Mīlestība bez pieķeršanās

70516358_2042448292521650_3834500789884157952_n

Patiesai mīlestībai nav ne robežu, ne formas, ne nosacījumu. Ja cilvēki pasaulē to saprastu, nevienam no mums nenāktos pirkt kilogtramiem šokolādes saldējumu un karotēm to ēst pilnīgā vientulībā, raudot žēlumā pret sevi.

Attiecības ļoti bieži izseko kāds nežēlīgs slepkava un viņa vārds ir pieķeršanās. Sākumā šī briesmīgā būtne maskējas zem vārda Mīlestība, bet vēlāk sev līdzi mūsu dzīvē ieved savus draugus – skaudību un egoismu.

Pieķeršanos drīzāk vajadzētu saukt par savstarpēju atkarību. Tā liek mums noticēt tam, ka mēs nespēsim dzīvot bez mīļotā cilveka – ka mēs burtiski pazudīsim. Un šis pieņēmums arī viņu nostāda absolūti bīstamā stāvoklī.

Kad mēs ļoti stipri “mīlam” kādu, esam tam pieķērušies, mēs bieži aizmirstam paši par sevi un savām vajadzībām, jo lielāko daļu sev nepieciešamo pozitīvo emociju mēs saņemam, apmierinot tos, kurus mēs mīlam.

Savukārt tad, kad mēs mīlam bez nosacījumiem, mūs nespēj ievainot sāpes, kas saistītas ar pieķeršanos.

Mīlēt bez nosacījumiem nozīmē pieņemt mīļoto cilvēku tādu, kāds viņš ir… pieņemt pašu Mīlestību tādu, kāda tā ir patiesībā.

Kad mēs nevaram pieņemt kādu tādu, kāds viņš ir,  – bez robežām, bez nosacījumiem un noteikumiem, mēs sākam mainīt viņu atbilstoši savām vēlmēm, pa ceļam mierinot sevi, ka neko sliktu jau nedarām. Tā teikt, mums labāk zināms, kā viņam būs labāk. Tāda situācija ir sākums patiesi toksiskām attiecībām.
Nav viegli izvairīties no tā, lai patiesa mīlestība nekļūtu par pieķeršanos, taču lai tā nenotiktu, jums palīdzēs četras acīmredzamas, bet dažkārt bez ievērības atstātas lietas.

1. Pajautā sev, ko tu juti pirmajās dažās dienās pēc tam, kad pirmo reizi sastapi savu mīļoto cilvēku. Ja tu vairs nespēj no jauna sajust tās pašas sajūtas un, ja viss, kas tev ir, ir tikai atmiņas par to, kā bija tad…. to noteikti var nosaukt par “trauksmes zvaniņu”. Kad mēs iemīlam cilvēku, mēs sajūtam neticami lielu brīvības un laimes sajūtu.
Mūsu sajūtas saasinās un mēs saprotam, ka viss ir kārtībā. Viss ir tieši tā, kā tam jābūt. Ir ļoti svarīgi atcerēties to, kā tu juties, kamēr šī cilvēka blakus nebija. Ir svarīgi kaut vai pacensties atcerēties, kā tava mīlestība palīdzēja tev novērtēt tavu dzīvi un kā tā kļūst arvien spilgtāka, atliek vien iedomāties savu mīļoto cilvēku.

2. Mīlestība ir mūžīga un tā nezin robežu.

Beznosacījumu mīlestībai nav robežu. Kad īstu mīlestību nomaina pieķeršanās, mēs sākam alkt, lai šis cilvēks mums blakus būtu vienmēr. Mēs vēlamies viņa klātbūtni vienmēr un visur, un aizmirstam par to, cik ļoti dziedinoša un laba var būt vienatne. Un mums nepietiek ar to, ka zinām, kur viņi ir un, ka ar viņiem viss ir kartībā. Un tas ir bīstami.
Kā tikko mēs pieņemam to vienkāršo faktu, ka īstai mīlestībai nav ne gala, ne robežu un, ka mēs to varam sajust kaut otrā pasaules malā, kaut okeāna dziļumos, mēs saprotam personīgās brīvības un personīgās telpas vērtību. Un ne tikai tiem, ko mīlam, bet, arī sev.

3. Lai mīlētu bez nosacījumiem, ir jāprot pieņemt nepilnība.

Beznosacījumu mīlestība ļauj mums saprast, ka nekas nav ideāls. Atšķirībā no mīlestības, pieķeršanās ir ārkartīgi kritiska, ļoti nopietna un ar tieksmi kontrolēt un vērtēt. Un, ja tu kaut reizi noķersi sevi pie tā, ka pieņem lēmumus sava partnera vietā, lasi tam garlaiicīgas lekcijas par vajadzību kaut ko mainīt, vai šausminies par to, ka viņš neattaisno tavas cerības, tu esi nostājies uz ciešanu ceļa. Būs labāk, ja tu no tā nokāpsi pēc iespējas ātrāk.
Beznosacījumu mīlestība nekad tev neļaus uzkāpt uz šīs slidenās taciņas, kas ved uz pieķeršanos. Mīlot bez nosacījumiem, tu savu partneri vienkārši mīli – visu un pilnībā. Pat viņa kājas mazo līko pirkstiņu un šķībos zobus, un pat viņa pārāk skaļos smieklus.

Tu mīli visu – gan izpūrušos matus no rītiem, gan viņa pagatavoto brokastu smaržu. Un arī to, kā viņš tiek vai netiek galā ar problēmām, kā raud un pat to, kā viņu tracina viss, kas neiet pēc plāna. Beznosacījumu mīlestība ir iecietīga, pacietīga, labestīga un ļoti līdzjūtīga it visās dzīves jomās.

Tā dod brīvu telpu un mīl visu, kas ir, kam jābūt un kas jebkad būs…

Un, visbeidzot, pēdējais, pats svarīgākais noslēpums, par kuru nekad nevajadzētu aizmirst.

4. Beznosacījumu mīlestība aptver visu.

Un tas nozīmē, ka tā sevī ietver arī tevi. Tev nav visi savi spēki, eneģija un ūdens jātērē aplejot svešu dārzu, ja tavs paša dārzs kalst un vīst.

Beznosacījumu mīlestība nav iespējama, ja tu pats sevi necienīsi un nemīlēsi. Pirms censties sekot beznosacījumu mīlestības macībai, tev pirmkārt ir jāpieņem un jāatzīst pašam sevi, kā daļa no šīs lielās, visaptverošās mīlestības Tā jau šodien ir spējīga dziedināt daudzas tavas brūces un iemācīt dzīvot pa īstam. Jo DZĪVE IR Mīlestība.

Avots: http://www.cluber.com.ua
Tulkojums  Ginta Filia Solis