmaiņām tevi aizveduši tieši šie – mazie solīši.
  9. Nav svarīgi, ko mainīsi pirmkārt.
    Dzīve nav sprints. Tā ir maratons. Atceries par to tad, kad lauzīsi galvu domājot par dilemmu – skriet no rītiem vai atmest smēķēšanu. Patiesībā nav svarīgi, ar kuru no ieradumiem sākt. Gala rezultātā tu tiksi līdz katrai no tām. Bet sākt vajadzētu ar to, pret kuru ir mazāka pretestība.
  10. Enerģija un miegs.
    Pirmais ir tieši proporcionāls otrajam. Ja tu neizgulies, tev nav pietiekami daudz enerģijas, lai sekotu saviem ikdienas rituāliem. Jo vairāk tu nogursti, jo biežāk “haltūrēsi” (man šodien bija pārāk smaga diena – tātad šodien var nemācīties jaunos svešvārdiņus).
  11. Parastās kārtības krišana = “noraušanās”
    Visbiežāk cilvēki “noraujas” no ieradumu pildīšanas tieši brīvdienu, svētku dienu vai atvaļinājumu laikā, tad, kad ierodas viesi. Tad, kad tiek nojaukts ierastais dienas režīms. Tas saistīts vai nu ar to, ka trigeris, kurš piestartē ieradumu nenostrādā (piemēram, tu esi pieradis meditēt pēc rīta kafijas, bet ciemos, kur atrodies, cilvēki no rīta lieto tēju), vai arī, ka režīma maiņas dēļ nav spēka vai laika ieradumam sekot (atvaļinājuma laikā esat apstaigājis 17 dažādus ekskursiju objektus un vai tad pēc tādas slodzes vēl vajag atspiesties vai taisīt presīti).
  12. Brīdināts, tātad – apbruņots.
    Cits visbiežākais iemesls, kāpēc cilvēks pārtrauc izpildīt iekdienas ieradumus, ir nespēja prognozēt grūtības, kas radīsies ceļā uz izmaiņām. Piemēram: tu esi nolēmis ēst mazāk saldumus un ej ciemos. It kā jau būtu jāsaprot, ka uz galda būs ļoti daudz kārdinājumu un tāpēc vajadzētu parūpēties par ēdienu īpaši sev. Pretējā gadījumā “noraušanās” ir garantēta.
  13. Sekot savām domām.
    Mēs visi sarunājamies paši ar sevi. Tas notiek neapzināti un tas ir normāli. Slikti, ja tev galvā mutuļo sliktas domas: “es nevarēšu”, “tas ir pārāk grūti”, “kāpēc es pats sevi ierobežoju?” u.t.t. Seko tam, ko tu runā pie sevis, un pieķēris sevi pie paniskiem garastāvokļiem, dzen tos projām.
  14. Skaties saknē un neej pēkšņu iegribu pavadā.
    Nākošo reizi, kad tev gribēsies uzpīpēt vai pieēsties uz nakti, vai aizmirst par treniņu, pacenties ne uzreiz ķerties pie šķiltavām vai ledusskapja roktura. Apstājies un padomā, kas ierosināja šo vēlmi? Vai tiešām tā ir tik stipra, kā tu domā? Paņēmis pauzi un parakājies sevī, tu sapratīsi, ka nemaz tik traki nav un nav nemaz tik grūti pretoties kārdinājumam.
  15. Motivācija.
    Salīdzini: “es neēdu treknu, lai nomestu lieko svaru” un “es neēdu treknu, lai kļūtu tievāks un nodzīvotu skaistu dzīvi”. Kurš no šiem motīviem ir stiprāks? Ja cilvēks vienkārši grib notievēt (un viņam nav nekādas problēmas personīgajā dzīvē vai karjerā), viņam būs grūti sekot ieradumiem, kas saistīti ar diētu. Taču, ja viņš zin, ka no tā ir atkarīga viņa veselība un ilgmūžība, motivācija būs daudz spēcīgāka. Noformulē pareizi savu motivāciju un pieraksti to uz papīra. Izlasi katru reizi, kad kārdinājums sāk uzmākties!
  16. Atpakaļsaite.
    Kas ir vienkāršāk: vāļāties uz dīvāna televizora priekšā vai nodarboties ar sportu? Protams, ka pirmais. Jo šī nodarbe cilvēkā izsauc pozitīvu atspulgu. Tātad, lai veiksmīgi sekotu saviem ieradumiem, ir jāparūpējas par to, lai tam būtu pozitīva atpakaļsaite. Tam palīdzēs atbildības sajūta. Piemēram: uzaicini draugu kopā paskriet (nozīmēji tikšanos – uzņēmies saistības). Pie kam tu saņemsi patīkamu “blakni” – komunikāciju ar draugu un kā sekas – lielisku atpakaļsaiti no ieraduma izpildīšanas.
  17. Sacensības – progresa katalizators.
    Ļauj sevi citiem paķert uz “vai vari”. Vai vari veselu nedēļu neēst cukuru, vai vari nedēļu no vietas sportot trenažieru zālē? Metot kādam izaicinājumu (patiesībā tas ir izaicinājums pašam sev), vienkāršāk ir sekot saviem ieradumiem. Vēl bez tā, sacensības lieliski stimulē pozitīvu atpakaļsaiti.
  18. Nekādu atrunu.
    “No viena pīrādziņa jau nekas slikts nenotiks” – ja tu sekosi loģikai “tikai vienu reizīti un vairāk – nekad”, tu praktiski kapitulēsi savu vājību priekšā. Pēc reizītes nāks nākamā, tad – trešā, ceturtā u.t.t. Atļaujot izņēmumus, tu formē domāšanu, ka atrunas tas ir normāli (taču ne katru dienu, vai ne?) un patiesībā grauj uzticēšanos sev (skat. 7. punktu.).
  19. Ieradums nav sods, bet – apbalvojums.
    Jaunu ieradumu veidošanu nevajadzētu uztvert kā smagu darbu.Ja pret treniņiem tava attieksme būs kā pret sodu, saņemsi negatīvu atpakaļsaiti un ilgi pacietības nepietiks. Taču, ja atradīsi šajā nodarbē prieku un labsajūtu (piemēram sports, kas tev patiešām patīk), atpakaļsaite būs pozitīva. izmaini savu attieksmi pret ieradumiem. Tie taču patiešām ir apbalvojums, ne – sods.
  20. Jo vairāk jaunu ieradumu vienlaicīgi, jo lielāka iespēja kapitulēt.
    Veic eksperimentu – pamēģini vienlaicīgi ieviest sev 5 jaunus ieradumus un paskaties, cik ilgi tu noturēsies? Sekot vienam rituālam ir daudz vienkāršāk kā 5 uzreiz. Racionāli sakoncentrējies uz vienu un, kad tas būs kļuvis automātisks, sāc nākošo.
  21. Traucējumi ir neizbēgami.
    Kā jau ar visu jauno – no sākuma ir entuziasms, jauns ieradums tevi iedvesmo, bet agri vai vēlu paškontrole atslābst. Tev nav jādomā par ieradumu 24 stundas diennaktī, par to jāatceras reizi dienā. Novirzes no mērķa ir neizbēgamas, taču tas nenozīmē, ka, ja esi vairākas reizes izlaidis treniņu, tev jāpamet sports vispār. Pārskati savu motivāciju un fokusējies uz savu mērķi.
  22. Raksti blogu vai dienasgrāmatu.
    Publicitāte lieliski disciplinē. Ja blogā vai sociālajos tīklos tu skaļi paziņosi, ka esi “uzsēdies uz diētas” un apsolīsi katras pārnedēļas ievietot savas bildes ar rezultātiem un savu jauno svaru, tevī pamodīsies atbildības sajūta. galu galā, kam tad gribās draugu un paziņu lokā krist ar seju dubļos?
  23. Mācies no kļūdām.
    Kritumi ir neizbēgami (skat. 21. punktu), un no tiem jāprot iegūt mācības. Katrs cilvēks ir individualitāte un tas, kas der vienam, ne vienmēr der citiem. Ja nepamēģināsi, neuzzināsi, kādas metodes ir tev efektīvākās. Kļūdas ir veids, kā mēs iepazīstam sevi un kļūdoties mēs par sevi nemitīgi uzzinām ko jaunu, tātad – kļūstam labāki.
  24. Attieksme nosaka rezultatu.
    Kā jau teicu, “noraujas” visi. Jautājums vien tāds, ko kurš dara pēc tam? Visbiežāk, ciešot neveiksmi, cilvēki sāk sevi šaustīt. Tas ir normāli. taču bieži vien vainas apziņa traucē saņemt un izprast mācību (skat. 23. punktu) un virzīties tālāk. Atceries: cilvēki, kuri veiksmīgi maina savus ieradumus, nav tie, kuri nekad nekļūdās, bet gan tie, kuri sevī atrod spēkus turpināt mainīt savu dzīvi.
  25. Pielāgoties vai nomirt.
    Ieradumi māca pielāgoties un pielāgot. Aizmirsti izpildīt vienu vai otru rituālu? Padomā, kas ir ne tā? Nepatīk tā izpildījums? Padomā, kāpēc nepatīk?  Un novērs šo nepatikas cēloni. Galvā rosās domas-parazīti (“kam man tas viss?”) , Atbrīvojies no tām un turpini.
  26. Apbruņojies ar atbalstu.
    Pie kā tu ej, kad tev ir grūti? Kā viedoklis tev ir svarīgs? Tieši šo cilvēku atbalsts tev ir vajadzīgs. Sieva, vīrs, labākais draugs, draudzene, darba kolēģis, skolotājs – kādam noteikti brīdī, kad tu grasīsies padoties un visus “pasūtīt”, jāpasaka: “Turies! Tev viss izdosies! Es ticu tev!”
  27. Neierobežo sevi
    Ļoti bieži dzirdam, ka cilvēki saka: ” Es nevaru atteikties no cukura!”, “Es nevaru dzīvot bez gaļas.” Un viņi patiešām nevar… kamēr turpina tā domāt. Patiesībā nav nekā tāda, ko tu NEvari. Taču, ja turpināsi domāt, ka no saldumiem ir atkarīga tava dzīve, tu patiešām nespēsi atteikties no tiem.
  28. Atmosfēra tev apkārt.
    Tai jāpalīdz tev. Nolēmi atteikties no saldumiem? Nepērc tos. Un palūdz tuvākajiem arī to nedarīt. Palūdz draugiem nesmēķēt tavā klātbūtnē, ja esi atteicies no smēķēšanas. Tev jāizveido tāda vide, kas palīdzēs mainīties.
  29. Minimizē “starta barjeras”.
    Neļauj sev prokrastinēt. Gatavojoties skrējienam, var domāt par to, cik grūti būs, cik daudz laika tas aizņems, cik auksti būs… Bet var aizšņorēt botas un skriet. Atbrīvojies no mentālajām barjerām. Lai meditētu, vajag vienkārši ieņemt ērtu pozu; lai rakstītu, atvērt lapu.
  30. Plāno piespiedus pārtraukumus.
    Mēdz gadīties situācijas, kad nav iespējams sekot savam plānam. Piemēram: tu dodies atvaļinājumā uz laukiem, kur nav baseina, uz kuru ikdienā esi pieradis un centies iet pēdējā mēneša laikā. Ok. Taču tev tas nav jāpieņem kā piespiedus iemesls, lai pamestu peldēšanu. Nospraud konkrētu datumu, kad atgriezīsies pie šī ieraduma. Un atgriezies pie tā, kad būs pienācis šis datums.
  31. Ieradumi ir atkarīgi no situācijas.
    Kā jau teicu, ieradumu izpildīšanu palaiž trigeri, kuri biezi vien ir atkarīgi no apkārtējās vides. Dzīve ir kustīga un dinamiska. Ja tavs trigeris jogas nodarbībām ir duša, tad telefona zvans pēc dušas, gluži nelaikā var izsist tevi no sliedēm, pārslēgt uz citām lietām. Tam jābūt gatavam.

  32. Labāks ir ienaidnieks labajam.
    Lai cik tas šķistu paradoksāli, sliktie ieradumi ļoti bieži mums ir nepieciešami. Kādam cigarete ir līdzeklis, kā noņemt stresu un, ja atsakāmies no šī “antidepresanta”, iespējams, kļūstam neiecietīgi pret tuviniekiem. Un tāpēc ir svarīgi zināt, kāds ir cēlonis šim sliktajam ieradumam un tas palīdzēs atrast veselīgāku tam alternatīvu.

  33. Esi labestīgāks pret sevi.
    Dusmoties uz sevi, sevi vainot, kad kaut kas nesanāk kā iedomāts – tas nepalīdz. Vispār nepalīdz. Tāpēc labāk paslavē sevi – pat par mikrosasniegumiem un regulāri sev atgādini, ka ej pa diezgan ērkšķainu ceļu, un centies kļūt arvien labāks, un tas nemaz nav tik vienkārši.

  34. Perfekcionisms ir naidnieks.
    Ļoti bieži cilvēki vēlas kļūt ideāli, taču pilnība un ideālisms ir sprungulis progresa ritenī. Ja tu saproti, ka neseko vienam vai otram ieradumam, tāpēc, ka tam nav ideālu apstākļu (nemeditē, jo nav piemērotas mūzikas), aizmirsti par perfekcionismu un vienkārši izdari, kas jādara. kaut bez mūzikas. Labāk maz, nekā – nekas.

  35. Tandēms.
    Divatā (ar draugu vai kolēģi) ir daudz vienkāršāk sākt kādas pārmaiņas un pieturēties pie jaunajiem ieradumiem. Tā, ja nu esi nolēmis sākt kādu diētu, piedāvā to darīt arī draudzenei vai dzīvesbiedram. Tu būsi pārsteigts, cik labi būs rezultāti.

  36. Ieradumu mainīšana ir lielisks pašiepazīšanas veids.
    Ieradumi ir ne tikai instruments tam, lai mainītu dzīvi, bet arī lielisks instruments sevis iepazīšanai. Strādājot pie kāda ieraduma nostiprināšanas savā dzīvē, tu daudz ko jaunu uzzināsi par sevi. Kas tevi motivē, cik esi racionāls, kādas iekšējās un ārējās balvas vislabāk uz tevi strādā u.t.t. Tikai dažu mēnešu laikā, mainot ieradumus, tu par sevi uzzināsi vismaz 10 reizes vairāk, kā uzzināji pēdējos 10 gados. Tāpēc ieradumus mainīt ir ļoti veselīgi, noderīgi un nepieciešami, neatkarīgi no tā, vai tas tev izdosies vai nē.Avots: http://lifehacker.ru/
    No krievu valodas tulkoju pati, taču neesmu profesionāls tulks, tāpēc, pārpublicējot, variet minēt manu vārdu, lai pēkšņi kads jums nepārmestu neprofesionalitāti 😉