Vai tiešām tu esi pārliecināts, ka tev vajadzīgs stress, lai nopelnītu naudu?

darbs6

Es nekad neesmu sastapusi problēmas, kas saistītas ar darbu vai naudu, kas nebūtu izrādījušās domāšanas problēmas.
Es biju pieradusi ticēt, ka nauda man vajadzīga tāpēc, lai es būtu laimīga. Pat tad, kad man tās bija daudz, es bieži vien kļuvu gandrīz slima no bailēm par to, ka notiks kas briesmīgs un es to zaudēšu. Tagad es saprotu, ka nekāda nauda nav tāda stresa vērta.

Ja tu dzīvo ar neapzinātu domu: “Nauda man ir vajadzīga, lai es justos pārliecināta un aizsargāta”, tas nozīmē tikai to, ka tava prāta stāvoklis ir bezcerīgs.
Bankas bankrotē. Fondu tirgus grūst. Nauda devalvējas. Cilvēki melo, lauž kontraktus un netur solījumus. Tādā prāta mulsumā tu vari pelnīt pat miljonus un vienalga būt nepārliecināts un nelaimīgs.

Daži cilvēki uzskata, ka tieši bailes un stress viņus dzen pelnīt nadu.
Taču vai patiešām tu vari būt pārliecināts par to, ka tā ir taisnība? Vai tu vari būt pilnīgi pārliecināts, ka bez bailēm un stresa kā motīva, tu nevarētu nopelnīt šo naudu vai pat vairāk?
“Bailes un stress man vajadzīgas motivācijai” – kas tu būtu, ja nekad vairāk neticētu šim stāstam?
Pēc tam, kad biju atradusi darbu sevī, – pēc tā, ka darbs bija atradis mani, – es sāku ievērot, ka man vienmēr bija tik daudz naudas, cik man tajā brīdī bija vajadzīgs, pat tad, ja tas bija maz vai pavisam maz.

Laime ir skaidrs prāts. Skaidrs un vesels saprāts zin, kā dzīvot, kā strādāt, kādas vēstules sūtīt, kādus zvanus veikt un kā bez bailēm radīt to, ko viņš vēlas.
Kas tu būtu bez domas: “Nauda man vajadzīga, lai justos droši?””
Varbūt ar tevi būtu daudz vieglāk komunicēt. Iespējams, tu pat sāktu apzināties dāsnuma likumus, tos likumus kuri ļauj bez bailēm šķirties no naudas, un tās atpakaļ atgriešanas likumus – arī bez bailēm.
Tev nekad nevajadzētu vairak naudas, kā tev ir. Kad tu to apzinies, tu sāc saprast, ka tev jau ir tā pārliecība, kuru tu vēlejies iegūt, pirmkārt, ar naudas palīdzību. Daudz vieglāk naudu ir nopelnīt tieši no šīs pozīcijas.
© Bairone Keitija
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkojums ©Ginta Filia Solis

Cilvēki, kuri baidās…

rožu ziedlapiņas7

Cilvēki, kuri pārāk baidās no nāves, sāk baidīties arī no dzīves. Tad viņi uzkrāj mantu: lielu pili, lielu mašīnu, miljoniem dolāru, rūpiju, to un citu, lietas, kas ir nemirstīgas. Rūpija ir vairāk nemirstīga kā roze.
Viņi neuztraucas par rozēm, viņi turpina uzkrāt tikai rūpijas.
Rūpija nekad nemirst, tā ir gandrīz nemirstīga, bet roze… No rīta tā bija vēl dzīva, bet vakarā viņas vairs nav. Viņi sāk baidīties no rozēm, viņi uz tām neskatās. Vai arī dažkārt, kad rodas tāda vēlēšanas, viņi pērk plastmasas ziedus. Tie ir labi. Ar tiem tu vari justies nepiespiesti, jo tie dod tev nemirstības ilūziju. Tie var būt ar tevi mūžīgi un nebeidzami. Īsta roze –  no rīta tā ir tik ļoti dzīva, bet tuvāk vakaram, tās vairs nav, ziedlapiņas ir nobirušas, un tā ir atgriezusies pie sava pirmavota.
Tā nāk no zemes, kādu laiku zied, sūta savu aromātu pasaulei… Pēc tam tās misija ir izpildīta, vēstījums nodots, un tā klusi krīt uz zemes un izgaist, bez nevienas asaras, bez mazākās cīņas.

Vai esi redzējis kā ziedlapiņas krīt uz zemes? Cik skaisti tās krīt, nepieķeroties, ne uz mirkli nemēģinot kaut kur aizķerties. Vienkārši uzpūš vējš, un viss ziediņš aiziet zemē, atgriežas pie pirmavota.
Cilvēks, kurš baidās no nāves, baidīsies arī no dzīves, baidīsies no mīlestības, jo arī mīlestība ir ziediņš, Mīlestība nav rūpija.

OŠO
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS